Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā 

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Monta Glumane, 12.3.2019
1/43

Foto: stopkadri no filmas Meklējot Mr.Kauliņu

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

«Es gan biju ļoti kūtrs, un tad S. Semjonovs izdomāja triku – piezvanīja Guntaram un teica, ka Roga ir piekritis režisēt filmu, bet man piezvanīja un teica, ka Guntars ir piekritis piedalīties. Guntars bija pateicis - ja Roga režisē, tad viņš piedalīsies. Savukārt, es biju pateicis - ja Guntars piekrīt, tad es varu režisēt. Sākotnējais dzinulis nāca no S.Semjonova. Pateicoties viņa uzstājībai, notika mana debija pilnmetrāžas filmu lauciņā. Tas man bija ļoti interesanti, jo dokumentālais kino kā žanrs ir ļoti sarežģīts, kā džezs,» stāsta K.Roga.

Viņaprāt, rezultātā filma ir izdevusies diezgan personiska. Pēc K.Rogas stāstītā, tā ir par divu veču draudzību, kura, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem, gadiem ejot, ir saglabājusies. Viņš stāsta, ka galvenais filmas varonis G.Kļaviņš ir piedzīvojis līkločainu dzīvesstāstu un dzīve viņu ir mētājusi: bijušais finansists, banķieris zaudējis savu banku «First financial security» dodas uz Āfriku meklēt dimantus.

«Tam visam pa vidu maisos es, jo Prāta Vētra savulaik bija finansiāli saistīta ar Guntaru un - kā jau tas 90. gados bieži gadījās ar visa veida investīciju projektiem un banku lietām - arī mēs pazaudējām naudu. Arī es esmu piedalījies dimantu meklēšanā. Tomēr man nepietika resursu.Kad biju dimantu procesā, lielākajam, kuru turēju savās rokās, bija 13 karāti. Tas ir diezgan paliels akmens,» atceras K. Roga.

«Tad, kad Guntars zaudēja banku, viņš, nevienam neko nepasakot, pazuda. Bija baumas, ka viņš ir pagalam. Kad viņš tika atrasts Āfrikā, mums atjaunojās sarakste un pēc kāda laika es tur nonācu. Filma ir piedzīvojumiem bagāts stāsts,» stāsta K. Roga.

Uz jautājumu, kāpēc par galamērķi tika izvēlēta tieši Āfrika, K. Roga stāsta, ka G. Kļaviņam jau pirms tam bija investīciju projekti Āfrikā, bet, aizbraucot uz turieni, latvietis secinājis, ka viss jāsāk no nulles. K.Roga stāsta, ka dimantus konkrētajā reģionā iespējams izrakt pat ar rokām, jo tie atrodas ļoti tuvu zemes virskārtai. Latvietis darbojas dimantu atradnēs, kā arī tos uzpērk un pārdod. Visbiežāk dimanti tiek pārdoti Antverpenē un Izraēlā. «Latvijā cilvēki nav gatavi maksāt par slīpētu akmeni, jo tie ir dārgi,» atzīst K. Roga.

Raksts turpinās pēc reklāmas

K.Roga stāsta, ka G. Kļaviņš Āfrikā uzturējies visu Ebolas vīrusa uzliesmojuma laiku, bet filmēšana notikusi tad, kad slimība jau pierimusi.

Savulaik, lai atslēgtos no grupas Prāta Vētra darbiem, K.Roga reizi gadā uz mēnesi braucis uz Āfriku, bet šobrīd tam vairs nepietiekot laika. «Āfrika ļoti attīstās. Ja kādreiz varēji dzīvot bungalo okeāna krastā, tad tagad tajā vietā ir glauna viesnīca. Civilizācija virzās uz priekšu, un diemžēl Robinsona Krūzo vietu uz pasaules kļūst arvien mazāk,» pārdomās dalās K. Roga.

Viņš āfrikāņus raksturo kā jaukus un dzīvespriecīgus cilvēkus. Pēc K. Rogas novērojumiem, Sjerraleones ekonomika ir sākuma attīstības stadijā un daudzas lietas vēl joprojām notiek primitīvā veidā, bet dažas - pat ļoti savdabīgā, piemēram, kārtību nosaka ciema vecākais. Tomēr valsts iedzīvotāji dodas studēt, piemēram, uz Angliju, arvien vairāk sajaucas nācijas un kultūrslāņi.» Es nezinu, vai tas ir labi, jo tā zūd Āfrikas romantiskais aspekts. Aizbraucot tur, viss ir citādāk, paiet laiks līdz saproti, kā runāt ar cilvēkiem, kāds ir sabiedrības modelis, kā viņi uztver balto rasi un kā mums pareizi attiekties pret viņiem. Tas viss ir ļoti interesanti,» piedzīvotajā dalās K. Roga.

Daudz ko tur iespējams risināt ļoti vienkārši, piemēram, ar rīsu maisiem vai naudu. Atsevišķi jautājumi gan obligāti jārisina ar valsts iesaisti, piemēram, nav iespējams izvest no valsts dārgakmeņus, ja tie nav sertificēti, to nosaka tā sauktais Kimberlijas procesa sertifikāts. Svarīgi, lai dimanti būtu legāli un tie nebūtu asiņainie dimanti.

Neskaitot dimantu biznesu, latvietim G. Kļaviņam pieder arī apsardzes kompānija, kura nodarbojas ar dažādu objektu apsargāšanu, piemēram, torņu, ģeneratoru. K.Roga stāsta, ka ģeneratori Āfrikā ir ļoti aktuāli, jo centrālā elektrības padeves sistēma ir ļoti nestabila, tāpēc ģeneratori ir ierasti katrā mājā, arī kafejnīcās, slimnīcās un citās sabiedriskās vietās.

Filma Meklējot Mr.Kauliņu tika uzņemta 20 dienās Āfrikā un trīs līdz četrās - Latvijā, un tajā piedalās ne tikai G. Kļaviņš, bet arī viņa mamma, draudzene un paziņa, bijušais kolēģis H. Švarcbahs, kurš bankas laikā bija G. Kļaviņa šoferis un miesassargs.

Vaicāts par filmas nosaukumu, K. Roga atbild: «Kauliņš - šī iesauka viņam pielipa bankas laikos, kad mēs iepazināmies. Tas radās no teiciena – kā kauliņš nogulsies. Respektīvi, ja nezini, ko darīt, tad uzmet kauliņu. Tas bija viņa teiciens un tuvie draugi viņu sāka saukt par Kauliņu. Tā ir līdz pat šai dienai.»

K.Roga norāda - ja skatās no uzņēmējdarbības viedokļa, tad filmas galvenā doma ir nepadoties: «Guntars turpina cīnīties, celties, neskatoties uz kritumiem un bankrotiem. Viņš vēl joprojām mēģina būt aktīvs. To var mācīties jebkurš uzņēmējs. Galvenais ir tas, kā proti uzņemt sitienu un vai pēc sitiena piecelies.»

Kopumā filmas izveide izmaksājusi aptuveni 42,5 tūkstošus eiro. «Esmu investējis arī savus privātos līdzekļus, lai mēs filmā varētu atļauties dažas ekstras, piemēram, dzīvo stīgu kvintetu. Tas bija ļoti pieticīgs budžets, bet es domāju, ka ļoti godīgs un adekvāts attiecībā pret to, ka tā ir mana pirmā filma. Es ceru, ka būšu attaisnojis katru centu. Domāju, ka skatītājiem būs interesanti - Āfrikas kolorīts, piedzīvojumi, dimantu tēma un draudzības vērtība,» saka K.Roga.

Tevi varētu interesēt

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek...

Bijušais ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) viesojies savā dzimtajā pusē Niangoma...

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca...

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no...

Rietumāfrikas valsts Nigēra ir viens no pasaulē lielākajiem urāna ražotājiem un viena no...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties»,...

Igaunijas Harju apriņķa tiesa trešdien pasludināja par bankrotējušu uzņēmumu «Weekend Festival...

Konkursā World Restaurant Awards noteikti pasaulē labākie restorāni, raksta Business Insider....

Venēcijas pašvaldība otrdien nolēma iekasēt iebraukšanas nodevu no tūristiem, kas apmeklē šo...

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - uzmanību piesaistošu fotogrāfiju...

Otrajā, vēl vērienīgākajā HyperTown festivālā varēs gan iepazīt jaunākās izklaides tehnoloģijas,...

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode...

Autobūves uzņēmumu «Nissan Motor» un «Renault» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns...

Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas...

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - uzmanību piesaistošu fotogrāfiju...