Jaunākais izdevums

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka šis efekts ilga nepilnas trīs nedēļas, un tas nevar aizvietot pārdomātu un ilgtermiņā konsekventu valsts politiku.

Pēc Kalniņa teiktā, lieli sporta un kultūras pasākumi ir vērtīgs instruments, taču tie nav risinājumi visam gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvija tūrisma jomā joprojām atkopjas vislēnāk no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc pandēmijas radītās ietekmes uz tūrisma nozari. "Viesu skaits un naktsmītņu noslodze vēl nav sasnieguši 2019. gada līmeni, kamēr kaimiņi to ir ne tikai sasnieguši, bet daudzviet arī pārsnieguši," teica asociācijas prezidents.

Kalniņš skaidroja, ka problēma ir strukturāla, jo valsts ieguldījums starptautiskā tūristu piesaistes mārketingā ir nesalīdzināmi mazāks kā Lietuvā un Igaunijā.

Viņš prognozēja, ka šogad kopumā izaugsme tūrisma sektorā Latvijā varētu būt 5-7% apmērā, kas ir pozitīvi, tomēr uzrāda tikai atveseļošanās trajektoriju, nevis izrāvienu. "Potenciāls noteikti ir lielāks - to apliecina gan pieprasījums, gan spēja strādāt ar augstākas maksātspējas segmentu," uzsvēra Kalniņš.

Asociācijas vadītājs pauda, ka kopumā 2025. gads viesmīlības nozarei Latvijā ir solis uz priekšu, taču ne lēciens. Basketbola čempionāts, viņaprāt, parādīja, ka Latvijai ir potenciāls strādāt ar augstas pievienotās vērtības segmentiem, bet, lai to pārvērstu ilgtermiņa izaugsmē, ir jāapzinās, ka tūrisms ir eksporta nozare, kas sniedz būtisku pienesumu valsts ekonomikai.

Pēc viņa teiktā, patlaban eksporta ieņēmumi no tūrisma Latvijā pārsniedz 1,2 miljardus eiro gadā, kamēr Lietuvā tie ir aptuveni 1,8 miljardi eiro un Igaunijā 1,5 miljardi eiro. "Šie skaitļi parāda, cik daudz mēs faktiski zaudējam, jo nepietiekami ieguldām starptautiskajā mārketingā, savienojamībā un konkurētspējīgā nozares attīstības politikā," uzsvēra Kalniņš.

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad deviņos mēnešos, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 3,965 miljonus.

Tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2025. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu palielinājies par 9,7% un bija 2,453 miljoni, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs audzis par 2% un veidoja 1,512 miljonus.

Kopumā šogad deviņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,247 miljoni viesu, kas ir par 4,9% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits audzis par 6,6% un bija 1,336 miljoni, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2,5%, sasniedzot 910 900.

Savukārt salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku - 2019. gada attiecīgo periodu - Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits šogad deviņos mēnešos ir par 1,1% mazāks, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 14,1% mazāks, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 27%. Tajā pašā laikā viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019. gada datiem par 9,3%, tostarp ārvalstu viesu - par 19,9%.

Latvijas tūristu mītnēs septembrī apkalpoti kopumā 246 800 viesu, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2024. gada septembrī, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7,5% un bija 154 700. Salīdzinājumā ar 2019. gada septembri Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits audzis par 1,5%, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits samazinājies par 10%.

Vienlaikus Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits šogad septembrī pieaudzis par 7,4% salīdzinājumā ar 2024. gada septembri, veidojot 422 300, tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 9,7%, veidojot 275 900. Salīdzinājumā ar 2019. gada septembri Latvijas tūristu mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 8,1%, tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 16,1%.

Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs šogad septembrī, tāpat kā pērn septembrī, bija 1,8 naktis, bet vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs, tāpat kā pirms gada, bija 1,6 naktis.

Tāpat ziņots, ka Rīgā šogad no 27. augusta līdz 14. septembrim notika Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem. Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 izlases četrās grupās spēlēja Rīgā, Tamperē, Katovicē un Limasolā. Pa četrām labākajām grupu komandām kvalificējās izslēgšanas spēļu turnīram Rīgā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Ekonomika

Asociācija: Iebraukšanas maksas palielināšana Jūrmalā samazinās atpūtnieku skaitu

LETA,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 10 000 viesnīcu Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret Amsterdamā bāzēto rezervēšanas platformu "Booking.com" un pieprasa kompensāciju par šīs platformas tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš minēja, ka viesnīcu skaits Latvijā, kas pievienojušās prasībai, un tām nodarīto zaudējumu apmērs ir konfidenciāla informācija.

Kalniņš piebilda, ka asociācija ir informatīvais partneris, kas informē biedrus par šādu iespēju, tādēļ katra viesnīca pati pieņem lēmumu, vai pieteikties.

LETA jau ziņoja, ka klauzula aizliedza viesnīcām savās vietnēs piedāvāt numurus par zemāku cenu nekā "Booking.com". Šāds noteikums tika ieviests, lai izvairītos no situācijām, kad klienti viesnīcu atrod "Booking.com", bet rezervāciju veic viesnīcas interneta vietnē.

Viesnīcas atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2024.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru labākās cenas klauzula tika atzīta par nelikumīgu.

Citas ziņas

Saistībā ar kriminālprocesu noteikti liegumi jebkādai rīcībai saistībā ar VVS Catering

Diena.lv,04.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina atzīme Uzņēmumu reģistra sistēmā, saistībā ar uzņēmumu SIA “VVS Catering” ir ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas prasības (turpmāk - VP) UR ir reģistrēts VP lēmums kriminālprocesā, uzliekot vairākus liegumus rīcībai ar “VVS Catering”.

Proti, VP izmeklētajā kriminālprocesā Nr. 15170007223, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas (Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā), ir piemērots aizliegums veikt uzņēmuma pāreju, nosakot SIA "VVS Catering" aizliegumu bez procesa virzītāja atļaujas pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, tostarp veikt darbības vai pieņemt lēmumus, kuru rezultātā cita persona pārņems SIA "VVS Catering", reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu, dalībnieku vai akcionāru maiņu, komercķīlas reģistrāciju, pārjaunošanu un grozījumus, saistības pret bankām u.c.