Jaunākais izdevums

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

"airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Savukārt no šī gada 1.decembra "airBaltic" izpilddirektora pienākumus sāks pildīt Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" iepriekšējais izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors Erno Hildēns. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

"airBaltic" līdz šā gada 1.decembrim turpinās vadīt izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes loceklis Pauls Cālītis. Pēc tam Cālītis turpinās pildīt operatīvās vadības direktora pienākumus un strādās uzņēmuma valdē.

Jau ziņots, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā pusgadā "airBaltic" zaudējumi samazinājās vairākkārtīgi - līdz 1,729 miljoniem eiro, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 3% un bija 349,648 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19.augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" bijušais valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš no amata tika atbrīvots šogad aprīļa sākumā, uzskata, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas.

"Pamatojoties uz darba līgumu uzskatu, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības," sacīja Gauss, jautāts, vai viņš pieprasīs kompensācijas izmaksu.

Viņš apstiprināja, ka pēdējais maksājums, kuru saņēmis, bija atlaišanas dienā, un kopš tā laika citi maksājumi nav bijuši.

Vienlaikus Gauss sacīja, ka lēmums par viņa atlaišanu bija politiski motivēts, un, pauda viedokli, ka "airBaltic" labākais risinājums būtu viņa atgriešanās darbā uzņēmumā. "Tomēr es palieku atbalstošs uzņēmumam un paturu tiesības, ja nepieciešams, šo jautājumu pārskatīt nākotnē," viņš teica.

"airBaltic" pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.

Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.

Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējās akcionāru sapulces laikā “airBaltic” lielākais akcionārs – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam.

2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā apstiprināja jau iepriekš izziņotos zaudējumus un 2024. gada sniegumu. Dienaskārtībā tika izskatīti arī ar IPO uzsākšanu saistītie jautājumi, kuriem nepieciešami papildu apstiprinājumi pirms stāšanās spēkā.

Pēc akcionāru sapulces “airBaltic” padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu, sākot no 2025. gada 7. aprīļa no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

“Man ir svarīgi redzēt rezultātus. "airBaltic" ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem,” akcentē satiksmes ministrs Atis Švinka.