Jaunākais izdevums

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās pēc tam, kad Ķīna noraidoši reaģēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par izredzēm panākt tirdzniecības kara izbeigšanu.

Akciju tirgos otrdien atsākās kāpums pēc Trampa paziņojuma, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, un viņa mājieniem, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi un ASV varētu noslēgt "godīgu vienošanos" par tirdzniecību ar Pekinu.

Ķīna ceturtdien noliedza, ka notiekot kādas "ekonomiskas un tirdzniecības sarunas" starp Pekinu un Vašingtonu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pauda piesardzīgu optimismu, sakot, ka abas valstis "vēl nav" runājušas par tarifu samazināšanu.

Akciju cenu palielināšanās ceturtdien ir daļa no "atvieglojuma kāpuma", kas turpinās, sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

ASV dolāra vērtība samazinājās, jo neskaidrība par Baltā nama nostāju veicināja pieprasījumu pēc Šveices franka, Japānas jenas un zelta.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,2% līdz 40 093,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,0% līdz 5484,77 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,7% līdz 17 166,04 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,1% līdz 8407,44 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,3% līdz 7502,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,5% līdz 22 064,51 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 0,8% līdz 62,79 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,7% līdz 66,55 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien kritās par 1,7% līdz 33,57 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,1316 līdz 1,1392 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3254 līdz 1,3339 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 143,45 līdz 142,62 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,37 līdz 85,35 pensiem par eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, aizsardzibas sektora uzņēmumu akciju cenām palielinoties pirms neformālās Eiropas līderu sanāksmes Parīzē, kurā tika apspriesta situācija Ukrainā un Eiropas drošība. Volstrītā akciju tirdznieciba nenotika, jo ASV biržas bija slēgtas sakarā ar valsts brīvdienu - Prezidentu dienu.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušonedēļ pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes akciju tirgos pirmdien bija kāpums, ko nodrošināja galvenokārt aizsardzības sektora akcijas.

Lielbritānijas uzņēmuma "BAE Systems" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet Francijas aizsardzības grupas "Thales" akcijas cena kāpa par 7,5%.

Vācijas bruņojuma ražotāja "Rheinmetall" akcijas cena palielinājās par 14,3%, un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka viņam "nav nodoma" atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju, un mājieni par Ķīnai noteikto muitas tarifu iespējamu samazināšanu.

Globālos akciju tirgus nedēļas sākumā satricināja bažas, ka Tramps varētu atlaist FRS vadītāju Džeromu Pauelu par procentlikmju nesamazināšanu.

Eksperti brīdināja, ka šāds solis dotu triecienu FRS neatkarībai un izraisītu uzticības ASV ekonomikai krīzi.

Tramps otrdien paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, kā arī deva mājienus, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi.

"Šie izteikumi ir devuši tirgiem optimisma sajūtu, ka pašreizējais haoss var būt sasniedzis virsotni un mēs virzāmies uz mierīgākiem ūdeņiem," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Zelta cena, kas otrdien bija sasniegusi jaunu rekordu virs 3500 ASV dolāriem par unci, trešdien nokritās līdz aptuveni 3300 dolāriem par unci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās pirmdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

"FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs norādīja, ka biržās vērojams impulss, skaidrojot to ar ASV ekonomikas perspektīvas uzlabošanos pēc gada sākumā izskanējušjām bažām par iespējamo recesiju. Vienlaikus viņš brīdināja, ka svarīgi būs ASV lielo uzņēmumu jaunākie peļņas rezultāti, kas gaidāmi šonedēļ.

Tikmēr Eiropā akciju cenas pieauga Londonas un Frankfurtes biržās, bet Parīzē samazinājās.

"Sākoties jaunai nedēļai, uzmanības centrā atkal ir tarifi un peļņas ziņojumi," secināja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā katrā Baltijas biržā Nasdaq (NDAQ) godinājis Nasdaq Baltic Awards 2025 uzvarētājus.

Balvas tiek pasniegtas par Nasdaq Baltic biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

"Pēdējo 20 gadu laikā kopējā investoru attiecību kvalitāte Baltijā ir sasniegusi ievērojamu progresu. Būt par patiesi caurskatāmu uzņēmumu un rūpīgi kopt attiecības ar investoriem šobrīd lielākā daļa biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu uzskata par standarta praksi," sacīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Mērķtiecīgi plānotas un labi īstenotas investoru attiecības ir būtiskas, lai uzturētu un vairotu investoru uzticību. Svinot šī gada sasniegumus, mēs godinām mūsu biržas uzņēmumu ietekmi uz Baltijas kapitāla tirgu. Katrs no tiem var kalpot par izcilības piemēru pārējiem".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, ko veicināja Vācijas plāns ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un ASV lēmums uz mēnesi atbrīvot no muitas tarifiem automašīnu importu no Kanādas un Meksikas.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 3,4% pēc nākamā Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par šiem izdevumu plāniem arī cerībā atdzīvināt Eiropas Savienības (ES) lielāko ekonomiku.

"Ekonomisti gadiem bija teikuši, ka Vācijai vajag mainīt savus izdevumu noteikumus, lai izkļūtu no ekonomikas bedres. Bija vajadzīgs konservatīvs kanclers, lai to ierosinātu," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Pieaugot Eiropas aizsardzības un rūpniecības uzņēmumu akciju cenām, palielinājās arī Parīzes un Milānas biržu indeksi.

Volstrītas indeksi pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunām ar ASV autobūves "Lielo trijnieku" - "Stellantis", "Ford" un "General Motors" - trešdien nolēma uz vienu mēnesi atbrīvot no muitas tarifiem automobiļu importu no Kanādas un Meksikas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, neraugoties uz pozitīvu virzību ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās, savukārt Eiropas biržās nebija vienotas tendences.

Pēc divu dienu ilgām sarunām Londonā ASV un Ķīna otrdien paziņoja, ka panākta vienošanās par pamatnostādnēm un ka sarunas turpināsies. Tomēr ASV finanšu ministrs Skots Besents brīdināja, ka plašāka vienošanās ar Ķīnu prasīs "ilgāku procesu".

Tikmēr dati liecināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto tarifu ietekme uz patēriņa cenām Savienotajās Valstīs maijā bijusi neliela. Daži analītiķi norādīja, ka vēl ir pāragri saskatīt tarifu ietekmi uz cenām.

Gada inflācija ASV maijā palielinājusies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts pirmais kāpums pēdējos četros mēnešos, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 2,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien krasi pieauga, Baltajam namam norādot, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver mazāk bargu muitas tarifu noteikšanu nākamnedēļ, nekā iepriekš tika uzskatīts. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investoru noskaņojumu pēdējās nedēļās pasliktināja bažas, ka Trampa politika var dot smagu triecienu globālajai ekonomikai.

Uzmanība tagad ir pievērsta 2.aprīlim, kurā Tramps gatavojas noteikt citām valstīm tādus muitas tarifus, kādus tās ir noteikušas ASV preču importam.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās pat par 2,3%.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet to kritums bija neliels.

Āzijas akciju tirgos cenas svārstījās. Tokijas biržā akciju cenas kritās, bet Honkongas un Šanhajas biržās - pieauga.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,4% līdz 42 583,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 5767,57 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 18 188,59 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga cerībās uz ASV procentlikmju pazemināšanu pēc tam, kad vāji ASV nodarbinātības dati vairoja bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas Volstrītā piektdien bija kritušās, reaģējot uz nodarbinātības datiem un ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem jauniem muitas tarifiem ārvalstu preču importam.

"Tirgus dalībnieki un investori ir nopelnījuši daudz naudas, izlemjot, ka tarifi nav svarīgi, un viņi negrasās to mainīt," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

"Investori, šķiet, pieņem optimistisku viedokli (..) derot uz lielāku varbūtību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) tālāk mīkstinās monetāro politiku pēc piektdien publiskotajiem nodarbinātības datiem," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasards.

Āzijā Honkongas un Šanhajas biržās akciju cenas pieauga, bet Tokijas biržā kritās.