AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

SIA "Energy Investments" turpina īstenot vadības izpirkuma ("management buy-out") procesu AS "Latvijas Gāze".

Process tika uzsākts 2023.gada nogalē, un tā ietvaros veiksmīgi noslēgts vēl viens no stratēģiskais uzdevums - izpirkta "Uniper SE" piederošā 18,26% akciju pakete AS "Latvijas Gāze" pamatkapitālā.

"Esam gandarīti, ka "management buy-out" procesa gaitā esam spējuši iegādāties arī "Uniper SE" piederošo akciju paketi. Kā vienlaikus "Energy Investments" un AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs vēlos izteikt pateicību "Uniper SE" par ilggadīgu, profesionālu un konstruktīvu sadarbību. "Uniper SE" kā akcionāra ieguldījums uzņēmuma attīstībā bijis nozīmīgs un ir pelnījis atzinību," norāda Aigars Kalvītis.

Vienlaikus A. Kalvītis uzsver, ka, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko vidi un enerģētikas sektora transformāciju, nākamie gadi nesīs būtiskus izaicinājumus. "Lai energoresursu komponentes izmaksas Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecību izdevumi saglabātos pieņemamā līmenī, būs nepieciešams turpināt mērķtiecīgu pārvaldību, efektivitātes paaugstināšanu un sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm."

Izklaides centru "Vernisāža" Tērbatas ielā, Rīgā, piedāvā iegādāties par 20 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamā īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Ēkas, kas būvētas eklektisma stilā laikā no 1859. līdz 1864.gadam, ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēku arhitekts ir Ludvigs Bonštets.

Īpašumu veido zemesgabals 4689 kvadrātmetru platībā un ēku grupa ar kopējo platību 7112 kvadrātmetri.

"Latvia Sotheby’s International Realty" informē, ka īpašumu ir iespējams iegādāties vai iznomāt atsevišķās telpu grupās.

Par papildu samaksu var iegādāties ēdināšanas telpu grupu ar 1415 no 7462 domājamajām daļām zemesgabalā, kurā šobrīd atrodas "Whitehouse" restorāns.

Izklaides centrā "Vernisāža" atrodas arī restorāns "Vernisāža/Cigāru klubs", konferenču zāle, koncertu zāle, stikla galerija, kā arī klientu apkalpošanas telpas.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Liepājā, Grīzupes ielā 3, plānots izveidot aukstā metāla specelementu ražotni, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

No šodienas līdz 5.septembrim publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai nodots lokālplānojums un Vides pārskats, kas izstrādāts nekustamajam īpašumam Grīzupes ielā 3. Tajā paredzēts grozīt teritorijas izmantošanas veidu uz rūpniecisko apbūvi, kas ļautu šajā teritorijā izveidot aukstā metāla specelementu ražotni.

Lokālplānojums izstrādāts, atsaucoties uzņēmuma SIA "Moda it" ierosinājumam zemesgabalā Grīzupes ielā 3 izveidot metālapstrādes rūpnīcu, tādējādi īpašumā attīstot iecerēto uzņēmējdarbību.

Kā skaidro Freidenfelde, lokālplānojums paredz mainīt teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu atbilstoši aktuālajām ekonomiskās attīstības vajadzībām - pašlaik teritorijas plānojumā noteikto (atļauto) izmantošanu mainot no tehniskās apbūves teritorijas uz rūpnieciskās apbūves teritoriju. Tāpat plānojumā izvērtētas un iekļautas transporta infrastruktūras un apbūves attīstības vajadzības un iespējas.