Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Berlīnē un citās Vācijas pilsētās lielveikaliem Aldi «loģistikas kļūdas» dēļ banānu kravas vietā piegādāti 140 kilogrami kokaīna, ziņo The Local.

Policijai uz paplātes pasniegta lielākā kokaīna krava, kas atklāta pēdējo 14 gadu laikā.

Kokaīns bija paslēpts starp banāniem, kas kopumā nosūtīti uz pieciem Aldi veikaliem. Atrastā kokaīna apjoms vērtējams aptuveni sešu miljonu eiro apjomā.

Banāni ir no Kolumbijas un tika sūtīti vispirms uz Hamburgu, bet pēc tam uz Berlīni, kur tie piegādāti pasūtītājiem. Tiek pieņemts, ka Aldi lielveikalos kokaīns nonācis narkokurjeru «loģistikas kļūdas» pēc.

Kokaīna krava nonākusi arī Aldi veikalos Kopenikā, Rānsdorfā, Vilmersdorfā, Veltenā un Brandenburgā.

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Ir sākta gada sākumā Koknesē izņemtās vērienīgās kokaīna kravas iznīcināšana, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš neprecizēja, kādā veidā kokaīns tiek iznīcināts, bet uzsvēra, ka krimināllietas izmeklēšanā notiek virzība un policija «jau diezgan daudz ko saprot, kā tas ir bijis».

Patlaban šajā lietā pie atbildības sauktas desmit personas, bet vēl atsevišķi cilvēki ir izsludināti meklēšanā, klāstīja Valsts policijas priekšnieks.

Kā ziņots, šogad 8.janvārī VP sadarbībā ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju, Ekvadoras policiju un pretterorisma vienību «Omega» Kokneses novadā uzgāja kravu ar 42 kartona kastēm, kas visticamāk, sūtītas no Ekvadoras. Kastēs atradās 2195 briketes ar dažādiem logo - «TNT», «Badboys», «Gold» un ar delfīna attēlu. Šajās kastēs bija paslēpts kokaīns.

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Francija līdz šim uz parādu krīzes izaicinājumiem ir atbildējusi, palielinot nodokļus un īpaši nesamazinot valsts tēriņus. Francijas nodokļu sistēma nereti kritizēta kā necaurredzama un sarežģīta, kas vislielāko slogu uzliek vidusšķirai. Tomēr pēc pavasarī paredzētajām vēlēšanām situācija var mainīties, vēsta žurnāls Time.

Francijas taupības plānu ietvaros ir paredzēta budžeta deficīta samazināšana no 199 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā līdz 103 miljardiem dolāru 2012. gadā. Tāpat tuvākajās desmitgadēs Francija plāno arī smazināt savu valsts parādu, kas sasniedzis 1,7 triljonus ASV dolāru.

Tomēr, pretēji parādu krīzes nomāktajām valstīm, kā, piemēram, Grieķijai, Spānijai un Īrijai, kuras ievērojami samazinājušas savus tēriņus, iesaldējušas sabiedriskā sektora darbinieku algas un «apcirpušas» sociālās programmas, Francija cenšas panākt sabalansētu budžetu un lielāko uzmanību pievērš ienākumu pieaugumam ar nodokļu palīdzību.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.

Francijā no trešdienas atkal atļauts pusdienot kafejnīcu un restorānu iekštelpās, bet nakts komandantstunda sāksies plkst.23., nevis plkst.21, kā līdz šim.

Francijā no 19.maija darbu vairākos posmos atsāka kafejnīcas, restorāni, kinoteātri, citas kultūras iestādes un uzņēmumi, kas bija spiesti savu darbību apturēt Covid-19 pandēmijas dēļ.

No trešdienas mīkstināti ierobežojumi kultūras iestādēm, kas arī durvis vēra 19.maijā.

Kafejnīcām un restorāniem no 19.maija bija atvērtas terases, bet telpās no trešdienas atļauts līdz sešiem galdiņiem.

Tāpat no trešdienas Francija atver savas robežas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem.

Tomēr faktiski visā Francijā ārā joprojām obligāti jāvalkā sejas maskas.

30.jūnijā Francija plāno pilnībā atvērt ekonomiku.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Francijas prezidents Fransuā Olands pieļāvis iespēju, ka varētu tikt nacionalizēta pasaules lielākā tērauda ražotāja ArcelorMittal rūpnīca, tādējādi pastiprinot valdošās bažas, ka Francija investoriem kļūst aizvien nedraudzīgāka.

Savukārt Francijas Rūpniecības ministrs pavēstījis, ka ArcelorMittal īpašnieks, pasaules bagātākais indietis Lakšmi Mitals, Francijā vairs nav gaidīts.

Oktobrī ArcelorMittal, kas Francijā nodarbina aptuveni 20 tūkstošus cilvēku, pavēstīja, ka gatavojas Florangas ražotnē pārtraukt divu domnu krāšņu darbību, norādot, ka tās sarežģītajos tirgus apstākļos nav konkurētspējīgas. Krāšņu slēgšana apdraud vairāku simtu cilvēku darbavietas. Pēc Francijas valdības iebildumiem, kompānija lika sešdesmit dienu laikā Francijas valdībai atrast krāšņu pircēju. Valdībai izdevās atrast pircēju visai ražotnei, bet kompānija ražotni kopumā nevēlas pārdot.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Gadu pēc tam, kad Lemānā tika iekarotas divas augstākās pjedestāla vietas, Peugeot atkal ir gatavs cīnīties par uzvaru. Visu gadu ilgušie sagatavošanās darbi ir komandu turējuši lielā spriedzē.

«Uzvara 2009. gada Lemānas 24 stundu braucienā deva mums zināmu sirdsmieru,» stāsta Peugeot Sport direktors Olivier Quesnel.

«Pagājušajā gadā jutāmies piespiesti pie sienas. Mēs, protams, vienmēr esam izjutuši spiedienu, taču šoreiz spriedze mums palīdz. Tās ir pasaulē lielākās sacensības un uzvara pār Audi mums deva iemeslu būt lepniem. Esam ieguldījuši daudz pūļu, lai sagatavotos un uzvarētu, taču zinām, ka tik gara brauciena laikā viss var gadīties un, neraugoties uz lielo darbu, beigās tomēr tieši Lemāna izlems, kurš uzvarēs. Es domāju, ka šis brauciens būs ļoti intensīvs, jo esmu drošs, ka arī mūsu galvenais konkurents savā attīstībā ir gājis uz priekšu. Mēs to redzējām jau Spa. Nedrīkst nenovērtēt arī citas automašīnas, piemēram, Aston Martin, kura maksimālais ātrums, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir palielinājies un kas liks mūsu braucējiem uzņemties zināmus riskus apdzīšanas laikā. Mūsu automašīnai šis ir jau ceturtais sacensību gads un tādēļ, neraugoties uz pagājušā gada uzvaru, mums atkal nākas ļauties pašiem un izaicināt citus,» Tā viņš. Papildus līdzšinējiem partneriem - Total, Michelin, Bosch, Dow, Eurodatacar, Peugeot Financement un BRM, Peugeot Sport no šī gada Lemānā atbalsta arī PlayStation.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Francijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni nav ne pieaugusi, ne palielinājusies, liecina šīs piektdienas Francijas statistikas dati.

Jānorāda, ka pirms tam ekonomisti bija gaidījuši, ka Francijas ekonomika šajā laikā periodā būs palielinājusies par 0,3% (aptaujas rezultātu mediāna).

DB jau rakstīja, ka pēc tam, kad viena no trim galvenajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Standard & Poor's samazinājusi pasaules ekonomikas flagmaņa ASV kredītreitingu, reālā drošībā, domājams, nevar justies arī citas attīstītās valstis, kurām piešķirti augstākie iespējamie kredītreitingi. Šobrīd pasaules finanšu tirgos tiek runāts par to, ka vistuvāk šāda veida reitingu samazinājumam ir Francija.

Šobrīd gan visas trīs reitingu aģentūras ir apstiprinājušas Francijai visaugstāko kredītreitingu, kas nozīmē, ka tuvāko mēnešu laikā pārsteigumi šajā jomā var nebūt. Tomēr ilgākā termiņa bažas ir pamatotas. Franciju, līdzīgi kā citas parādu nomocītās valstis, visticamāk, gaida ļoti lēna ekonomikas augšupeja, kas neļaus šai valstij ātri izkļūt no parādiem (valsts parāda apjoms šai valstij ir uzblīdis līdz 85% no IKP).

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

McDonald's reklāma Francijas tirgum, kurā skarta geju tēma, izraisījusi plašas diskusijas visā pasaulē, vēsta nydailynews.com.

Reklāmas sākumā redzams jauns zēns, kurš runā pa tālruni ar savu mīļoto un skatās uz viņu klases fotogrāfiju, bet, redzot, ka atgriežas tēvs, sarunu pārtrauc, sakot: «Es pēc tevis ilgojos.»

Tēvs pamana klases fotogrāfiju un sāk stāstīt par savu jaunību, sakot: «Tu izskaties tāpat kā es tādā vecumā. Ļauj man tev pastāstīt, es biju dāmu vīrietis!»

Tad viņš saka savam dēlam: «Žēl, ka tavā klasē ir tikai zēni...» Zēns pasmaida, un uz ekrāna parādās reklāmas sauklis.

Kā vēsta medijs, dažas grupas apšauba reklāmas motīvus, citi savukārt slavē reklāmu par spēju izvairīties no stereotipiem.

McDonald's zīmola direktore Francijā Natālija Legarlantezeka stāstījusi, ka reklāma tikai aplūko to, kāda šodien ir Francijas sabiedrība.