Eksperti

Ar ko mēs nomainīsim dolāru?

Leonīds Aļšanskis, [email protected],26.03.2009

Jaunākais izdevums

Februāra un marta mēnešos Amerikas politiskās un monetārās valdības ir pieņēmušas virkni bezprecedenta (pēc piešķirto līdzekļu apjoma) programmu, lai atbalstītu savārgušo ekonomiku un cīnītos ar finanšu krīzi.

Februārī apstiprinātais ASV prezidenta Obamas plāns par 800 miljardiem USD jau martā tika papildināts ar finanšu ministra Geitnera plānu, kura apjoms var sasniegt 100 miljardus USD. Lai arī nauda otrā plāna realizācijai tiks ņemta no iepriekšējās administrācijas pieņemtā Polsona plāna, izdevumi būs uz šī gada budžeta rēķina. Ņemot vērā vēl virkni Obamas administrācijas sagatavotās programmas, ASV valsts 2009. gada budžeta deficīts var sasniegt astronomisku summu - no 1.7 triljoniem USD līdz 2 triljoniem USD.

Tas nozīmē, ka Amerikas valsts parāds, kurš jau šobrīd ir 11 triljoni USD (75% no IKP), pieaugs līdz 13 triljoniem USD (90% no IKP). Kādas problēmas rodas valstīm ar šādu parāda līmeni mums labi ilustrēja aizvadītais 2008. gads. Tikai parādu procentu maksājumos vien no valsts budžeta aizplūda 450 miljardi USD! Šāda summa ir ekvivalenta Krievijas Centrālās bankas rīcībā esošajām valūtas zelta rezervēm!

Tomēr atgriezīsimies pie Amerikas vadības pieņemtajiem šodienas soļiem. Augstāk aprakstītā Amerikas valdības rīcība jau sen bija deklarēta un plaši apspriesta visas pasaules sabiedrībā. Bet Centrālās bankas rīcība martā visiem kļuva par milzu pārsteigumu. Savā 17. - 18. marta sēdē FRS pieņēma lēmumu tuvāko 6 mēnešu laikā izmest Amerikas parādu tirgū 1.25 triljonus USD. No tiem 300 miljardi USD tiks novirzīti ilgtermiņa valsts parādzīmju iegādei (8% no to esošā apjoma). Pārējie līdzekļi paredzēti hipotekāro obligāciju tirgus atbalstam. Turklāt martā Centrālā banka apstiprināja vēl vienu patērētāju kredītu un maksājumu karšu tirgus stimulēšanas plānu ar vērtību 1 triljona USD apmērā. Tas nozīmē, ka papīra un zaļās krāsas ražotāji var rēķināties ar lielu pasūtījumu vēl 2 triljonu USD drukāšanai.

Šo plānu realizācijas rezultātā FRS bilance uzleks no esošiem 2 triljoniem USD līdz 4 triljoniem USD (lai arī vēl 2008. gada augustā tā bija tikai 900 miljardi USD). Spriežot pēc visa, šie cipari vēl nav galējie. FRS publiskotajos plānos, valsts parādzīmju iegādes summa veido tikai 300 miljardus USD un ir paredzēta valsts parādzīmju likmju noturēšanai zemā līmenī. Bet kurš pirks valsts parādzīmes, lai segtu atlikušo valsts budžeta deficītu 1.5 triljoni USD apmērā? Acīmredzot cerības tiek liktas uz brīvo tirgu, tai skaitā arī uz ārzemju investoriem. Bet ja nu viņi negribēs pirkt emitenta, kura parāds pret IKP ir 90%, vērtspapīrus ar ienesīgumu 3% apmērā un, galvenais, tādā valūtā, kuras apjoms apgrozījumā ir neskaidrs?

Tad nāksies vai nu nozīmīgi pacelt valsts parādzīmju ienesīgumu, kas uzliks papildu slogu budžetam, vai ... atkal ieslēgt vēl neatdzisušo drukas iekārtu.

Protams, ASV vadības pieņemtās darbības, lai izvestu Amerikas ekonomiku un finanšu sistēmu no spēcīgās krīzes, var tikai apsveikt. Ja vien nebūtu viens maziņš bet. Dolārs joprojām ir pamata pasaules rezerves valūta. Iespaidīgi dolāru apjomi un dolāru aktīvi atrodas visas pasaules sabiedrības rokās. Drukājot naudu, lai uzturētu savu ekonomiku, Amerikas valdības nekādā veidā neņem vērā dolāru turētāju intereses ārpus Amerikas robežām. Un šīs intereses, viennozīmīgi, ir tādas, lai dolāru emisija nepalielinātos. Dolāru masas palielināšana, kā jau jebkura aktīvu papildus emisija, padara līdzšinējo aktīvu turētāju daļu nevērtīgāku.

Situācija ar dolāru drukāšanu arvien vairāk sāk atgādināt absurda situāciju. Iedomājieties tādu fantastisku ainu. Zelts vēl joprojām ir pasaules nauda, pie tam vienas valsts īpašumā ir filozofu akmeņa noslēpums, kurš ļauj iegūt zeltu ne tikai no tāda materiāla kā svins, bet pat no vienkārša papīra!

Šķiet, ka tāda situācija nevar ilgi saglabāties. Ja pieminētā valsts sāks ļaunprātīgi izmantot savu know how, pārējā pasaule vienkārši atteiksies no zelta kā pasaules valūtas. Tomēr, vēl detalizētāk izskatot šo situāciju, aina izrādīsies sarežģītāka. Jo laika gaitā visas pasaules valstis būs iekrājušas lielas zelta rezerves (apmaiņā pret saražotajām precēm) un tās nevēlēsies stundas laikā zaudēt šo bagātību. Protams, var censties ieviest jaunu naudu tā, lai varētu apmainīt zeltu pret šo valūtu kaut kādās noteiktās proporcijās. Bet arī tad pastāv risks, ka apmaiņas laikā šī bezsirdsapziņas valsts nodrukās tik daudz zelta, ka vēlreiz atstās muļķos visas pārējās valstis (pat nedrukājot jaunu zeltu šī valsts iegūs no saviem krājumiem vairāk, nekā citas valstis).

Divos vārdos šī arī ir tā dilemma, ar kuru šodien saskaras pasaules sabiedrība, kuras vairāki līderi aicina ieviest jaunu pasaules rezerves valūtu. Kamēr viņi tikai uzsauc dedzīgas runas, Amerika var mierīgi turpināt audzēt dolāru masu. Visa pārējā pasaule, kura kļuvusi par dolāru ķīlnieci, diezin vai pieņems soļus, lai padarītu mūsu kopējo naudu nevērtīgāku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Foto

2012. gadā Latvijā reģistrēto dārgāko premium klases automobiļu tops

Gunta Kursiša,10.01.2013

20. vieta. Lexus LS. Cena no 67,63 tūkst. līdz 75,48 tūkst. ASV dolāru. Latvijā pērn reģistrēta viena automašīna.

Foto: AP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Eksperti

Ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā,12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Transports un loģistika

LK par 104 miljoniem dolāru ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus

LETA,21.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Viedokļi

Viedoklis: Jaunie noteikumi novedīs pie pilnīga anarhijas uzplaukuma balonu gāzes realizācijas tirgū

Latvijas Sašķidrinātās Naftas Gāzes Asociācijas valdes loceklis A.Marģevičs,12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā presē arvien biežāk parādās raksti par tēmu – jauno noteikumu stāšanās spēkā no 2015.gada 1.janvāra, saskaņā ar kuriem vecie gāzes baloni tiks izņemti no apgrozības, bet patērētājiem tiks piedāvāti jauni baloni. Pēc Ekonomikas ministrijas un PTAC uzskatiem, minētie noteikumi ievērojami paaugstinās patērētāju drošības līmeni. Šajā sakarībā mēs uzskatām par savu pienākumu izskaidrot sabiedrībai savu pozīciju dotajā jautājumā. Jā, drošības jautājums gāzes pārdošanas balonos segmentā ir ļoti svarīgs.

Jā, tiešām baloni ar zīmi PI daudz drošāki, par cik tie ir jauni... Taču nepieciešams noskaidrot galveno – kādēļ notiek gāzes sprādzieni patērētāju dzīvokļos. Ja paklausāmies Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, tad var rasties uzskats, ka uzsprāgst vecie baloni, nomainīsim vecos balonus uz jauniem un visas problēmas būs atrisinātas. Patiesībā neuzsprāgst jau baloni. Notiek eksplozija gāzes noplūdes dēļ, un vainojamas tajā ir nepareizas darbības pie pieslēgšanas, ekspluatācijas, kā arī novecojušās un tehniski bojātās plītis. Ja pie tehniski bojātas plīts, cauras savienotājas šļūtenes pievienot jaunu balonu, vai tad visas problēmas būs atrisinātas? Tālāk rodas visai kutelīgs jautājums – uz kā rēķina Ekonomikas ministrija gatavojas nomainīt balonu parku Latvijā. Uz to pašu patērētāju rēķina. Ekonomikas ministrija paredz, ka drošības mērķiem katram patērētājam jāatdod 50 eiro par jauno balonu, bet lauku iedzīvotājiem minētie tēriņi pieaugs vairākkārtīgi, par cik viņi iegādājās uzreiz pa 3-4 baloniem. Situācijā, kad patērētāji skaita katru centu šāds princips nostrādās pēc zemāk minētā...

Citas ziņas

Uzņēmumu reģistru apsūdz reiderisma piesegšanā

Ritvars Bīders,16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra prakse esot visnotaļ apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu.

To DB sacīja SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijusī valdes locekle Inga Piterniece, kas attiecīgu sūdzību ir iesniegusi arī LR Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim. «Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas.

Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk - pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?» neizpratnē ir I. Piterniece, norādot, ka šajā gadījumā UR rīcība ir visai apšaubāma un, ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā notiekošo diskusiju par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma ierobežošanu, liek domāt, ka šajā konkrētajā gadījumā UR reiderismu tieši leģitimizē. «Es esmu BAS valdē, ja esat ieguvuši tiesības uz BAS kapitāldaļām, vērsieties pie esošās BAS valdes, parādiet šīs tiesības, un dalībniekus nomainīsim. Ja dalībnieku nemainām, tad sūdziet mūs tiesā. Taču mēs tos dalībniekus nomainītu, ja viss uz likuma pamata būtu pareizi izdarīts,» tā I. Piterniece.

Transports un loģistika

airBaltic Rīgā uzņem Bombardier CSeries lidmašīnu

Lelde Petrāne,27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šodien Rīgā uzņēma Bombardier CSeries lidmašīnu CS 100, tās Ziemeļeiropas demonstrācijas tūres ietvaros.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: «Bombardier CSeries lidmašīnas pēc 2016.gada būs mūsu flotes pamatā. Bombardier CS300 lidmašīnas ir neatņemama sastāvdaļa airBaltic biznesa attīstības stratēģijai Horizon 2021 un flotes optimizēšanas plānam. Aviokompānijai paplašinot sava tīkla potenciālu, mēs nomainīsim vecākās lidmašīnas.»

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš komentē: «Šodien Bombardier CS100 veido vēsturi kā jaunākais lidaparāts, kas nolaidies Latvijas galvaspilsētas Rīgas lidostā.»

Kā ziņots iepriekš, Bombardier Commercial Aircraft novembra sākumā apstiprināja, ka Air Baltic Corporation AS (airBaltic) būs pirmais klients, kas uzsāks lidojumus ar CS300 lidmašīnu, kad tā tiks piegādāta 2016.gada otrajā pusē. airBaltic ir apstiprinājusi pasūtījumu 13 CS300 lidmašīnām un saglabā iespēju pasūtīt vēl septiņas CS300 lidmašīnas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo es domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, lai mēs visi šeit būtu kopā un runātu vienā valodā.

Manuprāt, šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev, kāpēc gan no tā, ka mēs bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un jautājums tiešām skan – būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij? Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta izvēle, bet tā bija izvēle no divām grūtām izvēlēm. Vai mazināt šos izdevumus, vai tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielāku algu un pensiju samazinājumu. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem patīk lasīt par slavenībām, kuras tērē milzīgas naudas summas luksusa precēm, pat šajos grūtajos laikos. Galu galā kurš gan nebūtu pārsteigts, uzzinot ka Parisai Hiltonei pieder 325 tūkstošus ASV dolāru vērta suņu būda, kas ir precīza viņas savrupmājas kopija.

CNBC izveidojis sarakstu, kurā aplūko, par kādām precēm daži bagātie un slavenie bijuši gatavi iztērēt pat miljonu ASV dolāru un vairāk. Medijs piebilst, ka bieži vien šo pirkumu praktiskums ir labākajā gadījumā apšaubāms, bet sliktākajā - tādā vispār nav.

Rašs Limbo (Rush Limbaugh)

Politikas komentētājs Rašs Limbo par dzīvi nevar sūdzēties. Viņa radio šovs The Rush Limbaugh Show ir visaugstāk novērtētais radio sarunu šovs Amerikā, un viņam ir astoņu gadu līgums ar Clear Channel Communications 400 miljonu ASV dolāru vērtībā. Diemžēl Limbo mazāk veicas personīgajā dzīvē. Viņš trīsreiz gājis pie altāra un visas trīs reizes arī izšķīries.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar to, ka paipalu olu ražotāja SIA Eka paipalas (iepriekš Eko paipalas) produkcijā pirms nedēļas atklāta aizliegtā antibiotika hloramfenikols, uzņēmums saņēmis no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu izkaut fermā esošos putnus, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks Boriss Murevičs.

«Veicot pārbaudes uzņēmumā, PVD ir konstatējis, ka aizliegtā viela olās ir nonākusi, jo paipalas tika barotas ar barību, kuras sastāvā ir hloramfenikols. PVD uzlicis par pienākumu nosūtīt uz kautuvi un nogalināt novietnē esošās vaislas paipalas un gaiļus. Lai patērētajiem vairs nerastos šaubas par produkta drošību un kvalitāti, izpildīsim šo lēmumu, kā arī nomainīsim paipalu barības piegādātāju,» norādīja Murevičs.

Viņš arī norādīja, ka aizliegtā viela olās nonākusi, putnus barojot ar Lietuvas uzņēmumā Kauna grūdai pirkto barību.

Tāpat Murevičs atzina, ka, neraugoties uz notikušo, uzņēmums pēc barības piegādātāja nomaiņas atsāks olu ražošanas procesu, vienlaikus uzturot spēkā lēmumu PVD spriedumu apstrīdēt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies satiksmes pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi Jūrkalnes ielā atjaunošanas darbi, kuri tika uzsākti pērnā gada augustā.

“Šis Satiksmes pārvads ir viena no Rīgas vizītkartēm, jo ved uz un no Rīgas lidostas. Tas tika atjaunots, lai uzlabotu satiksmes drošību uz un zem tā. Šajā sezonā veiksim arī uzlabojumus piegulošajos ceļos. Vienlaidus asfalta ieklāšanas darbi tiks veikti uzreiz aiz pārvada Jūrkalnes ielā Zolitūdes pusē. Tāpat nomainīsim segumu arī pārvada uzbrauktuvē un nobrauktuvē,” norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Atjaunošanas darbu laikā tika veikta pārvada nesošo dzelzsbetona konstrukciju -balstu un siju - kā arī citu konstrukciju defektu novēršana. Tāpat tika veikts kāpņu un ūdensatvades sistēmas bojājumu remonts.

Satiksmes pārvada atjaunošanu veica sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas tilti”, pārvada atjaunošana izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā veicināt aizaugušas lauksaimniecības zemes pārveidošanu par bērzu audzēm saplākšņa ražotājs a/s Latvijas Finieris nākamgad plāno sākt jaunu atbalsta programmu lauksaimniekiem, informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Juris Biķis.

Kopš 1996. gada sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu Silava uzņēmums jau īsteno akciju «Kvalitatīvu bērzu audzēšanas programma ilgtermiņā», kura tiek dēvēta arī par Bērzu programmu. Programma zemnieku saimniecībām piedāvā ar 90% atlaidi iegādāties Latvijas Finiera stādu audzētavas Zābaki bērza stādus līdz divus hektārus lielu platību apmežošanai vienā gadā.

Kopumā šajā laikā izaudzēti apmēram desmit miljoni stādu, savukārt patlaban plānots projektu paplašināt, uzsvaru vēršot uz jaunizveidoto bērzu audžu kopšanu, kā arī aizaugušas zemes pārveidošanu.

Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien mikroblogošanas vietnes Twitter akcijas cena saruka par 3,8%, paslīdot zem 40 dolāru atzīmes.

Uzņēmums Sterne Agee jau piešķīris kompānijas akcijai neitrālu reitingu, norādot, ka, piepildoties pamata scenārijam, Twitter akcijas cena nākamo 12-24 mēnešu laikā turēsies 24-32 dolāru robežās. Ja akcijas cena augs, gada laikā tā sasniegs 33-48 dolāru robežu, bet, ja kritīsies – 13-15 dolārus.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmajā tirdzniecības dienā, 7. novembrī, Ņujorkas biržā Twitter akcijas cena pieauga par 73% līdz 44,9 dolāriem. Tādējādi tas ir lielākais pirmās dienas kāpums IPO, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu dolāru kopš 2007. gada. Iesniegto pieprasījumu skaits piedāvāto apjomu pārsniedza aptuveni 30 reižu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Eksperti

Vai iespējams amerikāņu defolts? (2)

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis,15.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena,23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere,25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.