Latvija kapitāla tirgus attīstībā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas par apmēram pieciem gadiem, intervijā atzina aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Latvijas Bankas dati liecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 24,4%, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, bet Latvijas aktīvos no pensiju fondu līdzekļiem ieguldīti vien 8,5%.
Martinovs norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas kapitāla tirgus lielumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropā un OECD valstīs. Lai gan ir zināmi uzlabojumi, ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, problēma kā tāda joprojām nav atrisināta.
"Jā, izaugsme kapitāla tirgos ir notikusi, bet, ja mēs to salīdzinām ar vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, kas ir pensiju otrajā līmenī, tad tā nav pietiekama. Tādēļ, ja atbild uz jautājumu, vai 8,5% ieguldījumu Latvijā ir pietiekami, tad daudz tas nav, un man kā vietējam pensiju pārvaldniekam noteikti gribētos, lai būtu vairāk. Bet, ja mēs saglabāsim šādu pašu proporciju vai panāksim nelielu pieaugumu, tas jau būs labs rezultāts, jo pensiju sistēmā nauda vairojas un šis temps ir daudz lielāks, nekā ieguldījumu iespēju pieaugums Latvijā," situāciju raksturoja Martinovs.
Komentējot to, ka arī pēc Finanšu ministrijas ziņojuma par valsts un pašvaldību uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgos izskatīšanas valdībā, konkrēti lēmumi nav sekojoši, "INVL Asset Management" vadītājs atzina, ka no procesa virzības viedokļa noteikti var izteikt kritiku, jo vajadzētu beidzot virzīties uz priekšu.
Vienlaikus viņš norādīja, ka, no otras puses, var saprast arī politiķus, jo sabiedrībā joprojām ir ļoti daudz mītu un stereotipu, kas balstās 90.gadu privatizācijas procesā. Līdz ar to politiķiem ir ļoti grūti būt izlēmīgiem, kā arī ir saprotama nevēlēšanās par to skaļi runāt.
"Taču, kā jau es teicu, mēs no kaimiņvalstīm kapitāla tirgus attīstībā esam atpalikuši par vismaz pieciem gadiem, un, lai kaut vai viņus noķertu un būtu kopējā Baltijas attīstības līmenī, šīs lietas ir jāsakārto pēc iespējas ātrāk. Mēs iegūsim ne tikai tādējādi, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem, nonākot biržā, būs iespēja piesaistīt alternatīvu finansējumu, ne tikai no tā, ka pensiju fondu pārvaldniekiem būs papildu iespējas ieguldīt vietējos aktīvos, bet no tā iegūs arī šo uzņēmumu pārvaldība, jo pašlaik daudzi uzņēmumi netiek pārvaldīti kvalitatīvi," norādīja Martinovs.
Runājot par valsts uzņēmumu pārvaldību, viņš arī kritiski vērtēja valdību veidojošās koalīcijas ierosinājumu, ka ierēdņi varēs savienot amatu ar tikai vēl vienu citu amatu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
Martinovs norādīja, ka nav skaidrs, kas šo izmaiņu rezultātā nonāks valsts uzņēmumu padomēs un valdēs - vai tie būs uzņēmējdarbības profesionāļi jeb gluži vienkārši citi ierēdņi, kuri iepriekš netika tajās iecelti, jo viņiem bija zemāka kvalifikācija nekā tiem, kuri darbojās vairākās pārvaldes institūcijās.
"Mans viedoklis vispār ir, ka ierēdņiem uzņēmumu padomēs nav ko darīt. Pēc manām domām, katram ir jādara savs darbs, un ierēdņiem ir jāstrādā savā darbības jomā, bet uzņēmumu padomēs ir jādarbojas cilvēkiem, kuru profesionālā kvalifikācija ir saistīta ar uzņēmējdarbību," pauda Martinovs.
"INVL Asset Management" ir alternatīvo aktīvu pārvaldnieks Baltijas valstīs, un ir daļa no "Invalda INVL" grupas.
