Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Visi Prāta Vētras ieraksti saskaņā ar pārdošanas rezultātiem ir sasnieguši vismaz platīna statusu. «Esam šajā biznesā jau gandrīz 30 gadus un CD kā ieraksta nesējs pa šo laiku ir vispirms radies un izkonkurējis plates, kasetes, tad piedzīvojis savus ziedu laikus, bet šobrīd piekāpjas digitālās straumēšanas un lejupielādes priekšā,» stāsta A. Auškāpa.

Viņa uzsver, ka Prāta Vētra nevar nosaukt mūzikas industrijas ēnas puses, jo tas, ko viņi dara, sniedz gandarījumu un prieku. «Ja nu kaut kas jāsaka, tad varbūt vienīgi tas, ka pārsvarā strādājam tad, kad citi atpūšas. Toties varam atpūsties tad, kad citi strādā,» viņa saka.

Prāta Vētra ir starptautiski pazīstama kā Brainstorm. Grupa tika izveidota 1989. gadā Jelgavā, Latvijā. Grupā muzicē Renārs Kaupers (solists), Jānis Jubalts (ģitāra), Māris Mihelsons (taustiņinstrumenti) un Kaspars Roga (bungas). Grupas piektais dalībnieks Gundars Mauševics (basģitāra) gāja bojā autoavārijā 2004. gada 23. maijā. Kopš 2010. gada grupā basģitāru spēlē Ingars Viļums.

Mums kā biznesa portālam jāuzsver fakts, ka Prāta Vētras dalībnieki iesaistījušies arī uzņēmējdarbībā. Tā, piemēram, K. Rogam kopā ar Donu un Ģirtu Upīti pieder «Engure cafe» un «KAFFF» Engurē. Visi četri Prāta Vētras dalībnieki ir līdzīpašnieki uzņēmumā SIA «Mītavas alus». Savukārt, R. Kaupers aktīvi darbojas Imanta Ziedoņa fondā «Viegli».

Plašāk par grupas Prāta Vētra vēsturi lasi un vēsturiskās fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Tev varētu interesēt:

Kaupers par jauno dziesmu: «Šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu»

Ekskluzīvi DB: Pieprasītākās Latvijas grupas, mūziķi un to honorāri

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaupers par jauno dziesmu: «Šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu»

Laura Mazbērziņa, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Cilvēku pūļi plūst uz Prāta Vētras koncertturnejas pirmo koncertu Jelgavā

Laura Mazbērziņa, 21.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ideja par mazu tumbiņu pāraug biznesā ar lielu potenciālu

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Radīts Latvijā pirmais saksofona modelis

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Intara Busuļa mammas kafejnīcu apciemo pat tūristi no Krievijas

Monta Glumane, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 235,27 tūkstošus eiro, kas ir par 47,36% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Klientu portfeļa informācija.

Uzņēmums vienādās daļās pieder grupas «Prāta Vētra» mūziķiem Jānim Jubaltam, Renāram Kauperam, Mārim Mihelsonam un Kasparam Rogam.

Vairāk nekā pusi jeb 63,76% no SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» pagājušajā gada apgrozījuma nodrošināja ieņēmumi no koncertdarbības, bet vēl 17,48% - pakalpojumi un preces uz ES un trešajām valstīm. Gadu iepriekš, 2016.gadā, šī pozīcija veidoja 61,30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, kas 2016.gadā bija 446,98 tūkstoši eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2017.gadu SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» noslēdza ar 125,83 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 260,97 tūkstošu eiro peļņai 2016.gadā. VID administrētajos nodokļos uzņēmums pagājušajā gadā samaksājis 193,12 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Izslēdzam skaņu apkārtējai pasaulei: Sony bezvadu austiņas WF-1000XM3

Jānis Vēvers, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony bezvadu austiņas WF-1000XM3 nodrošina kvalitatīvu skanējumu un jaudīgu apkārtējo trokšņu slāpēšanas sistēmu

Uzstājīgi atbrīvojoties no austiņu pieslēgvietas jaunākās paaudzes telefonos, ražotāji apzināti veido pateicīgu augsni bezvadu austiņu tirgus ekspansijai. Par laimi, atņemot ligzdu vadam, pretī lielākoties tiek doti kvalitatīvu, lai arī salīdzinājumā ar parastajām vadu austiņām dārgi produkti. Augstākās kvalitātes ešelonam pieskaitāmi Sony radītie WF-1000X ieauši, ko šogad aizstāj nesen pārdošanā laistais jaunais modelis WF-1000XM3.

Par mūzikas nogādāšanu līdz austiņām atbild Sony mobilā lietotne Headphones Connect, kas vienlaikus ir pārskatāma un bagātīga. Tajā var redzēt katras austiņas akumulatora stāvokli, pieregulēt ekvalaizeru, pielāgot adaptīvo skaņas kontroli četrām dažādām situācijām – miera stāvoklim, staigāšanai, skriešanai un transportam, piešķirt komandas nodošanas iespējas abu ieaušu skārienpaliktņiem un veikt citus pielāgojumus, piemēram, izvēlēties, vai mūzika automātiski tiek pauzēta, kad izņem vienu ieausi. Interesanta ir auss formas analīzes funkcija, kas sola pielāgot austiņu skanējumu atbilstoši lietotāja fizioloģiskajām īpatnībām. Vairākos uzstādīšanas soļos nākas pat ausis fotografēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Ekskluzīva iespēja ielūkoties deju lielizrādes Abas Malas ainu demo versijā

Laura Mazbērziņa, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Abas Malas» būs izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements - horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas - tiek veidots kā vienots veselums. Telpiskas ilūzijas radīšana, dejas papildinājums ar tematiskām lielizmēra ilustrācijām ir tikai daži no elementiem, kas būs vērojams deju lielizrādē.

Uzveduma video projekcijas un gaismas ir ne tikai vidi veidojošs elements, bet līdzvērtīga daļa šajā kustību stāstā, tāpat kā mūzika. Oriģinālmūzika, tika radīta, iedvesmojoties no konkrētu laika periodu vēsturiski muzikālā materiāla. Lai realizētu māksliniecisko ieceri, pirmo reizi Latvijā tiks vienotā sistēmā saslēgti 27 līdz 30 projektoriem, kas uz iepriekš izstrādātas programmatūras bāzes ļaus noklāt ar attēlu visu «Arēna Rīga» deju laukumu un nodrošināt to visas deju lielizrādes garumā. Mākslas projekciju skatuve būs 2000 kvadrātmetru liela.

«Latvija nav radusies tukšā vietā, tai ir dziļas saknes, kuras parādīsies un simbolzēsies lielizrādē «Abas Malas». Lielizrādē deja satiksies ar mūzikas jaunradi un tehnoloģiskiem risinājumiem,» komentē Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

«Man nav intereses naudu izdot muļķīgās luksusa lietās, braukt ar dārgām mašīnām»

Anda Asere, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regeja mūzika ceturtdien iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to par nozīmīgu elementu starptautiskajā «sarunā» par tādiem jautājumiem kā netaisnība, pretošanās, mīlestība un cilvēcīgums.

Regeja mūzika radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Jamaikā, apvienojot sevī vairākus citus žanrus. Regejs ātri kļuva populārs ASV un Lielbritānijā, kur pēc Otrā pasaules kara bija pārcēlušies uz dzīvi daudzi jamaikieši.

Regejs bieži uzskatīts par apspiesto cilvēku mūziku un dziesmās tika runāts par sociālpolitiskiem jautājumiem un nevienlīdzību. Šis mūzikas stils tiek saistīts arī ar rastafariānismu.

Grupas «Toots and the Maytals» 1968.gada singls «Do the Reggay» bija pirmā populārā dziesma, kurā izskan vārds «regejs». Pēc tam Bobs Mārlijs un viņa grupa «The Wailers» radīja tādus regeja hitus kā «No Woman, No Cry» un «Stir It Up.»

Jamaika pieteica regeja iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad UNESCO sanāksmē Maurīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Interesanti fakti par mājokli, kura celtniecībai finanses bijušas teju neierobežotas

Helmuts Medinieks, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Lielizrādes Abas Malas projekcijas - projekts, no kura briti aizbēga, bet latvieši dara

Laura Mazbērziņa, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst lielizrādes «Abas malas» multimediju mākslinieks Māris Kalve. Darbs ar vizuālajām projekcijām izrādei, kas būs skatāma «Arēnā Rīga» trīs dienas - 17., 18. un 19. novembrī, norisinās jau pusotru gadu un nekas tik vērienīgs no multimediju viedokļa Baltijā vēl nebūšot redzēts, sola pasākuma organizatori.

Deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Izrādes stāsts ir par meiteni Madaru, kura savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un gūst apziņu, ka mīl dzimteni, un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums būtu brīvība.

Gatavošanās izrādei ilgst jau trīs gadus. Uz jautājumu, vai nebūs žēl, ka gatavošanās procesā ieguldīts tik liels darbs, bet izrāde būs skatāma tikai trīs dienas, M. Kalve atbild: «Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums. Es ticu, ka, pateicoties «Abas Malas», mūsu darbu pamanīs arī ārpus Latvijas robežām. Paredzu, ka nākotnē mēs savas idejas un darbus varēsim eksportēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atvieglo mūzikas apgūšanu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru