Jaunākais izdevums

Koalīcijas partijas ir panākušas vienošanos, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) netiks likvidēts, aģentūrai LETA teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Tomēr paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. "Kopumā SIF turpinās darbu," teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un zemnieku savienība, un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.

Pēc politiķa vārdiem, tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina "Progresīvie".

Šuvajevs stāstīja, ka panāktas arī "atsevišķas vienošanās" par papildu finansējumu veselības aprūpei, taču detaļas par finansējuma apmēriem un mērķiem vēl esot jāgaida nākamajās dienās, kad gaidāma gala vienošanās.

Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. "Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tiem, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti," teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.

Koalīcija vienojusies saruna par priekšlikumiem turpināt arī rīt un parīt.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) žurnālistiem teica, ka lēmumi par iestādes nākotni tiks pieņemti pēc funkcionālā audita, kas noslēgsies nākamā gada sākumā. Pēc tā plānots izvērtēt, kuras funkcijas nodot ministrijām, kuras saglabāt un vai mainīt iestādes nosaukumu.

Ministrs klāstīja, ka sarunās panākta vienošanās par pašvaldību iesaistes atjaunošanu, lai novērstu maldinošu priekšstatu par fonda darbību, kā arī par nepieciešamību precizēt funkcijas.

Tāpat Valainis pastāstīja, ka koalīcijas diskusijās panākts kompromiss par onkoloģijas centra rekonstrukcijas turpināšanu, papildu investīcijām lauku ģimenes ārstiem un taupības pasākumiem, tostarp "Rail Baltica" izmaksu samazināšanu par 200-300 miljoniem.

Daļa priekšlikumu paliek neatrisināta, bet tiem tiks meklēti risinājumi ārpus budžeta likuma, teica Valainis.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālistiem aizvadītās sarunas raksturoja kā kontruktīvas, kurās panākti vairāki kompromisi. Arī Ašeradens norādīja, ka visus partneru priekšlikumus apmierināt nebūs iespējams, daļai no priekšlikumiem tiks meklēts risinājums ārpus darba pie nākamā gada budžeta.

Kā vēstīts, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosināja reorganizēt SIF, kas budžetā varētu dot 1,19 miljonu eiro ietaupījumu. Tostarp likvidējot 14 līdz 15 amatu vietas, ietaupījums būtu 608 231 eiro, norāda ZZS.

ZZS ieskatā, SIF īstenotās programmas turpmāk varētu īstenot Labklājības, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas, nodrošinot atbalstu nevalstiskajām organizācijām, medijiem un turpinot iesāktās aktivitātes sabiedrības saliedēšanas jomā.

ZZS ieceri likvidēt SIF kritizēja koalīcijas partneri - "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie". JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics ZZS priekšlikumu likvidēt SIF dēvēja par bīstamu populismu. Kā norādīja Jurēvics, viņaprāt, šis priekšlikums ir vērsts pret Latvijas pilsonisko sabiedrību, un JV to kategoriski neatbalstīšot. "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs norādīja, ka šis priekšlikums ir mērķtiecīgs uzbrukums pilsoniskajai sabiedrībai. Arī Šuvajevs ZZS ieceri nosauca par populismu.

Iepriekš Jurēvics, runājot par dažādiem frakciju priekšlikumiem, norādījis, ka "panākta koleģiāla vienošanās" par to, ka priekšlikumi, kurus koalīcijas partiju deputāti varētu iesniegt, vispirms tiks apkopoti un izdiskutēti koalīcijā, lai saprast, kādus priekšlikumus sniegt, lai nākamā gada budžetu uzlabotu.

Vaicāts, vai koalīcija varētu atbalstīt kādus opozīcijas priekšlikumus nākamā gada budžetam, Jurēvics teica, ka iepriekšējos gados "automātiski visi priekšlikumi nav tikuši noraidīti".

"Jebkāda opozīcijas priekšlikumu atbalstīšana var notikt tikai tad, kad ir vienprātība koalīcijā," skaidroja politiķis. Jurēvics gan pieļāva, ka lielākoties opozīcijas priekšlikumi nākamā gada budžetam varētu būt politiski, nevis saturiski, ar mērķi pozicionēties.

Kā vēstīts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam, galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumu.

2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā uzsver, ka panāktais risinājums ļaus īstenot atbalstītos priekšlikumus, saglabājot fiskālo līdzsvaru un atbildīgu pieeju valsts finanšu vadībai.

Kā pauž FM, aktualizējot un rūpīgi pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, tika samazināti valsts parāda vadības izdevumi desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12 miljonu eiro apmērā.

Rastais papildu finansējums tiks novirzīts nozarēm un projektiem, kas nozīmīgi valsts attīstībai, drošībai un sabiedrības labklājībai, uzsver FM.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai - astoņi miljoni eiro, kā arī lauku ģimenes ārstu atbalstam - 4,8 miljoni eiro.

Eksperti

Iekļaujoša darba vide nav lieki un nesamērīgi izdevumi

Karolīna Auziņa, Sabiedrības integrācijas fonda eksperte dažādības vadības jautājumos,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretestība pārmaiņām, informācijas plaisa starp vadību un darbiniekiem, zema interese par labbūtības aktivitātēm, ierobežoti resursi, nestabilitātes un pārmaiņu radīts stress, atšķirības starp vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu biroja un pakalpojumu nodrošināšana u.tml. darbiniekiem, starpkultūru komunikācijas izaicinājumi ir tikai daļa no tēmām, kuras ir Latvijas darba devēju dienas kārtībā, domājot par darba vidi, darbinieku iesaistes un dažādības vadības jautājumiem.

Šogad jau otro reizi notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotā Konsultāciju nedēļa, kuras laikā 16 Latvijas darba devēji, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību uzņēmumus, valsts pārvaldi, privāto biznesu un NVO sektoru, saņēma personalizētas ekspertu konsultācijas par darbinieku dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem.

Nenoliedzami, Latvijas darba tirgū ir pietiekami daudz pozitīvu tendenču darbinieku iekļaušanas un dažādības vadības jomā, taču Konsultāciju nedēļā darba devēji vairāk koncentrējas un meklē atbildes uz jautājumiem, kuri vēl iekšēji jārisina pašā organizācijā. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā darba devēji un to vadītās organizācijas atšķiras pēc to dažādības brieduma un atvēlētajiem resursiem, lai nodrošinātu darbiniekiem tādu darba vidi, kurā katrs jūtas uzklausīts, iekļauts un novērtēts neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, dzīves uzskatiem, reliģiskās pārliecības vai arī dzīves posma, kurā tie atrodas, piemēram, darbinieki, kas atgriezušies darbā pēc ilgstošas prombūtnes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.