Atgriežas, lai taupītu - tā Db tieši pirms gada raksturoja Ivara Godmaņa izvirzīšanu premjerministra postenim. Un diemžēl mums bija taisnība - tik drakonisku līdzekļu apgriešanu Latvija, šķiet, vēl nav pieredzējusi, turklāt nav skaidrība, kad viņa īstenotajai taupības politikai pienāks gals.
Kāds tad ir bijis šis Godmaņa valdīšanas gads? Faktiski var teikt, ka viņš ir nokļuvis bez biksēm lielā nātru pudurī.
Turklāt to var attiecināt gan uz valsti, kuras valdību viņš vada, gan lielā mērā arī viņu pašu. Proti, visprecīzāk laikam jau būtu teikt, ka Godmaņa iniciētajiem lēmumiem sekas līdz galam nespēj prognozēt neviens. Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka daudz dažādi eksperti bija piesardzīgi attiecībā uz viņa politiku vairākus mēnešus, bet brīdī, kad tika nolemts palielināt PVN likmes, atmeta piesardzību un sāka stāstīt, ka ēnu ekonomikas un bandītu laiku atgriešanās nākamgad ir neizbēgama. Turklāt nav izslēgts, ka viņiem ir taisnība.
Savukārt pats Godmanis faktiski visu šo laiku atgādina cīnītāju - vienpati. Neviens ministrs tā īsti priekšplānā vairs neraujas, un varētu sākt šķist, ka mūsu koalīcijas politiķiem popularitāte vairs nav vajadzīga. Turklāt, piemēram, finanšu ministrs Atis Slakteris un labklājības ministre Iveta Purne valstij nozīmīgos brīžos absolūtā mierā atļaujas doties atvaļinājumos.
Zīmīga ir arī parādība, ka vadošo partiju politiķi laiku pa laikam pakritizē Godmani, bet ne reizi nav dzirdēts, kāds uzbrauciens viņa pārstāvētajai LPP/LC. Citiem vārdiem sakot, izskatās, ka pirms gada prognozētais - politiķi premjera amatam izraudzījušies kamikadzi - arī nav bijis bez pamata. To, kādi ir viņa lēmumi - pareizi vai nepareizi - mēs redzēsim nākotnē, bet viņš vismaz nebaidās tos pieņemt. Tāpat tā vien izskatās, ka arī taupības politiku valdībā par kaut ko nopietnu uzskata viens pats Godmanis. Respektīvi, izrādās, ka lielai daļai ministriju darbinieku darba algas vispirms tiks palielinātas un tikai pēc tam no tām tiks nogriezti nu jau slavenie 15%.
Skaidrs, ka Godmanis, beigdams vadīt šo valdību, ieies vēsturē. Kā labākais vai sliktākais premjers - to rādīs laiks. Toties no pārējiem ministriem sabiedrība atcerēsies ja nu vienīgi Slakteri, un arī tikai viņa raksturojuma dēļ esošajai Latvijas ekonomiskajai situācijai - nothing special (nekas īpašs)!