Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.
Kas veido naudas cenu Baltijā?
No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.
Otra komponente ir valsts ekonomiskais stāvoklis, ko primāri izvērtē pēc IKP izaugsmes un ar to saistītiem rādītājiem. Šie indikatori atspoguļo valsts ekonomiskās izaugsmes potenciālu un ļauj novērtēt ekonomikas strukturālo stabilitāti, kā arī spēju reaģēt uz globāliem izaicinājumiem. Tāpat tie liecina par politisko lēmumu kvalitāti, nodokļu politikas efektivitāti un uzņēmējdarbības vidi. Baltijas valstīs šie rādītāji šodien signalizē par vājākām izaugsmes perspektīvām, kas attiecīgi paaugstina kapitāla piesaistes cenu vietējiem uzņēmumiem. Apzinoties šīs abas komponentes, vietējie un īpaši ārvalstu investori sagaida augstāku un prognozējamāku atdevi, kā rezultātā uzņēmumiem nākas piedāvāt dāsnākus nosacījumus, lai saglabātu viņu interesi.
Tāpat kapitāla piesaistes cenu ietekmē uzņēmuma pārstāvētās nozares perspektīvas. Ja tā ir piesātināta ar konkurentiem, pakļauta stingrai regulācijai vai, ja tuvākajā nākotnē tiek plānoti papildu ierobežojumi, tas investorus padarīs bažīgus. Arī ierobežots produkta noieta tirgus vai citi objektīvi faktori, kas limitē izaugsmes iespējas, atspoguļosies augstākā riska prēmijā un kopējās kapitāla piesaistes izmaksās. Ne mazāk nozīmīgs ir paša uzņēmuma izaugsmes potenciāls un biznesa profils. Raugoties uz Baltijas biržas uzņēmumu sarakstu redzams, ka liela daļa fokusējas uz biznesu Baltijā. Tas jau pašā saknē ierobežo izaugsmes potenciālu. Turklāt liela daļa uzņēmumu ir no nozarēm, kuru produktu neraksturo inovācijas, kas ir fundamentāls faktors, lai to eksportētu. Eksports sevī neslēpj tikai peļņas jautājumu, bet arī biznesa risku diversifikāciju, kas mazina atkarību no veiksmes vienā vai dažos tirgos. Uzņēmumiem, kas domā lokāli, kam nav spēcīga finanšu struktūra, kas produktu ražo valstī ar dārgiem izejmateriāliem, un kas nespēj nodrošināt pārrobežu izaugsmi, nereti nākas maksāt par naudu vairāk. Bet ir gadījumi, kad arī spēcīgi un strauji augoši uzņēmumi ir spiesti maksāt vairāk, piemēram, nebanku sektorā, kur nereti tiek maksāta investora ētiskās dilemmas prēmija. Protams, ir virkne ar dažādiem citiem kritērijiem, kas ietekmē kapitāla cenu, piemēram, valūtas risks, likviditātes risks, vispārējā ekonomiskā situācija pasaulē. Tomēr šīs ir galvenās lietas, kas sasummējoties veido kapitāla cenu un tā atšķirību pa reģioniem.
Cik īsti Baltijas uzņēmumi maksā par investīcijām?
Ja raugāmies uz kapitāla piesaistes cenām Baltijas kapitāla tirgū, tad pēc Nasdaq Baltic datiem ir redzams, ka obligācijas šeit tiek emitētas ar vidējo kupona likmi 9-11% apmērā. No aprēķina gan ir izņemtas vietējo komercbanku un valstu obligāciju emisijas, kas ierasti ir ar krietni zemākām kupona likmēm. Tomēr ir uzņēmumi, kas obligācijas emitē arī ar 13-14% kuponu. Salīdzinoši Baltijā obligāciju likmes šobrīd ir par vidēji 3-4% augstākas nekā Rietumeiropas tirgos un par 4-5% augstākas nekā ASV. Ja atskatāmies uz laiku pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tad redzam, ka vidējās obligāciju likmes Baltijā bija robežās no 8 līdz 10%, proti, pēdējos gados uzņēmumi maksā par vienu līdz diviem procentiem vairāk nekā iepriekš. Turklāt te spilgti novērojama arī Euribor likmes lēciena ietekme, kas 2022. gada februārī vēl bija negatīva, bet 2023. gada oktobrī sasniedza jau 4%.Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platformās Baltijā uzņēmumi finansējumu piesaista par vidēji 11-12%, atsevišķos gadījumos arī par 14-16%, bet uzņēmumi ar augstu riska profilu pat par 17-18%. Tā ir ļoti dārga nauda, tomēr apstākļos, kad vietējās bankas neizrāda lielu entuziasmu uzņēmējdarbības finansēšanā, P2P platformas var izrādīties vienīgā iespēja piesaistīt kapitālu izaugsmei. Šāda finansējuma cenu ierasti nosaka arī tas, ka, salīdzinot ar kapitāla tirgus instrumentiem un banku finansējumu, platformas izvirza mazāk finanšu nosacījumu, kas uzņēmumam jāizpilda un par to nākas maksāt prēmiju.
Savukārt banku gadījumā finansējuma piesaiste Baltijā vidēji izmaksā 6-9% (ieskaitot mainīgo daļu), kas arī ir vairāk nekā citviet Eiropā. Salīdzinot ar citiem finansējuma avotiem, tās spēj piedāvāt zemākas likmes, jo izmanto savu klientu depozītnoguldījumus, par kuriem pašas bankas maksā ļoti mazu cenu. Bet šim finansējumam klāt tiek pamatā lieli un nobrieduši uzņēmumi, nevis tādi, kas atrodas straujas izaugsmes fāzē.
Vai kapitāla piesaiste arī turpmāk būs dārga vietējiem uzņēmumiem?
Investori Baltijā pēdējos gados ir pieraduši pie augstām atdevēm un sagaida, ka tādas tās saglabāsies arī turpmāk. Tikmēr uzņēmēji aktīvi meklē veidus, kā samazināt šīs izmaksas. Intuitīvi varētu domāt, ka kapitāla cenai vajadzētu samazināties, ņemot vērā Euribor likmju kritumu pēdējā pusotra gada laikā no 4% līdz aptuveni 2%. Šo pieņēmumu apliecina arī tendences 2025. gada Baltijas obligāciju emisijās, kur redzams kupona likmju mērens kritums, salīdzinot ar straujo kāpumu periodā no 2022. līdz 2024. gadam. Tomēr šāda tendence vidējā termiņā nav garantēta. Ģeopolitiskā spriedze, tostarp Baltijas tuvums Krievijai, būs svarīgs faktors, kas noteiks ātrumu kādā likmes kritīs vai celsies. Papildu faktors ir ekonomikas stagnācija Baltijā, ko apliecina IKP prognozes. Tas it sevišķi Rietumeiropas investoros saglabās piesardzību.
Protams, ne visus uzņēmumus var vērtēt vienādi. Spēcīgi uzņēmumi ar stabilu bilanci un skaidru izaugsmes potenciālu varēs izmantot savu reputāciju, lai piesaistītu kapitālu par zemākām izmaksām. Tikmēr uzņēmumi ar augstām peļņas maržām varēs atļauties turpināt administrēt dārgāku finansējumu, nezaudējot konkurētspēju un rentabilitāti.
