Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu "Vivi" 2024.gadā pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023.gadā. No visiem pērn pārvadātājiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru pārvadāti ar jaunajiem elektrovilcieniem, informē uzņēmums.

Pagājušā gada decembrī vilcienu satiksmi iekšzemes pārvadājumiem Latvijā izmantojuši 1 449 194 pasažieri, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2023.gada decembrī, bet vilcienu reisi atbilstoši kustības grafikam gada pēdējā mēnesī izpildīti ar 99,01% precizitāti, ko var uzskatīt par gandrīz perfektu punktualitātes rādītāju. Neskaitot pagājušā gada pašu sākumu, kad tika piedzīvoti zināmi izaicinājumi reisu izpildes laikā nodrošināšanā, kopumā 2024.gadā "Vivi" veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. Savukārt 2024.gadā kopā "Vivi" pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir pēdējo gadu laikā lielākais pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu, par 5,3% pārsniedzot arī 2019. jeb pirmspandēmijas gadā iespēto (pārvadāti 18 451 931 pasažieri).

Pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipēdu turētāju iegādi, piesaistījis maksimāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu 168 191 033 eiro apjomā, tādējādi būtiski samazinot projekta ietekmi uz valsts budžetu.

Pārvadātājs "Vivi" veicis jauno elektrovilcienu iegādi, piesaistot divu Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu.

Pirmo 17 jauno elektrovilcienu iegāde veikta saskaņā ar 2020.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 101 671 238 eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Savukārt atlikušo 15 jauno elektrovilcienu, kā arī stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai iegāde veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 30.augusta noteikumiem Nr. 579 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 66 519 795 eiro apmērā.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Autotransporta direkcija (ATD) ir noslēgusi līgumu ar "Pasažieru vilcienu", kas pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā veic ar zīmolu "Vivi", par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos līdz 2032.gada 31.decembrim, līgumā paredzot iespēju pagarināt tā izpildi līdz 2034.gada 31.decembrim.

Jaunais līgums nosaka jaunas kvalitātes prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu pa dzelzceļu un informācijas sniegšanu klientiem gan ikdienā, gan arī ārkārtas situācijās. Tā, piemēram, ir noteikti skaidri rīcības scenāriji gadījumos, ja vilciena kustība ir traucēta, un kā šādos gadījumos tiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Tāpat ir noteiktas prasības, kā un pa kādiem kanāliem "Vivi" ir jānodrošina klientiem informācija gadījumā, ja rodas problēmas ar pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Vienlaikus ir paredzēti arī plašāki līgumsodi par kavējumiem un atceltiem reisiem, ja tas ir noticis pārvadātāja vainas dēļ, vai par citu pakalpojuma kvalitātes prasību neievērošanu. Jauno prasību ieviešana notiks pakāpeniski 2025.gada laikā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Ieviesta "Rīgas vienotā biļete" - jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan "Rīgas satiksmes" transportu.

Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos - autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā. Biļeti var iegādāties no 15.jūlija, un tā būs derīga no 24.jūlija.

"Ar "Rīgas vienoto biļeti" mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā," uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", šogad plāno sasniegt 20 miljonus pārvadāto pasažieru, intervijā sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš uzsvēra, ka, pārvadājot 20 miljonus pasažieru ar vilcieniem, tas būtu augstākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Nešpors skaidroja, ka galvenais iemesls pasažieru skaita kāpumam ir jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Pēc viņa teiktā, šie vilcieni satiksmē pilnvērtīgi tika ieviesti pērn augustā, bet pilnībā cilvēki tos ir sākuši novērtēt šogad.

Viņš papildināja, ka jauno elektrovilcienu ieviešana satiksmē ir veicinājusi jaunu klientu piesaisti, kuri iepriekš izmantoja citus pārvietošanās veidus. "Tas nozīmē, ka parādās jauni klienti ar citām prasībām un gaidām, tādēļ jādara viss, lai neliktu viņiem vilties," piebilda PV vadītājs.

Eiropas Savienības (ES) Dzelzceļa aģentūra (EDA) izsniegusi ar zīmolu "Elron" strādājošajam Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid" atjauninātu vienoto ES drošības sertifikātu, kas dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļu, paziņojis "Elron".

Lai sāktu pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Tartu, "Elron" vilcieniem "Stadler Flirt" vēl nepieciešams sertifikāts ekspluatācijai uz Latvijas dzelzceļa.

"Pasažieru vilcienu ekspluatācijai Latvijā un starptautiskās pasažieru vilcienu līnijas starp Tartu un Rīgu sākšanai ir nepieciešams EDA izsniegts vienotais drošības sertifikāts un vilcienu sertifikācija ekspluatācijai Latvijas infrastruktūrā," sacīja "Elron" atbilstības nodaļas vadītāja Natālija Aosāra. "Elron" saņemtais ES vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma drošības procesi atbilst gan ES, gan valsts prasībām, viņa paskaidroja.

Pieteikumu EDA, lai saņemtu drošības sertifikātu dzelzceļa pārvadājumu veikšanai Latvijā, "Elron" iesniedza 2024.gada jūnijā. EDA sertifikātu piešķīrusi šā gada 28.februārī.

Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

No Tallinas Baltijas stacijas pirmdien, 12. janvāra pēcpusdienā (plkst. 14.50) aties pirmais regulārais vilciens maršrutā Tallina – Tartu – Rīga, kas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā ieradīsies plkst. 20.46.

Sākotnēji biļetes būs pieejamas starptautiskajiem pasažieriem, iekšzemes biļetes Latvijā maršrutā Valmiera - Rīga būs iespējams iegādāties tuvāko nedēļu laikā.

“Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis) skaidro: “Sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas pasažieru vilcienu operatoriem jau vairāk nekā gadu nodrošinām savienojumu Tallina – Tartu – Rīga – Viļņa ar pārsēšanos, un pasažieru interese ir bijusi liela, pērn iespēju ceļot ar vilcienu starp Latviju un Lietuvu un pretējā virzienā izmantoja vairāk nekā 16 000 pasažieru. Uzsākot satiksmi maršrutā Tallina – Tartu – Rīga bez pārsēšanās, ceļošana ar vilcienu starp Igauniju un Latviju kļūs vēl ērtāka. Šis maršruts ir vienlīdz nozīmīgs gan Dienvidigaunijas iedzīvotājiem, gan Ziemeļlatvijai, jo tas veicina ekonomisko saišu stiprināšanu un tūrisma attīstību.”

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Noslēdzoties nominācijas procesam ar atklātu konkursu uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja amatu, šodien, 28.februārī, LDz padome šajā amatā ievēlēja Arti Grinbergu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: "Pieņemot lēmumu par Arta Grinberga ievēlēšanu LDz valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemts vērā viņa, kā pagaidu valdes priekšsēdētāja, jau līdz šim paveiktais pārmaiņu vadībā gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan LDz koncernā kopumā. Par būtiskākajām turpmākā perioda prioritātēm LDz padome ir noteikusi dzelzceļa infrastruktūras, jo īpaši, pasažieru infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ekspluatācijas izmaksu samērīgumu un pamatotību, kā arī uzņēmuma administratīvo izmaksu turpmāku samazināšanu. Padomes ieskatā, LDz stabilai darbībai un attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas drīzāka dzelzceļa nozarei būtisko stratēģisko dokumentu spēkā stāšanās - Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanu apstiprināšana Ministru kabinetā un tam secīgi - Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana un Daudzgadu līguma starp LDz un Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana."

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.