Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Salacgrīvā, pabeidzot remontdarbus, satiksmei atkal ir atvērts pagaidu tilts pār Salacu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme uz pagaidu tilta tiek organizēta ar luksoforiem reversā kārtībā.

Transportam, kas ir smagāks par 44 tonnām, satiksme pār pagaidu tiltu joprojām ir slēgta. Attiecīgajiem transportlīdzekļiem apbraucamais ceļš ir caur Limbažiem un Aloju. Smagsvara kravas transportam satiksme pār Salacu Salacgrīvā tiks atjaunota pēc jaunā tilta atklāšanas.

Jaunā tilta būvdarbi turpinās. Esošo tiltu pilnībā nojauks un vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām.

Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot arī gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietve tiks savienota ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, bet Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, un tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Katru gadu vasarā, neatkarīgi no nozares – vai tā būtu viesmīlība, ēdināšana, ražošana, loģistika vai klientu apkalpošana –, palielinās pieprasījums pēc pagaidu darbiniekiem. Tas liek uzņēmumiem pārskatīt savu darbaspēka kapacitāti un uzdot sev vienu svarīgu jautājumu – kā mēs varam sasniegt vēl labākus rezultātus, nezaudējot kvalitāti un efektivitāti?

Lai arī sezonālā darbaspēka pieprasījuma pieaugums zināmā mērā ir iepriekš prognozējams, daudzi uzņēmumi joprojām sastopas ar izaicinājumiem. Nereti sagatavošanās process tiek uzsākts pārāk vēlu, kā rezultātā tiek palaistas garām iespējas darbaspēka optimizācijai. Kad uzņēmumiem būtu jāsāk gatavoties? Īsā atbilde – ātrāk nekā šķiet, ka tas būtu vajadzīgs.

Kāpēc? Tāpēc, ka, lai nonāktu līdz apmācību posmam, ir nepieciešams laiks – gan lai atrastu atbilstošus kandidātus pirms procesa sākuma, gan lai veiktu darbinieku apmācību. Piemēram, lai nodrošinātu, ka jaunie darbinieki jau jūnijā varētu patstāvīgāk veikt savus pienākumus, uzņēmums var sākt viņu apmācību uz nepilnu slodzi maija sākumā. Es ieteiktu par sezonālo darbinieku piesaisti domāt vismaz mēnesi pirms pieprasījuma sākuma, taču pat ja uzņēmums par to atceras vēlāk, labāk ir situāciju risināt uzreiz, nekā ļaut tai nonākt pašplūsmā. Ar mūsu pastāvīgajiem klientiem mēs parasti jau zinām, kad ir īstais brīdis pievērsties šim jautājumam, lai viss noritētu raiti, taču mēs vienmēr esam gatavi iesaistīties arī tad, kad nepieciešama ātra un operatīva palīdzība.

Salacgrīvā no 6.maija līdz 13.maijam autotransporta satiksmei slēgs pagaidu tiltu pār Salacu, lai veiktu brauktuves klāja pastiprināšanu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Vieglā transporta satiksmi virzienā uz Igauniju organizēs pa reģionālo autoceļu Limbaži-Salacgrīva (P12), vietējo autoceļu Salacgrīva-Vecsalaca (V144), šķērsojot upi pa Annasmuižas tiltu (V144), Vecsalaca-Mērnieki (V145) un reģionālo autoceļu Ainaži-Matīši (P15).

Savukārt vieglā transporta satiksmei Rīgas virzienā un sabiedriskā transporta satiksmei abos virzienos būs noteikts maršruts cauri Salacgrīvai - pa Baznīcas ielu (V144), Annasmuižas tiltu un Limbaži-Salacgrīva.

Tiltam ir noteikti gabarīta ierobežojumi un satiksme pār to tiks organizēta ar luksoforu, arī pa Baznīcas ielu satiksme tiks organizēta ar luksoforiem.

LVC iepriekš skaidroja, ka esošās brauktuves tērauda klājs transporta slodzes dēļ regulāri plīst, tādēļ jāveic papildu jaunu plātņu piemetināšana, šo darbu laikā slēdzot satiksmi.

Līdzšinējais Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atstājis slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu, informēja Veselības ministrijā (VM).

Staņēvičs turpina savu pamatdarbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā.

Šodien notika PSKUS kapitāldaļu turētāja ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tika izskatīts pagaidu padomes priekšsēdētāja Staņēviča lēmums atstāt amatu. Staņēvičs pagaidu padomes vadību uzņēmās krīzes situācijā 2023.gada oktobrī pēc VM aicinājuma, lai stabilizētu slimnīcas pārvaldību un nodrošinātu pārmaiņu vadību.

Kā norāda VM, šie mērķi ir sasniegti, tāpēc PSKUS kapitāldaļu turētāja ārkārtas dalībnieku sapulcē tika apstiprināta darba tiesisko attiecību izbeigšana ar Stradiņa slimnīcas pagaidu padomes priekšsēdētāju.

Atbilstoši ministrijas dotajam mandātam Staņēvičs ir nodrošinājis būtiskāko mērķu izpildi - krīzes pārvarēšanu, pārvaldības stabilizēšanu un svarīgu stratēģisku lēmumu pieņemšanu, tostarp viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir stratēģiska vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā A2 korpusa būvniecības procesa nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārziņā, norāda VM.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.”

Pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: [email protected]. Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

28. jūnijā spēkā stājusies Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīva 2019/882, kas pazīstama arī kā Eiropas piekļūstamības akts. Tas nosaka vienotus standartus būtiskāko produktu un pakalpojumu pieejamībai visiem lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr piekļūstamība nav tikai juridiska prasība vai formalitāte, ko izdarīt un aizmirst.

Tā ir arī attieksmes mēraukla — par sabiedrības briedumu, cieņu un vēlmi nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem. Turklāt piekļūstamības ieviešanai ir arī skaidri pragmatisks ieguvums — tā palīdz veidot vienkāršākus, efektīvākus un lietotājam draudzīgākus risinājumus, kas uzlabo pieredzi plašam cilvēku lokam.

Piekļūstamība nav niša – tā ir sabiedrības vajadzība

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku visā pasaulē dzīvo ar kādu invaliditātes formu — tas ir aptuveni katrs sestais pasaules iedzīvotājs. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, cilvēki ar invaliditāti veido aptuveni 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šie skaitļi apliecina, ka piekļūstamība nav tikai nelielai sabiedrības daļai aktuāls jautājums — tā tieši ietekmē simtiem miljonu cilvēku un netieši attiecas uz mums visiem, jo dzīves laikā ikvienam var rasties vajadzība pēc pieejamākiem risinājumiem.

Latvijas un Baltijas uzņēmēju zināšanas finanšu jomā ir konkurētspējīgas arī starptautiskā mērogā, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Ziemeļvalstīs uzņēmumu finansēšanas un kredītu salīdzināšanas tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc mums ir iespēja iekarot šo segmentu un kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem reģionā, pārliecināts ir A.Geisari. Viņš piebilst, ka šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja “Oferta Finance” komandas dalība Kopenhāgenā notikušajā “Nordic Fintech Week” - vienā no nozīmīgākajiem finanšu tehnoloģiju nozares pasākumiem Ziemeļvalstīs. Tur aizvadītās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem apliecināja, ka Latvijas pieredzei ir liels pieprasījums arī ārpus Baltijas.

Šobrīd uzņēmums “Oferta Finance” jau ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem Dānijā, bet drīzumā plāno spert pirmos soļus arī Somijā, Islandē un citās Ziemeļvalstīs. “Mēs redzam, ka mūsu piedāvātie risinājumi tur ir vajadzīgi, jo uzņēmējiem šajās valstīs bieži vien trūkst plašāka alternatīvu klāsta finansējuma piesaistei. Tas paver mums iespēju nostiprināties reģionā un parādīt, ka Latvijas pieredze var būt noderīga arī ārpus mūsu valsts robežām,” spriež A.Geisari, uzsverot, ka arī citiem Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties mēģināt attīstīt savu biznesu plašākā mērogā.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.

Kompetents un augsti kvalificēts darbinieks ir katras organizācijas stratēģiska priekšrocība un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Taču mūsdienu dinamiskajā darba vidē viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt nepārtrauktu darbinieku kompetenču attīstību, kas spēj sekot līdzi biznesa vajadzību maiņai.

Tradicionālās apmācību metodes bieži vien nespēj sekot līdzi straujajam tempam un to efektivitāte bieži ir zema. Dažādi pētījumi rāda – jau stundu pēc mācībām tiek aizmirsti līdz 50% no apgūtā, bet nedēļas laikā pat 90%. Tas uzskatāmi demonstrē klasisko apmācību modeļu ierobežojumus, kā rezultātā ieguldījums darbinieku attīstībā bieži nesasniedz gaidīto atdevi.

Ilgtspējīga kompetenču attīstība prasa jaunu pieeju – elastīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgi adaptējamu apmācību risinājumu ieviešanu, kas nodrošina gan zināšanu saglabāšanu, gan to praktisku pielietojumu ikdienas darbā.

Arvien biežāk uzņēmumi darbinieku kompetenču attīstīšanai un apmācībām, izmanto personalizētus, automatizētus risinājumus, kas uzlabo produktivitāti un samazina administratīvo slodzi. Organizācijas aizvien biežāk ievieš mikroapmācību formātu – īsas, fokusētas mācību sesijas, kas apvienojumā ar specializētiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem būtiski paātrina zināšanu apguvi, izvairās no klasisko apmācību veidu aizmiršanas līknes un veicina darba efektivitāti. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātā platforma Ervy Learning piedāvā personalizētu pieeju darbinieku attīstībai, vienlaikus palīdzot pārvarēt darbaspēka trūkumu un optimizēt administratīvos resursus gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Valsts kontroles izpēte par MI izmantošanu publiskajā valsts pārvaldē liecina par pakāpenisku attīstību šajā jomā, proti, 17% valsts iestāžu izmanto MI risinājumus, 22% plāno to ieviest tuvākajā laikā, bet 55% vēl nav izstrādāts konkrēts plāns, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas nacionālās stratēģijas un kvalificētu speciālistu piesaistes. Šie dati uzsver ne tikai MI augošo nozīmi, bet arī nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai MI kļūtu par mērķtiecīgu instrumentu valsts un uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa gan joprojām trūkst vienotas, standartizētas izpratnes par to, kas tieši ietilpst mākslīgā intelekta definīcijā. Tai pat laikā plašā nozīmē tas tiek izmantots pat tad, ja uzņēmums to neapzinās – piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus, e-pasta drošības risinājumus ar MI tehnoloģijām, antivīrusu programmatūru vai viedierīces ar iebūvētiem MI algoritmiem.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu “Nākotnes darbs 2025”, nākamo piecu gadu laikā automatizācija ienesīs izmaiņas 58 % uzņēmumu visā pasaulē. Latvijā šo procesu paātrinās vairāki faktori – sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums.

Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā par nākotnes darbu norādīts, ka tuvāko piecu gadu laikā darba devēji Latvijā prognozē būtiskas pārmaiņas darba tirgū. Galvenokārt to veicinās tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs kvalificētu darbinieku trūkums – 71 % darba devēju Latvijā atzīst, ka nākotnē varētu saskarties ar grūtībām atrast piemērotus darbiniekus. Lai šo problēmu risinātu, uzņēmumi Latvijā plāno paātrināt automatizācijas ieviešanu un aktīvāk strādāt pie darbinieku prasmju pilnveides un kvalifikācijas paaugstināšanas.

Šis ir laiks, kad jaunās tehnoloģijas nav drauds, bet gan izšķirošs faktors, kas Latvijas uzņēmumiem var sniegt iespēju attīstīties.