Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

«Es gan biju ļoti kūtrs, un tad S. Semjonovs izdomāja triku – piezvanīja Guntaram un teica, ka Roga ir piekritis režisēt filmu, bet man piezvanīja un teica, ka Guntars ir piekritis piedalīties. Guntars bija pateicis - ja Roga režisē, tad viņš piedalīsies. Savukārt, es biju pateicis - ja Guntars piekrīt, tad es varu režisēt. Sākotnējais dzinulis nāca no S.Semjonova. Pateicoties viņa uzstājībai, notika mana debija pilnmetrāžas filmu lauciņā. Tas man bija ļoti interesanti, jo dokumentālais kino kā žanrs ir ļoti sarežģīts, kā džezs,» stāsta K.Roga.

Viņaprāt, rezultātā filma ir izdevusies diezgan personiska. Pēc K.Rogas stāstītā, tā ir par divu veču draudzību, kura, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem, gadiem ejot, ir saglabājusies. Viņš stāsta, ka galvenais filmas varonis G.Kļaviņš ir piedzīvojis līkločainu dzīvesstāstu un dzīve viņu ir mētājusi: bijušais finansists, banķieris zaudējis savu banku «First financial security» dodas uz Āfriku meklēt dimantus.

«Tam visam pa vidu maisos es, jo Prāta Vētra savulaik bija finansiāli saistīta ar Guntaru un - kā jau tas 90. gados bieži gadījās ar visa veida investīciju projektiem un banku lietām - arī mēs pazaudējām naudu. Arī es esmu piedalījies dimantu meklēšanā. Tomēr man nepietika resursu.Kad biju dimantu procesā, lielākajam, kuru turēju savās rokās, bija 13 karāti. Tas ir diezgan paliels akmens,» atceras K. Roga.

«Tad, kad Guntars zaudēja banku, viņš, nevienam neko nepasakot, pazuda. Bija baumas, ka viņš ir pagalam. Kad viņš tika atrasts Āfrikā, mums atjaunojās sarakste un pēc kāda laika es tur nonācu. Filma ir piedzīvojumiem bagāts stāsts,» stāsta K. Roga.

Uz jautājumu, kāpēc par galamērķi tika izvēlēta tieši Āfrika, K. Roga stāsta, ka G. Kļaviņam jau pirms tam bija investīciju projekti Āfrikā, bet, aizbraucot uz turieni, latvietis secinājis, ka viss jāsāk no nulles. K.Roga stāsta, ka dimantus konkrētajā reģionā iespējams izrakt pat ar rokām, jo tie atrodas ļoti tuvu zemes virskārtai. Latvietis darbojas dimantu atradnēs, kā arī tos uzpērk un pārdod. Visbiežāk dimanti tiek pārdoti Antverpenē un Izraēlā. «Latvijā cilvēki nav gatavi maksāt par slīpētu akmeni, jo tie ir dārgi,» atzīst K. Roga.

K.Roga stāsta, ka G. Kļaviņš Āfrikā uzturējies visu Ebolas vīrusa uzliesmojuma laiku, bet filmēšana notikusi tad, kad slimība jau pierimusi.

Savulaik, lai atslēgtos no grupas Prāta Vētra darbiem, K.Roga reizi gadā uz mēnesi braucis uz Āfriku, bet šobrīd tam vairs nepietiekot laika. «Āfrika ļoti attīstās. Ja kādreiz varēji dzīvot bungalo okeāna krastā, tad tagad tajā vietā ir glauna viesnīca. Civilizācija virzās uz priekšu, un diemžēl Robinsona Krūzo vietu uz pasaules kļūst arvien mazāk,» pārdomās dalās K. Roga.

Viņš āfrikāņus raksturo kā jaukus un dzīvespriecīgus cilvēkus. Pēc K. Rogas novērojumiem, Sjerraleones ekonomika ir sākuma attīstības stadijā un daudzas lietas vēl joprojām notiek primitīvā veidā, bet dažas - pat ļoti savdabīgā, piemēram, kārtību nosaka ciema vecākais. Tomēr valsts iedzīvotāji dodas studēt, piemēram, uz Angliju, arvien vairāk sajaucas nācijas un kultūrslāņi.» Es nezinu, vai tas ir labi, jo tā zūd Āfrikas romantiskais aspekts. Aizbraucot tur, viss ir citādāk, paiet laiks līdz saproti, kā runāt ar cilvēkiem, kāds ir sabiedrības modelis, kā viņi uztver balto rasi un kā mums pareizi attiekties pret viņiem. Tas viss ir ļoti interesanti,» piedzīvotajā dalās K. Roga.

Daudz ko tur iespējams risināt ļoti vienkārši, piemēram, ar rīsu maisiem vai naudu. Atsevišķi jautājumi gan obligāti jārisina ar valsts iesaisti, piemēram, nav iespējams izvest no valsts dārgakmeņus, ja tie nav sertificēti, to nosaka tā sauktais Kimberlijas procesa sertifikāts. Svarīgi, lai dimanti būtu legāli un tie nebūtu asiņainie dimanti.

Neskaitot dimantu biznesu, latvietim G. Kļaviņam pieder arī apsardzes kompānija, kura nodarbojas ar dažādu objektu apsargāšanu, piemēram, torņu, ģeneratoru. K.Roga stāsta, ka ģeneratori Āfrikā ir ļoti aktuāli, jo centrālā elektrības padeves sistēma ir ļoti nestabila, tāpēc ģeneratori ir ierasti katrā mājā, arī kafejnīcās, slimnīcās un citās sabiedriskās vietās.

Filma Meklējot Mr.Kauliņu tika uzņemta 20 dienās Āfrikā un trīs līdz četrās - Latvijā, un tajā piedalās ne tikai G. Kļaviņš, bet arī viņa mamma, draudzene un paziņa, bijušais kolēģis H. Švarcbahs, kurš bankas laikā bija G. Kļaviņa šoferis un miesassargs.

Vaicāts par filmas nosaukumu, K. Roga atbild: «Kauliņš - šī iesauka viņam pielipa bankas laikos, kad mēs iepazināmies. Tas radās no teiciena – kā kauliņš nogulsies. Respektīvi, ja nezini, ko darīt, tad uzmet kauliņu. Tas bija viņa teiciens un tuvie draugi viņu sāka saukt par Kauliņu. Tā ir līdz pat šai dienai.»

K.Roga norāda - ja skatās no uzņēmējdarbības viedokļa, tad filmas galvenā doma ir nepadoties: «Guntars turpina cīnīties, celties, neskatoties uz kritumiem un bankrotiem. Viņš vēl joprojām mēģina būt aktīvs. To var mācīties jebkurš uzņēmējs. Galvenais ir tas, kā proti uzņemt sitienu un vai pēc sitiena piecelies.»

Kopumā filmas izveide izmaksājusi aptuveni 42,5 tūkstošus eiro. «Esmu investējis arī savus privātos līdzekļus, lai mēs filmā varētu atļauties dažas ekstras, piemēram, dzīvo stīgu kvintetu. Tas bija ļoti pieticīgs budžets, bet es domāju, ka ļoti godīgs un adekvāts attiecībā pret to, ka tā ir mana pirmā filma. Es ceru, ka būšu attaisnojis katru centu. Domāju, ka skatītājiem būs interesanti - Āfrikas kolorīts, piedzīvojumi, dimantu tēma un draudzības vērtība,» saka K.Roga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas eksperti sāk Āfrikas sieviešu izglītošanu uzņēmējdarbības jautājumos

Db.lv, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā, atklās Latvijas paviljonu nozīmīgākajā aizsardzības un drošības industriju izstādē "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" jeb DSEI, informē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Latviju starptautiskajā izstādē pārstāvēs duālā pielietojuma produktu ražotāji no radiosakaru, optikas, munīcijas pārtikas un inženieru pakalpojumu sektoriem.

No 12. līdz 15.septembrim, Londonā, izstāžu zālē "Excel" tiks atvērts Latvijas paviljons H4-130 izstādes "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" (Defence and Security Equipment International) ietvaros.

Latvijas paviljonā produktus un pakalpojumus demonstrēs SIA "Baltic Bullets", SIA "BELSS", VAS "Elektroniskie sakari", SIA "Lightspace Technologies" un AS "Roga Agro". Ar individuālām ekspozīcijām DSEI būs redzami EDGE Autonomy un Interspiro, demonstrējot optikas, bezpilotu sistēmas, elpošanas ekipējuma produktus. Izstādi apmeklēs ievērojams skaits DAIF Latvija biedru uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības un klimata tehnoloģiju uzņēmums eAgronom paziņojis par 5,5 miljonu ASV dolāru liela finansējuma piesaisti, lai turpinātu atbalstīt saimniecību pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi.

Ar panākumiem, kas gūti attīstot oglekļa programmu, kā arī izstrādātajām klimata monitoringa un datu mērīšanas tehnoloģijām, uzņēmums turpina uzņemto attīstības kursu, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā vadošais lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmums pasaulē.

Pateicoties eAgronom oglekļa programmas jeb oglekļu kredītu piesaistes projekta veiksmīgai attīstībai un gūtajiem panākumiem Centrālajā un Austrumeiropā (tajā skaitā arī Latvijā), kā arī SEG (siltumnīcefekta gāzu) monitoringa un datu mērīšanas tehnoloģijām, tam izdevies piesaistīt 5,5 miljonus ASV dolāru finansējumu uzņēmuma turpmākajai attīstībai. Ar Icos Capital un Soulmates Ventures investīciju fondu, kā arī SmartCap “Zaļā fonda”* atbalstu, eAgronom plāno uzlabot digitālos rīkus un turpināt paplašināt uzņēmuma darbību Eiropā un Āfrikā. Papildus finansējuma kārtai uzņēmums saņēma arī īpašu dotāciju no Enterprise Estonia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platforma "Bolt" ir noslēgusi investīciju kārtu 100 miljonu eiro vērtībā, turpinot paplašināt visus savus produktu segmentus, sākot no kopbraukšanas līdz mikromobilitātei un pārtikas piegādei Eiropā un Āfrikā.

Investīcijas nodrošinājis "Naya Capital Management", globāls investīciju pārvaldnieks, kuru 2012. gadā nodibināja Masrūrs Sidiki (Masroor Siddiqui). "Bolt" piesaistīto līdzekļu summa pieaugusi līdz vairāk nekā 300 miljoniem eiro.

"Bolt" šobrīd sniedz kopbraukšanas pakalpojumus vairāk nekā 150 pilsētās Eiropā un Āfrikā. Pēdējos mēnešos "Bolt" ir paātrinājis "Bolt Food" piegādes pakalpojuma paplašināšanos, aptverot 12 valstis, un uzsācis biznesa piegādi – pakalpojumu, kas paredzēts pārdevējiem, kuriem nepieciešams izplatīšanas partneris.

Markus Villigs (Markus Villig), "Bolt" izpilddirektors un līdzdibinātājs, norāda: "Lai arī krīze uz laiku ir mainījusi mūsu pārvietošanās veidus, ilgtermiņa tendences, kas virza pieaugumu mobilitātei pēc pieprasījuma, turpina augt, piemēram, privāto automašīnu skaita samazināšanās un pāreja uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem. Mēs priecājamies, ka mums ir investori, kuri atbalsta mūsu ilgtermiņa skatījumu un nepakļaujas neprātīgiem tēriņiem, kas Silīcija ielejā ir kļuvuši tik izplatīti. Es vairāk nekā jebkad esmu pārliecināts, ka mūsu efektivitāte un lokalizācija ir būtiskas priekšrocības nozarē, kas darbojās pēc pieprasījuma."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsnes bagātinātāju eksportētājs un agro jomas konsultants SIA Blendex (AS Fertilizer Group uzņēmums) 2020. gadu noslēdzis ar 10,889 miljonu eiro apgrozījumu un neto peļņu 1,6 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumu grupas vadītājs Ģirts Cēlājs komentē, ka SIA Blendex apgrozījums, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par vairāk nekā 2000% jeb 20 reizes. Šādi rezultāti skaidrojami gan arī uzņēmuma komandas apņēmīgo darbu, apgūstot jaunus eksporta tirgus Ukrainā, Zviedrijā un Gvinejā, gan arī aktīvāku pievēršanos augsnes karšu izstrādei.

Turpinot attīstību, SIA Blendex jaunu tirgu apguvei investēs attālinātas pārdošanas tehnoloģijās un aramzemju iekopšanā, attālināti konsultējot.

“Pandēmijā cilvēki juta, ka zemes darbi nomierina, stādu augšanas process novērsa domas no skandalozajiem ziņu virsrakstiem, un lauku darbi kļuva par pastāvīgu aizraušanos. Protams, arvien aug pieprasījums pēc mūsu produktiem no lielajiem lauksaimniekiem dažādos pasaules kontinentos, jo pārtikas izejvielu cenu kāpums ir novērojams visās preču grupās,” komentē Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt jau vasaras sākumā plāno papildināt savu pakalpojumu klāstu un uzsākt ēdienu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu uzņēmuma atslēgas tirgos Eiropā un Āfrikā, informē uzņēmumā.

Sākumposmā pakalpojums tiks nodrošināts pilotprojekta režīmā Igaunijā, Somijā un Dienvidāfrikā.

«Apvienojot mūsu tehnoloģiju iespējas, darbību, un simtiem tūkstošu autovadītāju, mēs plānojam nodrošināt ēdienu piegādes pakalpojumu miljoniem cilvēku Eiropā un Āfrikā, kuri jau šobrīd izmanto mūsu pakalpojumus ikdienā,» uzsver Bolt dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs.

Uzņēmums nesen īstenoja globālu zīmola maiņu, tostarp mainot savu nosaukumu no Taxify uz Bolt, lai pietuvinātu zīmola identitāti uzņēmuma vīzijai par transporta nozari kopumā. Bolt šobrīd piedāvā ne tikai taksometrus, bet arī kopbraukšanas pakalpojumus ar automašīnām un motocikliem, kā arī skūteru koplietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kopbraukšanas platformas «Bolt» zaudējumi pērn sasniedza 61 miljonu eiro, bet tas saistīts ar investīcijām un atbilst kompānijas biznesa plānam, turklāt uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru (900 miljonus eiro).

«Bolt» ieņēmumi pērn bija 79,7 miljoni eiro salīdzinājumā ar 21,1 miljonu eiro 2017.gadā.

Kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Martins Villigs norādīja, ka rezultāti atbilst kompānijas prognozēm.

«Pērn mēs sākām pakalpojumu sniegšanu vairāk nekā 50 jaunās pilsētās un veiksmīgi ieviesām elektrisko skrejriteņu nomu. Vienlaikus esam guvuši peļņu vairākos stabilos tirgos, nezaudējot izaugsmi,» viņš paziņoja.

2018.gada maijā uzņēmums piesaistīja 175 miljonu ASV dolāru (158 miljonu eiro) investīcijas no kompānijām «Daimler», «Didi Chuxing» un citiem investoriem, kā rezultātā uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru. Tas «Bolt» ļāvis pievienoties citām kopbraukšanas kompānijām, piemēram, «Lyft», «Uber», «Careem», tā dēvēto vienradžu kompāniju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Linen emitē obligācijas divu miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”), kas nodrošina klientu vajadzībām pielāgotas agroproduktu tirdzniecības ķēdes, debitējis kapitāla tirgū, emitējot obligācijas 2 miljonu eiro vērtībā.

Nodrošinātās obligācijas ar dzēšanas termiņu divi gadi piedāvātas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Obligācijas plānots iekļaut “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North” nākamā gada pirmajā pusē. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izlietoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, uzņēmuma attīstībai un pozīciju nostiprināšanai tirgū Eiropas un Āzijas reģionos.

Linen pamatdarbība ir agroproduktu – lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas, kosmētikas un mēslojumu - sastāvdaļu tirdzniecības globālā mērogā. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu tirdzniecības jomā Linen ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un stabili iekļaujas piecu Eiropas Savienībā lielāko uzņēmumu vidū, kas ES nodrošina šāda veida izejvielu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Latvijā darbu uzsāks Bolt Market pārtikas preču piegādes serviss, nodrošinot produktu piegādi 15 minūšu laikā, informē uzņēmums.

Bolt Market ir jauns Eiropas mobilitātes platformas Bolt biznesa virziens. Pārtikas preces klienti varēs pasūtīt tiešsaistē ar Bolt Food lietotnes starpniecību, savukārt preču pasūtījumi tiks komplektēti noliktavās un piegādes centros, kas Latvijā būs stratēģiski izvietoti pie lielākajām pilsētām.

Vispirms Bolt Market pakalpojums tiks atklāts Igaunijā, bet drīz pēc tam arī citviet Eiropā un Āfrikā, tajā skaitā arī Latvijā. Šobrīd notiek darbinieku atlase Bolt Market komandas izveidei Latvijā.

"Mājsēdes laikā iedzīvotāji pierada pie pārtikas preču pasūtīšanas internetā un šis pakalpojums kļūst aizvien populārāks, jo saņemt nepieciešamos produktus pie mājas durvīm ir patiešām ērti. Novērtējot pakalpojuma lietderīgumu, paredzams, ka pēc ierobežojumu atcelšanas iedzīvotāji turpinās izmantot piegādes pakalpojumus arī turpmāk," stāsta Bolt restorānu un pārtikas preču piegādes viceprezidents Dmitrijs Libermans (Dmitri Liberman).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vēl ilgi neļaus planētai dzīvot mierā, brīdinājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), norādot, ka vairums valstu cīņā ar pandēmiju joprojām atrodas sākuma posmos.

Dažas valstis, kas uzskatīja, ka pakļāvušas koronavīrusu kontrolei, tagad pieredz saslimšanas gadījumu skaita jaunu vilni, savukārt biedējošas pieauguma tendences vērojamas Āfrikā un Amerikā, sacīja PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss.

Viņš atgādināja, ka PVO izsludinājusi globālo ārkārtas situāciju jau 30.janvārī un valstīm bijis laiks sagatavoties un plānot savu reakciju.

ASV paudušas asu kritiku PVO par organizācijas reakciju uz Covid-19 krīzi, tomēr Gebreiesuss noraidīja prasības, ka viņam būtu jāatkāpjas no amata.

"Vairums epidēmiju Rietumeiropā, pēc visa spriežot, ir stabilas vai iet mazumā," virtuālajā preses konferencē Ženēvā sacīja PVO vadītājs. "Kaut arī skaitļi ir mazi, mēs esam satraukti par pieaugošo tendenci Āfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, un Austrumeiropā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.

Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.

Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni - Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions - lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.

"Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% - līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam," sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones piesaistījis 30 miljonus ASV dolāru izaugsmes kapitāla, lai paplašinātu savu darbību visā pasaulē.

Kapitāls tiks izmantots, lai palīdzētu uzņēmumam apmierināt strauji augošo pieprasījumu vēja turbīnu apkopes tirgū, kura vērtība līdz 2028. gadam sasniegs 50 miljardus ASV dolāru.

Finansēšanas kārtu kopīgi vada globālais izaugsmes kapitāla investors, Lightrock, un Eiropā ģimenes vadīts izaugsmes kapitāla investors Haniel. YCombinator akseleratora absolvējušo uzņēmumu šajā kārtā atbalstīja arī jaunais investors Blume Equity, kas ir uz klimatu orientēts izaugsmes kapitāla investors, un esošie investori: Change Ventures, Mantas Mikuckas, Metaplanet, Pace Ventures un Future Positive Capital.

Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai 

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones...

Šobrīd uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Pašlaik uzņēmums darbojas Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. Pērn pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem ir vairāk nekā trīskāršojies.

Šī finansējuma kārta ļaus Aerones paplašināt tehniskās un pārdošanas funkcijas, palielināt uz vietas izvietoto robotu apkalpes komandu skaitu, paplašināt klātbūtni strauji augošajos tirgos Āfrikā un Austrālijā, kā arī tirgū ieviest jaunus pakalpojumus.

Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors, komentē: "Šie izaicinājumi globālā līmenī pierāda, ka mūsu misija un robotiskie risinājumi, kas nodrošina efektīvu vēja enerģijas resursu darbību globālā līmenī, ir svarīgāki un pieprasītāki kā nekad. Ar mūsu jauno un esošo investoru atbalstu mēs ceram uz turpmāku mūsu darbības paplašināšanu, tehnoloģiju attīstību un piedāvājuma uzlabošanu."

Naidžels Makklīvs (Nigel McCleave) no Lightrock komentēja: "Aerones ir izstrādājis unikālu robotizētu platformu, kas klientiem nodrošina reālu atdevi no investīcijām šajā milzīgajā un augošajā tirgū. Mēs esam priecīgi atbalstīt Daini, Jāni un visu Aerones komandu, jo viņi turpina samazināt izmaksas un neefektivitāti globālajā vēja enerģijas ražošanas jomā.

Filips Gore (Philipp Goehre), Haniel izaugsmes kapitāla vadītājs, piebilda: "Mēs esam ļoti lepni sadarboties ar Aerones, kas maina to, kā vēja turbīnas tiks apkalpotas nākotnē. Tas lieliski atbilst mūsu investīciju portfelim klimata tehnoloģiju jomā, un mēs aktīvi atbalstīsim uzņēmumu, izmantojot gan savu pieredzi, gan kontaktus."

Aerones ir pasaulē vadošais robotizētu vēja turbīnu apkopes un pārbaužu pakalpojumu sniedzējs. Izmantojot patentētu robotikas tehnoloģiju, Aerones apkopes komandas sniedz ātrākus, drošākus un efektīvākus pakalpojumus vēja turbīnu operatoriem visā pasaulē.

Inovācijas, ko uzņēmums piedāvā nozarei, veicina vēja turbīnu lāpstiņu un torņu viedu prognozējošu apkopi, palīdzot maksimāli palielināt vēja ģeneratoru efektivitāti un samazināt ekspluatācijas izmaksas.

Uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv vairāk nekā 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Aerones galvenā mītne atrodas Rīgā, Latvijā, un tai ir filiāle Ziemeļamerikā, Sanhosē, ASV.

Aerones atbalsta vadošie investori, tostarp YCombinator, Lightrock un Haniel.

Lightrock ir globāls investors, kas koncentrējas uz pārmaiņām, izaugsmes kapitālu un atbalsta uzņēmējus, kuri mērķtiecīgi risina pasaules lielākās problēmas. Lightrock investē uzņēmumos, kas īsteno mērogojamus un uz tehnoloģijām balstītus uzņēmējdarbības modeļus, kas vērsti uz tādām pamattēmām kā cilvēki, planēta un produktivitāte/tehnoloģijas kopējam labumam. Lightrock portfelī ir vairāk nekā 85 strauji augoši uzņēmumi 14 valstīs Eiropā, ASV, Latīņamerikā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā. Dibinātājs ir princis Makss fon Lihtenšteins, Lightrock un LGT Group priekšsēdētājs. Lightrock atbalsta LGT, starptautiskā privāto banku un aktīvu pārvaldības grupa, un citas vadošās pasaules iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas mobilitātes platforma Bolt piesaistījusi finansējumu 150 miljonu eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākais investīciju posms, informē uzņēmumā.

Investīcijas vadīja D1 Capital Partners ar Darsana Capital Partners dalību. Šis finansējums tiks izmantots, lai turpinātu uzlabot Bolt pakalpojumu drošību un kvalitāti, vienlaicīgi paplašinot kopbraukšanas, elektrisko skrejriteņu un ēdienu piegādes pakalpojumu pieejamību Āfrikā un Eiropā.

Uzņēmums jau šobrīd starptautiski piedāvā dažādas kopbraukšanas drošības iespējas gan vadītāju, gan lietotāju aplikācijās, ieskaitot SOS pogu, kas ļauj lietotājiem sazināties ar drošības dienestiem riskantajos apgabalos Āfrikā. Šī mēneša sākumā Bolt iepazīstināja ar 4. paaudzes elektrisko skrejriteni, kas izstrādāts uzņēmumā. Īpaši sensori tam ļauj uztvert nedrošas braukšanas pazīmes. Šis modelis nākamgad būs pieejams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 1. septembra plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

Lidojumi starp abām pilsētām plānoti četras reizes nedēļā.

“Dubaija gadiem bijis viens no ievērojamākajiem galamērķiem, uz kuru no Rīgas netiek veikti lidojumi. Tagad, oktobrī sākoties Expo 2020, mēs piedāvāsim tiešos lidojumus no Rīgas, ko novērtēs liels skaits pasažieru Baltijas reģionā un Skandināvijā. Papildus jaunajam maršrutam mēs arī sniegsim lielisku savienojamību no Dubaijas starptautiskās lidostas uz galamērķiem Tuvajos Austrumos, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Āfrikā,” skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Expo 2020 Dubai būs pirmais globālais klātienes pasākums kopš pandēmijas sākuma, kas uzņems miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Tāpēc šo ērto un ātro lidojumu ieviešana starp Rīgu un Dubaiju pirms šī pasākuma ir lieliska iespēja, kas veicinās ne tikai ekonomisko attīstību, bet arī radīs papildu iespējas politiskajām, kultūras un cilvēku savstarpējām saitēm starp AAE un Latviju. Paši AAE iedzīvotāji un latvieši ir radījuši pieprasījumu pēc šiem lidojumiem, kas ir tiešs mūsu abu valstu ciešo attiecību rezultāts,“ uzsver Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaida Alī Almadhanī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta kopbraukšanas platforma Bolt ir noslēgusi 600 miljonu eiro finansējuma piesaistes posmu, palielinot uzņēmuma novērtējumu par vairāk nekā četriem miljardiem eiro.

Šos līdzekļus Bolt izmantos, lai attīstītu savu jauno 15 minūšu pārtikas preču piegādes servisu Bolt Market un veicinātu esošo mobilitātes un piegādes produktu attīstību.

Nākamo mēnešu laikā uzņēmums uzsāks Bolt Market darbību 10 Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, Centrāleiropā, Zviedrijā, Portugālē, Horvātijā un Rumānijā. Jaunā pakalpojuma ieviešanai Bolt izmantos uzņēmuma pieredzi pārtikas piegādes jomā un jau esošo Bolt Food tehnoloģiju un kurjeru tīklu.

Finanšu līdzekļi tika piesaistīti no jauniem investoriem Sequoia, Tekne un Ghisallo, kā arī no līdzšinējiem Bolt investoriem G Squared, D1 Capital un Naya.

Komentāri

Pievienot komentāru