Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Ceturtdien, 5. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstīja vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Spēļu zāles plānots aizliegt Raiņa bulvārī 15, Elizabetes ielā 61, Matīsa ielā 43, Mastu ielā 1, Čaka ielā 72, Pērnava ielā 11, K.Valdemāra ielā 79/81, Prāgas ielā 1, Cēsu ielā 43, Senču ielā 2, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Brīvības ielā 48/50, Brīvības ielā 88, Dzirnavu ielā 96, Meistaru ielā 10, Marijas ielā 2, Rūpniecības ielā 52, Tērbatas ielā 74a, Čaka ielā 52, Birznieka-Upīša ielā 5/7, Brīvības ielā 96, Dzirnavu ielā 31, Grēcinieku ielā 1 , Dzirnavu ielā 59, Gertrūdes ielā 46, Čaka ielā 32, Raiņa bulvārī 31, Marijas ielā 15, Brīvības ielā 60, Aspazijas bulvārī 30, Čaka ielā 67/69 un Elizabetes ielā 22.

Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles plāno atļaut vien dažās viesnīcās

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, tiek prognozēta strauja bedru veidošanās ielās ar novecojušu asfaltbetona segumu un augstu satiksmes intensitāti, informē Rīgas domes Satiksmes departaments, kurš apzinājis ielas un to posmus, kas drīzumā varētu kļūt sevišķi bedrainas.

Departamenta speciālisti norāda - lai uzsāktu visaptverošu bedrīšu likvidēšanu pilsētas ielās, nepieciešama pastāvīga diennakts gaisa temperatūra – vismaz plus septiņi grādi pēc Celsija skalas, kas Latvijas laika apstākļos parasti ir marta, aprīļa mēnešos.

Satiksmes departamenta speciālisti aicina transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši uzmanīgiem šādos ielu posmos:

Kurzemes rajonā:

Daugavgrīvas ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm (pie Podraga ielas);

Jūrmalas gatvē posmā no Kurzemes prospekta līdz Zolitūdes ielai;

Kleistu ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu ielai;

Slokas ielā posmā no Valdemāra ielas līdz Kandavas ielai – pie bruģētās josla gar tramvaja sliedēm;

Pēc futbola līdzjutēju sarīkotajām nekārtībām akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (turpmāk - BTA) konstatējusi, ka fanu izraisītajos nemieros finansiāli zaudējumi Brīvības piemineklim nav radīti.

BTA valdes locekle Evija Matveja norāda, ka, ja Brīvības piemineklim būtu nepieciešami kādi remontdarbi, ar tiem saistītās izmaksas tiktu pilnībā segtas no BTA apdrošinātāja puses.

Gatavojoties spēlei pret Latvijas futbola klubu «RFS», 23. janvāra vakarā Amsterdamas «Ajax» futbola kluba fani sarīkoja nekārtības Rīgas centrā, tajā skaitā – uguņošanu pie Brīvības pieminekļa. Sākotnēji pastāvēja aizdomas, ka fanu izmantotā pirotehnika apskādējusi arī Brīvības pieminekli, taču Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes inspektori apstiprinājuši, ka piemineklis izraisītajos nemieros nav cietis.

“Esam atviegloti, ka Brīvības piemineklim nav radīti nekādi bojājumi, taču šāda necieņa pret mūsu valsts simboliem no ciemiņu puses mūsu pilsētā nav pieļaujama,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks. «Atbildīgās personas ir jāsoda un mēs ceram, ka tas arī tiks darīts! Vienlaikus esam pateicīgi BTA, kas nepieciešamības gadījumā bija gatavi segt zaudējumus, ja tādi būtu radušies. Brīvības piemineklis ir viens no mūsu tautas svētākajiem simboliem, tāpēc mums tas ir jāsargā,» atzīmē E. Ratnieks.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Rīgā sākas ielu remontdarbu sezona - patlaban norit sagatavošanās darbi un atsevišķās ielās jau uzstādītas ceļa zīmes, kas brīdina par remontdarbiem, savukārt autovadītājiem ceļa segas atjaunošanas darbu laikā būs jārēķinās ar satiksmes apgrūtinājumiem un ierobežojumiem, brīdina Rīgas domes pārstāvji. Tuvākajā laikā plānots uzsākt ielu seguma atjaunošanu četrpadsmit Rīgas ielās.

Šīs nedēļas laikā ielu segumu uzsāks labot Antenas ielā no Mūkusalas ielas līdz Bauskas ielai, Mazā Krasta ielā no Toma ielas līdz Maskavas ielai, Jēkabpils ielā no Firsa Sadovņikova ielas līdz Katoļu ielai, Krišjāņa Valdemāra ielā no Meierovica bulvāra līdz Citadeles ielai un Ieriķu ielā no Zemitāna satiksmes pārvada līdz Dzelzavas ielai, ziņo Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Ielu remontdarbi tiek veikti tām ielām, kur esošais asfaltbetona segums ir nokalpojis un sliktā tehniskā stāvoklī, savukārt apakšējie slāņi ir labā stāvoklī, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji. Ielu seguma periodiskās atjaunošanas laikā ielas brauktuvei tiek uzklāts jauns asfaltbetona segums, atjaunotas vai uzlabotas brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien apstiprinājusi to 14 ielu posmu sarakstu, kur šogad plānots veikt ielu seguma periodisko atjaunošanu.

Šiem mērķiem no pašvaldības budžeta līdzekļiem plānots atvēlēt gandrīz 2,4 miljonus latu. Savukārt lietus ūdens kanalizācijas kolektoru remontiem un satiksmes organizācijas tehniskiem līdzekļiem kopā tiks tērēts gandrīz miljons latu.

«Šī gada plāni jāvērtē kā pietiekami apjomīgi – autovadītāji situācijas uzlabošanos izjutīs dažādos pilsētas rajonos,»norāda komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Līdz ar būvniecības sezonas iestāšanos Satiksmes departaments ielu periodisko atjaunošanu sāks šādos ielu posmos:

- Graudu iela no Putnu ielas līdz Stērstu ielai un Stērstu iela no Graudu ielas līdz Mazai Stērstu ielai;