Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Jelgavā atklāts jaunākais Škoda dīleris Latvijā, informē uzņēmums.

Jaunais autosalons un serviss atrodas Jelgavā, Dobeles šosejā. Auto salona platība ir 300 kvadrātmetri, kur izvietoti 6 jaunākie Škoda modeļi, pieejams arī 240 kvadrātmetru serviss ar pieciem pacēlājiem. Otrajā stāvā ir biroja telpas, kas apvienotas ar koplietošanas biroja iespējām. Jaunais dīleris Jelgavā sākotnēji ir radījis 10 darbavietas un nākotnē, paplašinot pakalpojumu klāstu, iecerēts piesaistīt vēl vairāk nozares profesionāļu.

“Redzot Škoda zīmola attīstību un izaugsmi pēdējos gados, saskatījām iespējas arī Zemgalē,” uzsver Raivis Ansviesulis, dīlera Absolut Auto MITAU valdes loceklis. “Mums ir patiess prieks iekļauties Škoda dīleru tīklā, uzlabojot tā pieejamību, un stiprināt zīmolu reģionā," skaidro Ansviesulis. Pasākuma laikā Absolut Auto MITAU arī izziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Hokeja klubu Zemgale/ LBTU.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.

Jelgavā, „Rīgas Miesnieks“ ražotnē, kas ir daļa no starptautiskās pārtikas grupas “Maag Food”, atklāts modernizēts pelmeņu cehs. Projektā investēti nepilni 2 miljoni eiro, būtiski palielinot ražošanas jaudu, efektivitāti un eksportspēju.

Modernizācijas rezultātā pelmeņu ražošanas apjomi pieaugs par vidēji 23%. Investīcijas pelmeņu ražošanā ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstības stratēģijā, stiprinot tā pozīcijas gan Latvijā, gan eksporta tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.

„Šī investīcija nav tikai par ražošanas jaudas palielināšanu – tā ir par kvalitāti, efektivitāti un spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Modernizētais cehs ļauj mums ne tikai strādāt ātrāk un precīzāk, bet arī paplašināt eksporta apjomus un ienākt jaunos tirgos,“ norāda Heino Lapiņš, “Maag Latvija” valdes loceklis.

Modernizētā pelmeņu ceha kopējā platība ir 1178,8 kvadrātmetri, un tajā ieviestas vairākas būtiskas tehnoloģiskas inovācijas. Ražotnē izbūvēts 13,7 metrus augsts miltu padeves tornis, kas nodrošina nepārtrauktu un precīzu ražošanas procesu, kā arī uzstādītas jaunākās paaudzes gaļas malšanas, dozēšanas, pelmeņu formēšanas un iepakošanas līnijas. Vienlaikus ieviestas ātrākas un energoefektīvākas saldēšanas tehnoloģijas, kas ļauj saglabāt produkta kvalitāti, vienlaikus optimizējot ražošanas plūsmu un samazinot manuālā darba apjomu.

Sērijveida dzīvokļu cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējai cenai sasniedzot 882 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē novembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, novembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, un vidējā cena novembrī sasniedza 827 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros bija par 5% augstākas.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas novembrī palielinājās par 0,7%, viena kvadrātmetra vidējai cenai pieaugot līdz 847 eiro par kvadrātmetru. Novembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Investējot 500 000 eiro, auto dīleru tīkls “Moller Auto” atvēris servisu un lietoto auto tirdzniecības centru Zemgalē - Jelgavā.

Jaunajā dīlera centrā papildus lietotu auto iegādei, kā arī auto servisa pakalpojumiem, ir pieejami arī auto mazgāšanas, auto abonēšanas servisa “Moller Go”, auto līzinga un “Moller Auto Insurance Services” apdrošināšanas pakalpojumi.

“Moller Auto” jaunais lietoto auto tirdzniecības centrs un serviss ir iekārtots divos stāvos ar ēkas kopējo platību 747 m2, savukārt zemes kopējā platība ir 2479 m2.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka paplašināšanās Jelgavā ir likumsakarīgs solis uzņēmuma tīkla un “vienas pieturas” dīleru koncepta attīstībā arī lietotu auto segmentā.

“Attīstot darbību Zemgalē, mēs vēlāmies būt pieejamāki saviem klientiem reģionos. Tāpat Jelgava ir viena no lielākajām un attīstītākajām Latvijas pilsētām, bet šobrīd ar ļoti šauru servisu un kvalitatīvu lietotu auto piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti liels īpatsvars auto servisu, kas darbojas tā dēvētajā “pelēkajā” zonā, tāpēc, atverot jaunu servisu šajā Latvijas pusē, mēs sniedzam klientiem plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus un drošus auto servisa un apkopes pakalpojumus. Turklāt tos veiks pieredzējuši un augsti kvalificēti meistari atbilstoši ražotāju standartiem, kā arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Šis būs viens no inovatīvākajiem auto servisiem Zemgalē, un klientiem vairs nebūs jāmēro ceļš līdz Rīgai, lai saņemtu kvalitatīvus auto servisa pakalpojumus,” uzsver I. Gerkena.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA "ASNS Ingredient" zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēku būvniecībai un nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādei, lai sekmētu šī augsti eksportspējīga produkta ražošanu. Kopējās investīcijas projektā sasniegs 114 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca būs viena no modernākajām Eiropā, kas specializējas zirņu proteīna izolāta ražošanā. Tas ir vērtīgs augu valsts proteīns – gaļas un piena aizvietotājs jeb alternatīvo olbaltumvielu avots, pēc kuriem pieprasījums globālajā mērogā strauji pieaug.

25.aprīlī Jelgavā norisinājās svinīgs pasākums, kas tika veltīts rūpnīcas būvniecībai. Tajā piedalījās Zemkopības un Ekonomikas ministrijas, ALTUM, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Jelgavas pašvaldības pārstāvji, kā arī uzņēmēji un projekta partneri no Latvijas un Vācijas.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Pagājušā gada decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7% un vidējā cena sasniedza 788 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros decembrī bija augstākas par 4%.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3%, sasniedzot 830 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 1% zemākas nekā 2024.gada sākumā.

Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3% un vidējā cena pieauga līdz 743 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 4% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Savukārt Ogrē cenas decembrī nemainījās un dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 848 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē 2024.gada decembrī bija par 2% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Ar dzīvi savā pilsētā ir apmierināti 96,8% aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars ir Valmierā (99,5%), apmierinātība pieaugusi Jelgavā un Daugavpilī, bet nedaudz kritusies Jūrmalā un Rēzeknē.

CSP aptauja par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu, veikta 2025. gadā. Iepriekšējā šāda aptauja notikusi 2022. gadā, un salīdzinājums tiek veikts ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem.

Apmierinātība aug, ir izņēmumi

Valstspilsētās iedzīvotāji bija apmierināti ar dzīvi savā pilsētā arī 2022. gadā, kad CSP veica iepriekšējo aptauju. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par 2,0 procentpunktiem). Nelielas svārstības, līdz 1 procentpunktam (pp) ieskaitot, ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā trīs gadu laikā kritums par 1 pp, Ventspilī - par 0,3 pp.

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Ekonomikas ministrija (EM) šodien Jelgavā atklās pirmo EM pārstāvniecību, kas atradīsies Jelgavas biznesa inkubatorā, informēja EM.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere.

V.Valainis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja, ka par ministriju pārcelšanu ārpus galvaspilsētas ir runāts gadu desmitiem, bet nekad tas nav realizēts. Tomēr EM ir secinājusi, ka bez papildu resursu tērēšanas, izmantojot jau esošo infrastruktūru, to ir iespējams realizēt, tāpēc nolemts izveidot ministrijas pārstāvniecību Jelgavas biznesa inkubatora telpās. Ministrs arī piebilda, ka ir vairāk nekā 20 vietu, kurās varētu izveidot šādus birojus. "Šis būs pirmais, no kura arī es personīgi strādāšu. Arī ministrijas vadība strādās tieši no šīs vietas. Tā būs EM pārcelšana uz Jelgavu," teica ministrs.

Latvijas uzņēmums “ReBalt Modular Systems”, kas specializējas koka modulāro konstrukciju ražošanā privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, ir saņēmis 570 000 eiro finansējumu no Swedbank, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un paātrinātu īres namu projekta Jelgavā darbu.

"Šis finansējums mums ļauj būtiski palielināt ražošanas tempu un nodrošināt savlaicīgu būvniecības ciklu īres namu projektā Jelgavā," norāda Ēvalds Zunda, “ReBalt Modular Systems” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs. "Pieprasījums pēc kvalitatīviem un pieejamiem mājokļiem Latvijā aug, un mūsu uzņēmums spēj nodrošināt augstas kvalitātes un ilgtspējīgus risinājumus ar moduļu būvniecības palīdzību."

Šī projekta īstenošana sniegs būtisku pienesumu Jelgavas iedzīvotājiem, piedāvājot pieejamus, mūsdienīgus un energoefektīvus mājokļus par konkurētspējīgām cenām. Moduļu tehnoloģija ļauj ievērojami saīsināt būvniecības laiku, tādējādi jaunie īres dzīvokļi būs pieejami ievērojami ātrāk, nekā tas iespējams tradicionālās būvniecības procesos.

Jelgavā, Miera ielā, atklāta jauna “Circle K” degvielas uzpildes stacija (DUS Jelgava 4), kuras izbūvē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Projekts ietvēra ne tikai moderna DUS veikala un stacijas infrastruktūras izbūvi, bet arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, gājēju ietves izbūvi un vides prasībām atbilstošu risinājumu ieviešanu.

“Jaunā stacija atrodas ceļā no Rīgas uz Jelgavu un Lietuvu, un tā ir jau 85. “Circle K” ērtas iepirkšanās pieturvieta Latvijā. Arī turpmāk plānojam attīstīt staciju tīklu un modernizēt veikalu konceptu, lai autovadītājiem kļūtu vēl pieejamāki un piedāvātu arvien plašāku pakalpojumu klāstu. Turpināsim ieguldīt, lai uzlabotu savus pakalpojumus un atbalstītu vietējo reģionu attīstību,” stāsta Viesturs Astičs, “Circle K” Baltijas nekustamo īpašumu un tīkla attīstības direktors.

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.

Kamēr rietumi plaukst, austrumi stagnē – mājokļu tirgus Latvijas reģionos iezīmē būtiskas atšķirības. Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa sasniegusi vien nepilnus 48 miljonus eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits.

Kā liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotie dati, puse darījumu reģionos joprojām notiek par summām līdz 20 000 eiro. Eksperti uzsver: oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.

Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē (2700 darījumi), kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstās no 600-1050 EUR. Tāpat reģionā bijusi apjomīgākā darījumu summa, pircējiem iegādājoties mājokļus par kopumā 119 miljoniem EUR (+13%, salīdzinot ar gadu iepriekš).

Līdere darījumu ziņā bijusi Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un piedāvājuma trūkuma dēļ pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem kāpušas pat par 9%. Pieprasījuma augšgalā saglabājās trīsistabu dzīvokļi, kā arī nelieli mājokļi investīcijām.Aktīvs tirgus pērn bijis arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniegusi 90,2 miljonus EUR (+11%, salīdzinot ar 2024. gadu), savukārt darījumu skaits saglabājies teju nemainīgs (2850).

Aizvadītais pusgads LPKS LATRAPS bijis nozīmīgs stratēģisko attīstības plānu īstenošanā. Lielākais Baltijas lauksaimniecības kooperatīvs, kas 100% pieder Latvijas zemniekiem, turpinājis stiprināt savu konkurētspēju un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Kā liecina neauditētais pusgada pārskats, sešu mēnešu laikā apgrozījums sasniedz 167 miljonus eiro, bet peļņa 4.12 miljonus eiro.

Tāpat pērn novembrī kooperatīvs izlaida obligācijas ar 7,5% likmi, kas šomēnes iekļautas Nasdaq Baltic First North biržas sarakstā. Noslēdzot 2025.gada pirmo ceturksni, obligāciju īpašniekiem LATRAPS veica pirmo kupona izmaksu.

"Aizvadītajā pusgadā LATRAPS veiksmīgi īstenojis stratēģiskos attīstības plānus, tostarp sekmīgi noslēdzis pirmo publisko obligāciju piedāvājumu. Kooperatīva biedru lojalitāte un lielais investoru pieprasījums apliecina sabiedrības uzticību kooperatīva ilgtermiņa attīstībai un lauksaimniecības nozares stabilitātei. Obligāciju emisijas rezultātā LATRAPS darbā līdzās 1220 biedriem ir iesaistījušies arī vairāk nekā 300 investori, kas sniedz būtisku atbalstu mūsu izaugsmes mērķu īstenošanā. Šis atbalsts stiprina kooperatīva konkurētspēju un veicina Latvijas lauksaimniecības nozares pozīciju globālajā tirgū," akcentē LATRAPS Valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

SIA "Asns Ingredient" zirņu proteīna rūpnīcas ārējie būvdarbi Jelgavā tuvojas noslēguma fāzei un līdz ar ziemas iestāšanos turpināsies iekārtu montāžas darbi iekštelpās, informē pilsētas pašvaldība.

Ziemas periodā notiks darbi ēku iekštelpu apdarē, komunikāciju ierīkošanā un ražošanas iekārtu montāža, kas turpināsies līdz 2026.gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai un rūpnīcas palaišanas procesam.

Projekta grafiks paredz, ka nākamā gada vasarā rūpnīcas būvniecība būs pabeigta, gada vidū ēkas tiks nodotas ekspluatācijā, bet ražošana sāksies 2027.gada sākumā.

Jau ziņots, ka "Asns Ingredient" pērn 20.decembrī, Jelgavā, Prohorova ielā, atklāja zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumu.

"Asns Ingredient" rūpnīcas būvniecībā plānots investēt 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā būs vairāk nekā 150 miljoni eiro.

Latvijā nepieciešams novērst banku un finanšu nozares pārregulāciju, kas šobrīd kavē investīcijas un kopējo ekonomikas attīstību - tā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēdē Jelgavas novadā 16. decembrī uzsvēra zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža.

Komisijas delegācija apmeklēja zirņu proteīna rūpnīcu SIA “ASNS Ingredient” Jelgavā. Vizītes laikā deputāti iepazinās ar rūpnīcas attīstības gaitu, tehnoloģiskajiem risinājumiem un uzņēmuma iecerēm pākšaugu pārstrādes jomā. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka šāda veida projekti ļauj radīt augstāku pievienoto vērtību vietējai lauksaimniecībai un veicina pārtikas un biotehnoloģiju nozares attīstību Latvijā.

Nepilnu gadu pēc zirņu proteīna rūpnīcas būvniecības uzsākšanas būvdarbi nonākuši noslēguma fāzē. Vairākas rūpnīcas ēkas jau uzceltas, tajās uzsākta iekšējā apdare un tuvojas iekārtu uzstādīšanas un automatizācijas noregulēšanas posms. Ārējos darbus plānots noslēgt 2026. gada janvāra beigās. Iekārtas ražošanai piegādātas, savukārt ar vietējiem uzņēmumiem noslēgti līgumi par automatizācijas sistēmu pieslēgšanu un uzstādīšanu.