Jaunākais izdevums

Ventspilī strādājošais biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” turpina attīstību – uzņēmums plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudu līdz 200 tūkstošiem tonnu gadā, būtiski palielinot vietējo rapšu iepirkumu un radot jaunas darba vietas tehniskajam un inženiertehniskajam personālam.

Četru jaunu rapšu eļļas spiešanas iekārtu nodošana ekspluatācijā plānota jau šī gada beigās vai 2026. gada sākumā. Šobrīd uzņēmumā jau ir saņemta ceturtā, noslēdzošā iekārta. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 7,7 miljonus eiro.

“Investīciju projekts ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas vērsta uz tehnoloģisko modernizāciju, ilgtspēju un konkurētspējas paaugstināšanu starptautiskajā tirgū. Līdz 2025. gada beigām, kad visas iekārtas būs uzstādītas un pilnībā funkcionālas, “Bio-Venta” būtiski nostiprinās savas pozīcijas Baltijas reģiona tirgū,” uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egils Staris.

Līdz ar ražošanas jaudas pieaugumu būs iespējas pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā audzētu rapšu sēklu, radot lielāku pievienoto vērtību vietējai ekonomikai.2024. gadā uzņēmums rapša pārstrādes cehā saražoja vairāk nekā 96 000 tonnu produktu, no kuriem aptuveni 40% veidoja rapšu eļļa, bet 60% – rapšu rauši. Arī 2025. gadā plānots saglabāt ražošanas apjomu virs 96 000 tonnām. Pēc projekta pabeigšanas uzņēmuma pārstrādes kapacitāte pieaugs līdz 200 000 tonnām gadā.

Arī “Bio-Venta” iepirkumos jau dominē vietējā izcelsme – 2024. gadā no 99 091 tonnas iepirktā rapša 69 550 tonnas (vairāk nekā 70%) bija no Latvijas audzētājiem. Pēc jaudas paplašināšanas uzņēmums paredz, ka vismaz 80% no jaunās pārstrādes līnijas jaudas būs iespējams nodrošināt ar vietējo rapsi – tai skaitā no Lietuvas lauksaimniekiem līdz 300 km attālumā, kā to paredz valsts atbalsta kritēriji. Ja raža Latvijā būs laba, vietējais apjoms varētu pat pieaugt, savukārt sliktas ražas gadījumā daļa izejvielu tiktu importēta no Kazahstānas vai Ukrainas.

Projekts ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma attīstībai, bet arī Latvijas tautsaimniecībai. Tā vietā, lai rapsi eksportētu kā izejvielu, tas tiks pārstrādāts uz vietas Latvijā, radot augstākas pievienotās vērtības produktus – rapšu eļļu un rapšu raušus. Tāpat projekts radīs 13 jaunas darba vietas: 5 tehniskie strādnieki, 5 ķīmisko procesu inženieri un 3 inženieru vietnieki.

Lai gan uzņēmums šobrīd izmanto esošo infrastruktūru un loģistiku, nākotnē tiek apsvērta arī noliktavu saimniecības paplašināšana, lai atbalstītu turpmāko izaugsmi.

Projekts “Ražošanas kapacitātes palielināšana SIA “Bio-Venta”” (projekta Nr. 3.1.1.5/19/A/003) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda programmas “Atbalsts lieliem investīciju projektiem” ietvaros.

SIA “Bio-Venta” dibināta 2004. gada 5. oktobrī. Uzņēmuma biodīzeļdegvielas rūpnīca šobrīd pārstrādā ap 100 000 tonnu rapšu sēklu gadā, iegūstot 38 000 tonnas rapšu eļļas. Papildus biodīzeļdegvielai uzņēmums ražo ar proteīniem bagātu lopbarību – rapšu raušus (gada izlaide – 56 500 tonnas), kā arī farmaceitiskas kvalitātes glicerīnu ar tīrības pakāpi 99,7%, ko plaši izmanto kosmetoloģijā un farmakoloģijā. Uzņēmums eksportē savu produkciju uz vairāk nekā desmit valstīm, tostarp Norvēģiju, Lietuvu, Beļģiju, Dāniju, Igauniju, Nīderlandi, Zviedriju, Somiju, Itāliju, Čehiju, Moldovu, Uzbekistānu, Poliju un Vāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.

Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.

Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta dekarbonizācija prasīs mainīt ne tikai autoparku, bet arī pievērsties zaļās degvielas ražošanai Latvijā, vienlaikus enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams, kura amortizācijai mazturīgākajiem var izmantot Sociālo klimata fonda līdzekļus.

Tādas atziņas skanēja diskusijā Kura degviela būs lētāka, un kā kompensēsim cenu pieaugumu? Vienlaikus tika secināts, ka degviela ar bio piejaukumu kļūst lētāka nekā tīra fosilā degviela, taču Latvijas iespējas sasniegt izvirzīto mērķi uz 2030. gadu tika vērtētas kā miglainas.

Trejādi mehānismi vienlaikus

Transporta dekarbonizācijā ES un Latvijas rīcībai jābūt trejādai. „Pašlaik fosilās degvielas ir lētākas nekā atjaunojamie resursi, turklāt tie ir salīdzinoši maz izmantoti, šobrīd pastāv subsīdijas gan fosilajiem, gan atjaunojamajiem resursiem. Savukārt nākotnē fosilās degvielas kļūs dārgākas, atjaunojamie resursi kļūs plašāk izmantoti, turklāt tiks pielietoti cenu pieauguma kompensējošie mehānismi,” skaidroja Latvijas Klimata neitralitātes klastera 2050 valdes loceklis Armands Gūtmanis. Viņš norādīja, ka Latvijai izvirzīts mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas (kuras nav emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS)) par 17%, tur transporta īpatsvars ir 37,2%, lauksaimniecības —26%. „Pašreizējie aprēķini gan uz 2030. gadu rāda nepievilcīgu ainu — risku, proti, ka Latvija ne tikai nespēj samazināt transporta emisiju apjomu, bet to pat palielina par 1,7%,” skaidroja A. Gūtmanis. Viņš norāda, ka, apzinoties šo risku, iespējams mazināt sekas — īstenot vairākus pasākumus, bet sliktākajā gadījumā Latvijai nāksies iegādāties CO2 emisiju kvotas no citām valstīm. „Šā gada vasarā Ministru kabinetā tika skatīts ziņojums par siltumnīcu gāzu emisijām, to prognozēm, tajā tika atzīts, ka Latvijā ne ar esošajiem, ne ar papildu pasākumiem izvirzīto mērķi par 17% samazināt CO2 emisijas sasniegt nebūs iespējams, tāpēc būs vajadzīgi vēl citi pasākumi,” uzsvēra A. Gūtmanis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.