Finanses

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas

Db.lv, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Izvēloties maksājumu karti, iedzīvotāji visbiežāk izvērtē kartes ikmēneša maksu, kā arī labprāt izmanto iespēju lietot karti bezmaksas periodā vai ar samazinātu ikmēneša maksu. Tāpat būtiska ir bezkontakta maksājumu funkcionalitāte un lojalitātes programmas, liecina Citadeles veiktā iedzīvotāju aptauja.

Vienlaikus 8 % respondentu svarīgs ir kartes izskats, bet 6 % pievērš uzmanību materiālam, no kura karte izgatavota. Kartes dizainu kā būtisku jo īpaši izceļ jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Banka Citadele Baltijas valstīs ik gadu klientiem izsniedz ap 200 tūkstošiem maksājumu karšu. Pie šāda apjoma pārstrādātas plastmasas izmantošana karšu izgatavošanā būtiski samazinās kaitīgo izmešu daudzumu ražošanas procesā. Tāpat kā līdz šim arī jaunās kartes tiks ražotas Ukrainā.

Reprezentatīvu Baltijas iedzīvotāju aptauju par maksājumu karšu priekšrocībām banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada martā, tiešsaistē aptaujājot 3000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas 

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi

Db.lv, 23.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv, 27.05.2024

Pre–Loved biotekstils. Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — Studio Sarmīte.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele vadītājs un valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms (Johan Åkerblom) iesniedzis paziņojumu bankas padomei par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

Savā paziņojumā valdei Akerbloms izteica pateicību par sešiem Citadelē pavadītajiem gadiem, kuru laikā banka ir sasniegusi nozīmīgus panākumus. "Tas nav viegls lēmums, taču personisku iemeslu vadīts esmu nolēmis atkāpties no amata. Esmu pārliecināts, ka Citadele veiksmīgi turpinās iesākto darbu jaunā vadībā un izmantos izaugsmes iespējas," norāda J. Akerbloms.

Valde, saprotot un pieņemot Johana Akerbloma lēmumu, izsaka atzinību par viņa ieguldījumu bankas Citadele attīstībā. "Mēs pilnībā respektējam Johana lēmumu atkāpties no amata, un banka iespējami ātrā laikā meklēs atbilstošu pēcteci. Līdz tam Johans turpinās pildīt bankas vadītāja pienākumus,” saka Aiga Volksone, bankas Citadele Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un turpinātu bankas izaugsmi, banka Citadele nekavējoties uzsāks darbu pie jauna vadītāja meklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pērn Baltijā jaunos aizdevumos izsniegusi 897 miljonus eiro

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Žalvaris iegādājas Latvijas Grindplast

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākais rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Žalvaris” iegādājies 75% plastmasas atkritumu pārstrādes uzņēmuma “Grindplast” akciju.

Latvijas uzņēmums nodarbojas ar dažādu plastmasas atkritumu pārstrādi, tostarp plastmasas iepakojumiem, pudelēm, atkritumu konteineriem. Līdz ar darījumu “Žalvaris” plāno apvienot plastmasas atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi.

“2023. gadā “Žalvaris” pievienojās “GreenGroup” – korporatīvajai grupai, īstenojot stratēģiju, kas balstīta aprites ekonomikas principos. Tās mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk jēlmateriāla no visiem atkritumu veidiem, pārstrādāt to un atgriezt izmantošanai tirgū. Latvijas uzņēmuma “Grindplast” iegāde palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā. Tādējādi mēs varēsim daudz efektīvāk pārvaldīt plastmasas atkritumu ieguvi no industrijas un uzņemties arī tās pārstrādi,” norāda Vitoldas Sapožnikovas, “Žalvaris” izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

No šodienas tirdzniecībā laižamas tikai plastmasas pudeles ar neatdalāmu korķi

LETA, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecībā laižamas tikai plastmasas pudeles ar neatdalāmu korķi, paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kā arī attiecīgi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums.

Turpmāk ražotāji dzērienu iepakojumu var laist tirgū tikai tad, ja no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi visā paredzētajā dzērienu iepakojuma lietošanas laikā nav atdalāmi no dzērienu iepakojuma. Minētais noteikums neattiecas uz dzērienu iepakojumu ar metāla korķīšiem un vāciņiem ar plastmasas blīvēm.

Tāpat turpmāk drīkstēs laist tirgū dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā vai kompozīta iepakojumā ar ietilpību līdz trim litriem, ja dzērienu iepakojums satur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi ES Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevumu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gadā veica 786.1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 miljardu eiro kopapjomā, informē Latvijas Banka.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023.gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms - par 58%. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā - jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023.gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pēc PVN likmes palielināšanas daļa igauņu apsver iespēju iepirkties Latvijā

LETA--BNS, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir paaugstināta par diviem procentpunktiem - līdz 22%, tādēļ daļa Igaunijas iedzīvotāju apsver iespēju iepirkties Latvijā, kur PVN likme ir zemāka, liecina pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā uz jautājumu, vai PVN likmes kāpuma dēļ plāno iepirkties kaimiņvalstīs, 47% respondentu atbildējuši, ka par to nav domājuši.

Vienlaikus no tiem, kuri par to bija domājuši, 59% norādījuši, ka neplāno iepirkties kaimiņvalstīs. Tomēr 41% respondentu plāno doties iepirkties uz kaimiņvalstīm: 2% plāno apmeklēt Somiju, 21% - Latviju, bet 18% - gan Somiju, gan Latviju.

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Valgas apriņķa iedzīvotāju šogad plāno doties iepirkties Latvijā. Biežāk nekā iepriekš Latvijas veikalos iepirkties plāno arī Raplas un Pērnavas apriņķu iedzīvotāji, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju plāno biežāk doties iepirkties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienotais Eiropas maksājumu risinājums – ērtāka ikdiena, stiprāks tirgus

Deniss Fiļipovs, “Tietoevry Banking” stratēģiskās attīstības vadītājs, 01.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, lai nodokli attiecinātu uz vēl viena veida plastmasas iepakojumu.

Deputāti skaidro, ka tagad noteikts, ka dabas resursu nodoklis maksājams arī par vienu kilogramu plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kas tika reģenerēts.

Pieņemto izmaiņu mērķis ir veicināt izvēli par labu tādiem plastmasas iepakojumiem, kas ir pārstrādājami.

Likumā precizēts, ka nodokļa maksātājs par iepakojumu, kurš pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un pārskata periodā nav pārstrādāts, ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu.

Nodokli par minēto iepakojumu aprēķinātu atbilstoši iepakojumā esošajai plastmasas daļai pēc likuma nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" no pagājušā gada peļņas šodien akcionāriem dividendēs izmaksās 50,6 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums par 2023.gada peļņas sadali un dividenžu izmaksu apstiprināts akcionāru sapulcē, kas notika 2024.gada 28.martā.

Dividendes izmaksās personām, kuras bija bankas "Citadele" akcionāri atskaites dienas beigās - 2024.gada 28.martā.

Kā skaidroja bankas "Citadele" pārstāvji, šī dividenžu izmaksa atbilst bankas 50% dividenžu izmaksu politikai un parāda 11% dividenžu atdevi, pamatojoties uz vienas "Citadeles" akcijas uzskaites vērtību 2023.gada 31.decembrī.

Dividendēm tiek piemērots Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar 20% likmi, kas tiks ieturēts izmaksas brīdī un paziņots nodokļu iestādēm.

Kā ziņots, banka "Citadele" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā, kad banka strādāja ar 42,183 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru