10.09.2007 - 14.09.2007

Pirmdiena, 10.septembris

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 11.septembris

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos tiesību aktu projektus:

" grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi";

" rīkojums "Par Latvijas Republikas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvarnieku gada sanāksmē Vašingtonā 2007.gada 20. un 21.oktobrī".

Otrdien, 10. jūlijā, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā Latviju pārstāv mūsu valsts delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā. Ministru kabinets Latvijas pozīciju sanāksmē izskatāmajos jautājumos apstiprināja 9. jūlija ārkārtas sēdē.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2007.gada 10. jūlija sanāksmes darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi:

1. Par Portugāles prezidentūras darba programmu - prezentācija;

2. Par Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu;

3. Par Stabilitātes un izaugsmes paktu - Pārmērīga budžeta deficīta procedūra;

4. Par valsts finansēm EMS 2007- viedokļu apmaiņa;

5. Par Starptautiskās Grāmatvedības Standartu padomes (SGSP) pārvaldības struktūru un finansēšanu - Padomes secinājumi;

6. Par Globālās navigācijas pavadoņu sistēmu (GALILEO): finansēšanas aspekti.

Latvijas pozīcija sanāksmē izskatāmajos jautājumos:

Par Portugāles prezidentūras darba programmu - prezentācija

Šodien notiks pirmā Eirogrupas sanāksme, kurā Latvija piedalīsies kā oficiāla dalībniece.

Eirogrupu veido eirozonas valstu finanšu ministri, tajā piedalās arī Eiropas Komisijas viceprezidents ekonomiskajos un monetārajos jautājumos un Eiropas Centrālās bankas prezidents. Eirogrupa vienmēr tiekas pirms Eiropas Savienības finanšu ministru jeb ECOFIN sanāksmes.

Šodien pirmoreiz finanšu ministrs Andris Vilks (V) piedalīsies eirogrupas sanāksmē Briselē kā pilnvērtīgs dalībnieks. Eirogrupas sanāksmē plānots apmainīties ar viedokļiem par eiro ieviešanu Latvijā, kā arī Vācija un Austrija iepazīstinās ministrus ar savas jaunās valdības prioritātēm, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Savukārt otrdien, 28. janvārī, Briselē notiks ECOFIN sanāksme, kurā piedalīsies finanšu ministrs un Finanšu ministrijas pārstāvji. ECOFIN sanāksmē plānots apspriest Vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma ieviešanu, Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu, Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošanu, kā arī Grieķijas prezidentūras darba programmu.

No 4. līdz 5. decembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un citi ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, Kipras un Spānijas pēc-programmas uzraudzību, tematiski diskutējot par nodarbinātību un izaugsmi un vērtējot paveikto nodokļu plaisas mazināšanas kontekstā. Turpinājumā plānots apspriest Eirozonas Budžeta plānu projektu un budžeta situācijas un tālākās perspektīvas vērtējumu, apstiprināt Eirogrupas darba programmas projektu 2018.gada pirmajam pusgadam.

Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma (Jeroen Dijsselbloem) pilnvaru termiņš ir beidzies, plānots, ka sanāksmes laikā notiks jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tiks ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balstu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu. Starp 4 amata pretendentiem ir arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti ir Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Einārs Repše ECOFIN padomē apspriež jaunākās tendences ekonomikas attīstībā un finanšu tirgos.

Latvijas finanšu ministrs Einārs Repše devies uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālo sanāksmi Prāgā, kur diskutēs par ES Stabilitātes un izaugsmes pakta lomu sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos.

«Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kurus joprojām raksturo neskaidrība un globālie izaicinājumi, ir jāņem vērā atšķirīgās situācijas ES un eiro zonas dalībvalstīs, krīzes dziļums un to fiskālās iespējas. Latvijas stabilizācijas programmas virsmērķis ir eiro ieviešana, tādēļ esam apņēmušies veikt visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu iespējami ātrāk,» sanāksmē norādīja finanšu ministrs E. Repše.

No 5. līdz 6. oktobrim Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Luksemburgā, informē FM.

Eirogrupas laikā paredzēts pārrunāt aktuālo situāciju Grieķijā un Saprašanās memoranda attiecīgo nosacījumu izpildi. Grieķijas gadījumā ir plānots, ka maksājumi valstij tiks sadalīti daļās, kas tiks izmaksātas tikai tad, kad būs sekmīgi ieviesti iepriekšējā mēnesī plānotie uzdevumi.

Tāpat Eirogrupā plānota diskusija par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto pakalpojumu nozares vienoto pamatprincipu kopumu. To paredzēts izveidot, lai samazinātu atlikušos šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībā, novērstu birokrātiju un būtiski atvieglotu pakalpojumu sniedzēja izveidi. Tāpat tam arī būtu būtiski jāatvieglo pārrobežu pakalpojumu sniegšanu citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, jānostiprina pakalpojumu saņēmēju, jo īpaši patērētāju tiesības, kā arī jānodrošina vieglāku piekļuvi plašākam pakalpojumu klāstam.

Piektdien, 13. jūlijā, Briselē (Beļģija) notiks Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme par ES budžeta jautājumiem. Tajā pirmajā lasījumā izskatīs ES 2008. gada budžeta projektu. Latvijas pozīciju sanāksmei Ministru kabinets apstiprināja 10.jūlija sēdē.

ECOFIN sanāksmē Latvijas delegāciju vadīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, delegācijas sastāvā būs arī FM specializētais atašejs ES budžeta jautājumos LR pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe, FM Budžeta departamenta direktores vietniece un ES budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un Budžeta departamenta ES budžeta nodaļas vecākā referente Elīna Brangule.

Sanāksmē valstu pārstāvji tiks aicināti paust viedokli par ES prezidentūras ierosinājumu, kas paredz noteikt mazāku budžeta apjomu, nekā sākotnēji bija piedāvājusi Eiropas Komisija (EK). Prezidentūras ierosinājumā paredzēts 128 401,21 milj. eiro budžeta apjoms saistību apropriācijās un 119 410,25 milj. eiro - maksājumu apropriācijās. Tas ir attiecīgi par 716,986 milj. eiro un par 2 122,81 milj. eiro mazāks apjoms kā EK piedāvājumā.

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Latvija saņēmusi aplausus, un pret Latvijas iestāšanos eirozonā nav izskanējuši iebildumi, mikroblogošanas vietnē Twitter raksta Andris Vilks.

ECOFIN sanāksmē tika skatīta eirozonas dalībvalstu rekomendācija par eiro ieviešanu Latvijā un ES Padomes rekomendācijas dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, un tajā piedalījās Latvijas Finanšu ministrijas pārstāvji, tostarp ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien eirozonas finanšu ministri devuši zaļo gaismu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns pauda, ka Latvijas pieredze liecina, ka valsts var veiksmīgi pārvarēt krīzi, lai cik smaga tā būtu, un no krīzes var iziet vēl spēcīgāka.

Pirmdien, 7. novembrī, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedalās Eirogrupas sanāksmē, savukārt otrdien, 8. novembrī, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt Banku savienības eirozonas aktualitātes, kā arī diskutēt par izaugsmes un nodarbinātības aspektiem, vērtējot nacionālos maksātnespējas ietvarus. Tāpat plānots iepazīties ar aktuālo progresu Grieķijas finansiālās palīdzības programmā un rezultātiem Grieķijas valsts pārvaldes modernizēšanas, ilgtspējīgas valsts finanšu pilnveidošanas un konkurētspējas un izaugsmes uzlabošanas jomās.

Eirogrupā paredzēts pārrunāt arī aktualitātes saistībā ar Kipras un Spānijas finansiālās palīdzības pēc-programmas uzraudzību, sanāksmes noslēgumā diskusijas tiks veltītas inflācijas attīstības jautājumiem eirozonā.

No 9. līdz 10. novembrim Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Briselē, informē FM.

Eirogrupas laikā paredzēts pārrunāt esošo situāciju Grieķijā un panākto progresu attiecībā uz Saprašanās memorandā noteiktajiem politikas pasākumiem. Sanāksmes dalībniekus paredzēts informēt arī par Spānijas pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem.

Tāpat Eirogrupā tiks uzklausīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par 2015. gada rudens prognozēm, īpašu uzmanību pievēršot fiskālajai situācijai un tieši budžeta plānu projektiem. Prognozes liecina, ka attīstības ziņā 2015. gads tiek gaidīts līdzīgs 2014. gadam.

Savukārt ECOFIN padomes sanāksmē plānots apstiprināt Padomes secinājumus par EK Rīcības plānu Kapitāla tirgu savienības izveidei. Tāpat paredzēts informēt par esošo situāciju un progresu Banku savienības elementu ieviešanā Eiropas Savienības dalībvalstīs.

No 11. līdz 12. februārim Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un valsts sekretāres vietniece fiskālās politikas jautājumos Līga Kļaviņa piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā EK klātesošos iepazīstinās ar izvairīšanās no nodokļu nomaksas pakotnē piedāvātajiem jaunajiem priekšlikumiem, informē FM.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tajā skaitā uzklausīt Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto informāciju par ziemas ekonomiskajām prognozēm. ES ekonomikas izaugsme 2016. gadam tiek plānota 1,9% apmērā un 2017. gadam – 2,0% apmērā. Savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme gan 2016., gan 2017. gadam ir samazināta par 0,1 procentpunktu – attiecīgi līdz 1,7% un 1,9%. Latvijas ekonomikai EK 2016. gadam prognozē 3,1% un 2017. gadam – 3,2% procentu izaugsmi.

Tāpat sanāksmes tematiskajā diskusijā par izaugsmi un nodarbinātību paredzēts pārrunāt publisko finanšu kvalitāti, kā arī apspriest EK izpētes rezultātus par eiro kā valūtas starptautisko nozīmi, kā arī Grieķijas un Portugāles aktuālo finanšu situāciju.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

«Latvija atbalsta operatīvi tapušo ES rīcības plānu ekonomikas stabilizēšanai,» uzsver finanšu ministrs Atis Slakteris, kas šodien piedalījies Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē.

Sanāksmē galvenā uzmanība pievērsta rīcības plānam ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Eiropas Savienībā (ES) un ekonomiskas lejupslīdes novēršanai. Pirms dažām dienām publicētais ziņojums paredz īstermiņa pasākumus impulsa sniegšanai ekonomikai 200 miljardu eiro apmērā.

«Pašreizējā situācijā dot impulsu 1.2% apmērā no IKP ir sarežģīti. Veids, kā ES jaunās dalībvalstis, tostarp Latvija, var sniegt nozīmīgu devumu tautsaimniecībai, ir sekmīgi izmantot piešķirto ES fondu finansējumu un nodrošināt tiem nacionālo līdzfinansējumu. Tāpēc ir nepieciešams rast individuālu pieeju katrai dalībvalstij,» skaidro A. Slakteris.

Tabakas akcīzes nodokļa celšana Baltijas valstīs varētu veicināt nelegālās tirdzniecības pieaugumu.

To atzinis finanšu ministrs Einars Repše, kurš pašlaik piedalās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

ECOFIN sanāksmes laikā tiek diskutēts par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm ES. Tiek izskatīti vairāki būtiski grozījumi Eiropas Kopienas tiesību aktos par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas izstrādājumiem, lai modernizētu un vienkāršotu esošos noteikumus, palielinātu to pārredzamību un pilnīgāk integrētu apsvērumus par sabiedrības veselību.

«Lielākā daļa no piedāvātajiem grozījumiem ir atbalstāma, tas ir nopietns solis vienošanās virzienā. Taču ir jāņem vērā arī katras dalībvalsts ekonomiskās situācijas individuālas īpatnības, lai lēmums būtu pieņemts valstu objektīvo interešu un iespēju robežās. Ņemot vērā Baltijas valstu tiešās robežas ar citām valstīm, šāds lēmums varētu palielināt arī nelegālās tirdzniecības apjoma pieauguma risku,» sanāksmē norādīja finanšu ministrs E. Repše.

Otrdien, 3. jūnijā, Latvijas delegācija finanšu ministra Ata Slaktera vadībā piedalās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiek Luksemburgā.

“Diskusijā par pārtikas cenu celšanos ir nepieciešams ne tikai atzīt faktu, ka nozīmīga loma šajā procesā ir straujam naftas produktu cenu pieaugumam, bet arī attiecīgi atspoguļot šo faktu politikas iniciatīvu priekšlikumos tajās robežās, ko nosaka esošā ES likumdošana,” savā uzrunā sacīja fianšu ministrs A.Slakteris. “Neseno notikumu kontekstā, ir noteikti jāizvērtē priekšlikums palielināt minimālās akcīzes nodokļa likmes komercdarbībā izmantojamajai degvielai. Vēlos uzsvērt, ka šādas izmaiņas nopietni pasliktinās situāciju, it īpaši jaunajās ES dalībvalstīs.”

A.Slakteris atzinīgi novērtēja iniciatīvu veikt Kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”. “Latvija uzskata, ka ir jāsamazina nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, izlīdzinot atbalsta maksājumus lauksaimniekiem starp ES dalībvalstīm kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros,” sacīja finanšu ministrs.

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt Latvijai vidējā termiņa aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā. ES pārstāvji tā nolēmuši otrdien, balsojot Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

A. Slakteris augsti novērtēja sadarbību ar Eiropas Komisiju Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmas tapšanas laikā. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai. Latviju ECOFIN sanāksmē pārstāv finanšu ministrs A. Slakteris, viņa padomniece Ingūna Gulbe, kā arī citi Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio A. Slakteris sacīja, ka Latvija no savas puses ir izpildījusi visus mājas darbus, lai saņemtu aizdevumu. "Kamēr mēs pildīsim programmu - spēsim mazināt budžetu, izdevumus, nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, programma nav apdraudēta. Programma var kļūt apdraudēta, ja lēmuma pieņēmēji nespēj pieņemt lēmumus. Kaut gan, protams, parādās tādas runas, kas dara mani piesardzīgu, bet uz šo brīdi es domāju, ka tas nebūs tik smagi, lai mums nepiešķirtu šo aizdevumu," klāstīja A.Slakteris.

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Līdz 11. maija plkst. 13.00 pretendenti var pieteikties Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem.

Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība). Piesakoties izsolei, pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz 5 miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.