Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2025. gadā modernizējis optiskā tīkla infrastruktūru 43 tūkstošiem mājsaimniecību un paplašinājis augstas veiktspējas (līdz 1 Gbit/s) interneta pieejamību visā Latvijā.

Savukārt 2026. gadā uzņēmums optiskā tīkla attīstībā plāno investēt trīs miljonus eiro, kāpinot pārklājumu un drošību, kā arī integrējot nākamās paaudzes tehnoloģijas un izbūvējot vairāk nekā 50 kilometrus pazemes optisko maģistrāļu.

Pērn “Bite Latvija” modernizēja fiksēto tīklu, nodrošinot līdz 1 Gbit/s interneta ātrumu, vienlaikus palielinot gigabita tīkla pārklājumu ēkās par 40 %. Vienlaikus uzņēmums attīstījis un paplašinājis pazemes optisko maģistrāļu infrastruktūru par aptuveni 50 kilometriem, kas būtiski stiprina tīkla kapacitāti, drošību un noturību, kā arī paplašina iespējas pieslēgt bāzes stacijas optiskajam tīklam. Turklāt izveidots vienots 24/7 tīkla operāciju centrs, kas uzrauga “Bite Latvija” mobilā, fiksētā tīkla un IKT infrastruktūru visā Latvijā, nodrošinot ātrāku reaģēšanu uz traucējumiem un augstāku pakalpojumu stabilitāti.

Izmantojot sūnas un izvietojot tās uz nolietotiem saules paneļiem, Viesturdārzā, Rīgā ierīkots Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādāts sūnu displejs gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Jaunās iekārtas ar dabiskiem sūnu filtriem ļaus samazināt iedzīvotāju saskarsmi ar sīko putekļu daļiņām PM2.5, kuru ieelpošana īpaši negatīvi ietekmē cilvēku veselību.

Pētījumi rāda, ka sūnu virsmas spēj piesaistīt smalkas putekļu daļiņas. Savukārt saules paneļi tiek izmantoti kā balsta virsma, kas ļauj otrreizēji izmantot grūti pārstrādājamos paneļus, tādējādi saudzējot dabu. Risinājumā ir integrēti sensori, kas mēra putekļu daudzumu gaisā un veic savākto putekļu daļiņu uzskaiti reāllaikā. Tas arī turpmāk ļaus RTU zinātniekiem analizēt datus, ko izmantot tālākajiem pētījumiem.

PM2.5 ir viens no nopietnākajiem gaisa piesārņojuma riskiem veselībai. Pat neliels samazinājums elpošanas zonā var uzlabot iedzīvotāju pašsajūtu un veselības rādītājus. Projekts ļauj testēt un mērīt risinājumu reālā pilsētvidē, piedāvājot pētījuma pieredzi izmantot arī citviet. Sūnu displeji ne tikai uzlabo cilvēku saskarsmi ar smalko putekļu daļiņām, bet arī izglīto sabiedrību par aprites ekonomiku, izmantojot nolietotus saules paneļus atkārtoti.

Publiskajā telpā diskusijas par kokrūpniecības nozari ir sasniegusi vēl nebijušu pakāpi. Konkrēta organizēta cilvēku grupa ar noteiktu lomu sadalījumu manipulē ar informatīvo telpu, izplatot dezinformāciju savu interešu vārdā. Mēs varam lasīt apgalvojumus, kas pretendē uz vienīgo patiesību, taču tajos ir apzināti noklusētas būtiskas detaļas un sagrozīti fakti. Tieši detaļās šajā stāstā ir nozīme.

Ir ērti izmantot tādu jēdzienu kā “valsts atbalsts” bez atbilstoša pamatojuma. Ir vilinoši meklēt ekskluzivitāti tur, kur tās nav. Tomēr patiesība parasti atrod savu ceļu – ne caur pieņēmumiem, bet caur dokumentiem un līgumu punktiem. Šajā diskusijā dominē mīti, kas pirmajā brīdī var šķist pārliecinoši, taču tie neatbilst faktiem.

Reaģējot uz izplatīto nepatieso informāciju, sniedzam dokumentos balstītu skaidrojumu trīs būtiskos punktos.

1. Kļūdains koksnes cenu indeksācijas mehānisms, nevis pretimnākšana

Pirmkārt, par šīs situācijas cēloņiem. Iepriekšējos sadarbības līgumos starp AS "Latvijas valsts mežiem" (LVM) un nozares uzņēmumiem vienmēr ir ticis iekļauts cenu indeksēšanas mehānisms, kas nodrošināja cenu atbilstību faktiskajai tirgus situācijai un svārstībām. Taču 2021. gadā LVM ieviesa jaunu pārdošanas procedūru ar jaunu cenošanas mehānismu, kas iepriekš nebija piemērots. Tas bija pilotprojekts, kas praksē nebija pārbaudīts.

Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs, par aptieku tīkla īpašnieku kļuva 2025. gadā, uzsākot mērķtiecīgu uzņēmuma attīstības un efektivitātes paaugstināšanas posmu. Viņa stratēģiskais redzējums paredz stiprināt aptieku tīkla pārvaldību, uzlabot darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī būtiski paplašināt Latvijas aptiekas klātbūtni ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis pirmā pilotprojekta transportam pēc pieprasījuma īstenošanu reģionā – Mārupes novada Lapsās un Ķekavas novada Dzērumos. Pilotprojekts tiek īstenots ES projekta “SuRuMo” ietvaros.

Lapsās pakalpojums “transports pēc pieprasījuma” tiek sniegts virzienos uz Piņķiem, Babīti, Jaunmārupi un Mārupi. Savukārt Dzērumos – virzienā uz Iecavu, Baldoniun Ķekavu. Pilotprojekta īstenošanas laikā iedzīvotāji varēs izmantot transporta iespējas bez maksas laika posmā no pulksten 4:00 rītā līdz pulksten 23:00, piesakot braucienu lietotnē “Freelway App” līdz iepriekšējās dienas pulksten 14:00.

“Šis koncepts ir alternatīva sabiedriskā transporta pakalpojumam mazāk apdzīvotās vietās, kurās līdz šim nav bijis attīstīts sabiedriskā transporta maršrutu tīkls. Ne tikai attālākos lauku reģionos, bet arī Rīgas reģionā ir vietas, kurās šobrīd sabiedriskā transporta pakalpojumi ir grūti sasniedzami ar esošā transporta iespējām vai arī tas ir ekonomiski dārgi pret pārvadāto pasažieru skaitu. “Transports pēc pieprasījuma” ir tuvākās nākotnes vīzija, kā šādās vietās nodrošināt pakalpojumu sasniedzamību par samērīgiem līdzekļiem. Eiropas Savienības projekta ietvaros mums ir iespēja iztestēt šo modeli, saprast tā izmaksas, pielietojumu un sabiedrības interesi, un ar šīm zināšanām dalīties ar vietējām pašvaldībām un sabiedriskā transporta plānotājiem,” norāda Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno nodrošināt 70-100 miljonu eiro lielas investīcijas, kas prioritāri būs pieejamas tieši Latgales reģionam, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.

Ceturtdien KEM atklāja Latgales pārstāvniecību Rēzeknē, pirmo reizi verot durvis plašākam interesentu lokam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvijas un īpaši austrumu pierobežas iedzīvotāju labklājība ir valsts drošības jautājums. Pārstāvniecības izveides mērķis ir veicināt investīciju piesaisti reģionam, lai sekmētu ekonomisko attīstību, konkurētspēju un celtu labklājību.

"Pārstāvniecība kalpos kā atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, nodrošinot tuvāku klātbūtni reģionā. Sagaidām, ka pārstāvniecības izveides rezultātā mums izveidosies ciešāka saikne ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākas reģiona vajadzību izpratnes veidošanai," norāda Melnis.

Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Litgrid" meklē uzņēmumu viena no galvenajiem elektrosavienojumiem ar Latviju rekonstrukcijai.

Uzņēmums plāno rekonstruēt 83 kilometru garo 330 kilovoltu (kV) gaisvadu līniju starp Panevēžu un Aizkraukli.

Projekts paredz palielināt elektropārvades jaudu starp Lietuvu un Latviju, kā arī paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, ceturtdien paziņoja "Litgrid".

"Līnija starp Aizkraukli un Panevēžu ir īpaši nozīmīga atjaunojamās enerģijas attīstībā Lietuvas ziemeļos, kur investori plāno jaunus vēja un saules parkus. Tā ir viens no četriem 330 kV starpsavienojumiem ar Latviju," klāstīja uzņēmuma vadītājs Roks Masjulis.

Līnijas rekonstrukciju plānots sākt nākamgad un pabeigt līdz 2028.gada beigām.

Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā cerēts? Atbilde bieži ir vienkārša – ilgtspēja ir definēta dokumentos, bet nav integrēta cilvēku ikdienas darbā.

Vides ilgtspēja dzīvo ikdienas lēmumos, nevis stratēģijās

Darbinieki katru dienu pieņem desmitiem mazu lēmumu – kā izmantot resursus, kā organizēt procesus, kā sadarboties, kā mācīt, ražot vai sniegt pakalpojumus. Tieši šie lēmumi nosaka organizācijas faktisko ietekmi uz vidi, nevis stratēģijas formulējumi. Ja darbiniekiem trūkst izpratnes, prasmju vai motivācijas rīkoties videi draudzīgi, pat visambiciozākie ilgtspējas mērķi paliek uz papīra. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj cilvēka lēmumu, tāpēc vides ilgtspēja organizācijā nav tikai investīciju vai inovāciju jautājums – tā ir cilvēkresursu vadības jautājums.

Zaļā cilvēkresursu vadība – tilts no stratēģijas uz praksi

Diskusijas par SIA “Rīgas Namu Pārvaldnieks” iespējamo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu un daļēju privatizāciju kļuvušas par vienu no visvairāk apspriestajiem tematiem Latvijas namu apsaimniekošanas nozarē. Vieni tajā saskata risku zaudēt pašvaldības kontroli pār būtisku publisko pakalpojumu, citi – iespēju modernizēt vienu no lielākajiem dzīvojamo māju apsaimniekotājiem valstī un uzlabot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.

No AS “Civinity Group” skatpunkta būtiskākais jautājums nav par to, vai uzņēmumā ienāks privātais kapitāls, bet gan tas, kā šis process tiks īstenots un vai tas radīs labākus ilgtermiņa rezultātus dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem. Analītiķi jau norādījuši, ka iespējamais sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO, initial public offering) kļūs par nopietnu pārbaudījumu gan korporatīvajai pārvaldībai, gan Latvijas kapitāla tirgus briedumam.

Kāpēc privātais kapitāls varētu uzlabot pakalpojumu kvalitāti

Namu apsaimniekošanas nozare Baltijā strauji mainās. Iedzīvotāji arvien biežāk sagaida ne tikai pamata uzturēšanas pakalpojumus. Viņi vēlas ātrāku tehnisko reakciju, caurspīdīgu komunikāciju, digitālus risinājumus, prognozējamas izmaksas un ilgtermiņa ieguldījumus ēku kvalitātē un energoefektivitātē.

Noslēdzies nozīmīgs stratēģiskās izaugsmes posms AS “Smiltenes piens” attīstībā. Ar mērķi stiprināt konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” iegādājusies 99.949% AS “Cesvaines piens” akciju, informē “Smiltenes piens”.

Darījuma summa ir konfidenciāla informācija, ko puses ir vienojušās neizpaust.

Pirkums ietver preču zīmju CESVAINE, SIERA NAMS un CIBA iegādi. Visi zīmoli un sortiments tiks saglabāts. AS “Cesvaines piens” turpinās ražot sierus, attīstīt sortimentu un modernizēt ražošanas tehnoloģijas.

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis vēsturiskais darījums būtiski nostiprinās AS “Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijas reģionā un pavērs plašāk durvis uz jauniem eksporta tirgiem Eiropā un visā pasaulē. Apvienojot divu spēcīgu piena pārstrādes uzņēmumu pieredzi, mēs radām jaudīgu sinerģiju. Tā ļaus mums vēl vairāk stiprināt abu uzņēmumu zīmolus, paplašināt produktu klāstu un daudz dinamiskāk reaģēt uz globālā tirgus izaicinājumiem, vienlaikus kāpinot ražošanas efektivitāti un optimizējot piegādes ķēdes. Pateicamies pilna servisa advokātu birojam WIDEN un IJ Birojs - M&A darījumu un finanšu konsultāciju profesionāļiem par sniegto atbalstu un ieguldījumu AS “Cesvaines piens” pirkuma procesa veiksmīgā īstenošanā. Īpašs paldies mūsu stratēģiskajiem finanšu partneriem Luminor Bank, ALTUM un FlyCap. Šo finanšu institūciju reālā iesaiste un vēlme atbalstīt vietējo biznesu ir spēcīgs un pozitīvs signāls visai Latvijas tautsaimniecībai.”

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns ceturtdien parakstīja kopumā ap 950 miljonu eiro vērtus līgumus ar Lietuvas būvkompāniju "Conres LT" un "Fegda" kopuzņēmumu "Rudina" un Igaunijas celtniecības kompānijas "Merko Ehitus" meitasuzņēmumu Lietuvā "Merko statyba" par Vācijas brigādes vajadzībām būvētās Rūdninku militārās pilsētiņas otrās kārtas celtniecību.

"Rudina" būvēs projekta daļu 348,36 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet "Merko statyba" būvēs atlikušās divas projekta daļas attiecīgi 280,43 un 322,8 miljonu eiro vērtībā.

Projekta kopējā vērtība sasniegs ap 1,4 miljardiem eiro, norādīja Kauns.

"Mēs esam gandarīti, ka plānotās augstākās summai, kas bija 1,8 miljardi eiro, vietā mēs esam ietaupījuši naudu, ja tā var teikt, un mums būs 1,4 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka konkurss tika veikts konkurētspējīgā vidē, kā tam arī jābūt," ceturtdien līguma parakstīšanas ceremonijā teica Kauns.

Kā informēja Aizsardzības ministrija, projekta kopējās izmaksas ietver ne tikai infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, bet arī tās uzturēšanu un apkalpošanu 12,5 gadu garumā, kā arī finansēšanas izmaksas.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu par kuģu elektrotīkla pieslēguma punkta izbūvi Ventspils ostas prāmju apkalpošanas piestātnē.

Šī būs pirmā piestātne Ventspils ostā, kurā prāmjiem būs iespēja izmantot lieljaudas krasta elektroapgādes punktu.Ventspils brīvostu apmeklējošie kuģi izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmus ģeneratorus, kas izdala siltumnīcefekta gāzes, tā radot ietekmi uz vidi un paaugstinot trokšņu līmeni.

Daļa Ventspils ostas piestātņu atrodas līdzās dzīvojamo ēku apkaimei, tāpēc ir būtiski ostas darbības procesos ieviest klimatam un videi draudzīgas alternatīvas. Ieviešot krasta elektroapgādes punktu, kuģiem būs iespēja izmantot elektroenerģiju no krasta pieslēguma. 2000. gadā uzbūvētā kuģu piestātne Nr. 16 nodrošina prāmju un citu pasažieru kuģu tauvošanos un apstrādi.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Šo sestdien, 7. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies vērienīgais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”, kurā savus pašu radītos produktus piedāvās 270 labākie Latvijas skolēnu uzņēmumi.

Dalībnieki izvēlēti sīvā konkurencē no 450 pieteikumiem, apliecinot, ka jaunieši Latvijā ne tikai apgūst teorētiskas zināšanas, bet arī spēj radīt inovatīvus un tirgū pieprasītus produktus. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”. Pasākums īstenots projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un iegādāties plašu produktu klāstu dažādās kategorijās, kur jauniešu radošums izpaužas visdažādākajos produktos. Starp piedāvājumiem būs gan viedi tehnoloģiju risinājumi, piemēram, E-paper displeji reāllaika elektrības cenu attēlošanai, programmējamas klaviatūras un inovatīvi siltummezgli, kas izmanto kriptovalūtu rakšanas procesā radīto siltumu, gan ilgtspējīgi dizaina un kancelejas izstrādājumi – bioloģiski noārdāmas pildspalvas ar puķu sēklām, ekoloģisks papīrs no niedrēm un aksesuāri no pārstrādātiem materiāliem.

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs un eksporta uzņēmums “Baltic Block” blakus savai ražotnei Madonas novadā ir atklājis jaunu saules elektrostaciju. Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā divi miljoni eiro.

Saules elektrostacijā saražoto elektroenerģiju uzņēmums galvenokārt izmanto ražošanā, palielinot pašu ražotās zaļās elektroenerģijas īpatsvaru. Rezultātā uzņēmums cer panākt CO₂ emisiju samazinājumu par aptuveni 218 tonnām gadā.

Ikdienas ražošanas procesos Baltic Block izmanto 100% Latvijā ražotu zaļo elektroenerģiju, kas iegūta tikai no atjaunojamiem energoresursiem. No kopējā elektroenerģijas apjoma 65% uzņēmums saražo savā koģenerācijas stacijā, 9% – jaunajā saules elektrostacijā, bet 26% iepērk no ārējiem piegādātājiem.

Saules elektrostacija tiek izmantota nepilnu gadu, un paredzams, ka ar laiku pašu saražotās elektroenerģijas īpatsvars turpinās pieaugt.

Latvijā kuģu būvētavā "AtoZ" sākta pirmā ar ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju darbināmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskotā informācija.

Kopējais projekta budžets ir 3,38 miljoni eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Projekts tiek īstenots, pateicoties plašai starptautiskai partnerībai, un tā vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā aktīvi iesaistījušies arī citi partneri no Francijas, Lietuvas un Igaunijas.

LIAA informē, ka projekts "Piekrastes zvejas kuģi, kas tiek darbināti ar nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementu" ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti un zaļo pāreju Baltijas jūras reģionā. Tajā tiek radīts zvejas kuģis ar pilnībā bezemisiju piedziņu, ko nodrošinās ūdeņraža degvielas šūnu sistēma un elektriskais dzinējs. Topošais kuģis būs nepilnus 12 metrus garš, un tā konstrukcija būs pielāgota reālajiem zvejnieku darba apstākļiem piekrastes ūdeņos.

Vides pieejamības un fiziskās drošības uzlabošanai Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē plānots tērēt miljons eiro, piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Reģionālās attīstības fonda finansējumu, liecina informācija Jūrmalas pašvaldības mājaslapā.

Jūrmalas dome atbalstījusi SIA "Dzintaru koncertzāle" pretendēšanu uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kas plānots 85% apmērā no projekta izmaksām jeb 850 000 eiro.

Projekta mērķis ir uzlabot Dzintaru koncertzāles pieejamību dažādām maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, pensionāriem un jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, uzlabojot nepieciešamo infrastruktūru un tādējādi uzlabojot skatītāju, mākslinieku un darbinieku uzturēšanās apstākļus Dzintaru koncertzāles teritorijā.

Veicot infrastruktūras uzlabojumus, vienlaikus jāievēro Dzintaru koncertzāles izmantošanas un saglabāšanas norādījumi.

Projektā paredzēta arī uz sociālo iekļaušanu vērstu mērķa grupu vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma veidošana, kas radītu pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, veicinātu dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, un ar kultūras pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību un stiprinātu kopienas kultūras identitāti, veicinātu tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulētu uzņēmējdarbību, nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

AS "Sadales tīkls" noslēdzis eksporta pilotprojektu par uzņēmuma ražoto koka balstu piegādi ar Igaunijas sadales sistēmas operatoru (SSO) "Elektrilevi", informēja "Sadales tīklā".

Lielu daļu "Sadales tīkla" elektrotīkla veido virszemes infrastruktūra, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī koka balsti. Elektrotīklam nepieciešamos koka balstus uzņēmums ražo koka balstu ražotnē.

Balsti ir starptautiski sertificēts produkts, kura izejmateriāls ir Latvijas priede. Savukārt būtisks produkta kvalitātes priekšnoteikums ir iespēja izsekot kvalitātei katrā ražošanas posmā.

"Sadales tīkla" koka balstu ražošanas kapacitāte ir pietiekama, lai pilnībā nosegtu Latvijas vajadzības un vienlaikus attīstītu arī eksportu. Tādējādi eksports tiek veidots kā papildu attīstības virziens, nekonkurējot ar pamatvajadzību nodrošinājumu. Vienlaikus Latvijas tirgū "Sadales tīkls" koka balstus ražo tikai savām vajadzībām - elektrotīkla uzturēšanai, uzsver uzņēmumā.