Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem, ceturtdien mediju zvanā par aviokompānijas pirmā ceturkšņa finanšu rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš atzina, ka "airBaltic" 2025.gada budžets tika veidots līdzekļu taupības režīmā, maksimāli samazinot iespējamos kapitālieguldījumus un optimizējot izmaksas. Pēc Jakovļeva teiktā, realizējoties pamatscenārijam, "airBaltic" plāno, ka faktiski var gaidīt, ka akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) brīdis tiek pārcelts uz 2026.gadu, taču pastāv iespēja, ka pie negatīva pavērsiena otrajā pusgadā būs jāmeklē papildu līdzekļi, iespējams, arī no akcionāriem.

Jakovļevs skaidroja, ka attiecībā uz "airBaltic" bilanci šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" naudas atlikums bija 20 miljoni eiro, kā arī

14 miljoni bija ierobežotas pieejas naudas līdzekļi, kas ir kupona maksājums obligācijām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais uzdevums ir piesaistīt privāto investoru kapitālu un būt finansiāli patstāvīgam, aģentūrai LETA norādīja ministrijā, komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

SM arī uzsvēr, ka "airBaltic" šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka uzņēmuma zaudējumi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājušies.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai norāda, ka, ņemot vērā tirgus dinamiku un ārējos faktorus, patlaban nav iespējams precīzi prognozēt situāciju gada otrajā pusē. Tādējādi "airBaltic" atturējās no prognozēm par maksimālo summu, kas būtu nepieciešama no valsts.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējās akcionāru sapulces laikā “airBaltic” lielākais akcionārs – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam.

2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā apstiprināja jau iepriekš izziņotos zaudējumus un 2024. gada sniegumu. Dienaskārtībā tika izskatīti arī ar IPO uzsākšanu saistītie jautājumi, kuriem nepieciešami papildu apstiprinājumi pirms stāšanās spēkā.

Pēc akcionāru sapulces “airBaltic” padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu, sākot no 2025. gada 7. aprīļa no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

“Man ir svarīgi redzēt rezultātus. "airBaltic" ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem,” akcentē satiksmes ministrs Atis Švinka.

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.

Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.

Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" ir paplašinājušas esošās sadarbības lidojumu vienošanos, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi kopīgais maršrutu tīkls tiks papildināts ar vairākiem jauniem galamērķiem.

Vienošanās paredz, ka "airBaltic" varēs izmantot lidojumu kodu "Turkish Airlines" maršrutos no Stambulas Turcijā uz Tbilisi un Batumi Gruzijā, Ašhabadu Turkmenistānā, Baku Azerbaidžānā, Dušanbi Tadžikistānā un Biškeku Kirgiztānā. Savukārt "Turkish Airlines" izmantos kodu "airBaltic" lidojumos no Rīgas uz Turku un Tamperi Somijā, kā arī uz Palangu Lietuvā.

Lidojumi šajos maršrutos tiks sākti pēc regulējošo iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.

"airBaltic" skaidro, ka abas lidsabiedrības kopš 2023.gada kopīgi veic lidojumus starp Rīgu un Stambulu, pamatojoties uz sadarbības lidojumu vienošanos. Taču vienošanās paplašināšana ļaus abām lidsabiedrībām apgūt jaunus tirgus, paplašināt to esošo maršrutu tīklu, uzlabot savienojamības iespējas, kā arī palīdzēs abām lidsabiedrībām paplašināt darbību pasaules mērogā.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" izsludinājusi konkursu uz aviokompānijas izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu, liecina informācija "airBaltic" mājaslapā.

Sludinājumā nav norādīts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Martina Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Amata pretendenti vakancei var pieteikties līdz 23.maijam.

Potenciālajiem kandidātiem prasīts maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, aviācijas vadībā, ekonomikā, jurisprudencē vai līdzīgā jomā, kā arī vadītāja līmeņa izglītība, kas iegūta kādā no starptautiski atzītām vadošajām augstskolām, tiks uzskatīta par priekšrocību.

Tāpat amata kandidātiem prasīta vismaz desmit gadu pieredze augstākajā vadības līmenī aviācijas nozarē, pieredze gan maršrutu tīkla lidsabiedrībās, gan lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb ACMI biznesa jomā, pieredze vadīt un paplašināt lielu, sarežģītu uzņēmumu, tostarp veiksmīgi īstenoti flotes izaugsmes plāni.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

FM norāda, ka nozīmīgs solis šajā virzienā jau sperts - 2025.gada sākumā panākta vienošanās ar "Lufthansa Group" kā stratēģisko investoru.

Tāpat FM skaidro, ka Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai institūcijai ir jānodrošina "airBaltic" stratēģiskā uzraudzība, ilgtspējīga izaugsme, finansiālā stabilitāte un investoru uzticības veidošana, lai nākotnē mazinātu valsts tiešu iesaisti uzņēmuma finansēšanā.

"Tas ir būtisks pienākums, lai uzņēmums attīstītos kā konkurētspējīgs tirgus dalībnieks un valsts saglabātu kontroli pār stratēģiski svarīgu aktīvu," uzsver FM.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Lai Latvija nacionālās lidsabiedrība "airBaltic" fokusētos uz prioritāriem attīstības virzieniem, no vispārējā stratēģiskā mērķa izņems aspektu, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģiskās ekspansijas funkciju ārpus Latvijas, paredz šodien valdības sēdes slēgtajā daļā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta (MK) rīkojumā "Par valsts līdzdalības saglabāšanu "airBaltic" un vispārējo stratēģisko mērķi".

SM grozījumu anotācijā norāda, ka mērķis ir noteikt un aktualizēt stratēģisko mērķi, kas atbilst "airBaltic" biznesa attīstības virzienam un ilgtspējas plānam, saistībā ar sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem.

"airBaltic" maršruta tīkls ir balstīts uz tranzīta satiksmi caur Rīgas lidostu, kas Latvijai nodrošina lielāku skaitu ar tiešajiem lidojumiem. Tas nostiprina Latvijas pozīcijas Baltijas aviācijas tirgū un veicina investīcijas.

SM skaidro, ka pērn ir palielinājies lidsabiedrības pārvadāto pasažieru un veikto lidojumu skaits. Tāpat ir uzlabots vidējais sēdvietu aizpildījums. Tomēr pērno gadu gan "airBaltic" koncerns, gan mātessabiedrība pabeidza ar ļoti lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā negatīvos finanšu rādītājus, ir nepieciešams precizēt uzņēmuma stratēģisko mērķi, uzsverot nepieciešamību darboties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir sākusi piešķirt "Airbus A220-300" lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pilsētu nosaukumus lidmašīnām piešķirs, balstoties uz 2024.gadā "airBaltic" rīkoto Baltijas pilsētu konkursa rezultātiem.

Kopumā konkursā tika izraudzītas 48 pilsētas - 16 no katras Baltijas valsts -, kuru vārdos nosauks "airBaltic" lidmašīnas. Latviju uz "airBaltic" lidmašīnām pārstāvēs Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils, Viļaka.

Pirmā no lidmašīnām ar reģistrācijas numuru "YL-ABN" nosaukta Rīgas vārdā. Šai lidmašīnai ir sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga krāsojums. Savukārt pārējos izraudzītos Baltijas valstu pilsētu vārdus "airBaltic" lidmašīnām piešķirs pakāpeniski izlases kārtībā, informē aviokompānijā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% - līdz 838 568 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".

Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron" un 2019.gada "Mercedes GLE", savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada "Fiat" automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" bijušais valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš no amata tika atbrīvots šogad aprīļa sākumā, uzskata, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas.

"Pamatojoties uz darba līgumu uzskatu, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības," sacīja Gauss, jautāts, vai viņš pieprasīs kompensācijas izmaksu.

Viņš apstiprināja, ka pēdējais maksājums, kuru saņēmis, bija atlaišanas dienā, un kopš tā laika citi maksājumi nav bijuši.

Vienlaikus Gauss sacīja, ka lēmums par viņa atlaišanu bija politiski motivēts, un, pauda viedokli, ka "airBaltic" labākais risinājums būtu viņa atgriešanās darbā uzņēmumā. "Tomēr es palieku atbalstošs uzņēmumam un paturu tiesības, ja nepieciešams, šo jautājumu pārskatīt nākotnē," viņš teica.

"airBaltic" pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.

Tomēr Leiss norādīja, ka Igaunija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar "airBaltic", kas nodrošina 30% no Tallinas lidostas pasažieru plūsmas. Lai attīstītu šo sadarbību, Igaunija cita starpā ir gatava piedāvāt aviokompānijai līdz 2030.gadam nepalielināt lidostas nodevas.

Pēc Latvijas satiksmes ministra Ata Švinkas (P) teiktā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV, Latvija piedāvājusi Igaunijai un Lietuvai iegādāties "airBaltic" akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Vācijas aviokompānijai "Lufthansa", kas iegādāsies "airBaltic" akcijas par 14 miljoniem eiro.

Par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu rezultātiem atbild "airBaltic" valde, un jebkurā gadījumā ir jābūt plānam B un C, kā pārvarēt grūtības, sociālajā tīklā "Facebook" norāda satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

"Mans kā ministra uzstādījums ir - "airBaltic" jāspēj patstāvīgi augt un jāprot pielāgoties ārējiem apstākļiem," norāda ministrs.

Viņš uzsver, ka "airBaltic" dod pienesumu Latvijas ekonomikai, tas ir stratēģiski svarīgs uzņēmums valstij, un tam ir jāattīstās un jāpiesaista privātais kapitāls.

Papildināta - airBaltic koncerna zaudējumi pērn - 118,159 miljoni eiro

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem...

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Kompānijas publiskotajā 2024.gada pārskatā teikts, ka, veiksmīgi īstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) 2025.gadā, aviosabiedrībai būs nepieciešamais pašu kapitāls un tādējādi tās bilance kļūs pietiekami spēcīga, lai nākotnē varētu piesaistīt nepieciešamo likviditāti, lai īstenotu visas kapitālieguldījumu prasības, kas nepieciešamas izaugsmes plāniem, kā arī izturētu būtiskas negatīvas tirgus pārmaiņas nākamo 24 mēnešu laikā.

"Tomēr gadījumā, ja IPO nebūs iespējams pabeigt 2025.gadā tirgus apstākļu vai citu iemeslu dēļ, vadība ir izstrādājusi bāzes budžeta scenāriju, saskaņā ar kuru tā spēs nodrošināt likviditāti līdz 2026.gadam, nepiesaistot papildu parādus," sacīts gada pārskatā, piebilstot, ka bāzes budžeta scenārijā ir iekļauti vairāki faktori, kas ir vadības kontrolē, un vairāki faktori, kas ir ārpus tās kontroles.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Lietuva pagaidām nav izlēmusi par Latvijas valdības piedāvājumu iegādāties nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, taču ir lūgusi Latvijai plašāku informāciju, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis.

"Lietuvas puses lēmuma pagaidām nav, ir ļoti grūti komentēt kaut ko neesošu," ministrs teica aģentūrai BNS, piebilstot, ka Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) turpina izskatīt Latvijas piedāvājumu.

"Varam tikai pateikt, ka esam lūguši Latvijas pusei plašāku informāciju," viņš apliecināja.

Igaunija jau ir paziņojusi, ka neplāno iegādāties "airBaltic" akcijas, taču Sabutis norādīja, ka nav informēts par tāda lēmuma iemesliem.

"Katrai valstij ir savi izvērtējuma kritēriji, un ir ļoti grūti pateikt, vai Igaunijas puse jau ir izlēmusi un vai lēmums ir galīgs. Tas, ka šodien tiek pateikts nē, nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem nevar atgriezties pie šī jautājuma," paskaidroja Lietuvas satiksmes ministrs.