Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.

"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.

Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.

"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Inženiertehnisko risinājumu kompānija SIA “Belss” un SIA “Anytec Productions”, kas Rīgas ostas teritorijā Bolderājā ražo pasaulē pieprasītas premium klases alumīnija laivas, ir radījuši īpašu daudzfunkcionālu ostas servisa kuteri – pirmo šāda tipa projektu, kas īstenots Latvijā.

Tas šonedēļ nodots ekspluatācijā un turpmāk kalpos Salacgrīvas ostas vajadzībām. Šis projekts iezīmē jaunu posmu Latvijas kuģubūvē, apliecinot, ka tepat Rīgā iespējams radīt tehnoloģiski sarežģītas, augstas pievienotās vērtības darba laivas, kas var konkurēt starptautiskā līmenī gan tehnoloģiju, gan kvalitātes, gan cenas ziņā.Jaunā slēgtā korpusa alumīnija laiva ir 9,5 metrus gara un 2,96 metrus plata, tās kravnesība sasniedz vienu tonnu, un tā paredzēta līdz 6 cilvēkiem.

Kutera funkcionalitāte plānota un projektēta īpaši dažādu ostas darbu un funkciju veikšanai gan ostas akvatorijā, gan piekrastē, piemēram, navigācijas zīmju uzturēšanai, meklēšanas un glābšanas darbiem, kā arī ostas drošības nodrošināšanai. Šī laiva būtiski atšķiras no iepriekš ražotajiem modeļiem – visi tās mezgli ir pastiprināti, pielāgoti darbam arī stiprā lietū, vējā un sliktos laikapstākļos.

Rīgas ostā 18.septemnrī ieradīsies pirmais ar zaļo metanolu darbināmais konteinerpārvadājumu līnijas Green Baltic X-PRESS kuģis ECO UMANDE, tā atkājot regulāru konteinerkuģu satiksmi kompānijas X-Press Feeders zaļajā kuģošanas maršrutā Roterdama - Antverpene Brige - Klaipēda - Rīga - Roterdama.

Maršrutā kuģos tikai ar zaļo metanolu (alternatīva degviela, kas rada vismaz par 60% mazāk emisiju nekā konvencionālā kuģu degviela) darbināmi kuģi.

Kuģis ECO UMANDE ir būvēts Ķīnā, kuģu būvētavā New Dayang Shipyard. Tā kravnesība ir 1260 TEU konteineru un garums ir 148 metri. Kuģis ir aprīkots ar duālās degvielas dzinējiem, kas var darboties ar konvencionālo degvielu vai zaļo metanolu. Kompānija X-Press Feeders izmanto OCI Global zaļo metanolu, kas ir ISCC EU (International Sustainability and Carbon Certification) sertificēts un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 65%. Kuģis ir aprīkots arī ar krasta elektroapgādes sistēmu, kas dod iespēju vēl vairāk samazināt emisijas atrodoties ostās un terminālos.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu par kuģu elektrotīkla pieslēguma punkta izbūvi Ventspils ostas prāmju apkalpošanas piestātnē.

Šī būs pirmā piestātne Ventspils ostā, kurā prāmjiem būs iespēja izmantot lieljaudas krasta elektroapgādes punktu.Ventspils brīvostu apmeklējošie kuģi izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmus ģeneratorus, kas izdala siltumnīcefekta gāzes, tā radot ietekmi uz vidi un paaugstinot trokšņu līmeni.

Daļa Ventspils ostas piestātņu atrodas līdzās dzīvojamo ēku apkaimei, tāpēc ir būtiski ostas darbības procesos ieviest klimatam un videi draudzīgas alternatīvas. Ieviešot krasta elektroapgādes punktu, kuģiem būs iespēja izmantot elektroenerģiju no krasta pieslēguma. 2000. gadā uzbūvētā kuģu piestātne Nr. 16 nodrošina prāmju un citu pasažieru kuģu tauvošanos un apstrādi.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Rīgas brīvostas pārvalde kopš 2025. gada sākuma īsteno stratēģisku projektu “Vēja tehnoloģiju ražošanas attīstībai nepieciešamās ostas un loģistikas infrastruktūras izveide Kundziņsalā”, kas paredz Kundziņsalas ziemeļu daļā izveidot atbilstošu ostas loģistikas infrastruktūru jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanas atbalstam.

Kopējās investīcijas ostas infrastruktūras izveidē sastāda aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem ar Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformas (EU STEP) atbalstu piešķirts 54 863 264 eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 9 681 752 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim Rīgas brīvostas pārvalde veic paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvi, inženiertīklu izbūvi, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidi, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvi un esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukciju, krasta nostiprinājumu pārbūvi un izbūvi, kā arī akvatorija grunts padziļināšanu un krasta nostiprināšanu. Pērn decembrī sekmīgi noslēdzās pirmais publiskais iepirkums, un jau drīzumā pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzsākti teritorijas piebraucamo ceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju projektēšanas un būvniecības darbi.

Šī gada sākumā Rīgas ostā darbu uzsākušas divas jaunas konteinerkravu pārvadājumu līnijas.

Lielbritānijas kompānijas Ellerman City Liners kuģi savienos Rīgas ostu ar Gdiņas, Tīsportas, Tilburijas un Roterdamas ostām. Savukārt maršrutā Vilhelmshāfene -Hamburga-Klaipēda-Rīga-Rauma-Helsinki-Vilhelmshāfene turpmāk kursēs vadošās starptautisko jūras konteineru pārvadātāju kompānijas Hapag-Lloyd kuģi. Abu kuģošanas līniju kuģi Rīgas ostu apmeklēs reizi nedēļā. Hapag-Lloyd ir vadošais jūras konteineru pārvadātājs pasaulē. Ar 305 modernu konteinerkuģu floti gadā tiek pārvadāti 12,5 miljoni TEU (20 pēdu konteineru vienības) konteineru. Uzņēmumā strādā 17 400 darbinieku vairāk nekā 400 pārstāvniecībās 140 valstīs. Rīgas ostas pievienošana Hapag-Lloyd ostu tīklam nodrošinās klientiem vēl ātrākus un uzticamākus piegāžu risinājumus, kā arī vēl vairāk ostu, kas sasniedzamas no Rīgas.

Rīgas osta parakstījusi sadarbības deklarāciju ar Kartahenas ostu Spānijā, Triestes un Monfalkones ostu Itālijā un Ziemeļjūras ostām Beļģijā un Nīderlandē, lai stiprinātu ostu darbu ilgtspējas, enerģētikas, digitalizācijas un Eiropas transporta jomā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Tādējādi Rīgas osta kļuvusi par vienu no četru jūru ostu apvienības dibinātājām, bet apvienība ir atvērta, un tai var pievienoties arī citas ostas.

Paredzēts, ka ostas apmainīsies ar zināšanām, pieredzi un labās prakses piemēriem enerģētikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā ostās, kā arī vides pārvaldībā un ilgtspējīgā ostu apsaimniekošanā. Tāpat kopējā ostu tīklā stiprinās katras ostas konkurētspēju, veicinot kravu plūsmu starp ostām un daloties zināšanās par ostas procesu digitalizāciju, ostas kopienas sistēmām (PCS) un satiksmes vadību.

Brīvostā norāda, ka vēl viens svarīgs mērķis ir sadarbība finansējuma piesaistē un kopīga piedalīšanās Eiropas projektos, īpaši ilgtspējas, enerģētikas, viedo tehnoloģiju un Eiropas transporta tīkla jomās.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Rīgas brīvostas pārvalde un Lietuvas uzņēmums SNG Solar parakstījuši līgumu par zemes nomu Rīgas ostā Spilves pļavu teritorijā saules enerģijas parka attīstīšanai, paredzot gan saules paneļu uzstādīšanu, atjaunojamās saules elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, gan arī ūdeņraža un alternatīvo degvielu ražošanu.

Līgums paredz, ka uzņēmumam SNG Solar piecu gadu laikā Spilves pļavu teritorijā 177,2 ha platībā jāuzbūvē saules enerģijas ražotne ar nominālo jaudu 100 MW, kas gada laikā spētu saražot ap 100 tūkstošus MWh zaļās elektroenerģijas. Plānotais saules paneļu parks Spilves pļavās būs viena no lielākajām zaļās enerģijas ražotnēm Baltijā.

Plānotās investīcijas parka izveidei ir no 60 līdz 80 miljoniem eiro.

Darba uzdevumā ir paredzēta saules paneļu uzstādīšana un pieslēguma izveidošana pie 110 kV līnijas, kā arī augstsprieguma un vidēja sprieguma apakšstacijas izbūve topošā Rīgas brīvostas Spilves industriālā parka teritorijā.

“Šāda mēroga un tvēruma projektu realizācija atkārtoti apliecina, ka mūsu ostas nav tikai piestātnes kravu pārkraušanai, bet inovāciju, ražošanas un ekonomiskās attīstības centri. Investīciju piesaistei ostās ir jābūt mūsu prioritātei un ambīcijai ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijā ostu pārvaldības reformas jautājumā ir svarīgi, lai ostu vadība būtu depolitizēta un tajās strādātu profesionāļi, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka ostu pārvaldības jautājums ir sarežģīts, tostarp ir dažādi viedokļi par to, cik kandidātiem būtu jābūt virzītiem no valsts un cik no pašvaldībām, piemēram, lielo ostu padomēs.

"Satiksmes ministrija (SM) piekrīt tam, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām - vismaz, lai būtu iespēja virzīt konkursā atlasītus profesionāļus," sacīja ministrs.

Viņš minēja, ka iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne, ka ostās ir jāsaimnieko efektīvāk - visus pakalpojumus, kurus lielajām ostām ir iespējams konsolidēt, piemēram, kapteiņdienesta pakalpojumus, tas ir jādara.

Vienlaikus, pēc Briškena teiktā, ir arī viedokļi, ka ir jāpieturas pie vecajiem modeļiem, vai ir jāievieš jauns pārvaldības modelis, kas būtu "liesāks" un mazāks. "Pilnībā apmierināt visu iesaistīto pušu vēlmes nav iespējams, šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss," piebilda ministrs.

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

Latvijas ostās kravu apgrozījums tuvākajos gados, visticamāk, neatgriezīsies agrākajā līmenī, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) valdes locekle Elīna Štrodaha.

Viņa uzsvēra, ka ostām ir jāmeklē jauni biznesa modeļi, tostarp jāattīsta ražošana, atjaunojamās enerģijas projekti un tehnoloģijas. "Ostu pārvaldes un uzņēmumi ir identificējuši virkni attīstības projektu, un nākotnes izaugsme būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tos izdosies īstenot," viņa piebilda.

Štrodaha skaidroja, ka Latvijas ostu ārējo izaicinājumu pamatā ir ģeopolitiskā situācija un sankcijas, kuru dēļ tranzīta kravu apgrozījums desmit gadu laikā sarucis par apmēram 50%. Tas būtiski samazinājis ostu ienākumus un apgrūtina infrastruktūras uzturēšanu, kas nepieciešama arī eksportam, importam un aizsardzībai.

Savukārt iekšējo izaicinājumu pamatā, pēc viņas teiktā, ir ostu attīstības stratēģijas trūkums, politiskā sašķeltība dažu jautājumu, piemēram, ostu reformas, virzībā, kā arī nepietiekama starpnozaru sadarbība, kas radījusi nekoordinētu, ostām nelabvēlīgu nodokļu politiku.

Rīgas ostas terminālī SIA “Naftimpeks” no Texas City ostas ASV 7.augustā sagaidīts kuģis Kizomba ar 39 245 tonnām dīzeļdegvielas.

Šī ir jau piektā dīzeļdegvielas krava no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas piegādāta veiksmīgas sadarbības ietvaros, nodrošinot stabilas un drošas degvielas piegādes Latvijai.

Kārtējā dīzeļdegvielas piegāde ir apliecinājums pastāvīgai sadarbībai, ko aizsāka ekonomikas ministra un uzņēmēju vizīte Hjūstonā (ASV) pagājušā gada septembrī, kurā piedalījās arī SIA “Naftimpeks” vadība. Tas vienlaikus liecina, ka Rīgas ostas uzņēmumi ir diversificējuši biznesu un spēj nodrošināt augstas pievienotās vērtības kravas no rietumu partneriem, stiprinot valsts energoapgādes drošumu un konkurētspēju.

“ASV ir Latvijas sabiedrotais un ekonomiskās sadarbības partneris. Vēsturiski lielākā Latvijas uzņēmēju delegācija ASV pagājušā gada septembrī pavēra durvis ciešākai sadarbībai starp abām valstīm un šī kārtējā degvielas kuģa ierašanās ir apliecinājums šīs sadarbības rezultātiem. ASV ir nozīmīga loma Latvijas energoneatkarības stiprināšanā un arī turpmāk Ekonomikas ministrija veicinās ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbību,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā, netālu no Ziemas ostas, tiks izveidots jauns kruīza kuģu terminālis, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pārvaldes projekts paredz, ka tiks rekonstruēti esošie doki un izbūvēti jauni, kā arī mainīts ūdens dziļums, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Jaunajā terminālī tiks uzcelta arī administratīvā ēka.

"Jaunā kruīza kuģu termināļa projekts ne tikai palielinās Klaipēdas ostas iespējas uzņemt vairāk kuģu un tūristu, bet arī radīs jaunu telpu pilsētai. Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums Klaipēdas nākotnē un tās starptautiskajā pievilcībā," saka Klaipēdas ostas pārvaldes vadītājs Alģis Lataks.

Jaunā kruīza kuģu termināļa projektu 2023. gada nogalē izstrādāja kompānija "Statybos inžinierių konsultantų biuras".

Projekts tiks īstenots divos posmos, un plānots, ka tas ilgs aptuveni trīs gadus.