Spītējot krīzei

Jāsaglabā vēss prāts

Raivis Spalvēns, Db,16.07.2009

«Mēs esam kļuvuši disciplinētāki un prasīgāki nekā jebkad agrāk. Tādējādi nenodrošinām tikai savu izdzīvošanu, bet arī to, ka nākotnē uzņēmums un veikali būs labāki,» apgalvo AS Rautakesko vadītājs Pēteris Stupāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Jaunākais izdevums

Pieeja darbam ir jāmaina radikāli, jo tikai tā iespējams pārdzīvot šo laiku. Tagad galvenais neskatīties uz procesiem ar uzņēmuma vadītāja acīm, bet gan klienta. Ir jādomā par to, kā atšķirties un padarīt savu uzņēmumu saistošu.

Kaut gan to izdarīt ir ļoti grūti, jo tiek izaicināta tā pieeja darbam, kas bija veiksmīga agrāk. «Jāpanāk tāds stāvoklis, ka esošie darba rezultāti ir labi, bet tie īsti neapmierina. Tāpat problēmās nedrīkst vainot citus, jo vienmēr ir problēmas, kas sākas ar sevi pašu,» norāda AS Rautakesko vadītājs Pēteris Stupāns.

Neskatoties uz kritisko situāciju būvniecības tirgū, kas ļoti lielā mērā ietekmē arī būvmateriālu preču tirdzniecību, uzņēmuma Rautakesko veikali K-Rauta joprojām ieņem stabilu vietu būvmateriālu, mājas un dārza preču veikalu tirgū un turpina paplašināties. «Nemelošu un neapgalvošu, ka mums sokas spoži, tomēr nevaru slēpt, ka izvirzītais mērķis - kļūt par nozīmīgu tirgus spēlētāju - nebūtu piepildījies,» atzīst P. Stupāns. «Pirms pāris gadiem visi domāja, ka strādājam ļoti labi, jo apgrozījums un peļņa auga, tomēr tagad tas nebūt tā nav un nu ir jāparāda patiesās spējas. Tagad, cīnoties ar ekonomiskās lejupslīdes sekām, jāsaglabā vēss prāts un jāplāno ilgtermiņā.»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa beigās un maija sākumā Latvijā pārsvarā gaidāms vēss laiks, bargas salnas un mazs nokrišņu daudzums, prognozē sinoptiķi.

Gaisa temperatūra naktīs bieži noslīdēs zem nulles, vietām sasniedzot -5 grādus. Maksimālā gaisa temperatūra dienā caurmērā gaidāma +7..+15 grādu robežās.

Reizēm būs nokrišņi, pārsvarā lietus. Visticamāk, nokrišņu būs maz, saglabāsies sausums un augsta ugunsbīstamība. Tās dēļ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis dzeltenā līmeņa brīdinājumu.

Šīs nedēļas nogalē Latvijā būs vēss laiks, neliels un mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi nokrišņi. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no ziemeļiem un rietumiem.

Aprīlis ir pirmais mēnesis kopš pērnā gada jūlija ar vidējo gaisa temperatūru zem normas, un jaunākās ilgtermiņa prognozes maijam arī ir mainījušās pa labu vēsumam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politisko partiju pārstāvjiem, kuri saskaņā ar aptaujām iekļūs 11.Saeimā, nav vienota viedokļa jautājumā, vai valstij ir jāsaglabā vairākums Latvijas aviokompānijas airBaltic akciju.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service pauda viedokli, ka valstij ir jāsaglabā kompānijas akcijas. «Veidojot airBaltic, bija tā, ka bija kvotu sistēma ar austrumu aviācijas tirgiem un bez valsts līdzdalības nevarēja dabūt proporcionālos reisus. Patlaban šī situācija vairs nav aktuāla, kas varētu nozīmēt, ka airBaltic būšana tieši valsts īpašumā nav tik nepieciešama. Bet, ņemot vērā, ka nacionālā aviokompānija ir ļoti, ļoti nozīmīga tūrisma sastāvdaļa Latvijas ekonomikā kopā, es saku, ka pašlaik joprojām ir jēga turēt tās kapitāldaļas, par mērķi liekot nevis peļņu kompānijai, bet attīstīt pasažieru plūsmu, tostarp tūrismu un dažādas nozares,» teica Zaķis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, lai "airBaltic" realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Transports un loģistika

Latvijas kuģniecība palielinās pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas

LETA,30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Eksperti

Zem guloša akmens ūdens netek - lai piesaistītu investorus, jāmaina attieksme

Sandra Smiltniece, starptautisko kredītrisku apdrošinātāju Coface Latvia pārdošanas nodaļas vadītāja,23.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram uzņēmumam investīcijas ir kā «otrā elpa», kas ceļ konkurētspēju. Pavērtējot pašreizējo investīciju vidi Latvijā no aspekta, cik gatavi esam mainīt savu domāšanu, diemžēl, rodas salīdzinājums ar dīķi, kurā kustība ir visai vāji izteikta.

Pirmkārt šķiet, ka uzņēmēji gaida kādu kopējo uzsaucienu. Daudzos gadījumos domāšana ir vēl aizkavējusies «treknajos gados», kad galvenā ideja bija ātri nopelnīt pārdodot, nevis ieguldīt ilgtermiņa attīstības projektos. Bet tieši šobrīd ir ļoti pateicīgs laiks, kad iegādāties kvalitatīvus un perspektīvus aktīvus. Uzņēmējam jābūt gatavam piedāvāt biznesa plānu un stratēģiju vismaz 5 gadu griezumā, finanšu partneri, reālu bilanci, pareizi un atbilstoši uzņēmuma attīstībai veidotu naudas plūsmu, esošos partnerus. Kopumā - caurspīdīgu, pārskatāmu biznesu.

Runājot par investīciju vidi, «jāmet akmens» arī valdības lauciņā - neskatoties uz skaļi pausto atbalstu un saucienu pēc investīcijām, pastāv virkne ierobežojumu investoru ienākšanai, kā arī jāsaka pašu Latvijas uzņēmēju lielā pretestība. Vārdos mēs aicinām, bet realitātē esam ļoti izvēlīgi, kaut vai attiecībā uz investoru nacionālo piederību. Gribas izteikt cerību, ka valdības uzsāktā Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija ,pirmkārt, mērķtiecīgi un nopietni izvērtēs visus virzienus, kas veido kapitāla piesaistei labvēlīgu vidi un, otrkārt, – arī ies virzienā «no vārdiem pie darbiem».

Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Pasaulē

Argentīna sola publicēt «tīrus» ekonomikas datus

LETA--AFP,15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīnas jaunā, uzņēmējdarbībai labvēlīgā valdība ceturtdien paziņoja, ka cer sākt šogad publicēt «tīrus» un precīzus ekonomikas datus pēc iepriekšējās kreisās valdības manipulācijām ar ekonomikas statistiku.

Nacionālā statistikas institūta INDEC vadītāja Grasjela Bevakva sacīja, ka institūts cer atsākt ekonomikas izaugsmes datu publicēšanu šī gada pirmajos sešos mēnešos.

Tomēr viņa brīdināja, ka var būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai sakārtotu sistēmu inflācijas un nabadzības precīzai aprēķināšanai.

Inflācija un nabadzība ir politiski delikāti temati, un bijusī kreisā prezidente Kristīna Kiršnere tiek apsūdzēta to maskēšanā ar statistikas datu manipulācijām.

Bevakva teica, ka var paiet astoņi mēneši līdz inflācijas datu publicēšanai, lai gan «tiek veikts darbs, lai to izdarītu ātrāk».

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā vienmēr ir smags darbs, norāda akciju sabiedrības ELKO Grupa prezidents Egons Mednis.

Uzņēmējs nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā – vienmēr ir jāmeklē jaunas iespējas, teic E. Mednis, uzsverot, ka lielākie izaicinājumi biznesa vadībā saistās ar stratēģijas veidošanu. Uzņēmumam ir jābūt skaidrai vīzijai un virzienam, kurā doties, turklāt ir jārēķinās, ka ne vienmēr viss plānotais izdosies, atzīst E. Mednis.

“Protams, šobrīd es daudz ko darītu citādi, bet toreiz nevienam nebija ne zināšanu, ne pieredzes – varēja atļauties uzsist kādu punu, kas šodien, iespējams, nebūtu piedodams. Uzņēmējam vienmēr jābūt vēlmei un enerģijai sasniegt kaut ko vairāk, taču tajā pašā laikā jāspēj saglabāt arī uzticamību. Biznesā ir jābūt godīgam – tas ir mans moto. Ja ir kādas problēmas, par tām ir jārunā, nedrīkst kā strauss ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā,” domā E. Mednis, uzsverot, ka liela nozīme uzņēmumā ir arī komandai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasara sākums finanšu tirgos bija zīmīgs ar dažādiem notikumiem, norāda Rietumu Bankas grupas speciālisti.

ASV Statistikas birojs trešajā redakcijā negaidīti pārskatīja valsts ekonomikas izaugsmes tempu paaugstināšanās virzienā. Kā jau bija gaidāms, Federālo rezervju sistēma palielināja likmi un nemainīja šī gada prognozi par likmju celšanas tempu. Tāpat arī norisinājās G20 dalībvalstu finanšu ministru tikšanās Vācijā. ASV spiediena ietekmē G20 mainīja retoriku un pauda mazāku atbalstu brīvajai tirdzniecībai. Apvienotā Karaliste oficiāli uzsāka izstāšanās procesu no ES, tam būs nepieciešami divi gadi. Tomēr par būtiskāko notikumu finanšu tirgiem kļuva likuma par ASV veselības aizsardzību izgāšanās,” norāda RAM investīciju fondu pārvaldnieki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments nomas tiesību izsolei nodevis vienu no skaistākajām Pārdaugavas muižām – Švarcmuižas ēku Daugavgrīvas ielā 21.

Izsole notiks 3. maijā, un pieteikumus tai var iesniegt Īpašuma departamentā līdz 2. maijam.

Švarcmuižas ēkas autors ir arhitekts Matiass Holsts, ēku komplekss ir celts 1872. gadā, tas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Nams veidots neorenesanses stilā, savā veidā atdarinot Romas villas arhitektūru. Āgenskalns (Hagensberg) savu nosaukumu 17.gadsimtā ieguvis tieši no šīs muižiņas, jo agrāk tā saukta par Hāgenu muižu un Hāgenhofu.

Ēkas vēsture stāsta, ka 17. gadsimtā Sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens tagadējā Daugavgrīvas ielā uzcēla nelielu muižiņu. 18. gadsimta sākumā par muižiņas īpašniekiem kļuva Bērensi.

Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA,31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Citas ziņas

Pāvilosta negrib būt kultūras piemineklis

Vēsma Lēvalde,28.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada dome noraidījusi ierosinājumu piešķirt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pilsētas vēsturiskajam centram.

Lēmums pieņemts gandrīz vienprātīgi, jo Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) nebija spējusi ne iedzīvotājus sapulcē, ne deputātus pārliecināt par ieguvumiem, ko pilsētai dotu šāds statuss, Db.lv informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Teorētiski esot iespējas prasīt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi kultūras piemineklim, taču pašvaldība jau tāpat ir tiesīga lemt par nodokļa atlaidi, turklāt šis nodoklis nonāk pašvaldības budžetā un ir nozīmīga ieņēmumu daļa.

Šī neesot pirmā reize, kad aktualizēts jautājums par vēsturiskā centra iegrāmatošanu kultūras pieminekļa statusā. Jau 2002. gadā pašvaldība aptaujājusi iedzīvotājus, no kuriem lielākā daļa bijusi pret. Pašvaldības teritorijas plānojumā jau esot iezīmētas vēsturiskā centra teritorijas vērtības, kas jāsaglabā, uzskaitīti vairāk nekā 30 nami, kam jāsaglabā vēsturiskā vērtība, tāpēc vēl viens dokuments tikai sarežģītu iedzīvotājiem dzīvi, uzskata U. Kristapsons. Pieminekļa statuss sadārdzinātu namu remontu, sarežģītu saskaņošanas procesu.

Pasaulē

Mākslinieks Anselms Kīfers iegādāsies «mirušu» atomelektrostaciju

Lelde Petrāne,31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu mūsdienu mākslinieks Anselms Kīfers (Anselm Kiefer) plāno iegūt savā īpašumā «iekonservētu» atomelektrostaciju, jo uzskata, ka Vācijas kodolvēsture jāsaglabā nākamajām paaudzēm, ziņo thelocal.de.

Intervijā izdevumam Der Spiegel Kīfers sacījis, ka pērk «vismaz dzesēšanas torni» no Mūlheimas-Kārličas objekta netālu no Francijas robežas.

Viņš sajūsminājies: «Šī atomelektrostacija ir tik fantastiska. Brīnišķīga. Tas ir mans Panteons. Mani fascinē atomelektrostacijas.»

Kīfers nav atklājis, kāda ir iegādes cena. Viņš arī nav vēlējies izklāstīt savus plānus saistībā ar jauno pirkumu. «Viss joprojām ir atvērts. Vācieši atbrīvojas no savas vēstures pārāk vieglprātīgi un pārāk ātri,» sacījis mākslinieks.

Tas pats attiecoties uz citiem Vācijas vēstures aspektiem, ieskaitot Berlīnes mūri, viņš uzskata. Viņaprāt, komunistiskā Austrumvācija bija jāsaglabā kā muzejs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis "savilkt jostas" sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas kultūras gada aktivitātēm uzmanību sev atkal pievērš drūmas pagātnes apdvestais Stūra nams, kurš jau gadiem stāv bez pielietojuma

Valsts drošības komitejas ēka jeb Stūra māja Brīvības un Stabu ielas krustojumā Rīgā no 1. maija uz nepilnu pusgadu atdzīvosies – tajā tiks īstenots Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts Stūra māja.

Lieta Nr. 1914/2014, kuras ietvaros būs skatāma pamatekspozīcija Izstaigā Stūra māju, notiks ekskursija, kā arī piecās izstādēs no dažādiem skatpunktiem tiks traktētas cilvēka un varas attiecības, informē nodibinājums Rīga 2014.

Neredzamais remonts

Ēka stāvējusi tukša kopš 2008. gada, kad to pameta Valsts policija. «Daudzu vēsturisku faktu dēļ ēka nav bijusi pievilcīga lietotājam. Sarunās par nama tālāko likteni esam izjutuši atturīgu attieksmi no valsts iestāžu vadītājiem un līdz ar to nevēlēšanos iesaistīties sīkākās diskusijās par atrašanos Stūra mājā,» atzīst ēkas saimnieka valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

DB Viedoklis

Db viedoklis: Augstākais, ko ir spējusi izdarīt Latvijas valdība - noplātīt rokas

Dienas Bizness,13.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinājums sekos - tā visdrīzāk var teikt par notiekošo saistībā ar nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Jau līdz šim ir bijuši dažādi interesanti pavērsieni šīs kompānijas sakarā - pēkšņa airBaltic zīmola īpašnieka maiņa, valdes priekšsēdētājs, kurš kategoriski atsaķās ierasties paša vadītā uzņēmuma mītnes zemē utt. Nu jau ir jauns pavērsiens, kura būtību īsumā var raksturot šādi - kāds nezināmais ir nopircis airBaltic akcijas neapmaksātā šā uzņēmuma pamatkapitāla vērtībā un jau tagad ir gatavs pārdot par 10 miljoniem latu kādam no abiem lielajiem akcionāriem - Latvijas valstij, vai arī privātajam akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuru, starp citu, tieši tāpat kā pašu airBaltic vada Bertolts Fliks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, pēc valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ministrs skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. "Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," sacīja Briškens.

Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes "airBaltic", viņš to apstiprināja.

"Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt," papildināja ministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienošanās gadījumā TV3 un LNT jābūt pieejamām bezmaksas apraidē vismaz līdz 2013.gada 31.decembrim, turklāt abām programmām jāsaglabā neatkarīgas un patstāvīgas ziņu raidījumu redakcijas, kā arī jāsaglabā ziņu raidījumu daudzums šobrīd esošajā apjomā. Savukārt programmu redaktoriem amata aprakstā jābūt atsevišķi nostiprinātai redakcionālajai neatkarība no mediju īpašnieka.

Tā ir viena no Konkurences padomes (KP) noteiktajām prasībām, pie kā ir dota zaļā gaisma MTG Broadcasting AB un AS Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) iegādes darījumam.

KP arī noteikusi, ka LNT un TV3 vismaz 21% no raidlaika jāaizpilda ar oriģinālu, Latvijā veidotu saturu.

Attiecībā uz reklāmas tirgu, apvienošanās dalībniekiem liegts paaugstināt reklāmas raidlaika cenas kanālos TV3, TV6, 3+ vismaz līdz 2012.gada beigām, bet, ja līgums ar kādu reklāmdevēju ir spēkā ilgāk, tad līdz šī līguma termiņa beigām. Savukārt pēc 2012.gada reklāmas cenu drīkst palielināt ne vairāk kā par gada inflācijas koeficientu. Būtiski arī, ka apvienošanās dalībnieki attiecībā pret reklāmdevējiem nedrīkst savas programmu pakas sasaistīt – tā, piemēram, ja reklāma tiek ievietota LNT programmu grupā, reklāmdevējam nedrīkst uzspiest šīs reklāmas ievietošanu arī citos MTG kanālos, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā.

Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska,14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Tehnoloģijas

Gulbis: KP lēmums par LNT un TV3 apvienošanos rada pozitīvu iespaidu

Sanita Igaune,22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Virspusēji iepazīstoties ar lēmumā ietvertajiem saistošajiem noteikumiem, rodas pozitīvs iespaids, ka Konkurences padome (KP) ir ļoti nopietni izvērtējusi paredzamos tirgus koncentrācijas riskus un centusies rast mehānismu šo risku negatīvo seku mazināšanai,» DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, vērtējot KP noteiktās prasības, pie kā ir dota zaļā gaisma MTG Broadcasting AB un AS Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) iegādes darījumam.

«Saistošie noteikumi ietver sevī būtiskākos tirgus un ietekmētās jomas – gan reklāmas pakalpojumu tirgu, gan maksas un bezmaksas programmu izplatīšanas tirgus, gan arī jautājumus par mediju daudzveidības nodrošināšanu,» uzsvēra J. Gulbis.

Vienlaikus Lattelecom pauž cerību, ka KP noteiktie ierobežojumi tiks pienācīgi pildīti, padome spēs nodrošināt to izpildes kontroli un šie ierobežojumi patiešām spēs nodrošināt veselīgu, iedzīvotāju interesēm atbilstošu konkurenci mediju tirgū.

Tiesa, lai pilnībā izvērtētu turpmākās iespējamās apvienošanās darījuma sekas, nepieciešams rūpīgi iepazīties ar 40 lappušu garo KP lēmumu un izdarītajiem secinājumiem, piebilda J. Gulbis.

Citas ziņas

Repše: jāpalielina ES atbalsts Latvijai pēc 2013. gada

Elīna Pankovska,24.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir būtiski arī pēc 2013.gada saņemt ES Kohēzijas politikas investīcijas vismaz tādā pašā apmērā kā 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā, jo Kohēzijas politikas finansējums ir galvenais finanšu avots, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti un sekmētu attīstību ekonomiskās recesijas seku apstākļos.

Tā tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisāru Johanesu Hānu norādījuši finanšu ministrijas pārstāvji.

«Lai panāktu ES vienmērīgu attīstību, jaunajām dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsta finansējums vai vismaz tas būtu jāsaglabā iepriekšējā apjomā. Jo aizvien varam novērot, ka Kohēzijas politikas sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp ES valstīm – vēl nav sasniegts,» uzsvēra finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Tāpat ministrs sarunā ar EK komisāru izteica nostāju, ka, nosakot ES finansējumu dalībvalstīm, būtu jāsaglabā līdzšinējā metode, kurā pamatrādītājs bija IKP uz vienu iedzīvotāju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašais maksas režīms Jūrmalā nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas, laikrakstam Neatkarīgā sacījis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Atbildot uz jautājumu: «Kāda jēga ieguldīt 200 miljonus Ventspils šosejas rekonstrukcijā, ja sastrēgumi veidojas vietā, kur sadalās Jūrmalas un Ventspils plūsmas?», K. Gerhards sacījis:

Kaspars Gerhards (Foto: Elīna Kursīte, Db)«Jautājums ir cits: vai Jūrmalā ir jāsaglabā īpašais maksas režīms. Vecrīgā šāds režīms ir atcelts Ieviestas augstas maksas stāvēšanas zonas. Vai Jūrmalai ir jāsaglabā šāds režīms? Tas ir sastrēgumu cēlonis. Turklāt tas nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Braucēji ar ārvalstu numuriem tūdaļ tiek aizturēti uz tilta un sodīti. Tas neatstāj labu iespaidu par Jūrmalu kā pievilcīgu tūrisma objektu. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas - maksas stāvvietas, lai Jūrmalas viesu auto būtu drošībā. Ja nebūtu šīs nodevas, tad problēmu nebūtu.»