Latvijā maizes tirgū pircēju konservatīvisma dēļ ir arvien grūtāk ienākt jauniem produktiem, atzina maizes ceptuves SIA "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis.

"Aizvien grūtāk sākt tirdzniecību ar jauniem produktiem," sacīja Skauģis, skaidrojot, ka šādu tendenci nosaka pircēju konservatīvisms.

Vienlaikus viņš gan arī norādīja, ka "Lāči" joprojām strādā pie jauniem produktiem, kas parādīsies tirgū šogad.

Tāpat Skauģis minēja, ka lielveikali turpina optimizēt sortimentu, kopējam piedāvājumam kļūstot vienveidīgākam.

Skauģis arī atzīmēja, ka pagājušais gads maizes nozarē Latvijā bija saspringts, tostarp joprojām saglabājās spiediens uz nepieciešamību noteikt zemāku cenu, taču, piemēram, "Lāčiem" tas nav iespējams. Vienlaikus maizes tirgū ir iezīmējusies tendence, kad pircēji izvēlas maizes veidus un zīmolus, kurus pazīst vislabāk.

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Koronavīrusa kārtējā uzbrukuma atvairīšanai jāizmanto instrumenti, kas būtu saudzējošāki attiecībā pret tautsaimniecību nekā tie, kas tika izmantoti vīrusa pirmā uzbrukuma apstākļos.

Šādu viedokli žurnālam "Dienas Bizness" pauž daudzi uzņēmēji, uzsverot, ka neiestājas pret dažādu vīrusa izplatības ierobežojumu noteikšanu, bet gan pret nesamērīgiem un nesaprātīgiem nosacījumiem, kuru rezultātā tiek paralizētas ne tikai atsevišķas nozares, bet problēmas rodas teju vai visā tautsaimniecībā kopumā.

Bez tam tiek pausta cerība, ka vairs neatkārtosies situācija, kāda bija šā gada martā–aprīlī, kad katra ES dalībvalsts rīkojās tā, kā uzskatīja par vajadzīgu, tādējādi izraisot ne tikai preču piegāžu ķēžu pārrāvumus, bet arī apturot daudzu sektoru darbību pilnībā, un tādējādi visā ES vai vismaz tās reģionos tiks piekopta līdzīga prakse.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Pasaulslavenā latviešu grafiti mākslinieka Kiwie izveidotā studija Kiwie Studio ir radījusi unikālu sienas gleznojumu jeb murāli 432 kvadrātmetru plātībā Latvijas farmācijas uzņēmuma Olpha teritorijā.

24 metrus augstais un 18 metrus platais grafiti mākslas darbs, kas tapis uz vienas no vēsturiskajām rūpnīcas ēkas sienām, ir viens no lielākajiem murāļa krāsojumiem visā Baltijā. Darbs tapis uzņēmuma zīmola maiņas procesā, tādējādi atspoguļojot Olpha cilvēcisko pieeju, virzību uz nākotni un zinātnisko radošumu.

Kiwie radošie risinājumi vienmēr ir izcēlušies ar savu spēju apvienot mākslu ar industriālo vidi, tieši tāpēc sadarbībā ar viņu un viņa komandas biedru mākslinieku Ēriku Cauni ir tapis unikāls un Baltijā otrs lielākais murālis, kas izceļas ar to, ka ir tapis rūpnieciskajā teritorijā. Mākslinieku uzdevums bija izveidot darbu, kas ne tikai iepriecina un iedvesmo, bet arī atspoguļo uzņēmuma jaunā talismana Olfiņa tēla nozīmi kā sarežģītajam, bet aizraujošajam zāļu izstrādes un ražošanas procesam, kas ļauj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Murālis veidots kā metaforisks būvlaukums, kur mazie, dažādu profesiju Olfiņi apvienojas un strādā komandā, lai radītu lielāku vērtību un kopīgu labumu. Šis mākslas darbs atspoguļo ne tikai Olpha attīstību tehnoloģisko progresu, bet arī uzņēmuma cilvēcīgo pieeju, komandas spēku un kopienas svarīgumu.

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu, tādējādi būtiski ietaupot uzņēmuma līdzekļus. Jau šobrīd Latvijā ir vairāki simti uzņēmumu, kuri atklājuši, kā energoefektivitātē ieguldīt gudri, gūstot pēc iespējas lielāku labumu.

Arī Eiropa šajā kontekstā uzstādījusi ambiciozus mērķus, kas būtiski ietekmēs biznesa vidi, radot uzņēmējiem gan jaunas iespējas, gan pārbaudījumus. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem diskutē un pieredzē dalās uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Diskusijā piedalās:

ANDŽELA PĒTERSONE, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece

EDGARS KUDURS, ALTUM valdes priekšsēdētāja padomnieks, enerģētikas speciālists

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Saskaņā ar publicētu 2024.gada pārskatu par janvāri-jūliju, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļa pirmajā pusgadā bija 7.3 miljoni eiro un Grupas peļņa 8.5 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 30.jūniju bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 926 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 341 miljons eiro.

Rietumu Banka mērķtiecīgi realizēja stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas uzņēmēju projektu finansēšanu un atbalstu. Tika turpināta sadarbība ar uzņēmumiem ražošanas, pārtikas pārstrādes, zaļās enerģētikas, lauksaimniecības, nekustamā īpašuma, finanšu, transporta un citās nozarēs, kā arī uzsākta sadarbība ar jauniem klientiem. 2024. gada pirmajā pusgadā Rietumu Banka ir izsniegusi jaunus kredītus par summu 45.8 miljoni eiro, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms jūnija beigās bija 674 miljoni eiro.

Kā uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Pie mums vēršas vietējie uzņēmēji, kuri vēlas paplašināt savu darbību, attīstīt jaunus virzienus, realizēt starptautiskos projektus Eiropā. Patiesi lepojos ar daudziem mūsu klientiem, kuriem ir gan izcilas idejas, gan drosme un spēja tās veiksmīgi īstenot. Mēs kā lielākā vietējā kapitāla banka ar prieku atbalstām Latvijas biznesa izaugsmi, iedziļinoties katra projekta niansēs un nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu”.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Tieslietu ministrija atkal ir aktualizējusi priekšlikumu, par kuru vienojušās koalīcijas partijas, – valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Proti, pašlaik partijas no valsts saņem finansējumu pusmiljona eiro apmērā gadā. Tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur valsts finansējums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Valsts finansējuma palielināšanai ir vairāki varianti, tieši kā tam vajadzētu notikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas attiektos tikai uz tām partijām, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni.

Provizoriski no valsts budžeta finansējuma palielināšana prasītu 3 līdz 5 miljonus eiro. Pavisam viegli prognozēt - ja priekšlikumu atbalstīs Saeima, tas daļā sabiedrības sacels milzīgu sašutuma vētru. Taču to varētu mazināt KNAB ierosinājums līdz ar valsts atbalsta palielināšanu mazināt pieļaujamo ziedojumu limitu. Un tas jau būtu visas sabiedrības interesēs. Proti, valsts finansējuma palielināšana ir attaisnojama un pat vēlama tikai tad, ja vienlaikus tiek samazināti ziedojumu apmēri. Tas nozīmē, ka tad būtiski mazinātos dažādo sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem, kas Latvijas demokrātiju tikai spēcinātu. Pašreizējos apstākļos, kad dažādas biznesa intereses ir tik ļoti cieši saaugušas ar politiskajām, šo saikni iespējams pārcirst, tikai pārtraucot partiju atkarību no sponsoriem. Bet atvirzīt malā politbiznesmeņus iespējams, tikai palielinot valsts finansējumu politiskajām partijām. Domāju, ka tā ir pilnīgi pieņemama cena demokrātijas stiprināšanai. Tas padarītu neiespējamu teicienu, ka ar lielu naudu arī cirka lāci iespējams ievēlēt Saeimā. Nosakot ziedojumu limitus un samazinot naudas daudzumu, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņām, gribētos cerēt, ka palielinātos ideju konkurence. Kamēr partijas konkurēs ar reklāmas rullīšiem un plakātiem, nevis idejām, kuras būs sīvi jāaizstāv vēlētāju priekšā, tikmēr demokrātiskais process būs naudas izkropļots, jo uzvarēs bagātākais. Valsts finansējuma palielināšana, vienlaikus mazinot ziedojumu apmērus, sniegs vienlīdzīgākas iespējas visām partijām. Arī daudzsološi jaunpienācēji, kas pārvarējuši 2% slieksni, varēs līdzvērtīgāk mēroties spēkiem ar vecajām partijām, kurām ir pilnīgi citas finansiālās iespējas. Sociālajos tīklos par šo priekšlikumu jau dzirdēti komentāri, ka partijas ir noziedzīgas zagļu bandas, kurām vēl dot valsts naudu ir neprāts. Tajā pašā laikā, patīk tas kādam vai nē, bet politiskās partijas ir demokrātijas pamatu pamats, bez tām mēs dzīvotu totalitārismā. Daudzpartiju sistēma ir tā, par kuru tika sapņots padomju laikā. Pašreizējā vilšanās daudzpartiju sistēmā ir to atkarība no dažādiem naudas maisiem, kas cenšas bīdīt savas intereses. Tikai, mazinot naudas ietekmi uz partijām, mēs atgūsim pilntiesīgu demokrātiju. Un pieci miljoni eiro gadā no valsts budžeta ir pilnīgi pieņemama maksa par to.

Latvijā uzņēmumiem sarežģītā nodokļu sistēma valstī sagādājusi lielākas problēmas nekā Covid-19 pandēmijas ietekme.

Tā piektdien, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem, "SEB bankas" rīkotajā diskusijā "Uzņēmējdarbība pandēmijas laikā - krīze vai iespēja?" teica "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atzina, ka tas ir satraucoši, jo šādi rezultāti nav iegūti ne Lietuvā, ne Igaunijā, kur Covid-19 pandēmijas ietekme uzņēmēju vidū atzīta par lielāku problēmu nekā valstī spēkā esošā nodokļu sistēma.

Aptaujas rezultāti arī rāda, ka uzņēmēju noskaņojums kļuvis pesimistiskāks, tomēr tas nav pārsteigums, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ ekonomikā piedzīvoto krīzi. Likumsakarīgi saprotama arī vēlme piebremzēt investīcijas.

"SEB bankas" dati liecina, ka pērn investīciju darījumu apmērs sarucis par 30%, kā arī līdzīga tendence bija visā banku sektorā kopumā. Vienlaikus likviditātes situācija uzņēmumos bija laba.

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Par izglītības, labklājības un satiksmes ministru pienākumu izpildītājiem premjere Evika Siliņa (JV) ir noteikusi Arvilu Ašeradenu (JV), Viktoru Valaini (ZZS) un Agnesi Lāci (P), liecina premjeres rīkojums.

Siliņa, piesakot savas valdības darba "restartu", pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Andu Čakšu (JV) atbrīvo no izglītības un zinātnes ministra amata, Uldi Auguli (ZZS) - no labklājības ministra amata, bet Kasparu Briškenu (P) - no satiksmes ministra amata.

Līdz turpmākiem lēmumiem vai jaunu ministru apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministra pienākumus pildīs finanšu ministrs Ašeradens, labklājības ministra pienākumus - ekonomikas ministrs Valainis, bet satiksmes ministra pienākumus - kultūras ministre Lāce.

Savukārt Čakša, Augulis un Briškens šonedēļ pēdējās dienas vēl turpina pildīt attiecīgos ministra pienākumus - viņi amatus ieņems līdz 26.februārim.

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.