Finanses

Ekonomika ir pieradināta pie naudas drukāšanas

Db.lv, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Protams, rodas jautājums, kāpēc inflācija ir tik augsta. Sākotnējais cēlonis ir meklējams tajā, ka Centrālās Bankas stimuls ekonomikai bija pārāk ilgs un agresīvs. Eirozonā negatīva procentu likme pastāvēja jau no 2014. gada, līdz ar to banku sistēmai un biznesam bija pieejami ļoti lēti naudas resursi, kas lielākoties veicināja aktīvu nevis ekonomikas pieaugumu, ko vēlāk negatīvi ietekmēja Covid-19. Apgrūtināta preču piegāde, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību, izraisīja papildu cenu kāpumu. Tad sākās karš, kas lika kāpt energoresursu cenām, kas attiecīgi ietekmēja arī patēriņa preču cenu celšanos. Nākamais aspekts ir valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. Negatīvā ziņa ir tā, ka cīņai ar inflāciju vēl joprojām tiek izmantota naudas drukāšana. Piemēram, apkures cenu pieaugumu kompensē pabalsti, elektroenerģijas izmaksas tiek kompensētas ar dažādām mērķētām piemaksām, tiek celtas algas. Izmaksu kompensēšana ar vēl lielāku naudas piedrukāšanu, protams, nevar samazināt inflāciju ilgtermiņā.

Cik ilgi, jūsuprāt, varētu turpināties inflācijas kāpums?

Inflācijas kāpums faktiski ir apturēts, jautājums, vai tas būs noturīgs? Cerību dod centrālo banku rīcība, ceļot procentu likmes, taču likmju celšana patērētājiem ir ne mazāk sāpīga kā inflācija, jo pieaug kredītu un līzingu maksājumi, un atliek mazāk naudas ikdienas un citiem tēriņiem, kas arī ir ”sistēmas” mērķis samazināt inflāciju.

Kā augstā inflācija ietekmējusi LPB Bank darbību un banku darbību kopumā?

LPB Bank aktīvi seko pasaules ekonomikas notikumiem un centrālo banku politikai. Bankas rīcība ir nekavējoša un atbilstoša Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizētajai politikai. Protams, negatīvais efekts ir tajā, ka sadārdzinās kreditēšana. Tas ir novērojams visā komercbanku tirgū. Tai pat laikā ar paaugstinātām procentu likmēm ieguldījumu tirgus paliek interesantāks. Potenciālu fiksēta ienākumu (obligāciju, depozītu) investīciju atdeve jau ir lielāka nekā pērn un pašlaik var nopelnīt vairāk par salīdzinoši zemu risku. Vienīgā piebilde, ka fiksēta ienākuma finanšu instrumentu atdeve vairumā drošu instrumentu būs vienalga zemāka nekā esošā inflācija. Kāpēc tā? Tādēļ, ka ECB refinansēšanas likme, neskatoties uz vēsturē straujāko likmju celšanu, ir aptuveni divas reizes zemāka nekā inflācija.

Jāatzīmē, ka LPB Bank, galvenokārt, fokusējas uz e-komercijas un FinTech pakalpojumiem. Taču arī klasiskais banku serviss ir pietiekami attīstīts un veiksmīgi strādā. Šis biznesa modelis ļauj bankai būt stabilai arī krīzes apstākļos, jo e-komercijas pakalpojumam ir fiksēta komisijas maksa nevis procentu ienākumi. Mēs esam pilnīgi droši, ka e-komercija turpinās attīstīties visā pasaulē, kas vēl pastiprinās mūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Otrais stabilitātes garants ir kvalitatīvi ieguldījumi finanšu instrumentos un diversificētos aizdevumos klientiem, kad, augot tirgus likmēm, palielinās procentu ienākumi no aizdevumiem.

Kopumā banku uzdevums krīzes laikos ir sabalansēt savu aktīvu un pasīvu bāzi, nezaudēt spēju nopelnīt mainīgajos tirgus apstākļos un pielāgoties jaunai nozares regulācijai (piemēram, ir zināms, ka Latvijā bija un ir ļoti stingra AML politika). Makroekonomisko notikumu rezultātā augot procentu likmēm un inflācijai, kredītņēmējiem būtiski pieaug izmaksas, kā rezultātā tas ietekmē Latvijas kredītņēmēju maksātspēju. Jāņem vērā, ka arī bankām resursu cena pieaug. Ja pirms 10 gadiem komercbankas varēja aizņemties līdzekļus Latvijas Bankā ar 0% likmi, tad tagad šī likme ir 4% un, visticamāk, pieaugs.

Kā un vai izmainījusies klientu uzvedība pēdējā gada laikā?

Ja mēs runājam par kreditēšanu, tad Latvijā kopumā klienti ir piesardzīgi, ņemot kredītus. Mums vēsturiski ir bijis tā, ka riska uzņemšanās Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas redzams arī kredītu statistikā: gan Igaunijā, gan Lietuvā izsniedz vairāk kredītu nekā Latvijā. Tas neapšaubāmi ir saistīts ar fizisko personu ienākumu struktūru, ar biznesu kā tādu un ar risku uzņemšanos. Mēs redzam, ka arī biznesa aktivitāte mums ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Izvērtējot kredītprojektus, bankas Latvijā pārsvarā pieņem lēmumu atteikt kredīta izsniegšanu, jo vienam trūkst nodrošinājuma, otram projekti izskatās grūti realizējami un riskanti, tāpēc bankas labprāt izsniedz kredītus tikai tiem uzņēmumiem, kas varētu iztikt arī bez kredīta.

Kādas tendences mūs sagaida banku sektorā un finanšu tirgos?

Mēs esam ierauti pārmaiņu laikā. Tomēr, skatoties nākotnē, es loloju optimismu par to, ka mēs spēsim pārvarēt izaicinājumus. Nauda joprojām būs spēks, kas virza pasauli uz priekšu – cilvēki vēlēsies pelnīt un dzīvot arvien labāk, celt augstākas mājas un pirkt jaunākas mašīnas. Es ceru, ka mēs turpināsim attīstīties un strādāt kopā, lai radītu labākas iespējas un piepildītu savus sapņus par labāku nākotni. Un šajā nākotnē es redzu vairākas tendences, kas skars banku un finanšu nozari:

  • tehnoloģiju uzņēmumi un nozare turpinās būt pieauguma līderi finanšu tirgos, jo digitālā ekonomika un tehnoloģiju pakalpojumi turpina augt. Arī bankas aktīvi strādā pie digitālās transformācijas, iekļaujot un attīstot jaunus digitālus un attālinātus pakalpojumus, tai skaitā iesaistot mākslīgo intelektu un pielāgojoties klientu vajadzībām. Šis process noris strauji, un banku digitālā klātbūtne turpinās kļūt arvien svarīgāka finanšu nozarē;
  • kriptovalūtu tirgus, tostarp Bitcoin, Ethereum un citu alternatīvo valūtu tirgus turpinās augt, jo arvien vairāk investoru un institucionālo spēlētāju redz to kā perspektīvu ieguldījumu;
  • vairākas valstis ir sākušas izvirzīt ideju par pāreju uz digitālu valūtu un atteikšanos no skaidras naudas. Šāda pāreja varētu dot priekšrocības, piemēram, ātrāku maksājumu izpildi un efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Tomēr tāpat kā jebkurš pārejas process, tas var radīt arī dažas problēmas, piemēram, digitālo valūtu drošības un privātuma jautājumos. Turklāt, ja kāda valsts ieviestu digitālu valūtu, tas varētu radīt izaicinājumus starptautiskajām tirdzniecības attiecībām un valūtas kursiem;
  • saistībā ar klimata pārmaiņām un pieaugošo interesi par vides aizsardzību, zaļo tehnoloģiju un atjaunojamajiem enerģijas avotiem nozare turpinās augt.

Tāpat bankas arvien vairāk pievērš uzmanību arī klientu uzņēmējdarbības stratēģijai, un ir gatavas izsniegt kredītus tiem uzņēmumiem, kas ievieš ESG politikas un aktīvi seko līdzi zaļajam kursam. Tādējādi uzņēmumi, kas strādā pie vides un klimata aizsardzības un uzņēmējdarbības ilgtspējas, varēs gūt finansiālu atbalstu no bankām ar labākiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru