Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.