Latvijas Parlaments salīdzinājumā ar citām valstīm ir viens no visšvakāk atalgotajiem. «Mēs tiešām dzīvojam pieticīgi,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka pirms neilga laika pieņemtais lēmums, ar kuru deputāti nolēma savas algas nesamazināt, lielākoties bija ažiotāža.

«Ažiotāža bija lielāka nekā problēma, jo pagājušajā gadā arī Saeima, tai skaitā deputāti samazināja savu atalgojumu divas reizes un šobrīd tas ir par 35% mazāks nekā to noteiktu likums Saeimas kārtības rullī,» skaidroja G.Daudze, atzīmējot, ka tas tika terminēts līdz pērnā gada 31.decembrim, jo toreiz vēl nebija pārliecības, vai šogad deputātu atalgojumu nevajadzēs samazināt vēl.

«Bet tā kā bija uzstādījums un vienošanās arī izpildīt, ka nevienai no valsts budžeta finansētai nozarei šajā gadā atalgojums salīdzinājumā ar 2009.gada otro pusgadu netiks samazināts, tad arī Saeimas deputātu atalgojums palika pērnā gada līmenī,» sacīja G.Daudze.

«Saeimai tiem vai citiem līdzekļiem ir izdevies pieņemt tos lēmumus, kas Latvijas valsti izglāba no bankrota,» tā ir viena no trim būtiskākiem lietām, ar kuru esošā Saeima ieies vēsturē.

Tā otrdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

«Otrkārt, tīri politiski, šī Saeima varētu ieiet vēsturē ar to, ka tika izdarīti grozījumi Satversmē, kas izmaina Saeimas ārkārtas vēlēšanu kārtību, un paredz to, ka iniciatīva var būt arī no vēlētāju puses,» stāstīja G. Daudze.

Savukārt trešā lieta, pēc G. Daudzes domām ir tāda, ka esošā Saeima vairāk nekā iepriekšējā, strādā komunikācijā ar sabiedrību.

Vienlaikus, komentējot Saeimas negatīvo balsojumu par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā un kādu tas atstās uz Saeimas prestižu, G. Daudze paskaidroja, ka Saeima nav iestāde šī jēdziena klasiskā izpratnē, kur viens ir direktors un visi pārējie pakļaujas kaut kādiem rīkojumiem no tā, kurš apstiprināts par iestādes vadītāju.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) savu vietu tomēr vairāk redz parlamentā nevis izpildvarā, taču tas neesot galīgais lēmums.

Tomēr, ja šis amats paliek ZZS, tad G.Daudze būtu gatavs darbu turpināt. Tā viņš norādīja, raidījumā 900 sekundes.

G.Daudze skaidroja, ka Saeimā esot uzsāktas daudz labas lietas, kuras viņš gribētu turpināt, neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās darbu kā Saeimas priekšsēdētājs vai nē. Viņš arī piebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja amats patlaban jau ir kļuvis līdzvērtīgs nopietna ministra amatam. Tomēr patlaban viss esot atkarīgs no tā, kā tad izveidosies koalīcija un kas to veidos, un kāda būs pārstāvošo spēku proporcija parlamentā un valdībā.

G.Daudze arī norādīja, ka ZSS būtu tradicionāli jāturpina uzņemties atbildība gan par zemkopības nozari, gan vidi. Viņš neredzu politisku loģiku, kāpēc no šo nozaru vadības ZZS varētu atteikties.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ekonomists un tautsaimnieks, tādēļ viņa pirmie darbi un prioritātes, stājoties amatā, būs konkurētspējīga un kvalitatīva izglītība, tautsaimniecības attīstīšana un Latvijas konkurētspējas celšana, LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja jaunā Prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Turpmāk valstij jāliek īpašs uzsvars uz izglītību, lai tā netiktu iegūta tikai diploma dēļ, bet sniegtu vērtīgas zināšanas un prasmes, skaidroja G. Daudze.

Jautāts par to, kā vērtē šīs Saeimas darbu, kurā strādājis arī pats, G. Daudze atbildēja, ka viņam ir žēl, ka tā nav izmantojusi savu potenciālu, jo ievēlēti spējīgi cilvēki ar labām valodu zināšanā, kam nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Turklāt G. Daudze prognozēja, ka pašlaik ir pārtrūcis līdzīgi politiski orientēto partiju konsolidācijas process, tādēļ, ja rudenī notiks 11. Saeimas vēlēšanas, tās sastāvs varētu būt ļoti sadrumstalots.

Šodien ir pēdējā diena, ko līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvada valsts vadītāja amatā. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē jaunais Prezidents Andris Bērziņš nodos svinīgo zvērestu.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Latviju un Japānu saista veiksmīgs politiskais dialogs, kas paver potenciālu ciešākiem ekonomiskajiem sakariem arī nākotnē, otrdien, 19.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariko Fudži (Mariko Fujii).

Atzinīgi vērtējot augošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp abām valstīm, G.Daudze aicināja strādāt pie starptautiskiem līgumiem, kas atvieglotu sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Latvija ir ieinteresēta noslēgt konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Ekspertu diskusijas par šo jautājumu starp trīs Baltijas valstu un Japānas pārstāvjiem plānotas februāra nogalē Lietuvā.

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniedza 41 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2014.gadā. Tokijā un Osakā strādā uzņēmums, kas veicina saplākšņa eksportu, tāpat Japānas tirgū tiek piedāvāti Latvijā ražoti medikamenti, saldumi un kosmētika. Saeimas priekšsēdētājas biedrs akcentēja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai un investīcijām transporta un loģistikas jomā.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Šā gada oktobrī četri Saeimas deputāti saņēmuši augstāku atalgojumu nekā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Avīze.

Šā gada oktobrī deputāts Andris Bērziņš (ZZS) nopelnīja 2 030 LVL, Gundars Daudze (ZZS) - 2 292 LVL, Andrejs Klementjevs (SC) - 2 012 LVL, Vineta Muižniece (TP) - 1 933 LVL, liecina Saeimas interneta mājaslapā publiskotā informācija. Salīdzinoši V. Dombrovska alga ir 1 908 LVL mēnesī.

Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas.

Saeimas deputāts, kuram oktobrī bija vislielākais atalgojums, LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» paziņoja, ka šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams. «Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» norādīja Saeimas spīkers G. Daudze.

Ja vien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša rīkojumi nav pretlikumīgi, tos atcelt nevar neviens, pat premjers.

Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Gundars Daudze (ZZS). LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka nav pamata N. Vilnīti atstādināt no amata, ja pārbaudē noskaidrosies, ka viņa rīkojumi bijuši likumīgi.

Deputāts uzskata, ka konfliktu KNAB iekšienē jāspēj risināt pašam N. Vilnītim, jo tā pamatā ir domstarpības pašu iestādes darbinieku starpā. «Šādā iestādē priekšnieks var būt tikai viens», teica G. Daudze, skaidrojot, ka tādēļ KNAB vadītājam pašam jāievieš kārtība sevis vadītajā iestādē.

Viņš gan arī skaidro, ka jāvērtē iestādes darbs un tas, vai KNAB vērojams progress. Ja uzlabojumu nav, tad jādomā, vai iestādi vada pareizā persona.

Latvijā mājokļa nodoklim ir jābūt, bet samērīgam, lai būtu noteikta kāda minimālā platība, konkrēts skaits kvadrātmetru uz cilvēku, kas nepieciešami dzīvošanai un netiktu aplikti ar šo nodokli.

Tā otrdien publicētā intervijā Latvijas Avīze norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Pārējais ir ekstra, par ko jāmaksā nodokļi. Ja gribat dzīvokli Rīgā, vasarnīcu Jūrmalā un vēl kaut kur, tad par šiem īpašumiem jāmaksā vairāk. Bet nekad nedrīkst būt tā, ka par vienīgo mājokli jāmaksā nesamērīgi liela nauda,» sacīja G. Daudze.

Vienlaikus atzīmējot, ka viņa pārstāvētā partija «Latvijai un Ventspilij» neatbalsta nodokļu paaugstināšanu.

«Nevaru šobrīd paust oficiālu partijas viedokli, jo neesam šo jautājumu skatījuši valdē vai kopsapulcē. Taču varu teikt, ka mēs neatbalstām nodokļu paaugstināšanu. It īpaši pašreizējos krīzes apstākļos, kad būtu tieši jāatvieglo cilvēkiem dzīve. Nodokļi bija jāpaaugstina pirms kādiem pieciem septiņiem gadiem, kad IKP pieaugums bija ap 10 procentiem gadā un bankas deva kredītus katram pretimnācējam,» tā viņš.

Par Saeimas priekšsēdētāja biedri savulaik neievēlētā deputāte Anta Rugāte ierosinājusi samazināt Saeimas prezidiju no pieciem uz diviem cilvēkiem, raksta Latvijas avīze.

Pēc Tautas partijas frakcijas Saeimas deputātes Antas Rugātes domām Saeimas prezidija pienākumu veikšanai pietiktu tikai ar Saeimas priekšsēdētāju un sekretāru. Pašlaik Saeimas prezidijā ir priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, sekretārs un sekretāra biedrs.

«Šis samazinājums attiektos tikai uz atlikušo devītās Saeimas termiņu un ļautu ietaupīt gan uz nesamērīgi augstajām prezidija locekļu piemaksām, gan uz saimnieciskiem izdevumiem,» paskaidroja A. Rugāte. Interesanti, ka kā Db.lv jau rakstīja, vēl septembra sākumā Rugāte pati neveiksmīgi kandidēja uz priekšsēdētāja biedres amatu, kuru tagad uzskata par lieku. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Rugātes priekšlikumu uzskata par populistisku un pieļāva, ka tā pamatā ir aizvainojums par saņemto noraidījumu. «Divu cilvēku sastāvā nebūtu iespējams pilnvērtīgi darboties. Saeimas prezidija darbam ir ne tikai redzamā puse – plenārsēžu vadīšana, bet arī neredzamā puse – darba grupu vadīšana, saimniecisku jautājumu kārtošana un dažādi reprezentatīvi pienākumi – tikšanās ar vēstniekiem un ārvalstu delegācijām, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām,» stāstīja Daudze.

Partijas Latvijai un Ventspilij biedri izvirzījuši startam 10. Saeimas vēlēšanās vairākus kandidātus, tostarp partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāju, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Lēmums pieņemts 8. jūnijā. Partijas sapulcē nolemts, tāpat kā 9.Saeimas vēlēšanās, startēt kopā ar Zaļo un zemnieku savienību. Kopumā no partijas Latvijai un Ventspilij izvirzīti septiņi kandidāti – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudzei, Ventspils Augstskolas lektors Dmitrijs Smirnovs, Ventspils pilsētas domes deputāte Ilze Buņķe, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle Dana Reizniecei un Ventspils Augstskolas rektors, Ventspils pilsētas domes deputāts Jānis Vucāns.

Atsaucoties iniciatīvai atjaunot un stiprināt 18.novembra svētku svinēšanas tradīcijas, arī pie Saeimas nama Jēkaba ielā Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienā tiks iedegtas svecītes.

«Aicinu ikvienu, kuram dārgas latviskās vērtības, atbalstīt šo akciju. Lai kur arī katrs no mums neatrastos, šādas akcijas veido kopības sajūtu un vieno visus Latvijas cilvēkus, kas šobrīd ir īpaši svarīgi,» pauž Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Ar aicinājumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam 18.novembrī sava nama logā iedegt svecītes klajā nākušas sabiedriskās organizācijas un sabiedrībā pazīstami cilvēki. Akcijas iniciatori aicina aizdegt svecītes un ar gaišām domām sveikt savu valsti dzimšanas dienā, novēlot tai pastāvēt mūžīgi.

Tāpat, sakot laba vēlējumus Latvijai un 18.novembra vakarā plkst.21.00 kopīgi dziedot Latvijas valsts himnu, iedegt svētku ugunskurus tiek aicinātas arī pašvaldības, dažādas organizācijas un uzņēmumi.

ZZS sastāvā esošās partijas Latvijai un Ventspilij deputāti cer ieņemt nozīmīgus amatus Saeimas komisijās.

Gundars Daudze cer ieņemt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu un vadīt vienu no komisijām, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pārstāve Dana Reizniece varētu strādāt kā satiksmes ministra Ulda Auguļa pralamentārā sekretāre, uzturot saikni starp ZZS frakciju un ministriju, preses konferencē atklāja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Viņš atzina, ka D. Reizniecei ir liels izaugsmes potenciāls, taču nepieciešama pieredze valsts pārvaldē. Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns cerot kļūt par budžeta komisijas vadītāja vietnieku, informēja A. Lembergs.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Dzirdēts, ka deputātiem sakarā ar krīzi tagad esot vairāk darba nekā iepriekš. Budžeta pieņemšanas dienā redzētais gan neliecināja, ka visi būtu pārstrādājušies, secinājis TV3 raidījums Nekā personīga.

«Kamēr daži kolēģi tribīnē kaismīgi cīnījās par kādu no budžeta sadaļām, Saskaņas centra frakcijas deputātu rindās aizrautīgi spēlēja pokeru un skaidroja, ka tas tomēr nekādi nav traucējis līdzdarboties budžeta tapšanā,» vēstīja Nekā personīga.

Saskaņas centra Saeimas frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs sacīja:

«Ziniet, bija ļoti garas un garlaicīgas debates un Buzajeva kunga uzstāšanās laikā es patiešām spēlēju pokeru, jo es vairs nevaru to izciest! Viņš ļoti bieži uzstājas un mani diezgan tā..sadrumstaloja..»

Bijušais zemkopības ministrs un zaļo zemnieku deputāts Mārtiņš Roze budžeta sēdes laikā pārlūkojis interneta iepirkšanās lapas ar Ziemassvētku atlaidēm, bet viņa kolēģe, bijusī Labklājības ministre Dagnija Staķe izmantojusi laiku medicīniskai konsultācijai pie deputāta un daktera Jāņa Strazdiņa, kurš viņai izrakstījis recepti.

Uz 12.Saeimas pirmo sēdi otrdien ieradušies visi 100 topošie parlamenta deputāti, novēroja aģentūra LETA.

Sēdi vada 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V). Sēdes sākumā tika atskaņota Latvijas valsts himna un jaunievēlēto parlamentu uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pēc balsu skaitītāju, kā arī pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ievēlēšanas 12.Saeimas pirmajā sēdē tika pasludināts pārtraukums līdz plkst.12.

Saskaņā ar Centrālās velēšanu komisijas datiem deputātu kandidāti, kas ievēlēti 12.Saeimā, dod svinīgu solījumu: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus». Katrs jaunievēlētais deputāts solījumu apliecina ar savu parakstu.

Saeima aizstāv savu lēmumu nākamgad nesamazināt deputātu algas, tomēr gatavi runāt par piemaksu un kompensāciju «apcirpšanu».

Lēmums par kompensāciju un piemaksu samazināšanu gan varētu tikt pieņemts ne ātrāk kā nākamā gada martā. Gundars Daudze, Saeimas priekšsēdētājs noraida arodbiedrību pārmetumus, ka Saeima nav solidāra ar pārējo tautu, ziņo LNT. Saeimas deputātu alga šogad ir samazināta par 20%. Deputāta esošā alga ir 986 lati. Taču viņi pelna daudz vairāk. Teju otru algu kā piemaksu saņem Saeimas priekšsēdētājs. 655 latu piemaksa ir priekšsēdētāja biedram, nepilnu 200 latu piemaksu saņem komisijas vai frakcijas vadītājs. Deputātiem papildus tiek maksāts par piedalīšanos komisiju sēdēs. Tie ir 18 lati par katru apmeklēto sēdi.

Viņi saņem arī kompensācijas - 135 latus ik mēnesi reprezentācijas izdevumiem. Ja deputāts nedzīvo Rīgā, tad par dzīvojamās telpas vai viesnīcas izdevumiem var saņemt līdz 388 latiem mēnesī. Transporta izdevumus kompensē līdz 278 latiem mēnesī atkarībā no dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Tāpat deputāti ik mēnesi var saņemt 54 latu kompensāciju telefona sarunu apmaksai. Visas Saeimā pārstāvētās partijas ir vienojušās, ka šāds atalgojums, bez izmaiņām, tiks saņemts arī nākamgad.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieņēmis lēmumu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša rīkojumu par biroja reformām un pieļauj turpmāku Vilnīša rīcības vērtēšanu.

Tā kā prokuratūra vēl turpina pārbaudi, premjers uzskata, ka līdz tās pabeigšanai būtu priekšlaicīgi lemt pat komisijas izveidi, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir iepazinies ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītās starpinstitūciju komisijas ziņojumu, kuras uzdevums bija vērtēt KNAB struktūras jaunā modeļa, kā arī biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskuma un atbilstības valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem. Tā kā prokuratūra ir sākusi un turpina pārbaudi un starpinstitūciju komisija pieļauj, ka prokuratūras pārbaudes gaitā, iespējams, būs jāpaplašina pārbaudāmo jautājumu un iesaistāmo personu loks, Ministru prezidents uzskata, ka līdz prokuratūras pārbaudes pabeigšanai lemt par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai būtu priekšlaicīgi.