Jaunākais izdevums

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

“Šogad esmu viena no tiem, kuriem bijusi ekskluzīva iespēja būt vienai no pirmajiem, kuri bērniņiem sarūpē Ziemassvētku pārsteigumu. Pielāgojoties šī gada lielākajam fokusam, sarūpēju attīstošās rotaļlietas, kas attīsta smadzeņu darbību, radošumam. Mums ir ļoti svarīgi, lai bērni izmanto šādas lietas un mācās. Vēlu visiem Latvijas bērniem ticēt brīnumiem un lai piepildās visi sapņi ,” saka Lelde Kovaļova, rakstniece, kino producente.

“Pārstāvot visu Daugaviņu ģimeni, mums šogad izdevās piepildīt divu zēnu sapņus – viens ir sešgadīgs, kuram dāvinām slidas ar saldumiņiem, otrs astoņgadīgs, kuram dāvinām skrituļslidas ar LEGO. Ziemassvēki ir mūsu ģimenes mīļākie svētki, tos esam svinējuši dažādās pasaules malās, bet vienmēr cenšamies piedalīties “Laimas” Labdarības namiņā. Tādēļ ļoti lepojamies ar Kasparu, ka viņš ar saviem darbiem spēj iedvesmot īpaši mazos zēnus, kuriem viņš ir kā elks,” pauž Santa Daugaviņa, pārstāvot vēstnesi Kasparu Daugaviņu.

Šogad “Laimas” Labdarības namiņš savā iniciatīvā iesaista vēsturiski visplāšāko reģionu loku, sadarbojoties ar deviņu Latvijas novadu sociālajiem dienestiem – Saldus, Ogres, Cēsu, Madonas, Balvu, Līvānu, Rēzeknes, Ludzas un Siguldas. Attiecīgi no šiem novadiem nāk bērnu kartītes, kuras katram namiņa apmeklētājam būs iespēja izvēlēties. Kartītēs katrs bērns ir aprakstījis savu sapni un apmeklētājiem ir iespēja šo dāvanu sarūpēt. Kartītes iekļauj visdažādākās bērnu vēlmes – sākot no praktiskām, piemēram, ziemas zābaki vai sega un beidzot ar lietām, kas patiesi var iedvesmot bērnu turpināt ticēt saviem talantiem un nākotnes iecerēm.

“Pasta komandai ir profesionāla pieredze kā uzticamiem Ziemassvētku vecīša palīgiem jau vairāk nekā 100 gadu. Strādājam ar pārliecību, ka nav nesasniedzamu galamērķu. Mums ir piemērotas kamanas, moderni klientu centri, aktīvi mobilie pastnieki un visplašākais pakomātu tīkls Latvijā, lai rūpētos par sūtījumu piegādēm pilsētā, ciematā vai pierobežā,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

“Laimas” Labdarības namiņš darbosies visu Ziemassvētku gaidīšanas laiku – no 20. novembra līdz 19. decembrim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem uzkodu, saldumu un cepumu ražotājiem Ziemeļvalstīs un Baltijā, “Orkla Snacks” ierindots žurnāla TIME izveidotajā 100 ietekmīgāko uzņēmumu sarakstā.

Koncernā “Orkla Snacks” ietilpst arī tā meitas uzņēmums un saldumu ražotājs Latvijā “Orkla Latvija”, kas pārstāv tādus zīmolus kā “Laima”, “Selga” un “Ādažu” čipsi.

TIME ir viens no pasaulē pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem starptautiskajiem ziņu medijiem, kas pazīstams ar savu žurnālu TIME Magazine un ikgadēji veidotajiem 100 ietekmīgāko cilvēku un uzņēmumu sarakstiem.

“Orkla Snacks” ierindota starp citiem 20 uzņēmumiem “nozares satricinātāju” (disruptor) kategorijā, pateicoties pēkšņajai un neiedomājami plašajai zviedru želejkonfekšu “BUBS” popularitātei. Pēkšņais pieprasījuma pieaugums, ko izraisīja sociālo tīklu, it sevišķi TikTok, influenceru sajūsma par šīm konfektēm, izraisīja globālu šo gardumu deficītu, kas, kā norāda “Orkla Snacks” izpilddirektore Ingvilla Berga, “mūs pilnībā pārsteidza”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Latvija” 2024. gadā strādājis ar 112,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem izejvielu tirgū, uzņēmums saglabājis stabilu finanšu sniegumu un turpinājis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā nodokļos tika samaksāti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa veidoja teju 3 miljonus eiro. Eksporta apgrozījums saglabājies tuvu 2023. gada līmenim un pārsniedz 28 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums turpinājis stiprināt vietējo ekonomisko attīstību un investēt, ieguldot ne tikai darba vides modernizācijā, bet arī tehnoloģiskajā attīstībā un efektivizācijā. Ražotnē “Laima” vien pērn ieguldīti vairāk nekā 430 tūkstoši eiro.

“Šis ir bijis gads, kurā lielu fokusu veltījām iekšējo procesu sakārtošanai un attīstībai. Mūsu galvenā prioritāte nemainīgi ir būt Latvijas patērētāju pirmajai izvēlei zīmolu pārtikas kategorijās, taču, lai to izdarītu, mums ir jāspēj iet līdzi laikam un gudri plānot un izmantot resursus, kas mums ir pieejami. Ja 2023. gads izcēlās ar pasaulē valdošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, tad 2024. gads mums kā ražotājam iezīmējās kakao krīzes zīmē. Pērn piedzīvojām vēsturiski augstāko kakao pupiņu cenu kāpumu, kas ļoti ietekmēja ikvienu šokolādes produktu ražotāju pasaulē. Tas lika pārstrukturizēt šī brīža resursus, attīstīt pārrunu prasmes jaunā līmenī un vēl skrupulozāk pieiet plānošanai, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbu. Šis izaicinājums ļāva paplašināt redzesloku ne tikai ārējos tirgos, bet saskatīt vēl neatklātu potenciālu arī iekšējam resursam. Tas savukārt ļāva spert lielu soli pretī modernākam uzņēmumam un daudz efektīvākiem ikdienas administratīvajiem un ražošanas procesiem. Tika uzsākts darbs pie jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas uzņēmuma resursu vadības sistēmas - SAP S4/HANA - ieviešanas, kas ir lielākais digitalizācijas un pārmaiņu projekts uzņēmuma vēsturē un tiek īstenots vēl joprojām. Arī šogad turpināsim ne tikai investēt ražošanas procesu attīstībā, bet arī stiprināt uzņēmuma mugurkaulu ar efektīvu un pārskatāmu procesu attīstību,” norāda Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties cilvēku vajadzībām, "Orkla Latvija" koncerna zīmols "Spilva" ieviesis jaunu risinājumu garšvielu paciņām – tagad tās ir pieejamas ar zip-lock aizdari. Turklāt jaunie iepakojumi turpmāk būs pieejami jaunā dizainā.

Garšvielu paciņu jaunā dizaina izveidē tika investēti teju 15 000 eiro.

Zip-lock aizdare ļauj paciņu atvērt un aizvērt atkārtoti, nodrošinot ilgāku garšvielu kvalitāti.

“Garšvielu plaukts daudzās mājsaimniecībās kļūst bagātīgāks – cilvēki arvien apzinātāk izvēlas konkrētas garšas, kas iederas gan ikdienas maltītēs, gan svētku reizēs gatavotos īpašos ēdienos. Mēs redzam, ka pircēji joprojām dod priekšroku pārbaudītām vērtībām, vienlaikus nebaidoties izmēģināt tradicionālajā ēdienu gatavošanā arī kaut ko jaunu un ne tik ierastu. Piemēram, pēc pārdošanas datiem redzam, ka papildus klasisko garšvielu topam iedzīvotāji ir iemīļojuši arī tādas ēdienu piedevas kā ķimenes, kanēlis vai asā paprika. Tāpat mūsu garšvielu sortimentā atgriežas tik daudzu iemīļotās krustnagliņas un lauru lapas,” norāda SIA “Orkla Latvija” Komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Orkla Latvija” investēs 5,4 miljonus eiro mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnē Spilvē, Babītē.

Investīciju plāns paredz ražošanas ēkas paplašināšanu un galveno ražošanas līniju modernizāciju, lai nodrošinātu racionālu ražošanas plūsmu un automatizācijas iespējas, kā arī palielinātu ražošanas ātrumu un samazinātu personāla slodzi. Investīciju mērķis ir būtiski palielināt ražošanas kapacitāti un efektivitāti, tādējādi paverot līdz šim nebijušas iespējas ražot būtiski vairāk produkcijas augošajās kategorijās.

“”Spilva” majonēžu un mērču ražošana bija sasniegusi teju savus griestus jeb 90 % līnijas noslodzi, kas sasniegts pateicoties būtiskam eksporta pieaugumam. Ražotne sevi ir pierādījusi un kļuvusi stratēģiski svarīga “Orkla” uzņēmumu tīklā. Pateicoties šīm investīcijām, “Spilva” ne tikai atrisinās ražošanas kapacitātes izaicinājumus, bet arī turpinās audzēt apjomus un turēties līdzi nozares modernizācijai, ieņemot galveno lomu mērču ražošanā grupā,” norāda SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnes paplašināšanas būvdarbi norit jau pilnā sparā. Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas ēku un izejvielu noliktavu, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb tiks iegūta papildus 25 % ražošanas platība, kopējai ražotnes platībai sasniedzot 6020 m2.

Būvdarbos vien uzņēmums investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro.

Pirms ziemas iestāšanās tiks paveikti visi zemes, inženiertehniskie un komunikāciju darbi un ēkai tiks uzlikts jumts. Projekts ir īpašs ar to, ka būvdarbi notiek paralēli ražošanai, nodrošinot nepārtrauktu produkcijas izlaidi un minimālus traucējumus ražošanas darbiniekiem. Šī gada decembra sākumā plānoti jaunās būves Spāru svētki, bet būvdarbu pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusgadā. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā sekos ražošanas līniju pārcelšana, modernizācija un automatizācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti kopumā 5096 jauni uzņēmumi, kas ir par 9% jeb 421 uzņēmumu vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūnijā reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 106 uzņēmumiem mazāk nekā šogad maijā un par 90 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā likvidēti 4448 uzņēmumi, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā šajā periodā audzis par 648 uzņēmumiem, informē "Lursoft".

Pagājušajā mēnesī fiksēts mazākais jaunu uzņēmumu skaits viena mēneša laikā šogad. Visaugstākais rādītājs sasniegts janvārī, kad reģistrēti 926 uzņēmumi.

Jūnijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 31,84 miljonus eiro, un "Lursoft" atzīmē, ka jūnijā reģistrēts jauns kopējā pamatkapitāla rekords 2025.gadā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti četri uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, tostarp līderim SIA "PSV-group" pamatkapitāls pārsniedz pat 17 miljonu eiro robežu. "Lursoft" izpētījis, ka jūnija izskaņā reģistrētais Alvim Ērglim piederošais "PSV-group" jau kļuvis par SIA "Latvijas aptieka" līdzīpašnieku (60%).

Ekonomika

Iespēju nostiprināt pamatkapitālu ar kriptovalūtām izmantojuši divi uzņēmumi

LETA,19.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā iespēju nostiprināt pamatkapitālu, izmantojot kriptovalūtas, līdz šim izmantojuši divi uzņēmumi, pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Tostarp UR, izmantojot kriptovalūtas, līdz šim pamatkapitālu nostiprinājuši SIA "RSCAP" un SIA "Sats INC".

Viņa minēja, ka Latvijā pamatkapitāla nostiprināšanai īpašnieks var izmantot Eiropas Savienības regulējumam atbilstošas kriptovalūtas, apliecinājumā ievietojot ekrānšāviņus ar uzņēmumam piederošajām kriptovalūtām no attiecīgās biržas, kā rezultātā UR šo informāciju pārbauda biržā un pamatkapitālu reģistrē.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RSCAP" reģistrēta 2025.gada 3.martā un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Reinis Sokolovs.

Savukārt "Sats INC" reģistrēta 2025.gada 9.jūnijā un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Jānis Sprenne.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB,03.06.2025

Dalies ar šo rakstu

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.jūnija numurā lasi:

Statistika

Tapis kapitāla tirgus barometrs

Tēma

Latvijas UIN ieņēmumu proporcija – vissliktākā pasaulē

Nodokļi

Likme ne vienmēr korelē ar ieņēmumiem

Farmācija

Ar stratēģisku valsts atbalstu vietējie ražotāji var augt strauji. Adrians Van Den Hovens, asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors

Aktuāli

Laiks saprast, no kurienes nāk nauda

Viedoklis

Kriptovalūtas kļūst par “cienījamu” investīciju aktīvu klasi. Jevgēnijs Pankratovs, Rietumu Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

Sporta vide

Ir laiks kustēties, lai justos labāk. LNSC valdes loceklis Andris Pārups un BTA valdes locekle Evija Matveja

Dzīvesstils

Portrets - DelfinGroup administratīvā direktore un valdes locekle Laima Eižvertiņa

Armanda Vilciņa,06.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas līdzsvarā un atklātībā, uzskata Laima Eižvertiņa, fintech uzņēmuma DelfinGroup administratīvā direktore un valdes locekle.

Ceļā uz uzstādīto mērķu sasniegšanu, būtiska loma ir uzņēmuma kultūrai, attieksmei pret darbiniekiem un caurspīdīgumam, spriež L.Eižvertiņa. Tāpat liela nozīme ir arī spējai savlaicīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas un nepieciešamības gadījumā pielāgoties ārējiem apstākļiem. Svarīgi ir nepārtraukti sekot līdzi gan tirgus tendencēm un konkurentu darbībai, gan arī regulatīvajām izmaiņām - uzņēmējam vienmēr ir jābūt soli priekšā, uzskata DelfinGroup valdes locekle, uzsverot, ka vadītājam uz apkārt notiekošo jāspēj ne tikai reaģēt, bet arī jādomā stratēģiski un jārīkojas proaktīvi.

Izmanto iespējas

Izglītībai manā dzīvē vienmēr bijusi ļoti nozīmīga loma, stāsta L.Eižvertiņa. “Lai gan skolas laikā, iespējams, ne vienmēr biju pati centīgākā skolniece, man bija svarīgi izprast lietu būtību un pēc iespējas ātrāk apgūt visu nepieciešamo. Esmu absolvējusi Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, kur guvu spēcīgu pamatu analītiskajā domāšanā. Pēc tam mācības turpināju Rīgas Ekonomikas augstskolā un vēlāk arī Banku augstskolā, kur pabeidzu dubultgrāda programmu finansēs un uzņēmumu vadībā. Jāsaka, ka šī izglītības bāze, kopā ar uzkrāto profesionālo pieredzi, ir kļuvusi par pamatu manai izaugsmei un karjeras attīstībai. Kā vienu no nozīmīgākajiem pieturas punktiem manā izglītības ceļā vēlos izcelt Rīgas Ekonomikas augstskolu - izcils akadēmiskais līmenis, augsti kvalificēti pasniedzēji un starptautiska pieeja biznesa izglītībai ievērojami paplašināja manu redzesloku un nākotnes iespējas,” uzskata L.Eižvertiņa, kura savu profesionālo karjeru sāka uzņēmumā Ernst&Young.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēt jaunu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai mazkapitāla SIA tagad iespējams daudz ērtāk un ātrāk, izmantojot Uzņēmumu reģistra (UR) uzlaboto SIA reģistrēšanas pakalpojumu, kurā dokumentus ģenerē sistēma.

Jaunieviesto funkciju, kas pieejama UR pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv, Uzņēmumu reģistrs prezentēs trešdien, 18. jūnijā.

“Mazāk laika dokumentiem, vairāk laika idejām – jaunais reģistrācijas pakalpojums atvieglo ceļu uz biznesu, ļaujot koncentrēties uz svarīgāko. Ņemot vērā, ka 2024. gadā 79% jauno uzņēmumu bija tieši mazkapitāla vai viena dibinātāja SIA, šis risinājums noderēs lielākajai daļai topošajiem uzņēmējiem,” norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Domājot par birokrātijas mazināšanu, viens no UR mērķiem 2025. gadā bija pilnveidot pakalpojumu portālu, nodrošinot diviem pieprasītākajiem un vienkāršākajiem pakalpojumiem, automātisku reģistrācijas dokumentu sagatavošanu. Klientam, kurš nolēmis reģistrēt mazkapitāla SIA vai SIA, UR pakalpojumu portālā jāizvēlas pakalpojums, piemēram, “Jaunas mazkapitāla SIA reģistrācija ar sistēmas sagatavotiem dokumentiem”, tālāk datu laukos jāievada informācija un sistēma saģenerēs reģistrācijai nepieciešamos dokumentus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome plāno paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz pieciem eiro, liecina sabiedriskajai apspriešanai nodoto saistošo noteikumu grozījumu projekts.

Grozījumi paredz palielināt nodevas apmēru bez iebraukšanas reižu ierobežojuma. Vienas dienas iebraukšanas maksa pieaugtu no trīs uz pieciem eiro, septiņu dienu jeb nedēļas maksa - no 10 uz 20 eiro, 30 dienu jeb mēneša maksa - no 31 uz 60 eiro, trīs mēnešu jeb 90 dienu maksa - no 55 uz 100 eiro, pusgada jeb 180 dienu maksa - no 107 uz 180 eiro, bet gada jeb 365 dienu maksa būtu 270 eiro.

Zemā pieprasījumā dēļ plānots atteikties no 270 dienu maksas, kas līdz šim bija 150 eiro.

Iepriekš iebraukšanas maksas apmērs tika paaugstinās no 2024.gada 1.februāra un tika noteikts iebraukšanai visu gadu, nevis, kā iepriekš, tikai vasaras sezonā.

Pret šādu ieceri iebilst Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas domes deputāti, kuri uzskata, ka šāds lēmums tiek pieņemts steigā, bez konsultācijām ar sabiedrību un uzņēmējiem, un tas apdraud pilsētas ekonomisko attīstību, informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Ekonomika

Turpmāk mazos uzņēmumus varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības

LETA,19.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, trešdien medijiem pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Viņa norādīja, ka UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti.

Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.