Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi UIN likumā.

UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas.

Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Latvijā ostu pārvaldības reformas jautājumā ir svarīgi, lai ostu vadība būtu depolitizēta un tajās strādātu profesionāļi, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka ostu pārvaldības jautājums ir sarežģīts, tostarp ir dažādi viedokļi par to, cik kandidātiem būtu jābūt virzītiem no valsts un cik no pašvaldībām, piemēram, lielo ostu padomēs.

"Satiksmes ministrija (SM) piekrīt tam, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām - vismaz, lai būtu iespēja virzīt konkursā atlasītus profesionāļus," sacīja ministrs.

Viņš minēja, ka iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne, ka ostās ir jāsaimnieko efektīvāk - visus pakalpojumus, kurus lielajām ostām ir iespējams konsolidēt, piemēram, kapteiņdienesta pakalpojumus, tas ir jādara.

Vienlaikus, pēc Briškena teiktā, ir arī viedokļi, ka ir jāpieturas pie vecajiem modeļiem, vai ir jāievieš jauns pārvaldības modelis, kas būtu "liesāks" un mazāks. "Pilnībā apmierināt visu iesaistīto pušu vēlmes nav iespējams, šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss," piebilda ministrs.

Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.

"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.

Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.

"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas terminālos norit Latvijā izaudzēto graudu kravu pieņemšana.

Augustā, uzkraujot 250 000 tonnu dažādu lauksaimniecības kravu, ostā apkalpots un tālāk nosūtīts 31 kuģis. Savukārt līdz septembra vidum ar uzkrautām 347 000 tonnām vietējās lauksaimniecības produkcijas Rīgas ostu atstājuši vēl 30 kuģi. Lielāko daļu, kā ierasts, veido kviešu ražas sūtījumi, taču aktīvi tiek eksportēts arī Latvijas rapsis. Galvenie galamērķi – Spānija, Vācija un Āfrikas valstis.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 abos Daugavas krastos esoši ostas termināļi. Lai samazinātu kravas auto sastrēgumus uz termināļu pievedceļiem, kas nereti veidojas ražas novākšanas sezonas laikā, Rīgas ostā ir izstrādāts un ieviests digitāls risinājums, ar kura palīdzību var regulēt kravu piegādātāju auto plūsmas uz ostu. Tas darbojas, izmantojot šī gada sākumā Rīgas ostā ieviesto digitālo pieteikšanās sistēmu, veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā. Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde aicina ostas uzņēmumus un kravu piegādātājus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop kravas autotransportam, lai pirms došanās uz ostu saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā termināla, tādējādi izvairītos no sastrēgumiem un kravas auto dīkstāves, gaidot rindās pie ostas.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Rīgas brīvostas pārvalde kopš 2025. gada sākuma īsteno stratēģisku projektu “Vēja tehnoloģiju ražošanas attīstībai nepieciešamās ostas un loģistikas infrastruktūras izveide Kundziņsalā”, kas paredz Kundziņsalas ziemeļu daļā izveidot atbilstošu ostas loģistikas infrastruktūru jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanas atbalstam.

Kopējās investīcijas ostas infrastruktūras izveidē sastāda aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem ar Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformas (EU STEP) atbalstu piešķirts 54 863 264 eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 9 681 752 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim Rīgas brīvostas pārvalde veic paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvi, inženiertīklu izbūvi, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidi, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvi un esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukciju, krasta nostiprinājumu pārbūvi un izbūvi, kā arī akvatorija grunts padziļināšanu un krasta nostiprināšanu. Pērn decembrī sekmīgi noslēdzās pirmais publiskais iepirkums, un jau drīzumā pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzsākti teritorijas piebraucamo ceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju projektēšanas un būvniecības darbi.

Rīgas brīvostā prezentēts ostas tehnisko pakalpojumu sniedzēja SIA “LVR Flote” jaunais daudzfunkcionālais ledus klases kuģis LAURA.

Rīgas brīvostas pārvalde un tās kapitālsabiedrība LVR Flote, veiksmīgi piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma (CEF) militārās mobilitātes programmas ietvaros un saņemot atbalstu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), ir iegādājusies jaunu daudzfunkcionālu ledus klases kuģi.

Kuģa iegāde veikta atbilstoši LVR Flote stratēģijai, kas paredz kuģu flotes modernizāciju, lai nodrošinātu efektīvāku LVR Flote pakalpojumu sniegšanu atbilstoši uzņēmuma vīzijai – būt par kvalitatīvāko ostu tehnisko pakalpojumu sniedzēju, tādējādi stiprinot Latvijas ostu konkurētspēju.

Kuģa LAURA daudzfunkcionalitāte ļauj to izmantot ledus laušanas operācijām, navigācijas tehnisko līdzekļu apkalpošanai, dziļummērījumu veikšanai, kā arī atbalsta sniegšanai glābšanas un piesārņojuma seku likvidācijas darbos. Kuģa tehniskā funkcionalitāte un modernais aprīkojums paver iespējas jaunai sadarbībai un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, īpaši atzīmējot aizsardzības nozari. Kuģis ir duālas pielietojamības un vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu gan kā militārās apgādes kuģis, gan sniegt atbalstu glābšanas operācijās. LAURA ir hibrīdpiedziņas kuģis un pirmais kuģis ostas tehniskajā flotē, kurš akvatorijā var veikt darbus, izmantojot elektropiedziņu. Tas ir būtisks solis vides mērķu sasniegšanā, kā arī jūrniecības inovāciju attīstībā Latvijā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un viens no lielākajiem Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ostu un loģistikas uzņēmumiem “AD Ports Group” vienojās par saprašanās memoranda parakstīšanu par trīs stratēģiskajiem sadarbības virzieniem – kravu pārvadājumiem, pasažieru termināļa un ostu pakalpojumu tehnoloģiju attīstīšanu, informēja Latvijas investīciju un attīstības (LIAA) aģentūrā.

Ministrs piebilda, ka abām pusēm mērķis ir parakstīt minēto saprašanās memorandu vēl līdz šā gada beigām, lai jau 2026. gada sākumā aplēstu investīciju iespējas un sāktu sadarbību. Tāpat puses vienojušās, ka tiks izveidotas komandas, kas palīdzēs virzīt investīciju projektus.

“AD Ports Group” ir globāla līmeņa integrēts ostu, loģistikas, jūras, brīvo zonu un digitālo pakalpojumu uzņēmums, kuram vizītes laikā Latvijas puse prezentēja valsti kā loģistikas un tirdzniecības mezglu ar spēcīgu infrastruktūru, īpaši uzsverot Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu nozīmi un potenciālu.

““AD Ports Group” apgrozījums pēdējos septiņos gados ir pieaudzis 11 reižu un šā gada otrajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi sasniedza aptuveni 1,5 miljardus eiro, tāpēc Latvijai un Latvijas ostām šis ir stratēģiski svarīgs partneris. Mums šodien izdevās vienoties par pirmajiem soļiem, lai mēs nākotnē varētu runāt par pilnvērtīgu sadarbību, kas arī dotu ieguvumus abu valstu tautsaimniecībām,” teica Valainis.

Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Prāmju kompānija “Stena Line” ir pabeigusi termināļa operatora “Terrabalt” iegādi Liepājā un oficiāli pārņēmusi Ro-Ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību.

“Stena Line” ir saņēmusi visus nepieciešamos konkurences uzraudzības iestāžu un attiecīgo valsts institūciju apstiprinājumus un ir reģistrēta kā termināļa operatora īpašniece.

Darījuma noslēgšana iezīmē svarīgu atskaites punktu ceļā uz “Stena Line” ilgtermiņa mērķi – stiprināt tirdzniecības attīstību un noturību Baltijas jūras reģionā. Liepāja ir trešā lielākā Latvijas osta un ieņem būtisku lomu reģionālajās un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Pašlaik “Stena Line” maršrutā Liepāja–Trāveminde (Vācija) kursē divi kuģi.

“Darījums ir noslēgts, un esam oficiāli kļuvuši par īpašniekiem Liepājas termināļa operatoram, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu “Stena Line Ports Liepājas SEZ”. Tas ir loģisks nākamais solis kompānijas attīstībā Baltijas valstīs un atspoguļo mūsu nelokāmo pārliecību par Baltijas reģiona ilgtermiņa tirdzniecības potenciālu,” saka Liene Lēmane, “Stena Line” Baltijas jūras ziemeļu reģiona direktore.

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Valsts svētku laikā, 17. un 18. novembrī, Rīgas ostā piestās vācu kruīza līnijas "AIDA Cruises" kuģis "AIDAprima", norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kuģis "Aidaprima" ir 300 metrus garš un var uzņemt 3300 pasažieru un 900 cilvēku apkalpi.

Pārvaldē informē, ka, ievērojot tradīciju, lai sveiktu kuģa komandu ar pirmo vizīti Rīgas ostā, 18. novembrī uz tā klāja notiks svinīga ģerboņu apmaiņas ceremonija.

"Aidaprima" ir lielākais no "Aida Cruises" kuģiem, kas līdz šim apmeklējis Rīgas ostu. Tas būvēts Japānas kuģu būvētavā "Mitsubishi Heavy Industries" un ir viens no diviem "Hyperion" klases kuģiem "AIDA Cruises" flotē. "Hyperion" klase ir kruīza kompānijas pirmais solis lielo 300 metru kruīza kuģu segmentā, norāda brīvostā.

Brīvostā min, ka "Aida Cruises" ir viena no pazīstamākajām kruīza līnijām Eiropā, un kopš 2024. gada šīs kompānijas kuģi bieži piestāj Rīgas ostā. Šosezon kopumā ostā plānoti 11 "AIida Cruises" flotes kuģu ienācieni, kas ir lielākais viena kruīza operatora vizīšu skaits ostā šogad. Rīgu galvenokārt ar "Aida Cruises" kuģiem apmeklē vācu tūristi.

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

Rīgas ostā šodien pie Kundziņsalas piestātnēm ienāks kuģis "Das", kas piegādās 20 000 tonnu aviācijas degvielas no ASV, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Tas būs vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē aviācijas degviela tiek iepirkta un piegādāta no ASV. Pārvaldē uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un apliecina valsts spēju diversificēt stratēģiski nozīmīgu resursu piegādes un veidot noturīgas transatlantiskas partnerības.

Vienlaikus ar kuģa sagaidīšanu tiks prezentēta SIA "Naftimpeks" jaunā degvielas uzpildīšanas un noliešanas estakāde. Pārvaldē norāda, ka jaunā infrastruktūra ir būtisks ieguldījums Latvijas degvielas loģistikas sistēmas attīstībā, jo tā spēs nodrošināt degvielas apstrādi līdz 200 000 tonnu mēnesī. Estakāde paredzēta gan aviācijas degvielas piegādēm Rīgas lidostai, gan arī degvielas uzpildes staciju apgādei visā Latvijā, tādējādi stiprinot nepārtrauktu un drošu degvielas pieejamību visā valstī.

Šodien, 31. janvārī Rīgas ostā ienāk pirmais kuģis starptautiskās konteinerpārvadājumu līnijas Ocean Network Express (ONE) jaunajā servisā Baltic Bridge Express (BBX), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Kuģa Essence maksimālā ietilpība ir 1436 TEU (konteineru vienības), un tas kuģo zem Nīderlandes karoga. Jaunā servisa ietvaros kuģis ienāks Rīgas ostā reizi nedēļā, savienojot to ar citām Eiropas ostām maršrutā Roterdama – Klaipēda – Rīga – Tallina – Kotka – Roterdama.

“Esam priecīgi, atklājot jauno Baltic Bridge Express servisu Baltijas jūrā, kas izveidots, lai nodrošinātu ONE klientiem vēl plašāku ostu pārklājumu. Vienlaikus tas demonstrē mūsu apņemšanos optimizēt konteinerpārvadājumu tīklu un sniegt klientiem vēl uzticamākus piegādes risinājumus”, uzsver Ocean Network Express pārstāve SIA Transocean Latvia izpilddirektore Svetlana Mackeviča.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.