Viens no AS "Preiļu siers" akcionāriem Mareks Seilis Ekonomisko lietu tiesā apstrīdējis pērn ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu daļā par izmaiņām uzņēmuma pamatkapitālā, noskaidroja aģentūra LETA.

Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, tiesas sēde lietā paredzēta 13.maijā plkst.10.

Iepriekšējā tiesas sēdē lietas izskatīšana tika atlikta, lai prasītāja pārstāvis iepazītos ar atbildētāja pārstāvja iesniegtajiem papildu paskaidrojumiem un pie tiem pievienotajiem pielikumiem, kā arī, lai prasītāja pārstāvis iesniegtu papildu pierādījumus.

Jau vēstīts, ka "Preiļu siers" pamatkapitāls dubultots jeb palielināts par 5,146 miljoniem eiro - līdz 10 291 798 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jāzeps Šņepsts (23,66%), Sabīne Šņepste (5,26%), Seilis (4,86%), Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība "Līdumi" (3,82%), Edgars Šņepsts (3,42%), Arvīds Šņepsts (2,92%), Rūdolfs Šņepsts (2,33%) un Estere Šņepste (2,33%). Kompānijai kopumā ir 636 akcionāri.

Baltijas piena pārstrādes uzņēmums Vilvi grupa īsteno savu lielāko investīciju projektu – siera ražotni Bauskā, Latvijā. Šobrīd rūpnīcā tiek uzstādītas 55 miljonu eiro vērtībā.

Kopš 2008. gada strādājošā Vilvi grupas piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" piena un sūkalu pārstrādes iekārtas jau tiek modernizētas. Strauji norit arī darbs pie jaunas siera ražotnes, kas tiek būvēta tajā pašā vietā. "Siera ražošanas procesam nepieciešamais infrastruktūras aprīkojums jau ir pieejams. Latvijā tiek gatavotas pilnībā automatizētas un mūsdienīgas siera ražošanas tehnoloģijas: piena uzglabāšanas tvertnes, siera formēšanas un presēšanas iekārtas, siera konservēšanas un iepakošanas līnijas, vakuuma iekārtas, nogatavināšanas noliktavas. Uzstādāmās iekārtas ir energoefektīvas un nodrošinās ilgtspējīgu siltumenerģijas apmaiņu un samazinās elektroenerģijas patēriņu," teic rūpnīcas galvenais inženieris Imants Bozovičs. Iekārtas piegādā un uzstāda TetraPak, SealedAir, GEA un citi vietējie partneri.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Vilvi grupa tuvojas sava lielākā investīciju projekta – vairāk nekā 55 miljonus eiro vērtās siera rūpnīcas Bauskā, Latvijā – pabeigšanai.

Rūpnīca tagad ir aprīkota ar siera ražošanai nepieciešamajām iekārtām, un uzņēmums intensīvi gatavojas pirmajiem piena testiem un turpina paplašināt savu profesionāļu komandu.

Vilvi grupai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Baltic Dairy Board (BDB) rūpnīcā vasarā ir veikti un tiek īstenoti aptuveni 20 dažādi projekti. Jau ir uzstādītas galvenās siera ražošanas iekārtas, tiek uzstādītas vakuuma iepakošanas līnijas, notiek nogatavināšanas paliktņu ražošana, kā arī tiek pabeigta modernas katlu mājas, tehnoloģiskā ūdens apgādes un citu sistēmu uzstādīšana.

"Ražotnes infrastruktūra ir aprīkota ar inovatīviem risinājumiem, sākot ar modernām piena un sūkalu pārstrādes līnijām un beidzot ar enerģijas sistēmām ilgtspējīgai ražošanai. Pašlaik notiek galvenās siera ražošanas līnijas regulēšana un testēšana. Pirmie ražošanas izmēģinājumi ar ūdeni sāksies augustā, bet ar pienu – novembrī. Komerciālā ražošana varētu sākties 2026. gada sākumā," sacīja BDB galvenais inženieris Imants Bozovičs.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijā – "Vilvi Group" – Bauskā ir uzsācis komerciālo siera ražošanu.

Jaunajā ražošanas kompleksā, kurā investēti vairāk nekā 60 miljoni eiro, noslēdzoties būvniecībai, iekārtu uzstādīšanai un nepieciešamajām pārbaudēm, ir uzsākta pastāvīga siera ražošana.

Pirmā rūpnīcā saražotā siera partija janvāra otrajā pusē tika nosūtīta pasūtītājiem uz Itāliju. Rūpnīca, kas uzbūvēta "Vilvi Group" piederošā piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" teritorijā, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē – tā ir automatizēta, robotizēta un ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota ražotne. Kopējā projekta vērtība pārsniedz 60 miljonus eiro, un daļu investīciju finansē Latvijas valdība.

"Vilvi Group" ģenerāldirektors Gintaras Bertašius norādīja, ka lēmumu būvēt rūpnīcu Latvijā noteica ne tikai izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums loģistikai vai partnerība ar vietējiem piena piegādātājiem, bet arī Latvijas valdības atbalsts – valsts finansē aptuveni piektdaļu no projekta vērtības.

Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas pērn maijā vietējās izcelsmes piena īpatsvars veikalos nav būtiski mainījies, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Banka Citadele 2025. gadā piešķīra papildu 17 miljonu eiro finansējumu vienas no lielākajām piena pārstrādes grupām Baltijas valstīs – “Vilvi Group”, attīstībai Latvijā. Līdzekļi tika paredzēti ieguldījumiem jaunas siera ražotnes izveidē Bauskā.

Tas ir papildu finansējums projektam, kas paredz siera rūpnīcas būvniecību un aprīkošanu uzņēmuma “Baltic Dairy Board” teritorijā Bauskā. Pirms diviem gadiem Citadele šim projektam jau piešķīra 26,6 miljonus eiro.

Kopumā “Vilvi Group” jaunajās ražošanas jaudās investējusi vairāk nekā 60 miljonus eiro. Siera komerciālā ražošana jau ir uzsākta, un, attīstoties darbībai, tiks radītas vairāk nekā 100 darba vietas. Tā ir lielākā grupas investīcija tās 32 gadu pastāvēšanas vēsturē.

“Mēs priecājamies būt daļa no viena no lielākajiem piena nozares projektiem Baltijas valstīs. “Vilvi Group” ir mūsu stratēģiskais partneris, un šis finansējums apliecina mūsu apņemšanos atbalstīt ilgtspējīgu rūpniecības attīstību un inovācijas reģionā,” saka bankas Citadele valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos Vaidas Žagūnis.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

Biedru skaita pieaugums un mainītais sadarbības modelis ļāvis kooperatīvai sabiedrībai Piena loģistika 2024. gadā būtiski — par 29,4% — palielināt neto apgrozījumu un arī kāpināt peļņu.

To rāda sagatavotais kooperatīvās sabiedrības 2024. gada pārskats. "Izaugsme pērn ir bijuši ļoti veiksmīga un tās pamatā ir mainītie sadarbības modeļi, īstenotie darbības pilnveides pasākumi un tirgus situācija. Proti 2023. gadā kooperatīvam bija 74 biedri, bet 2024. gada nogalē — 91 biedrs, ir apvienojušies divi kooperatīv, ir pievienojušies nozīmīgi spēlētāji, kas kopumā rezultējas arī ar 29,4% neto apgrozījuma pieauguma," pērnā gada finansiālās darbības rādītāju pieauguma iemeslus skaidro kooperatīvās sabiedrības Piena loģistika valdes loceklis Vilnis Vorobjovs.

Viņš norāda, uz vēl vienu būtisku neto apgrozījuma pieauguma nozīmīgu faktoru — piena tirgus cenu kāpumu. "Šķiet esam vieni no pirmajiem Latvijā, kuri izmainījuši sadarbības modeli ar piena pārstrādes uzņēmumiem. Proti pērnā gada laikā uzsākām pārslēgt līgumus ar piena pārstrādātājiem par ilgtermiņa piena iepirkuma cenu (līdz tam izmantoja biržas cenas), kas tādējādi piena ražotājiem rada prognozējamu piena cenu ilgtermiņā, kam var pakārtot attīstības un izaugsmes plānus," skaidro V. Vorobjovs.

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" pagājušajā gadā strādāja ar 10,412 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 13,9% un bija 380 883 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka svaigpiena iepirkums pērn nedaudz pieauga, atspoguļojot gan saimniecību konsolidāciju, gan ganāmpulku produktivitātes kāpumu.

Piena vidējā iepirkuma cena pērn bija augstāka nekā 2024. gadā, kas pozitīvi ietekmēja piena ražotāju naudas plūsmu un spēju investēt attīstībā. Vienlaikus cenu dinamika saglabājās cikliska un atkarīga no pieprasījuma Eiropas Savienības un pasaules tirgos, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka piena pārstrādes sektorā novērots ražošanas apmēru pieaugums, īpaši siera, sviesta un fermentēto piena produktu segmentos.

Pēc vadības ziņojumā teiktā, "Straupes" ražotās produkcijas īpatsvars kopējā apgrozījumā saglabājās dominējošs, veidojot aptuveni 86% no apgrozījuma. Uzņēmuma paša ražotās produkcijas realizācija pieauga par 9% gan apmēra, gan vērtības izteiksmē.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.