Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Būtiski, ka ar DORA finanšu sektora uzraugu lokā pirmo reizi nonāk arī kritisko IT trešo pušu pakalpojumu sniedzēji, tostarp mākoņpakalpojumu sniedzēji. Vienlaikus regulā skaidri noteikts, ka finanšu iestādes DORA noteikumus īsteno proporcionāli, tas ir, ņemot vērā savu lielumu, riska profilu, pakalpojumu un darbību veidu, apmēru un sarežģītību. Šādu apsvērumu dēļ uz dažām finanšu institūcijām attiecas mazāk stingras prasības vai izņēmumi. Turklāt vairākas DORA prasības neattiecas uz “mikrouzņēmumiem” jeb finanšu institūcijām (izņemot tirdzniecības vietas, centrālos darījumu partnerus, darījumu reģistrus un centrālos vērtspapīru depozitārijus), kuras nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 miljonus eiro.

Kopumā DORA prasības var iedalīt četros virzienos: (i) IKT risku pārvaldība; (ii) IKT incidentu ziņošana; (iii) operacionālās noturības testēšana; un (iv) trešo pušu IKT pakalpojumu sniedzēju risku pārvaldība. Katrs virziens no finanšu iestādes prasīs būtisku sagatavošanos, jo DORA lielu uzsvaru liek uz IKT risku pārvaldības procesu dokumentēšanu un regulāru ziņošanu uzraugošajām iestādēm. Kamēr pirmie trīs virzieni vairāk vai mazāk ir iestādes iekšējā pārziņā, ceturtais varētu izrādīties ietilpīgākais, jo tajā iesaistīti arī visi finanšu iestādes IKT pakalpojumu sniedzēji. Turpmāk sīkāk tieši par to, kā finanšu iestādēm turpmāk būs jāorganizē trešo pušu IKT pakalpojumu sniedzēju risku pārvaldība un kā tam sagatavoties.

Trešo pušu IKT pakalpojumu sniedzēju risku pārvaldība

Trešo pušu IKT pakalpojumu sniedzēju risku pārvaldība pēc būtības aptver to, kā finanšu iestāde veido, uztur un izbeidz attiecības ar saviem IKT pakalpojumu sniedzējiem (substantīvais elements) un to, kā finanšu iestāde ved šo attiecību uzskaiti (formālais elements). Taču, pirms tos apskatām sīkāk, jāiepazīstas ar diviem DORA pamatjēdzieniem, proti, kas ir IKT pakalpojumi un kritiski svarīgas un svarīgas funkcijas.

IKT pakalpojumi ietver ar IKT sistēmu starpniecību sniegtus digitālos un datu pakalpojumus, tostarp aparatūras nodrošināšanu, atbalsta pakalpojumus, bet neskaitot analogās telefonijas pakalpojumus. Palīdzēt apzināt visus izmantotos IKT pakalpojumus finanšu iestādēm palīdzēs DORA īstenošanas tehniskie standarti (ITS), kuros būs ietverts (neizsmeļošs) saraksts ar IKT pakalpojumu veidiem.Kritiski svarīgas vai svarīgas funkcijas ir funkcijas, kuru traucējumi vai nepieejamība būtiski pasliktinātu finanšu iestādes finanšu darbības rezultātus vai tās pakalpojumu un darbību stabilitāti un pieejamību, vai būtiski ietekmētu finanšu iestādes spēju izpildīt tās saistības. To būtiskuma dēļ šīm funkcijām būs piemērojamas papildu prasības.

Līgumi ar IKT pakalpojumu sniedzējiem

DORA regulē finanšu iestādes rīcību pirms līguma ar IKT pakalpojumu sniedzēju noslēgšanas, līgumā obligāti iekļaujamās klauzulas un līguma izbeigšanu. Finanšu iestādes attiecībām ar katru konkrēto IKT pakalpojumu sniedzēju jābūt noregulētām vienā rakstveida līgumā. Pirms līguma noslēgšanas finanšu iestāde novērtē, vai līgums skars kritiski svarīgu vai svarīgu funkciju, jo tas noteikts, kādi noteikumi konkrētajām līgumattiecībām ir piemērojami. Finanšu iestādei jāveic arī riska novērtējums par IKT pakalpojuma ietekmi uz finanšu institūciju un visiem tās riskiem, tostarp operacionālajiem riskiem, juridiskajiem riskiem, IKT riskiem, reputācijas riskiem, datu aizsardzības riskiem, kā arī IKT koncentrācijas riskiem.

Līdzīgs novērtējums jāveic arī par IKT pakalpojuma sniedzēju. Attiecībā uz IKT pakalpojumiem, kas atbalsta kritiski svarīgas un svarīgas funkcijas, finanšu iestādei ir jāizveido rīcībpolitika, kurā cita starpā aprakstīts process IKT pakalpojumu sniedzēju atlasei un novērtēšanai, ievērojot DORA noteiktās minimālās prasības. Rīcībpolitika ir viena no ar trešo personu saistītā IKT riska stratēģijas daļām, kas finanšu iestādēm jāizstrādā, veidojot kopējo IKT riska pārvaldības sistēmu.

DORA paredz arī plašu līgumā obligāti ietveramo noteikumu katalogu, jo īpaši attiecībā uz IKT pakalpojumiem, kas atbalsta kritiski svarīgas vai svarīgas funkcijas. Tām finanšu institūcijām, kas esošos līgumus ar IKT pakalpojumu sniedzējiem veidojušas, ievērojot Eiropas Banku iestādes (EBI) Pamatnostādnes par ārpakalpojumu izmantošanu vai EBI pamatnostādnes par IKT un drošības risku pārvaldību, liela daļa no obligāti iekļaujamajiem noteikumiem būs pazīstami. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka esošais līgums atbilst DORA prasībām, jo DORA un pamatnostādņu katalogs nepārklājas pilnībā. Turklāt DORA IKT pakalpojumu definīcija ir daudz plašāka par EBI pamatnostādnēs lietoto ārpakalpojuma jēdzienu, kas attiecas tikai uz funkcijām, ko parasti finanšu iestāde pildītu pati. Praktiski tas nozīmē, ka finanšu iestādei ir jāidentificē visi tās izmantotie IKT pakalpojumi, pakalpojumu sniedzēji un ar tiem noslēgtie līgumi.

Tālāk jāizvērtē, vai esošais līgums jau atbilst DORA prasībām, vai tam ir nepieciešami grozījumi, vai arī (ļoti apjomīgu grozījumu gadījumā) efektīvāk ir slēgt jaunu līgumu.DORA ietver prasības arī par līgumu izbeigšanu. Finanšu institūcijām līgumā jāiekļauj vairāki apstākļi, kuriem iestājoties, tām ir tiesības līgumu izbeigt. Tie primāri saistīti ar drošības un IKT pakalpojumu sniedzēja rūpības apsvērumiem. Attiecībā uz kritiski svarīgām un svarīgām funkcijām finanšu iestādei jāievieš un jādokumentē atkāpšanās stratēģijas jeb rīcības plāns gadījumam, ja izvēlētais IKT pakalpojumu sniedzējs funkciju nevar nodrošināt vai finanšu iestāde vēlas mainīt pakalpojumu sniedzēju. Šīs atkāpšanās stratēģijas ietver vismaz alternatīvus risinājumus un pārejas plānus pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo pakalpojumu un datu izņemšanai un to drošai nodošanai personai, kas turpmāk nodrošinās attiecīgo funkciju. Turklāt atkāpšanās stratēģijas jāievieš jau pirms līguma noslēgšanas.

IKT pakalpojumu līgumu reģistrs

Kā minēts iepriekš – trešo pušu IKT pakalpojumu sniedzēju risku pārvaldība ietver arī uzskaites elementu. Ar trešo personu saistītā IKT riska stratēģijas otra daļa ir informācijas reģistrs, kas aptver katru līgumisku vienošanos par IKT pakalpojumu izmantošanu. Vienkārši sakot, finanšu iestādei ir jāspēj pārskatīt pilnu tās izmantoto IKT pakalpojumu ekosistēmu, kurā skaidri nošķirti tie pakalpojumu sniedzēji, kas atbalsta kritiski svarīgas funkcijas. Šis reģistrs finanšu iestādei nebūt nav jāveido no nulles, jo detalizētas prasības reģistra izstrādei tiks noteikts DORA īstenošanas tehniskajos standartos, kuru pirmais projekts jau ticis publicēts. ITS projekts ietver standarta veidnes reģistra izstrādei vai nu iestādes līmenī, vai uzņēmumu grupas līmenī. Informācijas reģistrs sastāv no 10-14 tabulu kopuma, kuras savstarpēji savieno dažādi sasaistes dati (relational keys), piemēram, līguma lietvedības numurs, IKT pakalpojumu sniedzēja identifikators un funkcijas identifikators. Kopskatā reģistra tabulas sniegs pilnīgu pārskatu pār finanšu iestādes izmantoto IKT pakalpojumu ekosistēmu.

DORA uzliktais pienākumu kopums ir apjomīgs un neapšaubāmi prasīs ievērojamus resursus jau pirms regulas spēkā stāšanās 2025. gada janvārī. Tāpēc finanšu institūcijām jau tagad, pirmkārt, jānoskaidro, vai DORA prasības uz tām attieksies, un, otrkārt, jāapzina, kādus IKT pakalpojumus tās izmanto un cik atbilstoši DORA prasībām ir līgumi, kas noslēgti ar šo pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

BaltCap investē automatizācijas pakalpojumu jomā

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap iegādāsies 70 % Baltijā vadošā automatizācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hansab Group akcijas.

Hansab, kas dibināts 1991. gadā, izstrādā un sniedz drošības, maksājumu apstrādes, tirdzniecības vietu, sūtījumu piegādes, rindu regulēšanas sistēmu, autostāvvietu un citus automatizācijas risinājumus uzņēmumiem no loģistikas, finanšu, mazumtirdzniecības u.c. nozarēm, kā arī publiskā sektora. Uzņēmums darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā, un tam ir 18 biroji un apkalpošanas punkti visā reģionā.

"Hansab ir atzīts uzņēmums, kas ir izveidojis efektīvu, augstas kvalitātes klientu apkalpošanas modeli strauji augošajā automatizācijas jomā," saka BaltCap vadošais partneris Dagnis Dreimanis. "Mēs saredzam plašu iespēju loku šī uzņēmuma izaugsmei, izmantojot BaltCap ilggadējo pieredzi, virzot Baltijas uzņēmumus attīstībai globālajā tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds "East Capital Real Estate Fund IV" no nekustamā īpašuma attīstītāja "Hepsor" meitasuzņēmuma "Hepsor Latvia" iegādājies komerciālo ēku "StokOfiss U30", informē fonda pārstāvji.

Pēc "East Capital Real Estate" vēstītā, darījuma vērtība ir 5,2 miljoni eiro, taču no šīs summas jāatskaita uzņēmuma parādsaistības, tostarp banku aizdevumi un īpašnieku aizdevumi.

Ēka atrodas Ulbrokas ielā, Rīgā, un tās kopējā iznomājamā platība ir 3642 kvadrātmetri.

"East Capital Real Estate" izpilddirektors Madiss Raidma skaidro, ka multifunkcionālo biroju-noliktavu telpu jeb "stock-offices" īpašumi pārstāv jaunu un strauji augošu segmentu.

"Hepsor" pabeidza "StokOfiss U30" būvniecību 2022.gada vasarā. Kopumā šajā kompleksā, kurā ietilps arī "StokOfiss U34", "Hepsor" investēja apmēram 17 miljonus eiro.

"StokOfiss U30" ir multifunkcionāla komerciālā ēka, kas piedāvā "trīs vienā" risinājumu, nodrošinot uzņēmumiem gan tirdzniecības, gan biroja un noliktavu telpas vienuviet. "StokOfiss U30" ēka ir pilnībā iznomāta vairākiem nomniekiem, no kuriem lielākais ir starptautiskais kosmētikas mazumtirgotājs "Douglas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Igaunijā strādājošā tehnoloģiju mazumtirdzniecības grupa Euronics iegādāsies UAB Avitelos prekyba, kas ir viena no lielākajām elektronikas mazumtirdzniecības ķēdēm Lietuvā.

Euronics izpilddirektors Igaunijā un Latvijā Āre Koppels (Aare Koppel) norāda, ka uzņēmuma iegāde sekmēs Avitelos prekyba pozīciju nostiprināšanos Lietuvas tirgū: “Izmantojot Euronics zināšanas un infrastruktūru, Avitelos prekyba var kļūt par lielāko tehnoloģiju mazumtirgotāju Lietuvā.”

Noslēdzoties iegādes darījumam, Euronics kļūs par ietekmīgāko plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības ķēdi Baltijas valstīs. Uzņēmumu grupā kopumā strādās 900 darbinieki visās trīs Baltijas valstīs: gandrīz 500 Igaunijā, 250 Lietuvā un 150 Latvijā. Mazumtirdzniecības tīkls visās trīs valstīs ietvers gandrīz 50 veikalus, kas darbosies 29 dažādas pilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raft Capital piesaista 50 miljonus eiro ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu izaugsmē

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazumtirgotājs Rimi Latvia par 8 miljoniem eiro no Linstow Baltic grupas uzņēmuma ir iegādājies 3.6 ha lielu zemesgabalu blakus t/c Alfa Akropole Rīgā.

Šis ir lielākais zemes darījums pēc platības un vērtības 2023. gadā Rīgā.

Colliers Zemes un Attīstības projektu komanda pārstāvēja pārdevēja - Linstow Baltic grupas uzņēmuma - intereses zemes gabala Brīvības gatvē 382 pārdošanā. Darījums tika reģistrēts š.g. 18. oktobrī.

"Darījums tika noslēgts par 8 miloniem eiro un atbilst Linstow Baltic nākotnes portfeļa stratēģijai. Mēs vēlamies pateikties Rimi Latvia un novēlēt viņiem veiksmīgi realizēt savus attīstības plānus, kā arī pateikt paldies Colliers par izcilu darījuma koordināciju un pārvaldību, un Cobalt Legal par efektīvu juridisko atbalstu," stāsta Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" no šodienas piedāvās parakstīties uz obligācijām līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja kompānijas pārstāvji.

Parakstīties obligācijām varēs līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Obligācijas plānots emitēt 2023.gada 2.novembrī, bet to dzēšanas termiņš ir 2026.gada 2.novembris. Vienlaikus "Eco Baltia" būs tiesības dzēst obligācijas pēc diviem gadiem. Obligāciju fiksētā likme ir 9%.

Obligācijām varēs parakstīties privātie un kvalificētie investori, kuri kopumā varēs iegādāties līdz 10 000 obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram ir 100 obligāciju jeb 100 000 eiro.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot vispārējiem korporatīviem mērķiem, tostarp gaidāmo investīciju projektu un uzņēmumu iegāžu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mediju aizsardzība pret stratēģisko tiesvedību

Db.lv, 07.11.2023

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, LMĒP Ētikas padomes locekle, sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" (LMĒP) 7.novembrī rīko semināru un diskusiju par mediju aizsardzību pret stratēģisko tiesvedību, teikts biedrības paziņojumā.

Biedrība skaidro, ka žurnālistu centieni pievērst uzmanību sabiedrībai svarīgiem jautājumiem arvien biežāk saskaras ar pretdarbību un mēģinājumiem ierobežot vārda brīvību un mediju kā sabiedrības interešu sarga lomu.

Finansiāli spēcīgas organizācijas vēršas pret medijiem un aktīvistiem ar pārmērīgu kompensāciju prasībām un sāk tiesvedības, lai tos iebiedētu un apklusinātu. Arī Latvijā mediji saskaras ar tiesāšanās draudiem.

Līdz ar to pasākumā pievērsīs uzmanību tam, kā aizsargāt medijus un nosargāt preses brīvību.

Pasākumā piedalīsies Rīgas Stradiņa universitātes profesore, LMĒP Ētikas padomes locekle, sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Zane Mače, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, advokāte Gabriela Šantare, žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele, "Cobalt" advokātu biroja vadošais partneris Lauris Liepa, portāla "Tvnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju.

Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā operējošais nekutamo īpašumu investīciju un attīstīšanas uzņēmums Capital Mill ir noslēdzis vērienīgu darījumu, pārdodot investīciju uzņēmumam SIA Proks Capital industriālo īpašumu Rīgā, Granīta ielā.

Šis ir viens no 2023. gada vērtīgākajiem industriālo īpašumu investīciju darījumiem Latvijā.

Granīta ielas zemes gabals aptver 3.3 hektārus, un ēkas platība ir 10’567 kvadrātmetri. Īpašums ir pilnībā iznomāts papīra, iepakojumu un vizuālās komunikācijas produktu un risinājumu vairumtirgotājam AS Antalis, kas ir meitas uzņēmums Japānas uzņēmumu grupai Kokusai Pulp & Paper.

Capital Mill šo īpašumu 2017. gadā iegādājās ar mērķi attīstīt, veikt papildus noliktavu platību izbūvi un uzlabot ēkas kvalitāti. Līdz ar šī cikla noslēgšanu un saskaņā ar Capital Mill stratēģiju, īpašums tika pārdots.

Darījuma cena netiek atklāta. Pārdevēju darījumā pārstāvēja un darījumu vadīja nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate. Juridisko atbalstu darījuma sagatavošanā un noslēgšanā pārdevējam sniedza advokātu birojs Cobalt. Darījums tika finansēts ar bankas Citadele atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas regulatīvo tehnoloģiju (RegTech) uzņēmums “Salv” ieguvis licenci slēgtā klienta izpētes rīka darbībai. Licenci izsniegusi Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem, un tiek prognozēts, ka tā veicinās sadarbību starp Latvijas finanšu institūcijām, sekmējot cīņu ar finanšu noziegumiem.

Slēgtā kopīgā klienta izpētes (KYC) rīka licence sniegs iespēju bankām un citām finanšu iestādēm ne tikai pastiprināt finanšu darījumu uzraudzību, bet arī rūpīgāk pārbaudīt klientu datu patiesumu. Risinājums palīdzēs savlaicīgāk identificēt un novērst potenciālos finanšu krāpniecības, piemēram, naudas atmazgāšanas, draudus.

Licence iegūšana apliecina “Salv” atbilstību ISO/IEC 27001 sertifikātam un augstākajām drošības un datu aizsardzības prasībām.

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv 

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku...

Kā liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, 2023. gadā no četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem tika izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto krāpniecības gadījumu apmērs sasniedza 9,2 miljonus eiro. Vairāk nekā 5,6 miljoni eiro tika nelikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā, savukārt 5,5 miljoni eiro – telefonkrāpniecības rezultātā, klientiem apstiprinot maksājumus no saviem kontiem.

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn par 84% palielinājās tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits, kas norāda uz strauju finanšu noziegumu pieaugumu.

“Sadarbība starp finanšu iestādēm ir ieguvums visiem, bet, lai to būtu iespējams īstenot praksē, jāgūst pārliecība par procesa drošību un atbilstību virknei dažādu normatīvo aktu prasību. Tāpēc apsveicam visus iesaistītos ar paveikto darbu, lai nodrošinātu iespējas realizēšanos praksē,” komentē Laima Letiņa, Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece.

““Salv” kā pirmais regulatīvo tehnoloģiju uzņēmums izpildījis augsto kvalitātes standartu un ieguvis Datu valsts inspekcijas izsniegto klienta izpētes rīka licenci, kas ļaus Latvijas finanšu sektoram daudz efektīvāk cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Iegūstot licenci klienta izpētes rīka darbībai, “Salv” apliecina, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem tagad ir iespējams vienoties kopīgā cīņā pret finanšu noziegumiem," uzsver Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs.

"Par klientu izpētes rīku izmantošanu cīņā pret finanšu noziegumiem pasaulē tiek diskutēts jau daudzus gadus. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo tirgu, Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas izstrādājusi standartus un noteikumus, lai šo koncepciju iedzīvinātu arī realitātē. Esam pagodināti, ka 2019. gadā varējām palīdzējām finanšu nozarei pamatot un izvērtēt šīs licencēšanas tiesiskā ietvara priekšlikumu un atbalstīt “Salv” licences iegūšanas procesā," norāda Edgars Pastars, SIA “ZAB COBALT” vadošais speciālists, zvērināts advokāts.

“Salv” dibināts 2018. gadā ar mērķi apkarot finanšu noziegumus, palīdzot saviem klientiem novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citus finanšu krāpniecības veidus. Uzņēmumu dibināja bijušie “Skype” un “Wise” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas eksperti Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland) kopā ar bijušo “Wise” programmatūras inženieri Sergeju Rumjancevu (Sergei Rumjantsev).

“Salv”, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, pēdējā gada laikā paplašinājis darbību arī Apvienotajā Karalistē. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums piesaistījis finansējumu 12,1 miljona eiro apmērā, un tā ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mapon emitē obligācijas 3 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums Mapon piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro.

Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un Mapon darbības paplašināšanai Eiropā.

Mapon mērķtiecīgi īsteno uz klientiem orientētu pieeju, ieviešot jaunus risinājumus un produktus, vienlaikus paplašinot klientu bāzi. Uzņēmuma komandas mērķis ir turpināt pēdējo piecu gadu laikā sasniegto izaugsmes tempu – teju 30% gadā, kas ievērojami apsteidz nozares vidējos rādītājus. Neauditētie dati liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17,3 miljonus eiro, un šogad plānotais apgozījums ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.

Kopš Mapon dibināšanas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis savu darbību, iegādājoties citus uzņēmumus ārvalstīs. Mapon ir filiāle Spānijā un pārstāvniecības Somijā un Dānijā. Pēdējo septiņu gadu laikā Mapon sekmīgi iegādājies uzņēmumus un klientu portfeļus Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā, kļūstot par vienu no vadošajiem nozares spēlētājiem gan Baltijā, gan Ziemeļeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru