Šā gada pirmajā pusē Lietuvā jaundzimušo skaits pārsniedzis 12 600, kas ir par gandrīz 600 jaundzimušajiem vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn, liecina Tieslietu ministrijas apkopotie dati.

"Dzimtsarakstu nodaļas reģistrēja 12 603 Lietuvā dzimušus mazuļus - 6363 meitenes un 6240 zēnus," par pirmā pusgada datiem informēja ministrijā.

Pagājušā gada pirmajā pusē Lietuvā reģistrēja 12 021 jaundzimušo, no tiem 5856 bija meitenes un 6165 zēni.

Šogad visvairāk jaundzimušo jeb gandrīz 3800 reģistrēti Viļņas dzimtsarakstu nodaļā. Kauņas dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti gandrīz 1000 jaundzimušie un Klaipēdā - 675.

Jau vēstīts, ka pērn Lietuvā jaundzimušo skaits sasniedza 18 700, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2023.gadā. Kā liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija, jaundzimušo skaits pērn bijis rekordzems.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4678 jaundzimušie, kas ir par 14,2% jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos piecos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 2422 bija zēni, kas ir par 8,8% jeb 230 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 2256 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 544.

Maijā Latvijā reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 15,5% jeb 174 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 482 zēni un 464 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā septīto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, martā - 985, bet aprīlī - 976.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3732 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb 600 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos četros mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 1940 bija zēni, kas ir par 8,1% jeb 170 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 1792 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 430.

Aprīlī Latvijā reģistrēti 976 jaundzimušie, kas ir par 10,9% jeb 120 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 517 zēni un 459 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā sesto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, bet martā - 985.

Šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 8945 mirušie, kas ir par 6,1% jeb 586 mazāk nekā 2024.gada pirmajos četros mēnešos, kad tika reģistrēts 9531 mirušais.

Mūsu valstī dzimstība samazinās, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika, tad 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm. Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir nepietiekami mazs normālai paaudžu nomaiņai.

Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, sieviešu – atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Latvijā šogad janvārī reģistrēts 881 jaundzimušais, kas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tādējādi Latvijā ceturto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti, vienlaikus saglabājoties tendencei jaundzimošo skaitam samazināties. 2024.gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī - 940, bet decembrī - 921.

Tostarp 2025.gada janvārī starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 462 bija zēni, kas ir par 14,3% jeb 77 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 419 bija meitenes, kas ir samazinājums par 18% jeb 92.

Tajā pašā laikā janvārī Latvijā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 10,9% jeb 294 mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

Tādējādi šogad janvārī reģistrēto mirušo skaits par 1527 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr pērn attiecīgajā periodā mirušo skaits par 1652 pārsniedza dzimušo skaitu.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.

2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

RIX Rīgas lidosta šā gada pirmajos četros mēnešos apkalpojusi vairāk nekā 2 miljonus pasažieru, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādā pašā laikā tika apkalpoti 1,87 miljoni ceļotāju.

No visiem pasažieriem 81% bijuši tieši pasažieri, bet 19% izmantojuši Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem ceļojumiem. Tiešo pasažieru skaits janvārī-aprīlī Rīgas lidostā 2019.gada rādītāju pārsniedzis par 8%.

Aprīlī pasažieru skaits Rīgas lidostā pārsniedza 581 tūkstoti (+6%); apkalpoti arī 5239 lidojumi (+1%) un 1450 tonnas aviācijas kravu (+4%).

Kopš gada sākuma caur Rīgas lidostu pārvadāto aviācijas kravu apjoms sasniedzis 6,1 tūkstoti tonnu, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 13%. Par 7% pieaudzis arī janvārī-aprīlī apkalpotais pasažieru, aviācijas kravu un citu lidojumu skaits, sasniedzot 19 tūkstošus lidojumu.

Saistībā ar dzimstības samazināšanos, kas ir straujāka nekā prognozēts iepriekš, saruks valdības tēriņi ģimenes politikai un izglītībai, taču ilgtermiņā tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi samazināsies par līdz pat 1,3 miljardiem eiro, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kā secināts domnīcas ziņojumā par sabiedrības novecošanās un zemā dzimstības līmeņa ietekmi uz ilgtermiņa izdevumiem un ieņēmumiem, 2022.-2024.gadā Igaunijā jaundzimušo skaits bija par līdz 7500 mazāks nekā prognozēts, tādējādi valsts izdevumi samainājjās par 100 miljoniem eiro. Turpmāk samazināsies arī ar izglītību saistītie izdevumi.

Attīstības uzraudzības centra eksperts Kaupo Kopels norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā dzimstības kritums Igaunijā ir bijis lielāks nekā prognozējis gan Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat", gan Igaunijas Statistikas birojs.

Konservatīvas aplēses liecina, ka katrs nepiedzimušais bērns Igaunijai izmaksā 100 000 - 190 000 eiro zaudētos nodokļu ieņēmmos. Attīstības uzraudzības centra ziņojumā pausts, ka salīdzinājumā ar pašreizejām prognozēm, zemāka dzimstība nākmo 40-60 gadu laikā samazinās Igaunijas ieņēmumu bāzi par vismaz 750 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro.

Jauna bērnudārza būvniecība Ādažu novada Podniekos izmaksās nepilnus 14 miljonus eiro, informē pašvaldībā.

Pašvaldība informē, ka noslēgts līgums par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ūbeļu ielā 18 ar SIA "Kvadrum".

Projekta kopējās plānotās attiecināmās izmaksas ir 13,88 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 8,88 miljoni eiro.

Būvdarbus plānots veikt 18 mēnešu laikā. Būvuzraudzību veiks SIA "Būvrem".

Kā skaidro pašvaldībā, jautājums par jauna bērnudārza būvniecību Ādažos ir aktuāls jau vairākus gadus. Būvniecība tika plānota 2021.gadā, kad tieši šim mērķim tika iegādāts zemes gabals Ūbeļu ielā. Ēkas būvprojekta izstrāde sākās 2023.gada rudenī un 2024.gada oktobrī Būvvalde apstiprināja projektēšanas nosacījumu izpildi.

Dzimstības lejupslīde turpinās - 2024.gadā piedzima 12 571 bērns - par 13,2% jeb 1 919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Pēdējos trīs gada mēnešos dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti (oktobrī - 994, novembrī - 940, decembrī - 921 jaundzimušais). 2024.gadā reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados.

Nav bērnu, nav rūpju

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina...

Pērn reģistrēts 26 341 mirušais - par 6,0% jeb 1 690 mazāk nekā 2023.gadā. Visvairāk mirušo skaits samazinājies 2024.gada 4. ceturksnī - par 9,0% attiecībā pret 2023.gada 4. ceturksni. Vismazāk mirušo bija septembrī - 1 956, visvairāk janvārī - 2 702.

Ceturto gadu pēc kārtas mirušo skaits divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu. 2024.gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits (vislielākā starpība bija 2021.gadā, kad nomira par 17 180 vairāk cilvēku nekā piedzima). Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990.gada.

Heirēka! Bērni ēd

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda...

Negatīva dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par 13,8 tūkstošiem cilvēku un 2025.gada 1.janvārī provizoriski tas bija 1 miljons 853 tūkstoši.

2024.gadā tika reģistrētas 10 390 laulības, kas ir par 1,5% (159 laulībām) mazāk nekā 2023.gadā. Noslēgto laulību skaits pēc 2020.gada pakāpeniski pieauga, bet jau otro gadu pēc kārtas samazinās. Pērn noslēgts par 312 laulībām mazāk nekā 2020.gadā, kad bija spēkā pulcēšanās ierobežojumi pandēmijas dēļ.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Turpinot padziļinātu Latvijas iedzīvotāju skaitliskā sastāva analīzi, lai izprastu zemās dzimstības iemeslus, rakstu sērijas otrajā daļā analizējam vīriešu īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kas, izrādās, ir ārkārtīgi zems un, visticamāk, jau netālā nākotnē neatbildīs valsts aizsardzības vajadzībām.

Iepriekš rakstā (Dienas Bizness, 8. jūlijs) tika secināts, ka atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai demogrāfiskajai statistikai par visām pasaules valstīm 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Jau pirms raksta publicēšanas es no kolēģiem, bet pēc raksta publicēšanas arī no daudziem lasītājiem saņēmu pilnīgi loģisku jautājumu – bet kā ir ar jauniem vīriešiem?

Tēma par XX gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības samazinājuma ietekmi uz mūsdienu demogrāfisko ainu un nākotnes Latviju tika sadalīta vairākās daļās. Pirmajā daļā (DB 8. jūlijs) tika apskatīts, kādas sekas izraisa pašlaik Latvijā vērojamais sieviešu skaita samazinājums fertilajā vecumā.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.