Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Lielākais stratēģiskā plāna uzsvars ir ievērojami palielināt investīcijas laika posmā no 2024. līdz 2027. gadam. Paredzams, ka 2027. gadā “Ignitis Group” kopējās investīcijas sasniegs 3 – 4 miljardus eiro, kas ir par aptuveni 1 miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā četru gadu stratēģiskajā periodā.

61 % investīciju tiks novirzītas videi draudzīgas enerģijas ražošanai un elastīgo tehnoloģiju attīstībai, tostarp uzglabāšanas, hidroakumulācijas un pārveides risinājumiem. 33 % (jeb 1,1–1,3 miljardi eiro) investīciju tiks novirzītas elektroenerģijas sadales tīkla attīstībai Lietuvā.

Līdz 2030. gadam “Ignitis Group” plāno attīstīt 4–5 GW zaļās enerģijas jaudu, koncentrējoties uz tādām zaļām un elastīgām tehnoloģijām kā jūras un sauszemes vēja parki, enerģijas uzglabāšanas sistēmas (angļu val. BESS), hidroakumulācijas elektrostacijas un enerģijas uzkrāšanas un pārveides tehnoloģijas (angļu val. P2X).

“Ignitis Group” attīstāmās zaļās enerģijas portfelis šobrīd sasniedz 7,4 GW, no kuriem 2,9 GW jau ir nodrošināti. Līdz 2027. gadam "Ignitis Group" plāno attīstīt 2,4–2,6 GW darbības jaudu, kas ir divkārt lielāka nekā 2023. gadā (1,3 GW).

Galvenā uzmanība tiks pievērsta sauszemes vēja parku attīstībai Baltijas valstīs un Polijā, lai līdz 2027. gadam sasniegtu vismaz 700 MW jaudu.

“Ignitis Group” arī plāno turpināt papildinošo tehnoloģiju, tostarp saules spēkstaciju, attīstību, kur tās rada pievienoto vērtību. Tās mērķis ir līdz 2027. gadam attīstīt 400 MW saules enerģijas jaudu.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Ignitis Group" plāno palielināt savu atjaunīgās enerģijas projektu attīstības komandu. Plānots, ka 2027. gadā "Ignitis renewables" strādās 3,5 reizes vairāk darbinieku.

Straujā zaļās enerģijas attīstība palielina vajadzību pēc tehnoloģijām, kas nodrošina elastīgu tās uzglabāšanu un pārveidi. Tādēļ “Ignitis Group” īsteno Krones hidroakumulācijas elektrostacijas paplašināšanas projektu, ko plānots noslēgt 2026. gadā un kas palielinās elektrostacijas jaudu par 110 MW (pašlaik – 900 MW). Līdz 2027. gadam “Ignitis Group” plāno arī pabeigt enerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstību un īstenot zaļā ūdeņraža un sintētiskā kurināmā ražošanas pilotprojektu.

“Ignitis Group” ir gatava tīklam pieslēgt arvien vairāk jaunu klientu, turpināt paplašināt Lietuvas elektroenerģijas sadales tīklu, kā arī nodrošināt enerģētikas nozares pārveidi un apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas citu nozaru elektrifikācijai.

Paplašinot klientu portfeli un fokusējoties uz zaļās enerģijas piegādi, “Ignitis Group” spēs ievērojami palielināt elektroenerģijas piegādes apjomu no 6,7 TWh 2023. gadā līdz 9,0–11,0 TWh 2027. gadā. Turklāt attīstīt arī vadošo elektromobiļu uzlādes tīklu Baltijā un paplašināt publiskās, komerciālās un mājas uzlādes segmentus. Nākotnē “Ignitis ON” elektromobiļu uzlādes tīkls kļūs par nozīmīgu zaļās elektroenerģijas patērētāju.

Galvenais "Ignitis Group" ilgtspējības mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt 1. un 2. kategorijas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20–40% (salīdzinot ar 2023. gada rādītājiem). Šis mērķis tiks sasniegts, palielinot zaļās elektroenerģijas ražošanu un attīstot tehnoloģijas, kas nodrošina elastīgu enerģijas izmantošanu. “Ignitis Group” dekarbonizācijas ceļš tiks sasniegts, palielinot zaļās enerģijas ražošanas jaudas un elastīguma tehnoloģijas, balansējot piedāvājumu, kā arī “Ignitis Group” pašpatēriņā tiks palielināta zaļās enerģijas izmantošana.

Palielinot no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas piegādi, “Ignitis Group” palīdzēs klientiem samazināt savu oglekļa dioksīda pēdas nospiedumu. Kompānija paredz, ka līdz 2027. gadam 30 % no tās elektroenerģijas piegādes veidos atjaunīgie energoresursi (2023. gadā – 17 %).

Stratēģiskajā plānā paredzēts, ka “Ignitis Group” koriģētā EBITDA 2027. gadā sasniegs aptuveni 550–650 miljonus eiro (2023. gadā tā sasniedza 484,7 miljonus eiro). Paredzams, ka vidējais koriģētais ROCE līmenis laika posmā no 2024. līdz 2027. gadam būs 6,5–7,5%. Tāpat plāno saglabāt "BBB" un augstāku kredītreitingu laikā no 2024. līdz 2027. gadam.

“Ignitis Group” arī turpmāk plāno palielināt dividendes vismaz par 3% gadā, kas nozīmētu, ka 2024.–2027. gada dividenžu ienesīgums būs 7,3–8,0%.

“Ignitis Group” ir apstiprinājusi ilgtermiņa mērķus laika posmam no 2024. līdz 2027. gadam, kas nosaka augstākās vadības personāla mainīgo atalgojuma daļu.

"Ignitis Group" publicējis Starpperioda pārskatu par 3 mēnešu periodu 2024. gadā. “Ignitis Group” koriģētā EBITDA sasniegusi 181,7 miljonus eiro (+21,2 % salīdzinājumā ar 3 mēnešu periodu 2023. gadā). Izaugsme vērojama visos segmentos, izņemot Rezerves enerģijas segmentu. Elektroenerģijas piegāde privātpersonām Klientu risinājumu segmentā joprojām nesusi zaudējumus (-8,2 miljoni eiro). Zaļās enerģijas segmenta rezultāti joprojām veido lielāko “Ignitis Group” koriģētās EBITDA daļu (42,4 % no “Ignitis Group” koriģētās EBITDA).

“Ignitis Group” investīcijas, salīdzinot ar 3 mēnešu periodu 2023. gadā, pieaugušas par 73,4 % un sasniegušas 209,5 miljonus eiro. Divas trešdaļas investīciju novirzītas zaļās enerģijas segmentam, no kurām 90,5 % ieguldīti Lietuvā. Attiecīgi investīcijas šajā segmentā trīskāršojušās un sasniegušas 138,9 miljonus eiro. Lielāko daļu no tām veido investīcijas jaunos sauszemes vēja parkos.

2024. gada 3 mēnešu periodā "Ignitis Group" palielinājusi savu zaļās enerģijas portfeli līdz 7,4 GW (no 7,1 GW) un uzstādīto jaudu līdz 1,4 GW (no 1,3 GW). Nodrošinātā jauda pašlaik sasniedz 2,9 GW.

Tīkla segmentā kopējais uzstādīto viedo skaitītāju skaits pārsniedzis 836 tūkstošus.

Klientu risinājumu segmentā “Ignitis Group” turpina paplašināt elektromobiļu uzlādes tīklu Baltijas valstīs un ir nodrošinājusi ievērojamu skaitu vietu, kurās tiks ieviesti 67 elektromobiļu uzlādes punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Investējot 115 miljonus eiro, Ignitis plāno savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables sāk īstenot 178 miljonus eiro vērtos attīstības plānus Latvijā

Db.lv, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums "Ignitis Latvija" vienojies ar SIA "Latvian Retail Management", kas Latvijas tirgū pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro", "Eldo" un "Mājai un dārzam", par elektroauto uzlādes staciju tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu Latvijas reģionos, informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

Sākotnēji plānots uzstādīt vairāk nekā 130 elektroauto uzlādes punktus.

"Ignitis Latvija" elektroauto uzlādes tīkla vadītājs Arturs Svekris skaidro, ka visā Latvijas teritorijā iecerēts veicināt ciešāku sadarbību ar dažādiem partneriem par elektroauto uzlādes punktu izbūvi to apsaimniekotajās teritorijās. Kā perspektīvu segmentu "Ignitis ON" tīkla attīstībai, "Ignitis Latvija" saskata mazumtirdzniecības veikalu tīklus ar plašu pārklājumu Latvijas pilsētās un reģionu centros, kā arī komercsektora pārstāvjus, kuru pārziņā ir biznesa centri un citas komercplatības ar aktīvu auto plūsmu.

Sadarbībā ar "Latvian Retail Management" ir sākti elektroauto uzlādes punktu izbūves darbi pie mazumtirdzniecības veikalu tīkla tirdzniecības vietām vairāk nekā 30 dažādās lokācijās Latvijas reģionos un novadu centros. Plānots, ka pirmie "Ignitis ON" elektroauto uzlādes punkti tiks nodoti ekspluatācijā 2025.gada pavasarī. Lielākā daļa elektroauto uzlādes punktu pieslēguma jauda būs virs 150 kilovatiem (kW).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norne Securities vērtēs Ignitis Group akciju segumu

Db.lv, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija “Ignitis Group” sākusi sadarbību ar Norvēģijā reģistrētu investīciju banku “Norne Securities”, kas nodarbojas ar pašu kapitāla izpēti, kā arī akciju brokeru un akciju un fondu tirdzniecības pakalpojumiem.

Sadarbība paredz “Ignitis Group” darbības un akciju seguma izvērtējumu. “Norne Securities” jau sagatavojusi sākotnējo uzņēmuma novērtējuma ziņojumu.

“Ignitis Group” darbības izvērtējuma ietvaros tiks apskatīti uzņēmuma grupas darbības rādītāji, veikta potenciāla analīze, kā arī sniegtas prognozes un darbības vērtējums. Papildus sākotnējam ziņojumam “Norne Securities” sniegs arī ceturkšņa novērtējuma atskaites, kas būs pieejamas “Ignitis Group” mājaslapā.

“Kopš sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma 2020. gadā mūsu akcionāru skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisku privāto investoru piesaisti akciju iegādei. Patlaban investoru skaits jau pārsniedz 20 000 akcionāru. Ņemot vērā, ka “Ignitis Group” ir kļuvusi par lielāko akciju emitentu Baltijas valstīs un bauda arvien lielāku privāto investoru uzticību, esam nolēmuši palīdzēt investoriem, piedāvājot augstas kvalitātes objektīvu vērtējumu par “Ignitis Group” aktuālajiem darbības rādītājiem un to nākotnes perspektīvām. Mēs sagaidām, ka sadarbības ietvaros ar “Norne Securities” tiks veicināta arī Skandināvijas valstu institucionālo investoru interese par “Ignitis Group” akcijām,” norāda “Ignitis Group” finanšu direktors Jonass Rimavičiuss (Jonas Rimavičius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīm un Latvijai ir liels elektroenerģijas eksporta potenciāls

Armanda Vilciņa, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis ON lielākā elektroauto uzlādes centra izveidē investē 500 000 eiro

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums SIA Ignitis Latvija atklājis Ignitis ON tīkla Latvijā lielāko elektroauto lieljaudas uzlādes centru ar 10 uzlādes punktiem modes un izklaides centra “Rīga Plaza” stāvlaukumā, ļaujot vienlaikus uzlādēt desmit automašīnas ar zaļu elektroenerģiju.

Ignitis Latvija šī vērienīgā uzlādes punkta izbūvē ir ieguldījis aptuveni 500 000 eiro.

Jaunā elektroauto uzlādes centra kopējā uzlādes jauda sasniegs 700kW, kas ir viena no lielākajām visā Latvijā. Seši no uzlādes punktiem nodrošina ātro uzlādi ar jaudu 200 kW un, lai sniegtu iespēju uzlādēt plašu automobiļu klāstu, uzlādes centrs ir aprīkots gan ar Eiropas standarta CCS2, gan arī Āzijas standarta CHAdeMO konektoriem. Turklāt jau tuvākajā nākotnē plānots veikt nākamos attīstības soļus, uzstādot vēl līdz 30 uzlādes punktus “Rīga Plaza” stāvlaukumā.

“Mums, kā plašākajam un uzticamākajam lieljaudas elektrouzlādes staciju tīklam Baltijas valstīs, ir svarīgi izvietot jaunos uzlādes punktus vietās, kas ērti iekļaujas cilvēku ikdienas ritmā. Šie desmit elektroauto uzlādes punkti “Rīga Plaza” stāvlaukumā kā rīdziniekiem, tā viesiem ir pieejami Pārdaugavas punktā, kur satiekas vairāki valsts galvenās nozīmes ceļi. Turklāt tie ir pieejami, nešķērsojot Salu tiltu, un ļauj apvienot ātru un efektīvu auto uzlādi ar iepirkšanos, atpūtu vai maltītes ieturēšanu pirms došanās ikdienas gaitās vai ceļojumā,” stāsta Arturs Svekris, Ignitis ON elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables tomēr piedalās arī konkursā par Lietuvas otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību

LETA/BNS, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" pirmdien apstiprināja, ka ir iesniedzis pieteikumu konkursā par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Janvārī izsludinātā konkursa pieteikumus Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pieņems līdz pirmdienas plkst.17. Līdz šim ir saņemts viens pieteikums. Lai konkursa process turpinātos, VERT noteiktajā termiņā ir jāsaņem vismaz divi pieteikumi.

Lietuvas valstij piederošā grupa iepriekš bija paziņojusi, ka konkursā par otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību nepiedalīsies, jo jau ir ieguvusi tiesības būvēt pirmo vēja parku.

Tomēr pirmdien "Ignitis Renewables" apliecināja, ka tomēr ir iesniedzis piedāvājumu arī otrajā konkursā, jo esot "mainīts projekta izpildes grafiks".

"Saskaņā ar konkursa nosacījumiem projekts būs jāīsteno astoņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka investīciju grafiks potenciāli nesakritīs ar Lietuvas pirmā jūras vēja parka projekta realizāciju, kas veiksmīga konkursa gadījumā ļaus finansiāli sekmīgi īstenot abus projektus," informēja "Ignitis Renewables".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīcijām

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā beidzies bez rezultāta

LETA--ELTA, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro, noslēdzies bez rezultāta, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Janvārī izsludinātā konkursa termiņš beidzās pirmdien, un VERT paziņoja, ka ir pieteicies tikai viens pretendents. Atjaunīgo resursu un enerģijas likums noteic, ka konkursā jāpiedalās vismaz diviem pretendentiem, lai to uzskatītu par notikušu.

Valdībai tagad būs jānosaka jauna konkursa termiņš. Lēmums par atkārtota konkursa organizēšanu gaidāms drīzumā.

VERT pārstāve Jeļena Diliene pauda neizpratni, kādēļ piedāvājumu iesniegusi tikai viena kompānija, jo vairākas vietējās un ārvalstu kompānijas bija izrādījušas interesi par projektu.

Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis paziņoja, ka ministrija ar tirgus dalībniekiem pārrunās, kā uzlabot konkursa noteikumus, lai gan arī šajā konkursā tie bija pēc iespējas elastīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Otrdien, 5.martā, finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās ES fondu tematiskās komitejas sanāksmē, lai vienotos un tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) nodotu konkrētus priekšlikumus ES fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju izmaiņām un pilnveidei.

Kopumā komitejā atbalstītas rosinātās pārdales 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas investīciju portfeļa apjomu.

Lielākās izmaiņas projektu finansējuma pārdalē skar Satiksmes ministriju, kur iecerēts starp ministrijas projektiem pārvirzīt 335,3 miljonus eiro. Tam seko Ekonomikas ministrija ar 116,8 miljonu eiro pārdali, Izglītības un zinātnes ministrija ar 75,7 miljonu eiro izmaiņām projektu portfelī, Veselības ministrija ar 47,3 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 34,8 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija - 24,7 miljoniem eiro, FM ar 12,7 miljoniem eiro, Labklājības ministrija - 8,9 miljoniem eiro un Kultūras ministrija ar 6,7 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz VID projektiem

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju riskus, Finanšu ministrija (FM) plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz augstas prioritātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem nolemts, ka tiks pārdalīta daļa no paredzētā finansējuma robežšķērsošanas vietu modernizācijai uz augstas prioritātes VID IKT projektiem saistībā ar ES un nacionālo normatīvo aktu ieviešanu.

Robežšķērsošanas vietās uz Latvijas un ES ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai to infrastruktūra atbilstu mūsdienu drošas darba vides prasībām un kontroles dienestu (VID, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta) veiktās kontroles būtu efektīvas.

Plānojot projekta tvērumu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas, ass svari un citas iekārtas) modernizācijai, tika pārskatīti un optimizēti plānotie ieguldījumi atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem, neietekmējot projekta mērķa sasniegšanu, skaidro FM pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plānošanas sistēma ir konservatīva un ilga, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka 2021. un 2022.gadā, kad tika plānoti jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti, bija cita dienaskārtība nekā tagad 2024.gadā.

Līdz ar to valdībai nācies būt elastīgai un pārplānot ES fondu investīcijas uz patlaban aktuālākiem projektiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka Latvija nezaudē ES fondu līdzekļus. "Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nezaudējām ne centa un arī tagad nezaudēsim," teica Ašeradens.

Tomēr finanšu ministrs atzina arī to, ka ministrijās pietrūkst ierēdņu kapacitātes, lai savlaicīgi uzrakstītu Ministru kabineta noteikumus ES fondu investīciju programmām.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kavēšanos ar ES fondu investīcijām saistīja ar Covid-19 pandēmijas laiku un kara sākšanos Ukrainā, vienlaikus atzīstot, ka tam nav attaisnojuma, ka Ekonomikas ministrijai 2024.gadā ir 112 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt uzņēmēju projektiem, bet tas nav izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot vadības komandu, AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN juvelierizstrādājumu tīklam) un SIA GIVEN Latvia valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems uzņēmuma dibinātājs un līdzīpašnieks Ainārs Spriņģis, kurš līdz šim bija uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un piedalījies visos uzņēmumam būtiskos attīstības posmos.

Savukārt AS Grenardi Group izpilddirektora amatu ieņem Mišels Zavadskis. Līdzšinējais AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis atstāj amatu.

Līdz ar A.Spriņģa iecelšanu par AS Grenardi Group valdes priekšsēdētāju, viņa vietu padomes priekšsēdētāja amatā turpmāk ieņem Grupas kreatīvā direktore un līdzīpašniece Alīna Spriņģe. Izmaiņas uzņēmumu vadībā ir iesniegtas reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

AS Grenardi Group izaugsmes stratēģija ir veicinājusi līdera pozīciju nostiprināšanos Baltijā. 2024. gada 8. maijā AS Grenardi Group obligācijas sāka veiksmīgi kotēt Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus obligāciju sarakstā. Pateicoties pārdomātajam konceptam, kas radīts tepat Latvijā, AS Grenardi Group ir veiksmīgi izdevies sevi pieteikt Lietuvas un Igaunijas noieta tirgos, atverot veikalus lielāko pilsētu tirdzniecības centros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Turpinot ekspansiju Baltijā, pērn Grenardi Group apgrozījums palielinājās par 40%

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija un Eleving Group paraksta nodomu vēstuli par 10 milj. ASV dolāru aizdevumu

Eleving Group, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru