Jaunākais izdevums

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Tāpat viņš atzīmē Centrālāzijas reģiona nozīmīgumu Latvijas tranzīta koridora uzturēšanā. "Latvija ir tikai daļa no reģionāla un globāla tirdzniecības koridora, tāpēc nacionāli lēmumi jāpieņem gan saskaņā ar Eiropas Savienības (ES), gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, lai neradītu pārrāvumus transporta koridoros un nenostādītu Latvijas uzņēmējus negodīgā konkurencē ar reģionālajiem partneriem," viņš papildina.

Asociācijā informē, ka sēdē iesaistītās puses sadarbības stiprināšanu ar Centrālāzijas valstīm apstiprināja kā būtisku, ņemot vērā, ka Eiropas-Centrālāzijas koridors ir viens no ES prioritārajiem sadarbības virzieniem transporta sektorā.

Kā atzīmē LSA, Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi ir gatavi sadarboties, lai mazinātu agresorvalstu kravu plūsmu un palīdzētu Ukrainai, piebilstot, ka tam būs nepieciešams laiks, finansiāls atbalsts un nozares cieša sadarbība.

Tāpat stividori norāda, ka sēdē apspriesta nozares tālākā darbība šajos ģeopolitiskajos apstākļos un lemts par intensīvāku sadarbību ostu un dzelzceļa uzņēmumu attīstības programmas izveidē ar mērķi dažādot kravu plūsmas, kā arī uzsvērta transporta sektora loma valsts ekonomikā.

Vēsturiski Latvijas transporta infrastruktūra ir savienota ar austrumu kaimiņiem, tāpēc sankciju ietekmē būtiski samazinājies kravu apjoms ostās, un drīz tās vairs nespēs uzturēt infrastruktūru, kas nepieciešama ne vien tranzītam, bet arī Latvijas ražotāju eksportam un izejvielu importam, pauž LSA, papildinot, ka tiek meklēti risinājumi, kā saglabāt Latvijai svarīgo ostu un dzelzceļa nozari, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus Centrālāzijā un rietumu virzienā.

Kā uzsver LSA, ES ir vienota sankciju noteikšanā pret Krieviju, nosoda tās rīcību un dara visu iespējamo, lai pārstrukturētu darbību tā, lai sadarbību ar šīm valstīm samazinātu, tomēr lēmumiem, kas saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas sadarbības ierobežošanu jābūt sabalansētiem ar valsts ekonomiku, konkurētspēju un aizsardzību.

Visas pierobežas valstis aktīvi strādā, lai pārorientētos uz jauniem tirgiem, taču stratēģiski svarīgas piegādes pārtraukt nav droši un ekonomiski pamatoti, papildina asociācijā.

Asociācija pauž gandarījumu, ka, pateicoties sēdes iniciatoram Ekonomikas ministrijai (EM), notikusi pirmā saturiskā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde pēc ilga pārtraukuma, papildinot, ka iepriekš sēdē netika sasaukta jau vairāku gadu garumā, tādējādi daudzas kritiski svarīgas ostu problēmas nav savlaicīgi risinātas, kas patlaban radījis haosu un nekoordinētu rīcību nozarē.

Kā norāda asociācijā, pēdējo gadu laikā transporta nozares vadība Latvijā bijusi sadrumstalota - pašvaldības strādā pēc sava plāna, ostas cīnās par kravām, lai uzturētu infrastruktūru, bet valsts cenšas sabalansēt nodokļu politiku, aizsardzību un ekonomikas izaugsmi.

Bet starptautisko investoru piesaistei Ostu likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus patlaban no valdības puses atsauc pirms termiņa, radot neizpratni starptautisko partneru vidū un sašūpojot ostu biznesa vides pievilcību, papildina LSA.

Tāpat asociācijā uzsver, ka arī ostu pārvaldības reforma no valdības puses aizkavējusies jau vairākus gadus, radot neziņu par turpmāko darbību gan pašā ostā, gan ārvalstu investoru vidē. Savukārt vienota pilsētas, reģiona un valsts attīstības redzējuma trūkuma dēļ nenotiek pietiekama sadarbība starp ostām un pilsētu pašvaldībām, kā rezultātā kavējas integrēta ostu pilsētu attīstība.

LSA atzīmē, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kuru vada Ministru prezidente, ir pareizais formāts, kurā risināt šādus starpnozaru izaicinājumus, un asociācija cer, ka turpmāk transporta nozare, tostarp ar ostu attīstību saistītie jautājumi, vairs netiks atstāti pašplūsmā.

Jau vēstīts, ka Siliņa uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) un EM izstrādāt plānu transporta un loģistikas sektora pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes Siliņa tviterī pavēstīja, ka sēdē pārrunāta Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravu ietekme uz Latvijas transporta un loģistikas sektoru, kā arī šī sektora pārorientēšanas virzieni. Pēc sarunas viņa secinājusi, ka nozare esot gatava pārmaiņām.

Tādēļ viņa uzdevusi SM un EM divu mēnešu laikā izstrādāt plānu un iespējamos risinājumus. Tiks izveidota operatīvās vadības grupa, lai izveidotu nozares attīstības scenārijus un sniegtu priekšlikumus padomei par turpmāko rīcību, pavēstīja Siliņa.

Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jaunais dzelzceļa savienojums Rīgas ostā atslogos pilsētu no kravas autotransporta

Db.lv, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētījums: Ventspils osta var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Rīgas ostas stividorkompānijām kokmateriālu kravu segmentā - SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” ir noslēgusi divu gadu laikā īstenoto projektu „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu”. Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, projekta ietvaros uzņēmumā uzstādīts ar elektrodzinēju darbināms celtnis, kā arī ieviesta īpaša sistēma, digitalizējot un automatizējot kravu apstrādes procesu attiecībā uz svēršanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar elektrodzinēju darbināmais mobilais celtnis, kas īpaši pielāgots uzņēmuma SIA „Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” vajadzībām, ļauj apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 80% salīdzinājumā ar iepriekš kravu apstrādē izmantotajām tehnoloģijām.

Uzņēmuma klienti turpmāk varēs saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu un ietaupīt izmaksas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstinājusies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem.

„Mēs esam gandarīti, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta īstenošana un jau šobrīd varam piedāvāt saviem klientiem pakalpojumus, kuri ir ne tikai ir videi draudzīgāki, bet arī efektīvāki, samazinot iepriekš nepieciešamo laiku un izmaksu apjomus kravu apstrādē. Mums ir būtiska gan sava, gan savu klientu konkurētspēja un produktivitāte, tāpēc investīcijas uzņēmuma attīstībā, digitālos un energoefektīvos risinājumos ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa sadarbībai”, norāda SIA „Jaunmīlgrāvja osta kompānija” valdes locekle Jeļena Rjabaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas ostā izbūvēti vairāki infrastruktūras objekti militārās mobilitātes stiprināšanai

Db.lv, 08.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas osta parakstījusi sadarbības deklarāciju ar Kartahenas ostu Spānijā, Triestes un Monfalkones ostu Itālijā un Ziemeļjūras ostām Beļģijā un Nīderlandē, lai stiprinātu ostu darbu ilgtspējas, enerģētikas, digitalizācijas un Eiropas transporta jomā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Tādējādi Rīgas osta kļuvusi par vienu no četru jūru ostu apvienības dibinātājām, bet apvienība ir atvērta, un tai var pievienoties arī citas ostas.

Paredzēts, ka ostas apmainīsies ar zināšanām, pieredzi un labās prakses piemēriem enerģētikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā ostās, kā arī vides pārvaldībā un ilgtspējīgā ostu apsaimniekošanā. Tāpat kopējā ostu tīklā stiprinās katras ostas konkurētspēju, veicinot kravu plūsmu starp ostām un daloties zināšanās par ostas procesu digitalizāciju, ostas kopienas sistēmām (PCS) un satiksmes vadību.

Brīvostā norāda, ka vēl viens svarīgs mērķis ir sadarbība finansējuma piesaistē un kopīga piedalīšanās Eiropas projektos, īpaši ilgtspējas, enerģētikas, viedo tehnoloģiju un Eiropas transporta tīkla jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas pārvaldei būs jāsamaksā Latvijas būvuzņēmumam AS "BMGS" gandrīz pusmiljons eiro par papildu darbiem piestātnes rekonstrukcijas laikā, nolēmusi Lietuvas Apelāciju tiesa.

Tiesa 4.jūlijā atcēla Klaipēdas apgabaltiesas 8.marta lēmumu un noteica izmaksāt Latvijas uzņēmumam 499 400 eiro, kurus ostas pārvalde bija iemaksājusi glabāšanai, bet procenti ar likmi 5% gadā netika piespriesti, jo Klaipēdas ostas vadība nevairījās no līdzekļu samaksas - tā nekavējoties sāka noskaidrot, kuram no diviem konsorcija uzņēmumiem izmaksāt līdzekļus.

"Līguma izpildes laikā faktiskā situācija attiecībā uz atbildīgā partnera iecelšanu mainījās," norādīja Lietuvas Apelāciju tiesa. "No līguma parakstīšanas brīža 2019.gada 16.novembrī tieši apelācijas sūdzības iesniedzējs ["BMGS"] kļuva par atbildīgo partneri, kas attiecībās ar atbildētāju [ostas pārvaldi] darbojās abu partneru vārdā, tostarp jautājumā par atlīdzības saņemšanu no iestādes par faktiski veiktajiem līguma darbiem," secināja tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas stividorkompānijas 2024. gada četros mēnešos pārkrāvušas 2,54 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir līdzvērtīgi 2023. gada 4 mēnešiem.

Ostas darbības stabilitāti nodrošina kravu veidu dažādība un jau tradicionālais uzsvars uz vietējās izcelsmes kravām. Šā gada 4 mēnešos apkalpoti 479 kuģi, pārvadāti 24 691 pasažieri, bet ar prāmi pārvadāto pašgaitas/ bez dzinēja ro-ro vienību skaits bija 31 945 un konteineru vienības - 1 967.

Vietējās izcelsmes kravu apjoms Liepājas ostā veido vairāk nekā 50 %. Labībai un labības produktiem, kokmateriāliem, šķeldai, cementam, kā arī ar prāmja līnijā pārvadāto kravu apjomam, ko nodrošina pašmāju rūpniecības uzņēmumi, pavasara mēnešos pievienojas arī Latvijā, Kurzemē iegūta kūdra. Liepājas ostas stividorkompānija “Mols L” jau ceturto gadu veiksmīgi sadarbojas ar SIA BaltBio”, kura pamatdarbība ir kūdras ieguve un transportēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta kravu apjoms, kas nāca no austrumiem vai arī tika nosūtīts uz austrumiem, sarūk; Latvijas ostas pamatā apkalpos Latvijas un Baltijas reģiona kravas.

Tādu atzinumu pauž Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš. Viņš uzsver, ka tā, kā bija, tā vairs nebūs. Iemesls ir jaunā ģeopolitiskā realitāte – jauna dzelzs priekškara nolaišanās uz Latvijas austrumu robežas, kura iemesls ir Krievijas invāzija Ukrainā un tam sekojošo starptautisko sankciju ieviešana pret Krievijas un Baltkrievijas precēm, tām slēdzot Eiropas Savienības (un ne tikai) tirgu, kā arī liedzot daudzu Eiropā (un ne tikai) ražoto preču ievešanu uz šīm valstīm. Pēc dažu nozares uzņēmēju domām, tranzīta sapnis Latvijā ir teju pilnībā izbeidzies, un tas savu ietekmi atstās ne tikai uz ostām un tajās strādājošajiem, bet arī transportu, jo īpaši dzelzceļu, kas bija galvenais tranzīta kravu pārvadātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izveidota un uzsākusi darbu jauna konteinerkravu pārvadājumu līnija, savienojot četras vadošas Eiropas ostas maršrutā Rīga - Halla (Lielbritānijā) - Roterdama (Nīderlandē) - Helsinki (Somijā), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Konteinerpārvadājumus caur Rīgas ostu nodrošina Nīderlandes kompānijas Samskip pārvaldītā konteinerkuģu līnija Samskip Multimodal B.V. Līnijā pārvadājumu nodrošina divi vidēja izmēra konteinerkuģi - BF Cartagena un Dornbusch, kas ienāk Rīgas ostā pēc regulāra grafika - vienu reizi nedēļā.

“Esam priecīgi atklāt jauno konteineru pārvadājumu pakalpojumu, kas savieno Rīgas ostu ar Hallas un Roterdamas ostām, un uzskatām to par ļoti nozīmīgu notikumu. Regulāru konteinerpārvadājumu uzsākšana caur Rīgas ostu ir apliecinājums Samskip uzticībai saviem klientiem. Mēs nopietni strādājam, lai uzzinātu un uzklausītu mūsu klientu vajadzības, kā arī darām visu, lai tās piepildītu. Šajā gadījumā kopā ar klientiem tika identificēta nepieciešamība pēc ātra konteineru pārvadājuma no Rīgas uz Lielbritāniju, kas vienlaikus nodrošinātu uzticamu servisu un augsta līmeņa klientu apkalpošanu,” norāda kompānijas Samskip Baltijas jūras reģiona direktors Johans van der Pijls (Johan van der Pijl).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.līdz 12.maijam Hamburgā, Vācijā, norisināsies Latvijas dienas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Latvijas dienas norisināsies Hamburgas ostas svētku laikā, un pasākums ir daļa no LIAA īstenotās ārējās mārketinga stratēģijas "#MissionLatvia".

LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja norāda, ka, organizējot Latvijas dienas Vācijā, LIAA vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību un uzrunāt potenciālos investorus.

Latvijas dienās no 7. līdz 10.maijam ir plānota satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) dalība Hamburgas ostas svētku oficiālajā programmā un Latvijas-Hamburgas biznesa forumā, kuru organizē LIAA kopā ar Hamburgas Ekonomikas un inovāciju ministriju, Hamburgas tirdzniecības kameru, un Hamburgas ostu.

Uzņēmēji aicināti pieteikties dalībai oficiālajā delegācijā, kas ļaus dibināt jaunus kontaktus un sadarbības ar interesējošo nozaru uzņēmumiem, kā arī iepazīt digitalizācijas, mākslīgā intelekta, transporta un loģistikas, enerģētikas un inovāciju, jaunuzņēmumu jomas Vācijā. Darba programma Latvijas uzņēmējiem tiks veidota sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotnē Liepājā investē 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz svētdienu Rīgas ostā ienāca konteinerkuģis MSC MARITINA V, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis.

266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo zem Madeiras (Portugāles) karoga, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU (20 pēdu konteineri).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC MARITINA V Rīgas ostā vispirms piestāja un tika apkalpots pie SIA “Rīgas Centrālais Termināls” piestātnēm, un tagad tas pārtauvots pie SIA “Baltic Container Terminal”, kur turpinās kuģa kraušanas darbi. No Rīgas ostas konteinerkuģis šodien dosies tālāk uz Havras ostu Francijā.

Rīgas osta ir vienīgā osta Latvijā, caur kuru notiek regulāro līniju konteinerpārvadājumi. Pašreiz konteinerpārvadājumus caur Rīgu veic sešas regulāro konteineru līnijas - CMA CGM, Maersk, Mediterranean Shipping Company (MSC), Sea Consortium Pte. Ltd Trading, Unifeeder un Samskip Multimodal B.V.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai graudu tranzīta iespējamais aizliegums ir šāviens savā kājā?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīta nozares pārkārtošanās aizņems vairākus gadus

Juris Matvejevs,"Liepāja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas SEZ pārvaldes un ostas Kapteiņdienesta atbalstu 12. un 13. jūnijā veiksmīgi norisinājās Latvijas uzņēmuma "Aerones" darbi, lai testētu īpašu robotizētu ierīci, kas paredzēta vēja ģeneratoru sazemējuma kontrolei uz ūdens pirms došanās strādāt Ziemeļjūrā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka šis ir lielisks piemērs, ka vēja enerģijas nozare rada iespējas Latvijas zinātniekiem, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem attīstīt jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas gan vēja parku būvniecības laikā, gan to apkalpošanā.

“Aerones” ir jauns un strauji augošs uzņēmums, kas nodarbojas ar vēja turbīnu apkopi visā pasaulē, izmantojot robotus. Kā norāda uzņēmuma vadošais inženieris Egils Gēcis, gan tehnoloģija, gan programmatūra, gan paši roboti ir tapuši Latvijā, strādājot pašmāju inženieru komandai. Pieprasījums pēc saules un vēja parku apkopes pieaug, un tas ļauj strauji attīstīties uzņēmumam, pastāvīgi meklējot jaunus darbiniekus. “Aerones” darbojas 25 valstīs - 45 komandās, katrā no tām ir vairāki roboti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk būvēt Lietuvā pirmo ar ūdeņradi darbināmo kuģi

LETA--BNS, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Klaipēdas ostas pārvaldes pasūtījuma tiek būvēts Lietuvā pirmais kuģis, kas darbināms ar ūdeņradi un elektrību, paziņoja Klaipēdā bāzētā kompānija "Vakaru laivu gamykla" (VLG).

Igaunijas grupā BLRT ietilpstošās VLG uzņēmums "Vakaru Baltijos laivu statykla" (VBLS) kopā ar Igaunijas kompāniju "Baltic Workboats" līdz nākamā gada beigām par 12,1 miljonu eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, uzbūvēs atkritumu savākšanas kuģi Klaipēdas ostas pārvaldei.

"Uzņēmums būs pirmais Lietuvā, kas ne tikai ražos "zaļo" ūdeņradi, bet arī pēc pāris gadiem ar to darbinās kuģi. Tas attīrīs arī citus ostā ienākošos kuģus, neatstājot pēdas vidē, un pieņems no tiem atkritumus," sacīja ostas izpilddirektors Alģis Lataks.

VBLS telpas Klaipēdas ostā tiks izmantotas kuģa korpusa, virsbūves un stūrmaņa kabīnes būvniecībai, kravas sistēmu uzstādīšanai un citiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru