Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.
Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.
Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Daudz uzskatāmāk reģionālās atšķirības starp Latvijas pašvaldībām var redzēt, aplūkojot ieņēmumus no nekustamo īpašumu nodokļa nevis uz vienu iedzīvotāju, bet gan rēķinot to uz pašvaldības platības rādītājiem.
Īpašumu cenu nevienlīdzība
Valstspilsētu platība ir ievērojami mazāka nekā lauku novadu platība. Savukārt pilsētās apbūves zemes (zem ēkām un pagalmiem un ar ēkām funkcionāli saistītām būvēm) īpatsvars pret kopējo pašvaldības platību ir daudz lielāks nekā lauku novados. Valstspilsētās ir arī daudz lielāka būvju un ēku vērtība, no kuras tiek rēķināti nekustamā īpašuma nodokļi. Vidēji Latvijā 2025. gada sākumā zeme zem ēkām un pagalmiem (neskaitot ceļus un zemi, kas tiek izmantota citam mērķim) aizņēma 1,65% no kopējās valsts platības. Rēzeknes pilsētā 2025. gada sākumā 29,3% no visas pašvaldību zemes aizņēma ēkas un pagalmi. Ļoti augsts apbūves zemes īpatsvars pret kopējo pašvaldības platību bija arī citās valstspilsētās – Daugavpilī (29,0%), Liepājā (22,6%), Rīgā (17,1%), Ventspilī (12,4%) un Jelgavā (11,9%). Augsts apbūves zemes īpatsvars pret kopējo pašvaldības platību 2025. gada sākumā bija arī Salaspils novadā (8,2%), Jūrmalā (7,2%) un Mārupes novadā (5,5%). Savukārt zemāks par Latvijas vidējo apbūves zemes īpatsvars pret kopējo pašvaldības platību ir raksturīgs novados ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu. 2025. gada sākumā Ludzas novadā apbūves zeme veidoja tikai 1,1% no visas pašvaldības zemes. Madonas novadā tie bija 1,06%. Vēl mazāks apbūves zemes īpatsvars pret kopējo pašvaldības platību 2025. gada sākumā bija Balvu (1,04%), Valkas (0,98%), Alūksnes (0,95%) un Ventspils (0,78%) novadā. Rēķinot apbūves zemes īpatsvaru, 2025. gada sākumā atšķirība starp Latvijas pašvaldībām bija vairāk nekā 37 reizes liela. Tomēr mājokļu vērtība nodokļu aprēķinam Rīgā, Jūrmalā un lielākajās pilsētās ir ievērojami augstāka nekā Latvijas lauku novados, īpaši Latvijas austrumos.
Visu rakstu lasiet 11.marta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.