Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Alojas novadā Staiceles upes krastā uzbūvēta desmit tūkstošus latu vērta uz pontoniem balstīta laipa. Par tās būvi deputāts un bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis no Eiropas Savienības (ES) fondiem grib saņemt deviņu tūkstošu latu atmaksu, informē sabiedrība par atklātību Delna.

J. Bakmaņa pārstāvētā Eiropas stārķu pilsētu organizācija iesniegusi pieteikumu Lauku atbalsta dienestam (LAD) par 9000 latu atgūšanu, tomēr LAD neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres, kā arī uz vietas konstatēja, ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt desmit tūkstošus latus, skaidro Delna.

Tomēr Eiropas stārķu pilsētu organizācija neatmeta cerības atgūt 9000 latu, un tiesā iesniedza pieteikumu pret LAD, lūdzot atcelt dienesta lēmumu - LAD prasīja organizācijai atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu laivu un peldvietas pontona izbūvei. Tiesas spriedums būs zināms šā gada 21. oktobrī.

Stāvot Gaismaspils būvlaukumā ar baltu ķiveri galvā un oranžo vesti mugurā, kultūras ministres ārštata padomnieks arhitekts Jānis Dripe pauž pārliecību, ka vēl joprojām projekta infrastruktūras būvniecības darbus ir iespēja pabeigt laikā - līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Taču drošu pārliecību par to grauj skaitļi: līdz nodošanas brīdim palicis mazliet vairāk nekā 13 mēnešu, darbus iespējams veikt 14 mēnešos, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumu pārvešanai nepieciešami septiņi mēneši, raksta laikraksts Diena.

Kritiku esot izpelnījusies arī būvniecības darbu iepirkuma procedūra, jo pēc neveiksmīga konkursa ministrija ķērusies klāt sarunu procedūrai ar galvenās ēkas būvnieku - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), ko kritizē biedrība Delna.

«Mūsu lielā problēma šodien ir infrastruktūra - visu inženierkomunikāciju pieslēgums pie īstajiem, nevis pagaidu tīkliem. Atbilstoši normālai procedūrai tiem būtu jābūt 14 mēnešiem, bet šodien saruna ir par to, kā to izdarīt ātrāk. Mums ir konsultācijas ar IUB, Delnu, ar esošo būvdarbu veicēju. Teorētiski tas vēl ir iespējams,» laikrakstam stāstījis J. Dripe.

Lai mudinātu sabiedrību neklusēt, kļūstot par korupcijas vai kādu citu prettiesisku rīcību lieciniekiem vai upuriem, bet iestāties par tiesiskāku un demokrātiskāku valsti, sabiedrība par atklātību Delna šodien Rīgas Centrālajā stacijā uzsāka kampaņu Cel trauksmi!, informē Delna.

Viens no kampaņas mērķiem ir informēt sabiedrību par to, ko nozīmē celt trauksmi, kas ir trauksmes cēlējs un kā celt trauksmi, sevi aizsargājot. Kampaņas laikā izveidota mikrolapa www.celtrauksmi.lv, kur atrodama visa nepieciešamā informācija trauksmes cēlējam, tāpat Delna turpina sniegt bezmaksas juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem.

#1/10

Foto: LETA

#2/10

Foto: LETA

#3/10

Foto: LETA

#4/10

Foto: LETA

#5/10

Foto: LETA

#6/10

Foto: LETA

#7/10

Foto: LETA

#8/10

Foto: LETA

#9/10

Foto: LETA

#10/10

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām - direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu - sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta, un amatpersonas atjaunos amatā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.

Savukārt vienā no konstatētajiem pārkāpumiem - par iesēdumu izlīdzināšanu - komisija uzskata, ka departaments veic pietiekamu uzskaiti un ieklātā materiāla daudzumu spēj fiksēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Lange pieņēmis lēmumu par Vaivoda un Urtāna atjaunošanu amatā no rītdienas, 18.jūlija.

Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" šodien publicējusi informāciju, ka izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atstādināšana no lietas izmeklēšanas, izveidojot komisiju, bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā.

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem vienam vai otram projektam tiek piešķirti līdzekļi no tā saucamajām deputātu kvotām; svarīga arī atskaite par izdarīto

Tā DB norāda aptaujātie eksperti. Strādājot pie nākamā gada budžeta, arī šogad tika aktualizēts jautājums par tā saucamajām deputātu kvotām jeb papildu finansējumu deputātu ierosinājumiem. Šogad politiķi pauda apņemšanos atteikties no deputātu kvotām, tomēr deputāti var iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no deputātu kvotām uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura arī norādīja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmantot efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru. Līdz ar to deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, raksta LETA. Jāatgādina, ka 2017. gada budžeta ietvaros deputātu kvotām tika piešķirts finansējums 27,9 milj. eiro apmērā, un tas izsauca plašas diskusijas. Jāmin gan, ka Finanšu ministrija pērn norādīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumi uz otro lasījumu bija vērtībā ap 20 milj. eiro.

Izrādās, ka visnotaļ biezādainos Latvijas politiķus visvieglāk ir satracināt nevis, piemēram, pasakot, ka nāksies visu nakti sēdēt darbā, lai apstiprinātu ikgadējo valsts budžetu, bet gan tikai izsakot ierosinājumu, ka parlamentāriešiem vajadzētu atskaitīties par to, ko ir darījuši laikā, kad kavējuši Saeimas sēdes.

Un, protams, rēķinoties ar to, ka šādu iemeslu saraksts varētu tikt publiskots plašsaziņas līdzekļos. Šajā gadījumā vēlmi publicēt minēto informāciju ir izteicis portāls Deputatiuzdelnas.lv, taču principā šeit varētu būt runa par jebkuru mediju un ikvienu no Latvijā strādājošajām sabiedriskajām organizācijām.

Deputātu satraukuma izpausmes, apspriežot šo jautājumu, bija viena par otru uzjautrinošākas un absurdākas. Taču kronis visam droši vien ir deputātes, starp citu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (Vienotība) atskārsme, ka vajadzētu apšaubīt, vai organizācijai Delna vispār ir tiesības uzraudzīt deputātu darbu.Tagad iedomāsimies situāciju, kad kādā uzņēmumā brīdī, kad darba devējs pajautātu savam darbiniekam, kur viņš ir klīdis apkārt darba laikā, atskanētu atbilde - un kas tev par daļu? Principā nav divu domu, ka nākamajā brīdī šāds darbinieks krāmētu savas mantas un rakstītu atvadu e-pastu nu jau bijušajiem kolēģiem. Redz, Delna ir tāda pati sabiedriska organizācija kā, piemēram, Glābiet bērnus vai Latvijas Suņu federācija un tajā darbojas tādi paši šīs valsts pilsoņi kā jebkurš cits, kam ir tiesības balsot Saeimas vēlēšanās. Vienkārši sakot, ikviens Latvijas pilsonis ir darba devējs jebkuram deputātam, un tādēļ ir arī tiesīgs zināt, kur un kāpēc parlamentārietis atrodas laikā, kad kavē darbu Saeimā. It īpaši jau ņemot vērā, ka viens otrs tā dēvētais tautas kalps neatkarīgās Latvijas vēsturē jau ir pamanījies būt Saeimas sēdē un Latvijas Nacionālā teātrā izrādē vienlaikus.

«Šodienas notikumi KNAB saistībā ar Alvja Vilka atlaišanu skaidri parāda, ka katra diena, ko amatā pavada Normunds Vilnītis, kaitē gan KNAB, gan visu valsts pārvaldes institūciju reputācijai,» teikts Delnas paziņojumā presei.

Šāds paziņojums sekoja pēc tam, kad KNAB priekšnieks Normunds pēc disciplinārlietas izskatīšanas no amata atbrīvojis KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku.

Delna uzskata par nepieņemamu N.Vilnīša rīcību, no amata atbrīvojot pieredzējušo A.Vilku laikā, kad paša N.Vilnīša atbilstība amatam ir nopietni apšaubīta un viņa atlaišanas nepieciešamību vērtē komisija.

«Situācijā, kad N.Vilnītis turpina, iespējams, prettiesiskas darbības, Ministru prezidentam V.Dombrovskim, valsts prezidentam V.Zatleram un Saeimas deputātiem ir jāizmanto visi to rīcībā esošie likumīgie instrumenti, lai apturētu patvaļu. Jāatjauno sabiedrības uzticība ne tikai KNAB, bet arī pašiem politiķiem», komentē Delnas padomes priekšsēdētāja Inese Voika.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) iecerējusi ar Kultūras ministriju un Hill International N.V slēgt papildu vienošanos par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas Gaismas pils būvniecību, piedāvājot līgumu sadalīt kārtās un atsakoties no būvizmaksu indeksācijas. Savukārt NBA noliedz izskanējušās ziņas un sauc to par dokumenta interpretāciju.

Nodomu protokolā par darbu pabeigšanas optimizāciju, ko 21.februārī iesniedzis NBA valdes loceklis Māris Vidauskis, tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamu cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumu. Vienošanās projekts paredz, ka ir jāatlīdzina galvenajam būvuzņēmējam papildus vadības izmaksas, ieskaitot pagarināto līguma garantiju par vērtību. Tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamo cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumiem.

«Nepārsniedzamās cenas» vērtība ietvertu prognozētās pārmērīšanas rezultātus - 81 711 703,29 latus, izmaiņu pieprasījumus - 23 503 846,99 latus, un prasījumus par noraidītajiem pieprasījumiem - 180 000 latu.

Finansējums Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai ir nepieciešams, lai pilnībā novērstu aizdomas, ka valdība vai Rīgas dome var ietekmēt komisijas darbu, šodien, komentējot pieprasītos vairāk nekā 150 000 latu komisijas darbības nodrošināšanai, sacīja tās vadītājs Jānis Kažociņš.

Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.

Kā norādīja komisijas vadītājs, tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem. Par šo tāmi komisija vēl lems 7.janvārī.

Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs valdība, bet otru pusi - Rīgas dome.

Kā ziņots, valdībai būs jālemj par vairāk nekā 150 000 latu piešķiršanu Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai.

8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.

Pirms diviem mēnešiem atlaistā Normunda Vilnīša pēcteci Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā apstiprinās jau nākamā Saeima, kas tiks ievēlēta 17. septembrī paredzētajās ārkārtas vēlēšanās.

To otrdien prognozēja gan KNAB priekšnieka pretendentu vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja amatā apstiprinātā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, gan pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Atklātais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu oficiāli tiks izsludināts ceturtdien un pretendentiem būs mēnesis laika, lai pieteiktos.

E. Dreimane un Sabiedrības par atklātību Delna juridiskā analītiķe Aiga Grišāne īpaši uzsver, ka šoreiz komisijā, kura vērtēs potenciālos KNAB priekšnieka amata kandidātus, darbosies speciālisti, nevis politiķi.

A. Grišāne norādīja, ka ar līdzīgiem priekšlikumiem – rīkot uz KNAB priekšnieka amatu atklātu konkursu un pretendentu vērtēšanu uzticēt speciālistiem, Delna nākusi klajā jau 2008. gadā.

Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.

Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Satiksmes ministrija (SM) konkursu uz AS Pasažieru vilciens (PV) valdes locekļu amatiem nav rīkojusi, jo gadījumā, ja kāds no valdes locekļiem vai visa valde iesniedz atlūgumu, uzņēmuma akcionāram jārīkojas operatīvi un nav iespējas sarīkot pretendentu atlases konkursu, kas ir laikietilpīgs process.

Kā norāda satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, «valdei ir jānodrošina uzņēmuma operatīva vadība».

Freidenfelds arī norāda, ka likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām nav noteikts, ka uz valdes locekļu amatiem jārīko konkurss. Ir nosacījums, ka par valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

Akcionārs jau iepriekš izsludinātā sēdē 7.maijā bija iekļāvis jautājumu par PV valdes sastāvu, taču sēdē tika izsludināts pārtraukums, kuras laikā PV valdei tika uzdots iesniegt papildu informāciju, kā rezultātā 18.maijā tika saņemts gan valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda atlūgums, gan 18.maijā arī pārējo trīs valdes locekļu atlūgumi. Attiecīgi, akcionārs lēma par jauna valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu, gan arī jaunu valdes apstiprināšanu, sacīja Freidenfelds.

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils ir uzbūvēta par 90%, tādējādi līdz ēkas pabeigšanai jāveic vien 10% būvdarbu. Turklāt būvniecības procesa laikā ir ieekonomēti aptuveni trīs miljoni latu, informē pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA).

Vienlaikus NBA noliedz sabiedrības par atklātību Delna izteiktos apgalvojumus, ka radušās šaubas par Gaismas pils pabeigšanu paredzētā termiņa ietvaros un ka būvnieki termiņus kavējuši jau iepriekš. «Uzsveram – būvdarbi norit un vienmēr ir noritējuši saskaņā ar darbu grafiku, kuru esam parakstījuši ar ēkas pasūtītāju. NBA vienmēr ir iekļāvusies noteiktajos termiņos, un tas ir palīdzējis būt tur, kur esam šobrīd – līdz ēkas pabeigšanai ir atlikuši tikai 10% būvdarbu,» sacīja NBA padomes loceklis A. Pauniņš.

Pilnsabiedrība gan atzīst, ka ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ notika būvniecības tempu samazinājums, taču arī šajā periodā būvdarbi tika veikt saskaņā ar apstiprinātu grafiku.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,