2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Kopš šā gada 1. jūlija, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Horvātija, mainījusies arī savienības robeža. Horvātija aptuveni 1400 kilometru garumā robežojas ar ES neietilpstošām valstīm – Bosniju, Serbiju un Melnkalni un ietilpst arī bēdīgi slavenajā Balkānu «kontrabandas ceļā», kas tiek izmantots nelegālo imigrantu un narkotiku ievešanai no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm Eiropā, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis fotogrāfijās Horvātijas robežsardzes un policistu darbu. Robežsardzes aprīkojums Horvātijā nu ir modernizēts.

Jau rakstīts, ka 1. jūlijā notikusi ES paplašināšanās, savienībā uzņemot Horvātiju. Pusnaktī no 30. jūnija uz 1. jūliju uz Horvātijas un Slovēnijas robežas tika noņemts uzraksts Muita, bet uz robežas ar Serbiju uzlikts uzraksts – Eiropas Savienība. Svinības pievienošanās ES Horvātijā gan aizēnojušas bažas par recesiju - valstī bezdarba līmenis pietuvojies 20%. Horvātijas valdība cer, ka pievienošanās ES palīdzēs piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mājokļu cenas 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā, eirozonā sarukušas par 0,3%, bet Eiropas Savienībā pieaugušas par 1,0%, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar 2013. gada ceturto ceturksni, 2014. gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas eirozonā samazinājušās par 0,3% un pieaugušas par 0,2% Eiropas Savienībā.

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, 2014. gada pirmajā ceturksnī vislielākais mājokļu cenu kritums, raugoties gada griezumā, reģistrēts Horvātijā, Slovēnijā un Kiprā. Savukārt, lielākais pieaugums konstatēts Baltijas valstīs - Igaunijā un Latvijā, attiecīgi par 17,5% un 10,4%, kā arī Apvienotajā Karalistē.

Lielākais kritums ceturkšņa griezumā reģistrēts Horvātijā, Luksemburgā un Slovēnijā, bet lielākais kāpums - Igaunijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Brīvība ceļot, izglītoties un strādāt citās dalībvalstīs, iekļaut savus ražojumus Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, saņemt struktūrfondu atbalstu – ikvienam Horvātijas pilsonim no šodienas ir piekļuve šim kopējam Briselē un Strasbūrā bāzētajam labumu maisam. Taču – tipiski ikvienas jaunas dalībvalsts pilsoņiem – arī horvātus māc šaubas, vai patlaban ir īstais laiks pievienoties savienībai, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tikmēr topošā Horvātijas pārstāve Eiropas Parlamentā (EP) uzskata, ka cilvēkiem ir raksturīgi ar piesardzību raudzīties uz visu jauno.

Savukārt ar Latviju Horvātiju vienot tas, ka arī šai valstij, kas neatkarību atguva tikai pirms 20 gadiem, daudz kas bija jāsāk no jauna. Kopš 1945. gada Horvātija ietilpa Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas sastāvā, un situāciju sarežģīja pilsoņu karš, kas izcēlās pēc neatkarības atgūšanas. Karā nopostītās infrastruktūras atjaunošanai horvāti ik gadu tērē vismaz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pabalstos kara veterāniem tiek izmaksāti 700 tūkst. eiro. Konfliktā bojā gāja pusmiljons valsts idzīvotāju - etniskie serbi.

Eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms septembrī sarucis straujākā tempā, nekā prognozēja eksperti, liecina jaunākie Eurostat dati.

Septembrī eirozonas rūpniecības produkcijas apjomi sarukuši par 0,5%, savukārt Eiropas Savienībā apjomi samazinājušies par 0,2%.

Augustā rūpniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1% un 0,6%.

Savukārt šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, apjomi eirozonā pieauguši par 1,1%, bet ES valstīs – par 1,2%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ilgtermiņa patēriņa preču rūpniecības produkcijas apjomi eirozonā sarukuši par 2,6%, bet ES – par 1,6%. Kapitāla preču apjomi samazinājušies attiecīgi par 1% un 0,2%.

Valstīs, par kurām ir pieejami dati, rūpniecības produkcijas apjomi samazinājušies 12, bet pieauguši – 13. Lielākais kritums novērots Portugālē – par 11,2%, Luksemburgā – par 4,1%, Horvātijā – par 3,3% un Čehijā – par 2,8%. Savukārt straujākais kāpums bijis Īrijā – par 2,9%, Rumānijā – par 2,4%, Ungārijā – par 1,8% un Polijā – par 1,4%. Eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā - apjomi mēneša laikā samazinājušies par 0,8%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, eirozonā mājokļu cenas sarukušas par 2,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 1,3%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas eirozonā pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,4%.

Starp ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielākais kāpums gada laikā bijis Latvijā – par 8,8%, Igaunijā – par 8,1% un Luksemburgā – par 5,1%, savukārt lielākais kritums bijis Horvātijā – par 19,7%, Spānijā – par 10,6% un Nīderlandē – par 7,5%.

Straujākais pieaugums ceturkšņa griezumā vērojams Latvijā – par 5,1%, Igaunijā – par 3,7% un Dānijā – par 3,1%, savukārt lielākais kritums – Horvātijā – par 6,5%, Nīderlandē – par 2% un Ungārijā – par 0,9%.

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 3,6%, kas ir nedaudz straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 22 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Slovēnijā (+9,9%), kurai seko Rumānija (+9,3%), Čehija (+8,5%) un Lietuva (+7,8%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide šajā periodā palielinājusies par 2,7%.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 18 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Īrijā (-10,1%), Nīderlandē (-4,7%), Dānijā (-2,7%) un Horvātijā (-1,6%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums novembrī reģistrēts 15 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet septiņās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri reģistrēts Čehijā un Vācijā (abās valstīs +3,6%), Luksemburgā (+3,4%), Maltā (+2,8%) un Lietuvā (+2,7%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Īrijā (-9,4%), Horvātijā (-3,6%) un Ungārijā (-2,1%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 0,7%, bet Igaunijā reģistrēts 1,5% kritums.

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri bijis otrais lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā (ES), liecina trešdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2015.gada pēdējo ceturksni nodarbināto skaits sabiedrībā samazinājās par 0,9%. Lielāks kritums bijis Rumānijā (-1,2%), bet mazāks tas bija Igaunijā (-0,6%), Horvātijā (-0,3%) un Grieķijā (-0,1%).

Polijā nodarbinātība oktobrī-decembrī saglabājās iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa līmenī, bet pārējās ES dalībvalstīs reģistrēts nodarbinātības pieaugums. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums gada izteiksmē oktobrī-decembrī bija Maltā (+5,1%), Kiprā (+3%), Luksemburgā (+3,2%), Īrijā (+2,8%), Slovākijā (+2,65), kā arī Slovēnijā un Spānijā (abās valstīs +2,4%). Lietuvā - tāpat kā Beļģijā - pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbinātības līmenis bija par 1,5% lielāks nekā pirms gada.

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Latvijā pērn janvārī-novembrī reģistrēts mazākais eksporta apmēra kritums Eiropas Savienības (ES) salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem eksporta apjoms Latvijā saruka par 1%. Tāds pats kritums reģistrēts arī Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Lielākais kritums reģistrēts Lielbritānijā (-12%), Luksemburgā (-4%) un Somijā (-3%), bet Lietuvā, Francijā un Grieķijā samazinājums bija 2%.

Kopumā 11 ES dalībvalstīs eksportētās produkcijas apjoms janvārī-novembrī bija mazāks nekā šajā laika posmā 2015.gadā. Iepriekšējā gada pirmo vienpadsmit mēnešu līmenī eksports saglabājās Austrijā, Kiprā un Portugālē, bet pārējās 14 valstīs tas pieauga.

Lielākais eksporta apjoma kāpums pērn pirmajos vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laika posmu 2015.gadā bijis Maltā (+18%), Horvātijā un Īrijā (abās valstīs +4%), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (visās valstīs +3%), kā arī Igaunijā, Beļģijā un Spānijā (visās valstīs +2%).