Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padome ceturtdien nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.

Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes priekšsēdētāja amatā ikgadējās rotācijas kārtībā iecelts Arēnijs Jackus, liecina "RB Rail" publiskotā informācija.

"RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trim gadiem. Katrs akcionārs - Igaunija, Latvija un Lietuva - izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.

"RB Rail" padomē līdz ar Jackus turpina strādāt Ģirts Rūda, Keits Kasemets, Sandors Līve, Arnis Kākulis un Romass Šveds. Pagājušajā gadā padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Līve.

"RB Rail" informē, ka Jackus patlaban ieņem "Rail Baltic" Lietuva vadītāja amatu "LTG". Lietuvas Satiksmes ministrijā (SM) viņš sācis strādāt no 1997.gada, kur ieņēma direktora amatu dažādos SM stratēģiskajos departamentos, kas atbildīgi par stratēģisko plānošanu un finansēm, Eiropas Savienības (ES) investīciju administrēšanu un projektu ieviešanu, kā arī starptautiskajām attiecībām un ES lietām.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir apmēram skaidrs, kuras amatpersonas pārkāpušas pilnvaras "Rail Baltica" ieviešanā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra prokurors.

Gala rezultātā prokurors saskatīja pazīmes, kuras norāda, ka amatpersonas iespējami ir rīkojušās pret tām dotajām pilnvarām vai pārkāpjot pilnvaras, sacīja Stukāns, papildinot, ka prokuratūrai ir apmēram skaidrs, par kurām amatpersonām ir runa, taču publiski par to nedrīkst runāt, jo ir sākts kriminālprocess un tajā ir jānostiprina pierādījumi.

LETA jau ziņoja, ka, noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūra, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā informēja prokuratūra, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Kriminālprocess nav sākts pret konkrētām amatpersonām.

Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Izmeklēšanas interesēs detalizētākas ziņas par sākto kriminālprocesu patlaban netiks sniegtas.

Satiksmes ministrijas (SM) pienākums ir sasniegt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" mērķus visefektīvākajā veidā ar pieejamo finansējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot Eiropas Revīzijas palātas pausto, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

FM skaidro, ka "Rail Baltica" projekta finansēšana pamatā ir plānota, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda līdzekļus, attiecīgi nodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu, kas tiek plānots saskaņā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat FM uzsver, ka "Rail Baltica" projekta vadību, koordināciju un sekmīgu īstenošanu nodrošina SM, kuras pienākums ir sasniegt projekta mērķus efektīvākajā veidā ar pieejamo finansējumu, primāri nodrošinot pamattrases izbūvi.

Vienlaikus FM norāda, ka būtisks priekšnosacījums projekta sekmīgai pabeigšanai ir visu projektā iesaistīto Baltijas valstu vienota un koordinēta rīcība, tostarp sarunās ar ES atbildīgajām institūcijām, kā arī pārdomāta projekta risku vadība.

Latvijā dzelzceļa "Rail Baltica" pirmajā kārtā viensliežu ceļu risinājums uz divsliežu uzbēruma pamattrasē ļautu ietaupīt 1,169 miljardus eiro, aģentūrai LETA sacīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, pamatojoties uz Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" aplēsēm.

SM informēja, ka projekta ieviesēji visās trijās Baltijas valstīs ir vienojošies "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā būvēt divsliežu uzbērumu ar viensliežu ceļu, bet visa saistītā infrastruktūra, uzbērums, satiksmes pārvadi un tilti plānoti pilnā apmērā - ar iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt divus sliežu ceļus, tādējādi nodrošinot pilnu sākotnēji plānoto infrastruktūras kapacitāti.

Tāpat SM norādīja, ka lēmums plānotā divsliežu ceļu vietā izbūvēt viensliežu ceļu ļauj samazināt sākotnējās investīcijas, taču nākotnē sadārdzinās otrā sliežu ceļa izbūvi.

SM atzīmē, ka šādu lēmumu nevar pieņemt viena valsts individuāli, nekonsultējoties ar kaimiņiem, jo tas ietekmēs visas līnijas infrastruktūras kapacitāti, vilcienu kustības grafiku, ietekmi uz ātrumu, apdzīšanas iespējas un citus aspektus.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro, otrdien izskanēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) uzsvēra, ka, nesaņemot šādu finansējumu, "Rail Baltica" pirmo kārtu neizdosies pabeigt līdz 2030. gadam, un tās pabeigšana var ievilkties līdz 2050. gadam. Arī vairāki citi komisijas deputāti pauda pārliecību, ka projekta pirmo kārtu nekādā veidā nav iespējams pabeigt līdz 2030. gadam.

Briškens pēc komisijas sēdes skaidroja, ka 2050. gads domāts vairāk ironiskā nozīmē, vienlaikus akcentējot, ka šobrīd sāktajās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās Latvijas Ministru prezidentei sadarbībā ar pārējiem Baltijas valstu kolēģiem ir jāizcīna šie trīs līdz četri miljardi, pretējā gadījumā "Rail Baltica" projekta pabeigšana patiešām var ievilkties ilgā nākotnē uz vairākiem ES daudzgadu budžeta periodiem.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Ministrijā norāda, ka līdz 2025. gada nogalei Eiropas Komisija (EK) ir izsludinājusi vairākus Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu uzsaukumus, atlasījusi projektus un noslēgusi līgumus par visu 2021.-2027. gada plānošanas periodam pieejamo EISI finansējumu.

Vienlaikus 2025. gada oktobrī tika parakstīts noslēdzošais 2024. gada EISI uzsaukuma finansēšanas līgums, kas ļauj apzināt patlaban pieejamos līdzekļus "Rail Baltica" pamattrases uzbēruma būvniecībai Latvijā līdz nākamā plānošanas perioda sākumam 2028. gadā.

Atbilstoši noslēgtajiem EISI finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem kopumā ir pieejami nepilni 700 miljoni eiro. Šī summa ietver gan tiešās būvniecības izmaksas, gan ar būvniecību saistītās papildu izmaksas, tostarp būvuzraudzību, autoruzraudzību, FIDIC inženieru pakalpojumus un projektu vadību.

Latvija nokavētu dzelzceļa "Rail Baltica" projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.

Raidījuma veidotāji atzīmē, ka pēdējos gados "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi pagarināti vairākkārt - vairākos līgumos par ES finansējumu programmā "Connecting Europe facility" (CEF) pēdējais termiņš bija 2024.gada 31.decembris.

Satiksmes ministrijā (SM) raidījumam apstiprināts, ka projektēšana lielākajā daļā "Rail Baltica" pamattrases, kuras pasūtītājs ir Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", aizvien nav pabeigta, tāpēc Latvija ir zaudējusi projektēšanai pieejamo, bet neizmantoto CEF finansējumu.

Zaudēto naudu vairs nevar izmantot projektēšanas darbiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, un to nevar izmantot arī citām projekta aktivitātēm, secinājuši raidījuma veidotāji.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektā Latvijā būvniekiem ir dota atļauja sākt būvdarbus 30-35 kilometru garā posmā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Viņš norādīja, ka Latvijā "Rail Baltica" projektā no apmēram 50-55 kilometriem, kuriem ir pieejams finansējums, būvniekam ir nodoti apmēram 30-35 kilometri, lai varētu sākt būvniecības darbus.

Daugavietis minēja, ka Latvija projekta īstenošanā ir mainījusi prioritātes un šobrīd koncentrējas uz pamattrases izbūvi, kamēr sākotnēji darbi tika sākti ar Rīgas loka izveidi, kas ir tehniski vissarežģītākais posms projektā. "Vai Rīgas loks ir slikta investīcija? Domāju, ka mēs ātrāk vai vēlāk nonāksim līdz Rīgas lokam," viņš sacīja.

Tostarp "RB Rail" finanšu direktors pauda viedokli, ka vēl viens tilts pār Daugavu Rīgā noteikti būs nepieciešams, jo esošā dzelzceļa tilta kapacitāte, visticamāk, nespēs nodrošināt nepieciešamo intensitāti. "Lai nebūtu vilcienu sastrēgumu, mums to tiltu agrāk vai vēlāk jebkurā gadījumā vajadzēs," sacīja Daugavietis.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro, ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūru secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.

Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta astoņu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa "Rail Baltica" projektam.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš - 2030. gads - netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp "Rail Baltica" projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojuma sagatavošanas laikā "Rail Baltica" oficiālā izmaksu aplēse bija 5,8 miljardi eiro 2017. gada cenās. Ziņojumā palāta uzsvēra, ka izmaksas varētu pieaugt līdz septiņiem miljardiem eiro. Savukārt atbilstoši 2024. gadā veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei projekta kopējās izmaksas ir palielinājušās līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gada cenās.

Līdzekļus turpmākai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Latvijas posma realizācijai paredzēts piesaistīt no jaunā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta, kura projektā patlaban ir paredzēts ievērojams pieauguma finansējums transporta jomā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka 2026. gada valsts budžetā "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzēti 260 miljoni eiro, un ir svarīgi kāpināt būvdarbu tempu.

Siliņa pauda, ka vidējā termiņā uzsvars ir uz ES atbalsta palielināšanu un stingru disciplīnu izmaksās.

Patlaban Satiksmes ministrijai ir uzdevums kopā ar projekta realizētājiem strādāt pie "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksu samazināšanas. Savukārt valdības mērķis, pēc premjeres skaidrotā, ir panākt maksimālu atbalstu šim projektam nākamajā ES budžetā. "Kā līdz šim, projektu tiek plānots finansēt pamatā no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, papildus izmantojot Kohēzijas politikas un militārai mobilitātei pieejamajos līdzekļus," teica Siliņa.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) rosinājusi otrdien, 10. martā, valdībā lemt par divām dienesta pārbaudēm saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, liecina premjeres ieraksts vietnē "X".

Viņa skaidro, ka komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" rīkotais iepirkums, savukārt pārbaudē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvieš skaidrība par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

"Sabiedrībai ir jābūt skaidrai, detalizētai informācijai par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, to pamatotību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību," uzver Siliņa.

Viņa arī pauž, ka "Rail Baltica" ir jāuzbūvē, un tas ir drošības un attīstības jautājums. Vienlaikus tikpat svarīgi ir to īstenot atbildīgi un ar skaidru finanšu izlietojumu, uzskata premjere.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posms līdz Viļņai tiks būvēts pēc 2030.gada, kad būs pabeigta pamata līnijas būvniecība, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Kā norādīja ministrijā, līdz Eiropas standarta sliežu platuma posma izbūvei starp Viļņu un Kauņu tiks izmantots maināmu sliežu mehānisms.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis sacīja, ka "Rail Baltica" posms uz Viļņu tiks izbūvēts, tiklīdz būs nodrošināts nepieciešamais finansējums pēc pamattrases pabeigšanas.

Viņš apliecināja, ka Viļņa ir būtiska "Rail Baltica" daļa, taču primāri ir jānodrošina Lietuvas savienojums ar Rietumeiropu caur Kauņu.

Lietuva jau ir nodrošinājusi 1,6 miljardu eiro finansējumu "Rail Baltica" projektam līdz 2030.gadam un centīsies iegūt vēl četrus miljardus eiro.

Pašlaik Lietuvā tiek būvēts 46,3 kilometru garš "Rail Baltica" posms starp Kauņu un Panevēžu, un paredzams, ka līdz gada beigām darbi tiks pabeigti 114 kilometru garā posmā.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.