TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Šodien, 22.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par nekustamā īpašuma Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ministru kabinets devis atļauju Aizsardzības ministrijai iegādāties valsts aizsardzības vajadzībām nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā. Nekustamajā īpašumā izvietos Zemessardzes 55.kājnieku bataljonu.

Zemessardzes militārās bāzes izveide notiek atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un valdības deklarācijā noteiktajam ar mērķi nodrošināt Zemessardzes attīstību atbilstoši valsts aizsardzības vajadzībām.

Šobrīd bataljons atrodas Aizkrauklē Spīdolas ielā 20 trijās valstij piederošās būvēs uz fiziskai personai piederošas zemes 0,4 ha platībā, kas atrašanās vietas un izmēra ziņā neatbilst bataljonam izvirzītajām operacionālajām un fiziskās drošības prasībām, kā arī izslēdz iespēju nodrošināt uzņemošās valsts funkcijas.

Saistībā ar klientu darījumu skaita samazināšanos klientu apkalpošanas centrā un palielināšanos bankas attālināto pakalpojumu kanālos no 17. jūlija būs slēgts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Aizkrauklē. Šogad šī jau ir otrā bankas filiāle, kas slēgta, februārī Aizkrauklē darbību pārtrauca SEB banka, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles iedzīvotāji, bankas Citadele klienti, ir nepatīkami pārsteigti par šādu ziņu, īpaši tie, kuri šīs iestādes pakalpojumus izmantoja pēc SEB bankas slēgšanas. Savu sašutumu par bankas pieņemto lēmumu paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā, pārrunājot banku pieņemtos lēmumus arvien samazināt filiāļu skaitu Latvijas reģionos, norā­da, ka ierobežotā finanšu pakalpojumu pieejamība bremzēs uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Citadeles bankas klientu apkalpošanas centrs bija vienīgais, kur veica skaidras naudas norēķinus, kas daudziem bija būtiski. Pēc SEB bankas filiāles slēgšanas Aizkraukles novada domē tikties ar pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem bija ieradušies Citadeles bankas speciālisti, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Tika izvērsta plaša reklāmas kampaņa, piedāvājot jaunus pakalpojumus un labus nosacījumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Reklamējot bankas darbību, Zemgale un Aizkraukle tika minētas kā vietas ar attīstības iespējām. Informācija bankas mājaslapā arī vēsta par labiem finanšu rādītājiem šīgada pirmajos trijos mēnešos, ka bankai izdevies palielināt peļņas apjomu par 30%. Tāpēc rodas jautājums — kāds tad ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai?

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Aizkrauklē jau 14 gadus darbojas SIA Auto Cardan, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Auto Kardāns, taču visu šo laiku uzņēmuma darbinieki strādājuši īrētās telpās. Nupat sākti būvdarbi, lai uzceltu savu ražotni, vēsta reģionālais medijs Staburags.

SIA Auto Cardan inženieris Guntis Klūga stāstījis, ka uzņēmums jau pasen nopircis zemi Aizkraukles pagastā, Ošos, līdzās pašreizējai ražotnei Kalna ielā 17, bet tikai tagad radusies izdevība jaunas ēkas celšanai izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, kuru administrē Lauku atbalsta dienests. Par savu naudu vien ražotni pašlaik uzcelt nevarētu. Ēkas būve izmaksās ap 300 tūkstošiem eiro, un trešo daļu izmaksu segs ERAF. Sākotnēji bija iecerēts būvēt divstāvu ēku, tomēr, lai samazinātu izmaksas, nolemts celt vienstāva būvi 1070 kvadrātmetru platībā. Tur būs gan ražošanas, gan administrācijas telpas un noliktava, ziņo Staburags.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

AS Pasažieru vilciens (PV) informē, ka no šā gada 1.novembra pasažieriem būs iespēja iegādāties apvienoto vilciena un autobusa biļeti vai abonementu.

Lai palīdzētu pasažieriem ietaupīt ceļa izdevumus līdz Aizkraukles centram, PV piedāvās pasažieriem iegādāties vilciena biļeti kopā ar autobusa biļeti. Ar apvienoto biļeti pasažieris vienā braucienā ietaupīs 0.20 EUR. Ir padomāts arī par tiem pasažierim, kuri iegādājas abonementa biļetes, un turpmāk varēs iegādāties abonementa biļeti kopā ar autobusa biļeti vairākiem abonementa biļešu veidiem: piecu dienu abonementa biļetei vienā virzienā, piecu dienu abonementa biļetei turp un atpakaļ, septiņu dienu abonementa biļetei, mēneša abonementa biļetei, mēneša darba dienu abonementa biļetei, mēneša darba dienu abonementa biļetei vienā virzienā. Iegādājoties mēneša abonementu, pasažieri var ieekonomēt līdz 35% no brauciena cenas.

Aizkrauklē atklāta SIA Euroaptieka filiāle. Jau pirmajā zāļu tirgotavas darbības dienā par pircēju trūkumu nevarēja sūdzēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Māris Lūks, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka Aizkraukle kā jaunās — 49. — aptiekas Latvijā atvēršanas vieta ir daļa no uzņēmuma plāna ar šīs aptiekas tīklu pārklāt visu valsti, atvērt pa uzņēmumam katrā bijušā rajona centrā. Šobrīd 28 filiāles darbojas Rīgas apkārtnē.

Atvēršanas dienā aptiekā bija ļoti daudz pircēju, novērojis Staburags.

Pilsētā sākot darboties jaunam uzņēmumam, par atgriešanos darba vidē pēc vairākiem bezdarbnieces statusā pavadītiem gadiem priecājusies aizkraukliete Antoņina Bulova. Viņa aptiekā ir datu ievades operatore. Arī pārējās trīs darbinieces, pieredzējušās farmaceites — Ļubova Kupriņenko, Anna Livčenko un Ina Skrimble — ir no Aiz­kraukles.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši divus agrāk tiesātus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanas gadījumiem Aizkrauklē. Vīriešiem tiesa piemēroju drošības līdzekli apcietinājumu.

Policija jau iepriekš informēja, ka Aizkrauklē septembra mēnesī reģistrēti septiņi gadījumi, kad zvanīts gados vecākiem cilvēkiem uz parastiem mājas telefoniem un mēģināts izkrāpt naudu.

Vienā gadījumā sievietei tika izkrāpti 600 eiro un zelta gredzens 500 eiro vērtībā. Krāpnieki stāstījuši, ka viņu radinieki nokļuvuši nelaimē, lai nebūtu nepatikšanas, nepieciešama konkrēta naudas summa.

Krāpnieki tika aizturēti 30. septembrī, kad jau bija izkrāpuši vēl vienai gados vecākai sievietei 15 516 eiro. Veicot operatīvos pasākumus, policisti aizturēja abus vīriešus un naudu atguva. Policijas darbinieki abus vīriešus, kuri ir rīdzinieki, aizturēja un ievietoja īslaicīgā aizturēšanas vietā.

Logu un durvju ražošanas uzņēmums JELD-WEN drīzumā pabeigs paplašināt rūpnīcu Aizkrauklē. Tas dos iespēju ievērojami palielināt esošās ražošanas jaudas, kā arī radīs ap 70 jaunu darba vietu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šī esot skaidra norāde uz uzņēmuma plāniem investēt Aizkraukles reģiona attīstībā - uzsvēruši uzņēmuma pārstāvji. Pie tam uzņēmums plāno ieguldīt līdzekļus to jauno Aizkraukles reģiona cilvēku apmācībā, kuri sāks darbu jaunradītajās darba vietās.

Radot apmēram 70 jaunu darba vietu, uzņēmums plāno nodarbināt vietējos cilvēkus. Uzņēmuma pārstāvji atklājuši, ka jauno darbinieku apmācību organizēs uz vietas ražotnē, nodrošinot viņiem jaunu zināšanu un prasmu apguvi.

Uzņēmums Aizkrauklē darbu sāka pirms 20 gadiem, no neliela durvju ražošanas ceha izaugot par lielu un stabilu kompāniju, kurā šobrīd strādā ap 240 cilvēku.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.