Eksperti

ASV akciju tirgū jūnijā bez pārsteigumiem, Eiropas biržās iet "jautrāk"

Voldemārs Strupka, Singet Bank investīciju eksperts,11.07.2024

Jaunākais izdevums

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Arī Apvienotajā Karalistē ir beigušās parlamenta vēlēšanas, kurās Toriju partija ar iepriekš nepieredzētu izgāšanos piekāpās leiboristiem ar Seru Kīru Stārmeru priekšgalā. Parlaments pilnvērtīgu darbu uzsāks tikai rudenī, kad pēc īsā vasaras pārtraukuma un partiju konferencēm tiks izvēlēti visu parlamentāro komiteju vadītāji un locekļi, un valdība iesniegs budžeta plānu turpmākajiem mēnešiem, tādējādi nosakot, kādā virzienā (un par kādu naudu) turpmāk attīstīsies valsts.

Tirgus reakcija uz šīm pārmaiņām pagaidām nav manāma. Savukārt ASV notika debates starp abiem prezidenta vēlēšanu kandidātiem – pašreizējo valsts vadītāju Džo Baidenu un pretendentu Donaldu Trampu. Tramps tika atzīts par debašu uzvarētāju, neskatoties uz redzamiem trūkumiem argumentācijā. Zīmīgi, ka debates notika netradicionāli agri – parasti tās notiek septembrī pēc partiju konventiem, kad republikāņi un demokrāti oficiāli apstiprina savus kandidātus. Jāatzīmē, ka debates notika nerimstoties baumām par iespējamo pašreizējā prezidenta kandidatūras maiņu.

Partijai, protams, gandrīz nav reālu iespēju nomainīt Baidenu bez viņa piekrišanas; un viņam šāds lēmums jāpieņem līdz augustā paredzētajam demokrātu konventam. Pagaidām nav pazīmju, ka prezidents būtu gatavs izstāties no vēlēšanu cīņas, taču šādas situācijas attīstības gadījumā kopējai volatilitātei vajadzētu pieaugt, lai gan vasara tradicionāli asociējās ar “kluso laiku” finanšu tirgos.

Šobrīd treideru pozīcijas S&P 500 nākotnes līgumos tikai nedaudz mainījušās par labu lāčiem, tāpēc mēs joprojām paliekam pie viedokļa, ka vasarā nav gaidāmas krasas tirgus svārstības. Tomēr “nedaudz piefiksēt” peļņu pašreizējos līmeņos būtu diezgan pamatoti.

Dolārs aug, dārgmetāli konsolidējas netālu no atbalsta līmeņiem

Jūnijā valūtas tirgos dominēja dolārs, bet Japānas jenas turpināja ievērojami krist. Dolāra indekss (DXY) kopumā, šķiet, vēlas turpināt kāpumu, tāpēc varam sagaidīt, ka eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņa vēl vairāk zaudēs pozīcijas attiecībā pret dolāru, kad pašreizējā konsolidācija būs beigusies. Tā kā ekonomiskā situācija joprojām ir neskaidra, turklāt ģeopolitiskā spriedze un konflikts Sarkanajā jūrā arī nepalīdz stabilitātei, joprojām uzskatām enerģētikas sektoru par lēto iespēju hedžēt pašreizējos “astes” vai “melno gulbju” riskus, un nozares uzņēmumi piedāvā labu cenas un vērtības attiecību. Zelta cenas turpināja konsolidēties tuvāk sākotnējai atbalsta zonai 2300-2250 ASV dolāru par Trojas unci. Sudrabs, lai gan uzrāda lielāku svārstīgumu, rīkojas līdzīgi, atlecot no galvenajiem atbalsta līmeņiem ap XAG/USD 29,00-28,50. Samazinot savas pozīcijas zeltā, mēs turpinām turēt sudrabu un platīnu, gaidot lielāku metālu kāpumu īstermiņā.

Rūpniecības sektors joprojām sagādā problēmas

Saskaņā ar provizoriskajiem PMI ziņojuma datiem otrā ceturkšņa beigās Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitāte bija diezgan laba. Saskaņā ar Eurostat datiem Eirozonas patēriņa cenu indekss gada izteiksmē jūnijā nedaudz samazinājās (2,5% salīdzinājumā ar 2,6% maijā), bet gada pamata patēriņa cenu indekss (neietver pārtiku, enerģiju, alkoholu un tabaku) nemainījās un sastādīja 2,9%. Bezdarba līmenis palika nemainīgs (6,4%), bet darbvietu radīšana palēninājās.

Saskaņā ar ISM ziņojumu ASV ražošanas nozarē turpinājās lejupslīde, un iepirkumu menedžeru indekss sasniedza 48,5 punktus, kas ir nedaudz zemāks nekā maijā. No sešiem lielākajiem apakšindeksiem, kas tieši ietekmē ziņojumu, jūnijā pieaugums bija vērojams tikai ķīmiskā rūpniecībā. Bet tikai divas nozares (datoru un elektronisko iekārtu ražošana un tā pati ķīmiskā rūpniecība) ziņoja par jauno pasūtījumu pieaugumu.

Bezdarba līmenis ASV sastādīja 4,1%, un nelauksaimnieciskajs sektors spēja izveidot 206 000 jaunu darbvietu. Tomēr maija dati tika būtiski koriģēti, radīto darbvietu skaitam samazinoties no 272 000 līdz 218 000.Ķīnas rūpnieciskā aktivitāte jūnijā samazinājās otro mēnesi pēc kārtas, savukārt ar ražošanu nesaistītais sektors pieauga lēnāk nekā iepriekš. Nacionālā statistikas biroja dati liecināja, ka Ķīnas oficiālais PMI ražošanas sektorā jūnijā nemainījās un sastādīja 49,5 punktus. Oficiālais S&P Global PMI indekss, kas ietver ražošanas un ar ražošanu nesaistītos sektorus, jūnijā samazinājās par puspunktu līdz 50,5.

Nekas jauns valsts parāda tirgū

Eiropas Centrālā banka 6. jūnijā nolēma samazināt galveno refinansēšanas likmi par 25 bāzes punktiem. Tā kā inflācijas tempi Eirozonā pēdējā laikā uzrāda samazinājuma pazīmes, daudzi paredz, ka šogad procentu likmes tiks samazinātas vēl vairāk. Savukārt Federālo rezervju sistēma saglabāja procentu likmes esošos līmeņos. Morgan Stanley stratēģis norādīja, ka Feds un ECB septembrī varētu lemt par labu likmju samazinājumam, minot tos pašus inflācijas momentus.

Jūnijā 10-gadīgo ASV valsts parādzīmju ienesīgums samazinājās par 10 bāzes punktiem līdz 4,4% - samazinājums ir lēns, bet diezgan sistemātisks. Šķiet, ka tirgus kļūst arvien pārliecinātāks, ka pirmais procentu likmju samazinājums ASV notiks septembrī, neraugoties uz nepārtrauktajiem FRS amatpersonu paziņojumiem, ka likmes jāturpina turēt augstas tik ilgi, cik nepieciešams, lai “uzvarētu” inflāciju.

Nākotnes līgumu tirgus ir 100% pārliecināts, ka septembrī bāzes likmes ASV tiks samazinātas par 25 bāzes punktiem, bet decembrī – vēl par 25 b.p., un tas, jāatzīst, ir ļoti kategorisks viedoklis. Vienlaikus mēs nemainām savu ieteikumu uzkrāt pozīcijas 10-gadīgos Tresuries pie ienesīguma līmeņiem 4,5%+.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Investīcijas mākslīgajā intelektā: pēc pieciem gadiem mēs teiksim, ka novērtējām MI pārāk zemu

Db.lv,23.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Ekonomika

Apollo Group obligāciju publiskais piedāvājums. Vai vērts investēt izklaidē?

Db.lv,13.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami uzņēmumi, kas attīstības finansēšanai izvēlas publisko obligāciju emisijas. Šādu pieeju izvēlējusies arī izklaides un ēdināšanas uzņēmumu grupa Apollo Group, kuras darbību investori var novērot ikdienā, izmantojot tās pakalpojumus un apmeklējot tādus zīmolus kā Apollo Kino un Lido. Savā ziņā tas ļauj investoram “redzēt”, kā strādā bizness, kurā ieguldīta nauda.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma INVL valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka Apollo Group obligāciju emisija varētu būt pievilcīga iespēja vietējiem investoriem, īpaši tiem, kuri pirmo reizi apsver ieguldījumus obligācijās. “Šis piedāvājums dod iespēju saņemt fiksētu ~7% ienākumu no ieguldītās naudas (ja tiek izmantotas ieguldījumu konta priekšrocības), vienlaikus investoriem ir viegli saprast biznesu, kas nodrošina šo ienākumu – kinoteātri, restorāni un citi ikdienā pazīstami pakalpojumi. Tas ļauj arī praktiski novērot, kā uzņēmuma produktiem klājas tirgū,” skaidro A. Martinovs.

Pēc eksperta domām, šāda investīcija var būt piemērota tiem investoriem, kuri tic Baltijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas stabilitātei, kā arī ir ar mieru, ka daļa no obligāciju piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem tiks novirzīti esošajiem akcionāriem, lai segtu līdz šim izsniegtos aizdevumus. Vienlaikus, kā jebkurā ieguldījumā, arī šeit jāņem vērā riski, tālredzīgi domājot par notikumiem, ko no šodienas skatupunkta ir grūtāk prognozēt. “Apollo Group sastāv no vairākiem uzņēmumiem, un grūtības kādā no tiem var ietekmēt visas grupas finanšu stāvokli. Šajā gadījumā obligācijas nav nodrošinātas ar konkrētu mantu, un uzņēmuma darbību var ietekmēt konkurence izklaides un ēdināšanas segmentā. Tajā pašā laikā Apollo Group ir noteikusi stingrus finanšu un biznesa parametrus (kovenantus), kuru izpilde ir obligāta, un šobrīd uzņēmums tos izpilda ar rezervi.”“Šāds ieguldījums, manuprāt, var būt piemērots ilgtermiņa investīcijai salīdzinoši nelielā apjomā – piemēram, līdz aptuveni 5% no uzkrājumiem,” piebilst A. Martinovs.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas akciju tirgū atgriežas IPO: vai ledus ir iekustējies?

Db.lv,28.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.