Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.

Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.

Jaunieši dzīvo pie vecākiem, jaunieši pamet Latviju, un vispār ar jauniešiem mums viss ir gandrīz slikti, bet visu šo bēdu cēlonis meklējams izglītības sistēmā. 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas, 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas, 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas, liecina asociācijas Latvijas Koks prezidenta Paula Beķera pētījums Nākotnes darbaspēks, kas konkrētajā jautājumā balstīts uz Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem.

Dodas pelņā uz citu valsti

Rubrikā Kuram tas rūp? jau esam pētījuši emigrācijas sadalījumu pa vecuma grupām. Salīdzinot 2024. gada datus ar 2014. gada datiem, ir redzams, ka lielākais kritums ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Neatkārtojot samērā dramatiskos skaitļus, kas tieši ietekmē dzimstības rādītājus, var vien piebilst, ka daļa iedzīvotāju skaita krituma ir saistīta ar dzimstību iepriekš, vēl pirms 20 gadiem, kad tā nebija visai spīdoša, turklāt arī izbraukšana nav jauna parādība.

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Gada sākumā LIAA paziņoja par piesaistīto investīciju apjomu 2025. gadā, kas krietni pārsniedz 2024.gada rezultātus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja uz LIAA realizēto reformu, kas ir galvenais panākumu iemesls. Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā jau stāstījāt par iecerēto. Šobrīd varat pastāstīt, ko konkrēti reforma ir devusi ikdienas darbā?

Vēlos uzsvērt, ka reforma jau sākotnēji tika plānota ar mērķi transformēt aģentūras darbību, lai tās fokuss būtu vērsts vairāk uz investīciju piesaisti. Reorganizācijas laikā tika izveidots pilnīgi jauns departaments – Investīciju un uzņēmējdarbības attīstības departaments. Tajā arī ir koncentrētas visas ar investīciju piesaisti saistītās funkcijas, ieskaitot arī atbalsta nodaļu, kas gatavo kvalitatīvus investīciju piedāvājumus, ko tālāk sūtām investoriem. Reorganizācijas ceļā tika izveidota struktūra, ka mūsu ārvalstu pārstāvjiem viens no rezultativitātes rādītājiem ir investīciju piesaiste. Līdztekus tika izveidots arī reģionālais tīkls. Iepriekš reģionālajā tīklā bija tikai biznesa inkubatori. Tos pārveidoja par klientu apkalpošanas centriem. Šo centru vadītāji atbild par reģionu uzņēmējiem, brauc pie viņiem, stāsta gan par eksporta tirgu paplašināšanas iespējām, gan arī apzina viņu investīciju plānus un vajadzības gadījumā proaktīvi iesaistās, atnesot ziņu Rīgas komandai. Proti, jautājums ir, kas mums ir pa spēkam, lai reģionā šis investīciju plāns varētu realizēties.

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes.

Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes.

IKT nodarbināto atbalsta asociācija pauž nopietnas bažas par situāciju, kurā kiberdrošības incidentu kontekstā kriminālatbildība var tikt piemērota tehniskajiem darbiniekiem – gan sistēmu izstrādātājiem, gan pasūtītāja puses administratoriem un uzturētājiem.

Valsts pārvaldē jau šobrīd ir strukturāls IT speciālistu trūkums. Atalgojums publiskajā sektorā bieži nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu. IT speciālists Latvijā var strādāt starptautiskā uzņēmumā attālināti, saņemot būtiski augstāku atalgojumu un uzņemoties mazāku personisko juridisko risku. Ja kriminālatbildības risks par nejaušām tehniskām nepilnībām publiskajā sektorā kļūtu par praksi, valsts pārvaldes konkurētspēja IT darba tirgū būtiski samazinātos.

Publiskā sektora realitāte

Valsts iestāžu IT uzturētāji strādā ar:

Starptautiskais bezpilota lidaparātu ražotājs “Edge Autonomy” 5. jūnijā svinīgi atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību Latvijā, informē uzņēmums.

Šobrīd tajā strādā 270 darbinieki un paredzams, ka šis skaits tuvākajā laikā pieaugs. Jaunā ražotne ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plānā, stiprinot tā pozīcijas reģionā un globālajā tirgū.“Edge Autonomy” atrodas aktīvā izaugsmes fāzē, turpinot attīstīt savas inženierijas, projektēšanas un ražošanas kapacitātes Latvijā un citviet pasaulē. Uzņēmuma autonomo sistēmu, augstākās klases optikas un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu pieprasījums ir augsts un turpina pieaugt, padarot jauno ražotni par nozīmīgu dzinējspēku uzņēmuma ilgtspējīgai izaugsmei un inovācijām.

“Mēs jau vairāk nekā 15 gadus esam klātesoši Latvijā, un esam apņēmušies turpināt sadarbību šajā reģionā, kā arī attīstīt attiecības, ko esam izveidojuši Latvijā, Baltijā un Eiropas Savienībā kopumā,” uzsverot Latvijas nozīmi uzņēmuma attīstības kartē sacīja “Edge Autonomy” izpilddirektors Stīvs Edličs (Steve Adlich). “Šī ir stratēģiski nozīmīga vieta mums – ne tikai tāpēc, ka Latvija jau ilgu laiku ir mūsu uzticams partneris, bet arī tāpēc, ka atrodamies tuvu daudziem klientiem un programmām, kuras apkalpojam. Mani vienmēr pārsteidz augsti kvalificētais tehniskais darbaspēks Latvijā un progresīvās tehnoloģijas, kas nāk no šī reģiona. Mēs ar nepacietību gaidām turpmāko izaugsmi.”

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Jau pēc gada, 2026. gada 7. jūnijā, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, stāsies spēkā Taisnīga atalgojuma direktīva (EU Pay Transparency Directive 2023/970), kas paredz konkrētas prasības darba devējiem, lai veicinātu atalgojuma caurspīdīgumu un mazinātu dzimumu atalgojuma plaisu.

Šī direktīva ir būtisks stimuls uzņēmumiem pārskatīt un pilnveidot savu atalgojuma politiku, kas daudziem nozīmē ne tikai sarežģītu datu apkopošanu un analīzi, bet arī būtiskas izmaiņas darba kultūrā un vadības pieejā. Taču kāpēc šīs pārmaiņas ir svarīgas ne tikai taisnīguma dēļ?

Jaunā direktīva būs katalizators sistēmiskām pārmaiņām – taisnīga atalgojuma direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt caurspīdīgumu un mazināt dzimumu atalgojuma atšķirības, kas joprojām saglabājas teju visās nozarēs. No 2027. gada uzņēmumiem ar vairāk nekā 150 darbiniekiem būs jāziņo par dzimumu algu plaisu, un, ja tā pārsniedz 5 % un nav pamatota, šo atšķirību jānovērš sešu mēnešu laikā. Prasības attieksies arī uz bonusiem un atalgojuma struktūru kopumā.

Pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība, aizsardzības investīciju pieaugums un saasinātā konkurence par būvniecības resursiem arvien būtiskāk ietekmē nekustamā īpašuma tirgu Baltijā, liekot pārskatīt gan attīstības tempus, gan pilsētu plānošanas pieejas.

Lai pilsētas saglabātu konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, būs nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka rīcība mājokļu, mobilitātes un pilsētvides attīstībā, uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.

Par šiem un citiem aktuāliem nozares izaicinājumiem diskutēs eksperti un viedokļu līderi no vairāk nekā 15 valstīm ikgadējā starptautiskajā Nordic Real Estate Forum 2026, kas norisināsies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Analizējot nekustamā īpašuma nozares tendences, eksperti arvien biežāk brīdina, ka ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums un straujais aizsardzības nozares investīciju kāpums Baltijas reģionā sāk būtiski mainīt nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru pamatus. Valstīm arvien aktīvāk uzņemoties būvniecības pasūtītāja lomu, attīstītājiem un investoriem var nākties pārvērtēt līdzšinējos darbības modeļus, savukārt pircēji var saskarties ar ilgākiem projektu īstenošanas termiņiem, jo nozares kapacitāte arvien vairāk tiek novirzīta stratēģiskās infrastruktūras attīstībai.

Jūnijā Latvijā pirmie uzņēmumi pamatkapitāla apmaksu veikuši ar kriptoaktīviem, izmantojot jauno regulējumu, kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Tas ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā — tagad sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) iespējams dibināt, pamatkapitālu iemaksājot kriptovalūtā, bez nepieciešamības piesaistīt mantiskā ieguldījuma vērtētāju.

Šādu iespēju jau izmantojusi kompānija SIA “Sats Inc”, un uzņēmuma valdes loceklis Jānis Sprenne stāsta: "Es ļoti atbalstu un novērtēju mūsu valsts spēju būt pirmajiem inovatīvā industrijā. Ir tikai likumsakarīgi, ka mēs izmantojam jaunāko likumdošanu un varam popularizēt jaunu un strauji augošu industriju, kuru atbalsta valsts institūcijas."“Sats Inc” specializējas Bitcoin infrastruktūras un konsultāciju pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Sprenne norāda, ka Bitcoin tiek arvien plašāk izmantots kā riska ierobežošanas instruments globālā mērogā, un Latvijas uzņēmējiem šāda pieeja var būt īpaši izdevīga.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" šogad strādā pie pārejas uz miltu beztaras glabāšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Bomis.

Viņš minēja, ka tas ir samērā garš un dārgs process, tostarp šogad plānots palaist daļu no sistēmas, bet kopumā projektu paredzēts noslēgt nākamajā gadā.

Bomis investīcijas neatklāja, jo projekts vēl nav noslēdzies, un kopējās izmaksas vēl nevar aprēķināt.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmumam šogad pirmajā pusgadā klājās ne sliktāk kā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, piebilstot, ka vēl nav iespējams prognozēt, ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums 2025.gadu noslēgs, jo šobrīd saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir grūti aplēst situāciju graudu iepirkšanā.

Bomis arī minēja, ka šogad uzņēmumam grūtības sagādā nepietiekams darbaspēks.

Jau ziņots, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Bomim un Ukrainas pilsonei Tatjanai Prihodko piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt Bomim piederošās kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize") kapitāldaļas, atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant", vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

Privātmāju tirgū 2025. gadā saglabājies stabils darījumu skaits, turpretī kopējā darījumu summa augusi par 12%, sasniedzot 446 miljonus eiro. Turpretī darījumu skaits ar privātās apbūves zemēm krities un vidējā darījumu summa pieaugusi nebūtisku 2% robežās.

Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš: šobrīd pircēji dod priekšroku gatavu privātmāju iegādei, nevis būvniecībai no nulles. Sapnis par mājas būvniecību tiek atlikts ne tikai izmaksu kāpuma, bet arī ierobežotā zemes gabalu piedāvājuma dēļ.

Februārī īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 3210 jeb par 43% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Aptuveni 2/3 veidoja īres dzīvokļu piedāvājums centrā, un tikai nepilni 1200 bija pieejami īrei galvaspilsētas apkaimēs. Savukārt iegādei bija pieejami 3390 dzīvokļi (+21%), no kuriem aptuveni puse jeb 1775 bija īpašumi jaunbūvēs, bet pārējie – mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs un pirmskara namos.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?

Ir labā ziņa – vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem jauniešu, kuri nekur nestrādā un nemācās, īpatsvars kopš 2011. gada ir sarucis par 8,1 procentpunktu. Sliktā ziņa – 2025. gadā Latvijā 11% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz strādāja, nedz mācījās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.Statistiski – vidēji pēc 10 gadiem šīs grupas jauniešiem jākļūst par vecākiem, bet bērnu ir maz un paliek vēl mazāk.

Nestrādā un nemācās

Statistiskas dati nereti tiek servēti lietotājiem procentos no kopskaita, jo tā vieglāk uztvert un salīdzināt, tomēr bieži vien nozīme ir arī faktiskajam daudzumam, jo sevišķi, ja tas mainās, un jauniešu kopskaits kopš 2011. gada ir mainījies.Vispirms par situāciju pēc iepriekšējās krīzes 2011. gadā. Togad minētajā vecuma grupā nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku.2025. gadā, no vienas puses, mums ir priecīgas ziņas – vidēji tikai 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā pērn šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku.Ja paraugāmies uz procentiem, viss izskatās patiesi rožaini. Proti, jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%. Īsi sakot, dīkdieņu skaits kopš pagājušās krīzes rucis gandrīz divas reizes straujāk nekā jauniešu daudzums kopumā. Tomēr, ja paskatās uz faktisko skaitli, tas ir daudz.Sievietes Latvijā par mātēm kļūst pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – tas ir vidējais lielums. Ja pieņemam, ka šie 30 tūkstoši cilvēku tuvākajā nākotnē kļūtu par 15 tūkstošiem ģimeņu, kurās turpmākajos 10 gados parādās vismaz viens bērns, var izvirzīt hipotēzi, ka vecāki ar nepilnvērtīgu izglītību un ilgstošu bezdarba pieredzi ir viens no dzimstības sarukuma cēloņiem.

Eiropas ekonomikā arvien lielāku lomu ieņem zināšanas, augsta līmeņa prasmes un inovācijas, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), pirmdien atklājot Rīgas Tehniskās universitātes Talantu programmas jauno sezonu.

Viņš uzsvēra, ka, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits, vai arī jārada lielāka pievienotā vērtība katrā nostrādātajā stundā. Eirokomisārs atzīmēja, ka, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā (ES), ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermiņā kāpināt - tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, procesus un modernas tehnoloģijas.

Runājot par ilgtermiņa plāniem, kas maina Eiropas ekonomiku, viņš izcēla tautsaimniecības zaļo un digitālo transformāciju. Dombrovskis skaidroja, ka ar zaļā kursa stratēģiju ES ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, proti, pakāpeniski pārorientēt enerģētiku, rūpniecību, transportu un citus sektorus uz ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem risinājumiem.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Šobrīd jau nevienam nav noslēpums, ka “Rail Baltica” projekta izpildes termiņi būtiski kavējas, projektēšanas darbiem atpaliekot par vairākiem gadiem. Sākotnējie grafiki nav ievēroti, un projekta virzība ir apdraudēta. Kavējumi radījuši ievērojamu sadārdzinājumu un risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu.

Līdzīgu situāciju piedzīvojām arī ir Rīgas lielākā infrastruktūras objekta - Austrumu maģistrāles – būvniecība, jo rezultātā tā izrādījās par vairāk nekā 7 miljoniem eiro dārgāka, nekā tika sākotnēji aprēķināts. Šādi piemēri mudina uzdot jautājumu, vai mūsdienās patiešām nav risinājumu, kas ļauj apjomīgos būvniecības projektos pēc iespējas precīzāk paredzēt izmaksas un izpildes termiņus? Un, vai tiešām publiskā sektora iepirkumos būvniecībā saimnieciski izdevīgākais risinājums tāds izrādās arī reālajā dzīvē?

Lielos infrastruktūras projektos kā “Rail Baltica” vai Austrumu maģistrāle u.c. ir daudz iesaistīto pušu. Un pat gadījumos, kad katra no pusēm savus darbus veic noteiktajos termiņos, lielākais izaicinājums ir uzdevumu, termiņu un sadarbības koordinēšana. Tas var radīt būtiskus klupšanas akmeņus gan attiecībā uz termiņiem, gan izmaksām, jo abi šie aspekti ir cieši saistīti.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Strauji tuvojas terašu sezona, ko, cerot uz labu vasaru un tūristu pieplūdumu, gaida daudzi ēdināšanas uzņēmumi. Pēdējo gadu izaicinājumi, un nu jau arī straujais resursu izmaksu pieaugums un iedzīvotāju maksātspējas kritums, pamatīgi pārbauda uzņēmēju cīņassparu. Kādas ir ēdināšanas nozares nākotnes perspektīvas un, kas būtu jādara, lai tās uzlabotu?

Mazāk klientu un tūristu

Ēdināšanas nozare ir viena no pirmajām, kas izjūt ekonomikas svārstības. Tiklīdz cilvēki sāk taupīt, samazinās arī tēriņi ārpus mājas, un tas nozīmē mazāk klientu restorānos un kafejnīcās. Šobrīd šī tendence kļūst arvien izteiktāka.

Viens no galvenajiem nozares dzinējspēkiem ir tūrisms. Lai gan pie mums labprāt brauc lietuvieši, igauņi, vācieši, somi, poļi un angļi, kopējais tūristu skaits nav palielinājies un ir tikai pietuvojies 2019. gada līmenim. Turklāt šo pieaugumu lielā mērā nodrošina vietējo iedzīvotāju interese par dzimtās zemes apceļošanu, nevis ārvalstu viesi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un degvielas cenu kāpumu, maz ticams, ka šogad tūrisms piedzīvos strauju izrāvienu.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.