Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.
Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
Fragments no intervijas
Nereti mediju vidē parādās izteikumi, ka, ja fondu līdzekļus neizlieto laikā, tad nauda tiek zaudēta. Ja viss šobrīd gājis gludi, tad kādēļ tādas runas?
Es pieļauju, ka tiek jaukti ES fondi un Atveseļošanas fonds. Atveseļošanas fonds ir nedaudz cits un unikāls instruments. Proti, Atveseļošanas fonda gadījumā Eiropas līderi vienojās aizņemties finanšu tirgos naudu, lai dotu šo grantu finansējumu pandēmijas seku mazināšanai. Tā arī radās šis īstermiņa instruments, kas atšķirībā no ES fondiem ir centralizēti pārvaldīts un sastāv no diviem blokiem. Viena daļa ir investīciju, bet otra - reformu daļa. EK dalībvalstīm maksā par reformu rezultātu sasniegšanu un izpildi. Katrai dalībvalstij ir unikāli mērķrādītāji, kas ir jāsasniedz, un atbilstoši ir finansējums. Šajā gadījumā Eiropas Parlamenta regulējums paredz ierobežojumu laikā – gan resursu, gan investīciju ziņā. Tas rada jautājumus. Projektu ieceres var būt lielākas, bet resursa termiņš ir ierobežots. Šādā kontekstā gan potenciālajiem finansējuma saņēmējiem ir jābūt ļoti disciplinētiem, lai iekļautos šajos spēles noteikumos. Tā notiek šī sapludināšana, un beigās satraukums ir par visiem fondiem.
Tālāk konkrēti: kāda šobrīd ir kopaina jaunajā ES plānošanas periodā. Kādas summas Latvijai ir iezīmētas un kādās sadaļās? Vai ir kaut kas no iepriekšējā plānošanas perioda, kad noslēdzas apgūšana?
Plānošanas perioda līdz 2027. gadam programma ir aktīvā fāzē. Mums ir pieejami aptuveni 5 miljardi eiro. Tie ir sadalīti sešos prioritārajos virzienos. Finansējums ir pieejams gan ekonomiskajai transformācijai, gan klimatneitrālas ekonomikas attīstībai, zaļākai, viedākai, sociāli iekļaujošai Eiropai, būtībā visās jomās, kur caur publiskajām investīcijām mēs varam veicināt ekonomisko konverģenci, attīstību un mūsu pilsoņu labāku dzīves kvalitāti. Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā šīs ir investīcijas gan fiziskās infrastruktūras veidošanai, gan pakalpojumu nodrošināšanai, gan to pieejamībai. Spektrs ir līdzīgs kā iepriekš.
Visu rakstu lasiet 9.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
