Jaunākais izdevums

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

«Es priecājos, ka neviens vairs neapspriež jautājumu, vai mūzika ir nepieciešama. Mēs esam izauguši, pēdējos gados ir notikusi pamatīga attīstība, un uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus cilvēkiem, apzinās, ka mūzika ir tikpat nepieciešama kā kondicionieris vasarā vai skaists interjers. Jautājums ir par to, vai uzņēmums var vai nevar atļauties izveidot speciālu dziesmu sarakstu, bet amplitūda ir liela – sākot no pašu veiktas izlases un beidzot ar pakalpojuma pirkšanu no uzņēmumiem, kas ar to profesionāli nodarbojas. Meklējot efektivitāti, kā piesaistīt klientu un noturēt pie sevis, šis ir viens no elementiem, un saprātīgs uzņēmējs tajā ieguldīs līdzekļus,» ir pārliecināta Latvijas Mūzikas producentu apvienības un SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve. Viņas vadītais uzņēmums šādu pakalpojumu sāka piedāvāt pirms četriem gadiem, kad izveidoja mūzikas sarakstu tirdzniecības centriem Spice un Spice Home. Pēc tam speciāli atlasītu dziesmu saraksts izveidots arī t/c Domina, kā arī Akropolei, kas apmeklētājiem durvis vērs tuvākajā laikā. «Patlaban nosedzam t/c lauciņu un mēģinām šo pakalpojumu piedāvāt arī viesnīcām. Izmaksas vienai viesnīcai ir augstas, nepieciešams tīkls, lai tas būtu interesanti. Uzņēmumu vidū, kas piedāvā tādu pakalpojumu kā mēs, konkurence ir pamanāma. Šajā lauciņā darbojas radio SWH, kā arī vairāki individuālie pakalpojuma sniedzēji. Tāpat sevi pieteikuši ZeMusic. Piedāvājums kļūst konkurētspējīgs, tomēr to atļaujas uzņēmumi, kuri jau ir augstā attīstības līmenī un sāk domāt par tādām niansēm kā mūzikas speciāla atlasīšana. Mazos uzņēmumos to veic paši īpašnieki mājas kārtībā,» secina E. Mīlgrāve.

Faktu, ka šāds pakalpojums pa kabatai ir uzņēmumiem, kuriem ir ķēde, apliecina arī ZeMusic dibinātājs Didzis Graudiņš. Viņa vadītais uzņēmums šādu pakalpojumu piedāvā kopš 2016. gada. «Pēdējos divos gados ir vērojams straujš klientu pieaugums, un arvien vairāk uzņēmumu apzinās ieguvumus no vienota mūzikas tēla. Mēs šobrīd fokusējamies uz lielajām veikalu ķēdēm, kurām vienotais risinājums ir visaktuālākais.

Vislielāko nozīmi mūzikai šobrīd piešķir restorāni, bāri un kafejnīcas. Mūzika tiem ir viens no būtiskākajiem atmosfēras veidošanas instrumentiem. Lielajiem tirgotājiem ir grūtāk izvēlēties muzikālo formātu, jo apmeklētāju demogrāfija ir ļoti dažāda, tomēr vairums ir mūzikas jautājumu atrisinājuši vai to plāno darīt,» teic D. Graudiņš.

Visu rakstu lasiet 1. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ideja par mazu tumbiņu pāraug biznesā ar lielu potenciālu

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Mūziku ikdienā klausās 93%, taču naudu tās iegādei tērē tikai 23%

Db.lv, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regeja mūzika ceturtdien iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to par nozīmīgu elementu starptautiskajā «sarunā» par tādiem jautājumiem kā netaisnība, pretošanās, mīlestība un cilvēcīgums.

Regeja mūzika radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Jamaikā, apvienojot sevī vairākus citus žanrus. Regejs ātri kļuva populārs ASV un Lielbritānijā, kur pēc Otrā pasaules kara bija pārcēlušies uz dzīvi daudzi jamaikieši.

Regejs bieži uzskatīts par apspiesto cilvēku mūziku un dziesmās tika runāts par sociālpolitiskiem jautājumiem un nevienlīdzību. Šis mūzikas stils tiek saistīts arī ar rastafariānismu.

Grupas «Toots and the Maytals» 1968.gada singls «Do the Reggay» bija pirmā populārā dziesma, kurā izskan vārds «regejs». Pēc tam Bobs Mārlijs un viņa grupa «The Wailers» radīja tādus regeja hitus kā «No Woman, No Cry» un «Stir It Up.»

Jamaika pieteica regeja iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad UNESCO sanāksmē Maurīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Izslēdzam skaņu apkārtējai pasaulei: Sony bezvadu austiņas WF-1000XM3

Jānis Vēvers, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony bezvadu austiņas WF-1000XM3 nodrošina kvalitatīvu skanējumu un jaudīgu apkārtējo trokšņu slāpēšanas sistēmu

Uzstājīgi atbrīvojoties no austiņu pieslēgvietas jaunākās paaudzes telefonos, ražotāji apzināti veido pateicīgu augsni bezvadu austiņu tirgus ekspansijai. Par laimi, atņemot ligzdu vadam, pretī lielākoties tiek doti kvalitatīvu, lai arī salīdzinājumā ar parastajām vadu austiņām dārgi produkti. Augstākās kvalitātes ešelonam pieskaitāmi Sony radītie WF-1000X ieauši, ko šogad aizstāj nesen pārdošanā laistais jaunais modelis WF-1000XM3.

Par mūzikas nogādāšanu līdz austiņām atbild Sony mobilā lietotne Headphones Connect, kas vienlaikus ir pārskatāma un bagātīga. Tajā var redzēt katras austiņas akumulatora stāvokli, pieregulēt ekvalaizeru, pielāgot adaptīvo skaņas kontroli četrām dažādām situācijām – miera stāvoklim, staigāšanai, skriešanai un transportam, piešķirt komandas nodošanas iespējas abu ieaušu skārienpaliktņiem un veikt citus pielāgojumus, piemēram, izvēlēties, vai mūzika automātiski tiek pauzēta, kad izņem vienu ieausi. Interesanta ir auss formas analīzes funkcija, kas sola pielāgot austiņu skanējumu atbilstoši lietotāja fizioloģiskajām īpatnībām. Vairākos uzstādīšanas soļos nākas pat ausis fotografēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Lielizrādes Abas Malas projekcijas - projekts, no kura briti aizbēga, bet latvieši dara

Laura Mazbērziņa, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst lielizrādes «Abas malas» multimediju mākslinieks Māris Kalve. Darbs ar vizuālajām projekcijām izrādei, kas būs skatāma «Arēnā Rīga» trīs dienas - 17., 18. un 19. novembrī, norisinās jau pusotru gadu un nekas tik vērienīgs no multimediju viedokļa Baltijā vēl nebūšot redzēts, sola pasākuma organizatori.

Deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Izrādes stāsts ir par meiteni Madaru, kura savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un gūst apziņu, ka mīl dzimteni, un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums būtu brīvība.

Gatavošanās izrādei ilgst jau trīs gadus. Uz jautājumu, vai nebūs žēl, ka gatavošanās procesā ieguldīts tik liels darbs, bet izrāde būs skatāma tikai trīs dienas, M. Kalve atbild: «Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums. Es ticu, ka, pateicoties «Abas Malas», mūsu darbu pamanīs arī ārpus Latvijas robežām. Paredzu, ka nākotnē mēs savas idejas un darbus varēsim eksportēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Interesanti fakti par mājokli, kura celtniecībai finanses bijušas teju neierobežotas

Helmuts Medinieks, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes darbnīcā "TingPrint" top t-krekli, kuru dizains vēsta par Covid-19 laiku. T-kreklu apdrukas dizainu radījušas dažādās Eiropas vietās dzīvojošas mākslinieces.

Katrs t-krekls ir apdrukāts ar roku sietspiedes tehnikā pašmāju ģimenes darbnīcā "TingPrint", ko izveidojuši savulaik Norvēģijā dzīvojušie Artis un Zane Babri. Pirms gada abi atgriezās uz dzīvi Latvijā. Esot prombūtnē, viņi iepazinuši vairākus māksliniekus, kas tika uzrunāti un atsaucās projektam. Katrs krekla dizainā atspoguļojis piedzīvotās sajūtas pēdējos mēnešos, kad vīrusa Covid-19 dēļ apstājies ierastais dzīves ritms.

"Šis joprojām ir īpašs un unikāls laiks. Uzskatām, ka ir svarīgi to dokumentēt. Vieni to iemūžina bildēs, citi filmās un mūzikā. Bet mēs darām to, ko protam vislabāk – apdrukājam," stāsta Z. Babre.

Savus stāstus "TingPrint" ir uzticējušas latviešu mākslinieces – Santa Siliņa no Īrijas, Paula Apse no Norvēģijas, Kristīne Lagzda - Haapanen no Zviedrijas, Kristīne Kazāka un Vivianna Maria Staņislavska no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam

Db.lv, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ķīnā no Bohēmista rapsodijas cenzē epizodes par Fredija Merkūrija homoseksualitāti

LETA--BBC, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogrāfiskā filma «Bohemian Rhapsody» («Bohēmista rapsodija») par britu rokgrupas «Queen» mūziķi Frediju Merkūriju Ķīnā izrādīta saīsinātā versijā, no tās cenzējot epizodes, kurās skarta mūziķa homoseksualitāte, vēsta raidorganizācija BBC.

Filmai Ķīnā noteikts ierobežots izrādīšanas režīms, turklāt tās garums sarucis par četrām minūtēm.

Kinoskatītāji šādu versiju uztvēruši ar neizpratni, bet sociālajos tīklos lietotāji atzinuši, ka, iztrūkstot svarīgām epizodēm, nav spējuši saprast svarīgus filmas sižeta pavērsienus.

Tiesa gan, vairāki sociālo tīklu lietotāji, kā arī geju un lesbiešu tiesību aktīvisti norādījuši, ka pats filmas izrādīšanas fakts Ķīnā ir īsta uzvara, ņemot vērā, ka šādas filmas reti nonāk līdz Ķīnas skatītājiem.

Februārī Ķīnas straumēšanas uzņēmums «Mango TV» «Oskaru» ceremonijas translācijas gaitā koriģēja Remi Maleka runu, kurš saņēma godalgu par Merkūrija lomas atveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pēc septiņiem gadiem Anglijā Rēzeknē īsteno lounge dārza koncepciju

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes un izklaides centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem tiks sniegta iespēja izvēlēties un atskaņot visā tirdzniecības centrā sev vēlamo dziesmu, ko dzirdēs ikviens centra apmeklētājs.

Īpaši Valentīndienai radītu 210 mīlas skaņdarbu izlasi tirdzniecības centram izveidojis dīdžejs Toms Grēviņš.

Mīlas skaņdarbi ir apkopoti no visas mūzikas vēstures un pirmatskaņojumu tie tirdzniecības centrā piedzīvos 7. februārī.

Mīlas balāžu mūzikas liste būs pieejama informācijas centra digitālajā ekrānā. Darbības princips: cilvēks izvēlas kādu no skaņdarbiem, dziesma automātiski tiek reģistrēta sistēmā un nekavējoties atskan visā tirdzniecības centrā.

Sistēmu izstrādājuši "Rīga Plaza" digitālie sadarbības partneri "BrandBox Digital".

Šāda iespēja tirdzniecības centra klientiem gan tiks piedāvāta tikai limitētā laika posmā - no 7. līdz 16. februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pēc pozitīviem Eiropas ekonomikas datiem un pirms FRS lēmuma

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, pateicoties pozitīviem Eiropas ekonomikas datiem, savukārt ASV akciju cenas kāpa pirms Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Lielbritānijas bezdarba pieaugums 2.ceturksnī līdz 4,1%, kas saskanējis ar analītiķu prognozēm, un Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošā ZEW indeksa augstākais līmenis kopš 2000.gada maija uzlaboja noskaņojumu Eiropas tirgos un kompensēja bažas par iespējamu bezvienošanās breksitu. "Eksperti turpina gaidīt ievērojamu Vācijas ekonomikas atkopšanos" pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas izraisītā šoka gada sākumā, paziņoja ZEW prezidents Ahims Vambahs.

"Ieilgušās breksita sarunas un Covid-19 gadījumu skaita pieaugums nespēja apslāpēt pozitīvo noskaņojumu." ASV akciju cenas turpināja kāpt pēc divas nedēļas ilguša krituma, un Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,2%. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp "Facebook" un "Netflix", akciju cenas ievērojami palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju attīstībai uzņēmumos nepieciešamas izmaiņas likumos un attieksmē

Normunds Bergs, LTRK padomes loceklis, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozare: Mākslīgais intelekts – iespēja, nevis bieds

Laura Mazbērziņa, 03.12.2018

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 20. jubilejas konferencē piedalījās IKT nozares un jaunuzņēmumu pārstāvji, un valsts amatpersonas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir pašai nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas «iedzīvināt», informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Ikvienam no mums būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022. gadam. Mākslīgais intelekts var palīdzēt efektīvāk izmantot mūsu resursus un spējas, atbalstīt izpaužoties radoši un citādi – mūzikā, medicīnā, mākslā, izglītībā, sportā – kur nekas nevar aizvietot cilvēku, bet var paplašināt viņa efektivitāti, skaidro LIKTA.

«Mēs šobrīd ieejam mākslīgā intelekta laikmetā, kas nesīs gan milzīgas jaunas iespējas attīstībai, gan risku palikt atpalicējos konkurences cīņā tiem, kuri nebūs gatavi mainīties un attīstīt jaunas prasmes. Īpaša atbildība gulstas uz tehnoloģiju kompānijām, kurām ne tikai jāspēj pašām mainīties līdzi laikam, bet arī palīdzēt saviem klientiem un partneriem no citām nozarēm izprast un izmantot datu un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» pastāstīja Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Daugavpilī, līdzīgi kā galvaspilsētā, plānots slēgt visas spēļu zāles, šonedēļ preses konferencē paziņoja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Pašlaik domē tiek gatavota dokumentācija pirmās licences anulēšanai - zālei Cietokšņa ielā 60. Savā «Facebook» kontā mērs informēja, ka pērn objektā ir fiksēti 44 sabiedriskās kārtības pārkāpumi, bet šogad - 19.

Vēlāk sekos izklaižu vietu aizvēršana Ķīmiķu, Jaunās Forštates un Jaunbūves mikrorajonos.

«Spēļu zāļu Daugavpilī nebūs, tāpat kā Rīgā,» pauda Elksniņš.

Jau vēstīts, ka Daugavpils pašvaldība brīdinājusi par licences anulēšanas iespējām tās spēļu zāles, kas nespēj nodrošināt apkārtnē sabiedrisko kārtību un drošību.

Spēļu zāļu klienti regulāri izraisa sabiedriskās kārtības pārkāpumus, secinājusi pilsētas pašvaldības policija. Aizvadītajā gadā Daugavpils Pašvaldības policija saņēma 129 izsaukumus uz spēļu zālēm dažādos pilsētas mikrorajonos. Vēl 88 izsaukumus saņēma Valsts policija. Vairumā gadījumu sabiedriskās kārtības pārkāpēji bija kautiņu dalībnieki. Nereti blakus esošo māju iedzīvotāju mieru traucēja skaļa mūzika un iereibušie azartspēļu cienītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa sacīja, ka iepriekšējā nedēļā tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, tika precizēts trūkstošo skolotāju skaits. Pēc viņas paustā, pašlaik izskatās, ka varētu trūkt ap 500 skolotāju.

Situācija pašvaldībās gan atšķiroties. Viņa sacīja, ka ir pārrunājusi šo jautājumu ar 14 pašvaldībām. Tajās brīvas esot vien divas vakances - matemātikā un mūzikā.

Savukārt, piemēram, Rīga un Daugavpils trūkstošo pedagogu skaitli padara iespaidīgāku, sacīja ministre. Pamatā skolotāji tiekot meklēti darbam uz noteiktu stundu skaitu.

Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% -tuvosies pensionēšanās vecumam. «Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju,» sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru