Ražošanas izmaksu dinamiskais pieaugums pēdējo gadu laikā un parasto kvēlspuldžu pieprasījuma samazinājums, ko veicinājusi energoekonomisko spuldžu reklāma, piespiedusi likvidēt SIA Vermerk kvēlspuldžu ražošanu.
«Uzņēmuma īpašnieki, neredzot iespējas, kā kompensēt straujo ražošanas izmaksu pieaugumu, pie dekoratīvo kvēlspuldžu ražošanas pasūtījumu krituma pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma likvidāciju,» atzīst Latvijas – Vācijas kopuzņēmuma SIA Vermerk ilggadējais vadītājs — bijušais valdes loceklis un pašreizējais likvidators Jānis Zviedris. Viņš atzīst, ka patiesībā jau kvēlspuldžu montāžu varētu turpināt ar 1- 2 montāžas maiņām, kaut arī uzņēmuma rīcībā ir 11 montāžas līnijas, tomēr, lai uzņēmums neiestigtu parādos, jo pastāv risks, ka darbība būtu ar zaudējumiem, ir nolemts ražošanu pilnībā pārtraukt, bet SIA Vermerk krājumus, instrumentus, izejmateriālus, ražošanas iekārtas, kā arī nekustamo īpašumu (Mangaļsalā) 5100 m2 lielo ražošanas ēku, kā arī augstceltni, kurā izvietota ražošana, noliktavu telpas, kā arī administratīvās telpas 14 000 m2 platībā, nolemts pārdot. «30. jūnijs ir pēdējā darbdiena, un tiek atlaisti lielais vairums vēl no pašlaik strādājošajiem apmēram 100 cilvēkiem,» atzīst J. Zviedris. Viņš atzīst, ka pēc šī datuma strādāt paliks cilvēki, lai pabeigtu vēl kādu nepabeigtu dekoratīvo kvēlspuldžu pasūtījumu un veiktu likvidāciju. «Vairākiem kvēlspuldžu ražotājiem gan Eiropā, gan Krievijā ir nosūtīti piedāvājumi iegādāties Vermerk ražošanas iekārtas, pašu radīto unikālo kvēlspuldžu dekorēšanas tehnoloģiju un instrumentus,» uzsver J. Zviedris. Viņaprāt, būs iekārtas un tehnoloģoijas, kuras varēs pārdot, savukārt varētu būt arī daļa tādu, it īpaši visvecāko kvēlspuldžu montāžas līniju, kuras nevienam neinteresē, un tās var nākties nodot metāllūžņos. «Uzņēmumam nav kredītsaistību un nodokļu parādu, un parādā nepaliksim arī darījumu partneriem un strādājošajiem,» uzsver J. Zviedris.
Vajag lokomotīvi
Uzņēmuma ilggadējais vadītājs gan vēl cer, ka varētu izdoties atrast kādu lokomotīvi — stratēģisko investoru kvēlspuldžu ražotāju, kurš vēlētos savu produkcijas sortimentu papildināt ar dekoratīvajām kvēlspuldzēm (Vermerk ir apmēram 400 dažādu modeļu), tādējādi kapitāldaļu turētājiem liekot atcelt lēmumu par likvidāciju. «Ir bijušas sarunas ar kvēlspuldžu ražotāju Ukrainā, taču tās ir beigušās neveiksmīgi, neveiksmīgi beidzies arī mēģinājums īstenot vērienīgu sadarbības projektu ar tādu kvēlspludžu ražotāju kā Philips, kurš ražošanu koncentrējis Polijā,» norāda J. Zviedris. Tāpat neesot bijuši veiksmīgi projekti mēģināt ražot energoekonomiskās spuldzes, jo visi izejmateriāli ir jāieved, jo to vietējo ražotāju Latvijā nav, bez tam Ķīnā, Vjetnamā un citur darbaspēka izmaksas ir lētākas nekā Latvijā. Viņaprāt, cerības vēl saglābt ražotni Rīgā vēl ir, kaut arī tās ir ļoti niecīgas. «Paulmann vietā ir vajdzīgs cits tikpat spēcīgs uzņēmums, kurš varētu ne tikai izvietot savus pasūtījumus, bet arī investēt jaunās tehnoloģijās,» uzsver J. Zviedris. Viņs atzīst, ka Paulmann Licht lēmums — kvēlspuldžu ražošanas pasūtījumus vairāk neizvietot Latvijā un cita liela pasūtītāja neesamība arī spiež likvidēt ražošanu.
Izmaksas rada zaudējumus
«Ražošanas izmaksu — izejmateriālu, transporta, energoresursu, Latvijas apstākļos arī darbaspēka — pieaugums un energoekonomisko spuldžu reklāma ir sāpīgi skārusi ne tikai Vermerk, bet arī citus kvēlspuldžu ražotājus Eiropā, piemēram, Philips slēdza pirms kāda laika ražotni Nīderlandē utt.,» skaidro J. Zviedris. Viņš norāda, ka kvēlspuldžu ražošanai nav ļoti lielas pievienotās vērtības, strauji pieaug izmaksas, bet tirgū produktam cenu nevar palielināt, kā rezultātā uzņemums arī pērn strādājis ar vairāk nekā 0.2 milj. Ls lieliem zaudējumiem. «Ar zaudējumiem strādājām tikai pašos pirmsākumos — deviņdesmito gadu sākumā un 2006. un 2007. gadā, kamēr pārējie gadi tika pabeigti ar peļņu,» atceras J. Zviedris. Viņš atzina, ka pasūtījumi dekoratīvo kvēlspuldžu ražošanai 2008. gadam bijuši vien 5 miljoni gabalu, kamēr pērn bija 11.5 miljoni, savukārt 2000. gadā 18.5 miljoni gabalu, bet ražotnes jaudas ļauj pat saražot ap 36 miljonus gabalu ik gadu.
Bīstamie blakusefekti
Kā vēl vienu būtisku bremzi J. Zviedris min energoekonomisko spuldžu pieprasījuma palielināšanos, kā arī ES direktīvas gatavošanu par kvēlspludžu izmantošanas ierobežošanu, kas radījušas satraukumu gan kvēlspuldžu ražotājiem, gan to tirgotājiem. «Energoekonomisko spuldžu reklāma uzsver, ka tās patērē mazāk elektroenerģiasu un ļauj ietaupīt naudu, taču netiek atklāta to ēnas puses — blakusefektus par tajās esošo dzīvsudraba daudzumu, gaismas vibrācijām, kuras kaitīgas cilvēka acīm, un utilizācijas jautājumiem,» norāda J. Zviedris. Viņš šaubās pat, ka visās vecajās Eiropas valstīs šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina savu laiku nokalpojušo energoekonomisko spuldžu savākšanu no iedzīvotājiem un utilizāciju. «Šaubos, vai visi Latvijas iedzīvotāji, kuri izmanto šādas spuldzes, ir tik apzinīgi, ka savu laiku nokalpojušās energoekonomiskās spuldzes nemet vis kopējos atkritumos, kā rezultātā tās rada piesārņojumu ar dzīvsudrabu, kas ir kaitīgs gan cilvēkam, gan apkārtējai videi, bet gan ved uz pāris to savākšanas vietām valstī,» savu teikto pamato J. Zviedris. Viņš norāda, ka šobrīd uzstādīts lielais mērķis censties sasniegt energoresursu taupīšanu, bet par to pavadošajiem blakusefektiem un to negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību apzināti vai neapzināti netiek runāts.
Krievijā netika
SIA Vermerk tika izveidots uz valsts elektrospuldžu rūpnīcas bāzes 1992. gada oktobrī, kurā tobrīd strādāja 500 cilvēku. 1991. gadā šajā valsts uzņēmumā darbs bija 1200 strādājošajiem un tad visai PSRS tika ražotas gan kvēlspuldzes, gan halogēnās un kriptona spuldzes, dažāda apgaismes tehniku, tostarp militārajām vajadzībām. «Diemžēl pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pasaules tirgū varējām strādāt ar kvēlspuldzēm un pat tika izstrādāta tehnoloģija dekoratīvo kvēlspuldžu ražošanai, pārējie produkti nebija konkurētspējīgi brīvajā tirgū,» atcerās J. Zviedris. Viņš atzīst, ražošanai izmantotas vēl padomjlaiku atjaunotās un rekonstruētās iekārtas, bet viena spuldžu montēšanas līnija iegādāta no Philips. Visi spuldžu ražošanai nepieciešamie komponenti un izejvielas tiek saņemtas no rietumvalstīm, kas nodrošināja stabilas, prognozējamas piegādes un cenas un augstu izejmateriālu kvalitāti. Lai arī Vermerk ir ražojis Vācijas, Nīderlandes, Čehijas, Francijas, Baltijas un Dienvidamerikas valstu tirgiem, tomēr produkcija nav realizēta Krievijā. «Krievija premjerministra Černomirdina laikā uzlikta ievedmuitu 25 % apmērā kvēlspuldžu ievešanai šajā valstī, un līdz ar to šis tirgus bija slēgts, tādējādi dodot iespēju šīs valsts elektrospuldžu ražotājiem atsperties, kamēr Latvijā katrs varēja pārdot, ko vien grib,» atceras J. Zviedris. Interesanti, ka Baltija pēc pārdoto kvēlspuldžu apjomiem ir bijusi ceturtā aiz Vācijas, Austrijas un Francijas. Vislielākie apjomi — 80 % no saražotā tikuši realizēti lielajā Vācijas tirgū, ko nodrošinājis Paulmann zīmols. 6- 7 gadus notikusi veiksmīga sadarbība ar citu elektroražotājgigantu Philips.
SIA Vermerk neto apgrozījums (milj. Ls)
2007.g. 2.06
2006.g. 2.11
2005.g. 2.62
2004.g. 2.77
2003.g. 2.91
2002.g. 2.59
2001.g. 2.33
SIA Vermerk tīrā peļņa (tūkst. Ls)
2007.g. -212.2
2006.g. -19.6
2005.g. 208.8
2004.g. 352.4
2003.g. 305.6
2002.g. 91.2
2001.g. 135.2
Avots: SIA Lursoft, pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem gada pārskatiem
