Jaunākais izdevums

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

Pēdējos gados nekustamā īpašuma nozare un arī ekonomika kopumā ir piedzīvojusi milzīgas svārstības. Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgus pārsvarā gājis uz leju, bijuši arī nelieli pacēlumi. Jāsaka, ka šis gads ir iesācies diezgan cerīgi - to apliecina gan Kaamos, gan arī citu nozares pārstāvju biznesa rezultāti. Darījumu skaits un potenciālo pircēju interese par nekustamajiem īpašumiem pamazām aug, tas sniedz mums pārliecību, ka tirgus ir nostabilizējies un tuvākajā laikā mēs varētu piedzīvot izaugsmi. Vienlaikus joprojām ir lietas, kas dara mūs bažīgus. Ģeopolitiskā situācija pasaulē arvien ir ļoti nestabila, kas attiecīgi var ietekmēt arī dažādu lēmumu pieņemšanu gan valsts un uzņēmumu, gan privātpersonu līmenī. Tas, protams, ietekmē arī tirgus kopējo noskaņojumu. Ja pircējiem ir pārliecība, ka nākotne ir cerīga, viņi savās izvēlēs ir drošāki, ja savukārt situācija ir neskaidra, pircēju rīcība var kļūt piesardzīgāka un gausāka, kā rezultātā samazinās kopējais tirgus temps.

Jūs minējāt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nekustamā īpašuma tirgus galvenokārt gājis uz leju. Kā šis aspekts ietekmēja Kaamos biznesa plānus?

Pēdējo piecu gadu notikumi, tajā skaitā karš un pandēmija, radīja virkni izaicinājumu, uz kuriem mēs esam mēģinājuši skatīties ļoti pragmatiski. Savu biznesu vienmēr esam plānojuši gan īstermiņā un vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Līdz ar to mūsu ilgtermiņa mērķi un plāni lielos vilcienos nav mainījušies, taču, protams, mēs neesam varējuši ignorēt to, kas notiek mums apkārt. Mēs pieņemam tirgus situāciju un pielāgojam savus operatīvos plānus, taču apzināmies, ka ekonomika ir cikliska - vienmēr ir gan kritumi, gan kāpumi.

Kā karš Ukrainā ietekmēja būvniecības izmaksas?

Ietekme bija tūlītēja un ļoti būtiska, turklāt atsevišķos gadījumos runa pat nebija par cenu, bet par materiālu pieejamību. Daži materiāli vienkārši nebija nopērkami, bet citi savukārt kļuva ievērojami dārgāki. Laika gaitā, kad tika noregulētas piegādes ķēdes un atrasti citi piegādātāji, tirgus pakāpeniski pielāgojās jaunajai situācijai, taču cenas tā arī neatgriezās pirmskara līmenī. Arī šobrīd būvniecības izmaksas joprojām ir daudz augstākas nekā, piemēram, 2021. gadā. Jā, tirgus ir nostabilizējies, bet cenu līmenis ir pavisam cits.

Kāds varētu būt procentuālais būvniecības izmaksu pieaugums, ja salīdzinām šī brīža situāciju ar laiku pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā?

Sajūtu līmenī es teiktu, ka kopējais pieaugums ir ap 20%, kas tiešā veidā atspoguļojās arī nekustamo īpašumu cenās. Sākoties karam, nekustamo īpašumu cenas pieauga par 20-25%, taču šobrīd tās ir vēl augstākas. 2022. gada sākumā jaunam nekustamā īpašuma produktam vidējā pārdošanas cena bija apmēram 2150 EUR/m2. Pašlaik šis cipars savukārt ir pieaudzis līdz 2750 EUR/m2, kas nozīmē, ka cena par vienu kvadrātmetru palielinājusies par teju 30%. Vienlaikus jāatzīmē, ka nekustamo īpašumu cenas ietekmē ne tikai būvniecības izmaksu pieaugums, bet arī citi aspekti - energoresursu cenas, kapitālizmaksas, inflācija, darbaspēka izmaksas. Jebkurā gadījumā cenu pieaugums ir uz palikšanu. Nekustamie īpašumi lētāki nekļūs!

Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos ir paplašinājis savu darbību Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un nodevis eksplutācijā pirmo komercobjektu, CO2 neitrālu būvi – Mercedes-Benz / Veho servisa centra ēku Mārupē.

Būvniecības darbus astoņu mēnešu laikā īstenojis Kaamos grupas būvniecības uzņēmums Latvijā Kaamos Construction, labiekārtojot arī servisa centra teritoriju. Jaunajā ēkā tiks nodrošināta vieglo automašīnu serviss un apkope.

“Kaamos ir spēris savu pirmo soli komercsegmentā, kopā ar Veho īstenojot sadarbības projektu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Tas ir nozīmīgs pavērsies, un arī nākotnē savu darbību komercsektorā plānojam attīstīt noliktavu un stock-office virzienā,” norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

SIA Veho ir Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis Latvijā, un tā jaunais servisa centrs izveidots, pārbūvējot esošu ēku Zemzaru ielā. Mūsdienīgā celtne ir uzņēmuma pirmā jaunā, energoefektīvā un CO2 neitrālā būve Latvijā, un tā izceļas ar modernu minimālismu un praktisku funkcionalitāti. Jaunajā Veho servisa centrā 1700 m2 platībā izbūvēts autoserviss, klientiem ērta uzgaidāmā zona, birojs un noliktavas telpas.

Nekustamais īpašums

FOTO: Investējot 7,5 miljonus eiro, Kaamos būvēs pirmo dzīvojamo ēku projektu Pārdaugavā

Db.lv,07.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos marta vidū uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta Poēzija izbūvi Ojāra Vācieša ielā 8, Torņakalnā, informē projekta attīstītājs.

Projektā taps divi trīs stāvu nami ar 49 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. To celtniecību veiks Kaamos grupas būvniecības uzņēmums Kaamos Construction. Kopējās investīcijas plānotas 7,5 miljonu eiro apmērā.

"Esam gandarīti, ka Daugavas kreisajā krastā taps pirmais Kaamos dzīvojamu ēku projekts, kurā tāpat kā citviet Rīgā vēlamies radīt ilgtspējīgus, energoefektīvus un modernus mājokļus, kuros ir patīkami atgriezties un atgūt spēkus pēc ikdienas steigas. Arī šajos namos dzīvokļu iemītniekiem nodrošināsim visus aktuālos ēku izbūves tehnoloģiskos un inženiertehniskos risinājumus, lai iespējami samazinātu mājokļu ekspluatācijas izmaksas un CO2 emisijas, kā arī nodrošinātu lielāku to īpašuma vērtību ilgtermiņā," norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk dzīvokļu tirdzniecību Torņakalnā topošajā dzīvojamo ēku projektā Poēzija, Ojāra Vācieša ielā.

Torņakalns ir viens no zaļākajiem Rīgas rajoniem, kurā šobrīd vērojama vērienīga attīstība, un pieprasījums pēc mājokļiem tajā ir liels. Saskaņā ar Kaamos rīcībā esošajiem datiem, projekta Poēzija pirmspārdošanas periodā rezervēta ceturtā daļa no jaunajiem dzīvokļiem.

„Esam gandarīti spert savu pirmo soli Torņakalnā un Pārdaugavā kopumā. Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus ir aktivizējies, un, pateicoties nozīmīgiem infrastruktūras attīstības projektiem, Torņakalns atdzimst,ˮ saka Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Līdz ar 2025. gada sākumu palielinājusies iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes iespējām, un viens no galvenajiem iemesliem ir samazinātās Euribor likmes, skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā plāno iegādāties 14% Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju. Tie galvenokārt ir jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1500 eiro apmērā.

Vienlaikus iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija Kantar.

Lielākā daļa jeb 78% jaunu dzīvokļu meklētāju iecerējuši savu mājokli izvēlēties Rīgā, visvairāk dodot priekšroku galvaspilsētas centram, Āgenskalnam un Teikai. Mazāk nekā puse jeb 40% aptaujāto dzīvokļu pircēju apsver iespēju mājokli jaunajā projektā iegādāties arī ārpus Rīgas – visbiežāk Mārupē, Mārupes novadā vai Jūrmalā.

Pamatā aptaujas dalībnieku apņemšanos nopirkt nekustamo īpašumu virza vajadzība pēc sava pirmā mājokļa, vēlme dzīvot mūsdienīgā dzīvokli, kā arī nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Vienlaikus Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs – šādu viedokli aptaujā pauduši 62% respondentu. Aptuveni sestā daļa jeb 16% aptaujāto uzskata, ka tās paliks nemainīgas, 15% respondentu ir grūti pateikt, un tikai 7% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka cenas drīzāk samazināsies.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā otru jaunā dzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēku Mežaparkā, Mežezera ielā 8.

Tajā tapuši 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kuru platība svārstās no 40 līdz 110 kvadrātmetriem. Ilgtspējīgo A energoefektivitātes klases ēku tāpat kā tai līdzās esošo pirmo Moho Garden deviņstāvu namu uzņēmums būvējis ar pašu resursiem. Kopumā projektā investēti vismaz 17 miljoni eiro, un jaunās ēkas dzīvokļu tirdzniecību plānots uzsākt šī gada pavasarī.

“Par šo projektu ir vērojama stabila mājokļu meklētāju interese, un šobrīd vislielākais pieprasījums ir pēc trīs un četru istabu dzīvokļiem. Nenoliedzami, Euribor likmes samazināšana ir sekmējusi potenciālo nekustamā īpašuma pircēju pārliecību par jauna mājokļa iegādi, un vairāk nekā puse no Moho Garden pirmās ēkas dzīvokļiem ir jau atraduši savus īpašniekus. Būtiski, ka projekta iemītniekiem rokas stiepiena attālumā būs pieejamas ne tikai Mežaparka atpūtas iespējas, bet arī dažādi ikdienā nepieciešamie pakalpojumi un iepirkšanās vietas, patiecoties visa kvartāla infrastruktūras attīstībai,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.