Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.
Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.
Sadedzinot pat visai vienkāršā sausās pārtvaices procesā iegūtas kokogles, to sadegšanas procesā izdalās aptuveni 7,3 tūkstoši kilokaloriju liela enerģiju uz vienu kilogramu koka ogļu. Turklāt kokoglēm ir tikai nedaudz mazāka siltumatdeve, salīdzinot ar vislabākās kvalitātes akmeņoglēm (ap 8 tūkstošiem kilokaloriju uz vienu kg).Kokogļu augstās siltumatdeves īpašība tika ievērota jau sirmā senatnē, tāpēc kokogļu izmantošanai bija būtiska nozīme metalurģijas attīstībā, it īpaši dzelzs metalurģijas attīstībā.
Senatnē, vienīgi dedzinot koka ogles, varēja nodrošināt nepieciešamo temperatūru, lai kausētu varu un bronzu, lai no rūdas iegūtu dzelzi un lai sakarsētu dzelzi līdz baltkvēlei, kas bija nepieciešama dzelzs priekšmetu ražošanā (kalšanā). Koka ogļu ražošanas tehnoloģijas tika apgūtas vienlaicīgi ar dzelzs ražošanas un apstrādes tehnoloģijām. Ražojot kokogles, skābekļa nepilnīgas sadegšanas procesā vienmēr kā blakusprodukts kondensējās darva, kura ar laiku kļuva par vienu no nozīmīgākajām ražošanas izejvielām. Jau no vissenākajiem laikiem kokogļu ražošana tehnoloģiski tika savienota ar darvas ieguvi. Latvijā ogļu dedzināšana darvas cepļos sākās 13. gadsimtā, bet plašos apjomos izvērsās no 16. gadsimta, kad Rīgas tuvumā tika uzbūvētas daudzas ogļu dedzinātavas. Tolaik par ļoti svarīgiem eksporta produktiem kļuva darva un pelni. Tradicionāli Latvijā darvas cepļos (ogļu dedzinātavās) ieguva darvu un kokogles. Kokogles izmantoja tikai vietējām vajadzībām - šaujampulvera ražošanai (tā sastāvā ir salpetris, sērs un samalta kokogle), kalēju darbnīcās un arī kā kurināmo pavardos pilsētu namos, bet lielāko daļu no saražotās darvas eksportēja. Eksportā novirzīja arī pelnus, kas radās, sadedzinot kokogles un malku.
Plašs ogļu dedzinātavu tīkls (100 darvas cepļi) tika izveidots Kurzemes hercogistē tās ziedu laikos 17. gadsimtā. Darvas cepļi atstāja pēdas mūsdienu apdzīvoto vietu nosaukumos. Darvdedži pie Skrundas, Dedži Kandavā vai Turlavā, Degšņas Jaunpagastā, Deģos Sērē utt. norāda, ka senāk tur atradās darvas cepļi. No katra darvas cepļa Kurzemes hercogam vajadzēja piegādāt 5000 litrus darvas gadā (Grosvalds, I. u.c. Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā (no sendienām līdz 1918.g.). Rīga, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs, RTU izdevniecība, 2008, 51.lpp.). Kurzemes ogļu dedzinātavās iegūtā darva bija nepieciešama kuģu būvniecībā, savukārt iegūtās kokogles tika izmantotas, ražojot dzelzi, un kalēju darbnīcās, ražojot dzelzs izstrādājumus. Koka ogļu un darvas pastiprināta ražošana ievērojami samazināja Latvijā pieejamos koksnes resursus. Jau 1687. gadā Alūksnes apkārtnē darvas ražošana gāja mazumā, jo aptrūkās meža resursu (Latviešu konversācijas vārdnīca XV sējums, Rīga, Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1937.g., 29630. sleja). Kurzemē pēdējās ogļu dedzinātavas saglabājās līdz pat 19. gadsimta beigām. Viena no senajām Kurzemes ogļu dedzinātavām (darvas ceplis) no 1936. gada ir aplūkojama Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Meža resursu trūkums ierobežoja kokogļu ražošanu un līdz ar to arī dzelzs un tērauda ražošanas apjomus. Jau 18. gadsimtā melnajā metalurģijā kokogļu vietā sāka plaši lietot akmeņogļu sausajā pārtvaicē iegūto koksu. Bet no 19. gadsimta sākuma akmeņogles Rietumeiropā vairumā gadījumu izkonkurēja koksnes kurināmo. Latvijas teritorijā no 19. gadsimta beigām pilsētās un rūpniecībā akmeņogles pakāpeniski aizstāja gan malkas, gan kokogļu lietošanu.
Malka un kokogles atkal tika plaši lietotas pasaules karu laikā, kad nebija iespējamas regulāras akmeņogļu piegādes. Neilgi pēc 1. Pasaules kara - 1924. gadā Latvijā tika saražoti 3 miljoni tonnu kokogļu (Latviešu konversācijas vārdnīca IX sējums. Rīga, A. Gulbja apgādībā, 1933.g., 16926. sleja). Tomēr arī 20. gadsimtā kokogles bija tikai koksnes pārtvaices blakus produkts. Koksnes sausā pārtvaicē galvenie produkti bija deggāze, darva, metilspirts, etiķskābe, terpentīns un citas organiskas vielas. Tā kā Latvijā akmeņogles importēja, tad kokogļu izmantošana bija svarīga, lai samazinātu akmeņogļu importu. Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS vienotajā darba dalīšanas sistēmā kokogļu ražošana Latvijā ievērojami samazinājās, jo kokogles praktiski visās rūpniecības nozarēs un enerģētikā aizvietoja ar akmeņoglēm vai koksu.
Nelielos apjomos kokogles turpināja ražot arī padomju laikā. Latvijai atgūstot neatkarību, tika veidoti uzņēmumi, kas no kokapstrādē neizmantojamas koksnes sāka ražot kokogles, orientējoties uz vietējo un starptautisko pieprasījumu. Pakāpeniski Latvijas kokogļu ražotāji iekaroja stabilas pozīcijas pasaules kokogļu tirgū. 21. gadsimta sākumā Latvijas daļa globālajā kokogļu eksportā jau pārsniedza 1%. 2009. gadā Latvija ar 1,8 eiro uz vienu iedzīvotāju lieliem ienākumiem no kokogļu eksporta bija 3. vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Paragvajas (4,8 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Beļģijas (2,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), apsteidzot Igauniju, kas ar 1,5 eiro uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā bija 4. vietā pasaulē. 2010. gadā Latvija eksportēja 1,33% no pasaules kokoglēm. Vēl 2017. gadā Latvijas daļa globālajā kokogļu eksportā pārsniedza 1%, bet pēdējos gados tā ir stabilizējusies 0,5% līmenī no visa globālā kokogļu eksporta. Kokogļu eksporta specializācija bija arī Igaunijā. 2008. gadā Igaunija ar 2,1 eiro uz vienu iedzīvotāju lieliem ienākumiem no kokogļu eksporta bija 3. vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Paragvajas (4,9 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Beļģijas (2,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet 2008. gadā ar 1,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 4. vietā pasaulē. 2007. gadā Igaunija eksportēja 1,47% no pasaules kokoglēm. Pēc 2014. gada Igaunijas kokogļu eksports ievērojami samazinājās, un pēdējā laikā tas ir nenozīmīgs, nepārsniedzot 0,05% no kopējā pasaules eksporta. Lietuvai kaut cik nozīmīgs kokogļu eksports bija 21. gadsimta padsmito gadu vidū. 2015. gadā Lietuva eksportēja 0,4% no visa pasaules kokogļu eksporta. Pēdējā laikā Lietuvas kokogļu eksports veido 0,1-0,2% no kopējā pasaules eksporta.
Kokogļu izmantošana
Starptautiski salīdzināmi dati ir pieejami kokoglēm, kas klasificētas saskaņā ar HS kodu 440290. Šajā grupā ietilpst lielākā daļa no meža materiāliem ražotām kokoglēm, kuras iegūst, karsējot koksni vidē ar zemu skābekļa saturu. Grupā ietilpst arī aglomerēta kokogļu produkcija (piemēram, briketes), kuras ražo, sapresējot ar saistvielām bagātinātu kokogļu pulveri vai smelkni. Savukārt neaglomerēta kokogle ir mehāniski nesaspiesti kokogles gabali.
Šajā grupā neietilpst (cits KN kods) kokogles, kuras ražo no bambusa, riekstu un kokosriekstu čaumalām, medicīniskās kokogles, t.s. aktivētās ogles, kuras pievieno farmaceitiskajiem līdzekļiem, kā arī ogles, piemēram, pārogļoti ķiršu zari, ko izmanto zīmēšanai. Ražošanas standarti nosaka, ka kokoglēm ir jābūt augstai siltumspējai (25–33 MJ/kg), mitrumam robežās starp 5 un 10%, pelnu saturam robežās starp 2 un 5%. Oglekļa saturam ir jābūt vismaz 80%. Kokoglēm jādeg bez dūmiem un jāatbilst ilgtspējas mērķiem un ES Zaļajam kursam. Kokogles mazumtirdzniecībā parasti pārdot iepakojumos līdz 20 kg, bet rūpnieciskai lietošanai vai vairumtirdzniecībai - maisos ar 500–1000 kg ietilpību. Kokogles, īpaši kokogļu gabali un briketes, tiek plaši izmantotas grilēšanai, jo tām ir augsta siltumspēja un degšana notiek bez dūmiem. Reģionos ar ierobežotu dabasgāzes vai elektrības pieslēgumu (īpaši nomaļos apvidos) kokogles tiek izmantotas arī ēdiena gatavošanai un māju apsildīšanai. Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā kokogles ir galvenais kurināmais ielu ēdināšanā pilsētās un tradicionālajos restorānos, kur kokogles izmanto atklātos pavardos ēdiena gatavošanai.
Kokogles joprojām izmanto metalurģijā kā skābekli reducējošu līdzekli, nelielos apjomos ražojot metālus vai to izstrādājumus, piemēram, dzelzs kalšanai vai rūdīšanai tradicionālajā amatniecībā. Kokogles izmanto ķīmiskajā rūpniecībā kā izejvielu aktivētās ogles ražošanā, lai ražotu rūpnieciskās iekārtas filtrēšanai un citām vajadzībām. Kokogles tiek izmatotas arī lauksaimniecībā un dārzkopībā, lai uzlabotu augsnes auglību, ūdens aizturi augsnē un oglekļa piesaisti augsnei. Kokogles bioloģiskajās saimniecībās izmanto, lai uzlabotu augsnes pH līmeni. Kokogles nelielos apjomos tiek pievienotas dzīvnieku barībai, lai uzlabotu gremošanu.
Kokogļu eksports
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pasaules vislielākā koka ogļu eksportētāja bija Indonēzija, kas eksportēja produkciju par 131,4 miljoniem eiro (12,37% no pasaules eksporta tirgus), tad sekoja Laosa - 94,0 miljoni eiro (8,85% no pasaules eksporta tirgus), bet trešajā vietā bija Vjetnama - 79,9 miljoni eiro (7,52% no pasaules eksporta tirgus).
Pasaules lielāko koka ogļu eksportētāju sešiniekā vēl iekļuva Ukraina - 72,8 miljoni eiro (6,85% no pasaules tirgus), Polija - 71,1 miljoni eiro (6,69% no pasaules tirgus) un Namībija - 63,5 miljoni eiro (5,98% no pasaules tirgus). Latvija ar 5,8 miljoniem eiro (0,54% no pasaules eksporta tirgus) bija 29. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 2 miljoniem eiro (0,2% no pasaules tirgus) bija 41. vietā pasaulē. Igaunija ar 0,47miljoniem eiro (0,04% no pasaules eksporta tirgus) bija 61. vietā pasaulē. Vērtējot ienākumus no kokogļu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā, Latvija ar 3,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Namībija (20,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā bija Laosa (12,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā - Paragvaja (7,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Kuba ar 4,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē, bet Bosnija un Hercegovina (2,9 eiro uz vienu iedzīvotāju) - 6. vietā pasaulē. Lietuva ar 0,68 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 16. vietā pasaulē, bet Igaunija (0,34 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 25. vietā pasaulē.
Latvijas ienākumi no kokogļu eksporta uz vienu iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā bija izteikti stabili. 2021. gadā Latvija ar 3,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 3. vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Paragvajas (6,1 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Namībijas (15,7 eiro uz vienu iedzīvotāju). 2020. un 2023. gadā Latvija bija 4. vietā pasaulē, bet 2022. gadā – 5. vietā pasaulē. Latvijas koka ogļu eksporta virzieni 2024. gadā bija Francija (35,8% no Latvijas kopējā eksporta), Igaunija (22,3% no Latvijas kopējā eksporta) un Lietuva (16,9% no Latvijas kopējā eksporta). Nozīmīgs Latvijas koka ogļu eksports 2024. gadā bija arī uz Apvienoto Karalisti (6,0% no Latvijas kopējā eksporta), Poliju (4,2%), Spāniju (3,7%) un Ungāriju (1,5%).
Kokogļu imports
Pasaules lielākā koka ogļu importētāja 2024. gadā bija Ķīna, kura iepirka 8,55% no kopējā pasaules importa. Otrajā vietā bija Saūda Arābija (7,88% no kopējā pasaules importa), bet trešajā vietā - Dienvidkoreja (7,31% no kopējā pasaules importa). 2024. gadā nozīmīgi kokogļu importa tirgi bija arī ASV (7,25% no kopējā pasaules importa), Japāna (6,42% no kopējā pasaules importa), Vācija (5,09% no kopējā pasaules importa), Apvienotā Karaliste (4,18% no kopējā pasaules importa), Francija (4,03% no kopējā pasaules importa), Nīderlande (3,25% no kopējā pasaules importa) un Polija (2,87% no kopējā pasaules importa). Pēc kokogļu importa apjoma pasaules līderos ir lielās un pārtikušās pasaules valstis. Vērtējot izdevumus par kokogļu importu uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā, pasaules līderes bija Islande (37,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), Butāna (36,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Kipra (5,9 eiro uz vienu iedzīvotāju). Islandē meži aizņem tikai 0,5% no valsts teritorijas, Kiprā – 18,6%, bet abās valstīs 2022. gadā bija tikai 0,14 hektāri mežu uz vienu iedzīvotāju, attiecīgi tās bija 123. un 124. vietā pasaulē pēc mežu platības uz vienu iedzīvotāju. Butānā meži aizņem 72% no valsts teritorijas, bet ar tiem ir apaugušas Himalaju kalnu nogāzes, kas nav parocīgas meža materiālu ieguvei. Butānā pilnīgi viss koka ogļu imports ienāk tikai un vienīgi no Indijas. Turklāt Butānā kokogles ir svarīgs resurss gan apkurei, gan ēdiena gatavošanai uz pavarda. Pēc kokogļu importa uz vienu iedzīvotāju pasaules līderos ir ziemeļvalstis un bagātās valstis – Norvēģija, Kuveita, Saūda Arābija, Nīderlande, Dienvidkoreja, Zviedrija u.c.
Igaunija ar 1,69 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 14. vietā pasaulē, Lietuva ar 1,56 eiro uz vienu iedzīvotāju, bija 17. vietā pasaulē, bet Latvija (0,34 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 27. vietā pasaulē. Latvijas kokogļu eksporta un importa bilance ir izteikti pozitīva. Latvija no 2007. gada kokogles eksportēja ievērojami vairāk nekā importēja. Slikta eksporta un importa attiecība bija 2020. gadā, kad Covid pandēmijas ierobežojumu dēļ Latvijas svarīgākajos eksporta tirgos bija vērojama ekonomiskā krīze - IKP kritums pat 10% apjomā pirmā pusgada laikā, kas ievērojami ietekmēja patēriņa izdevumus, bet ēdināšanas uzņēmumu darbība tika būtiski ierobežota. 2020. gadā Latvija importēja kokogles par 2,2 miljoniem, bet eksportēja par 4,9 miljoniem eiro. Arī 2022. gadā, kad ievērojami pieauga kurināmās koksnes cenas, kokogļu eksports bija viens no zemākajiem pēdējo 10 gadu laikā. Savukārt 2024. gadu Latvija noslēdza ar izcilu bilanci: 2024. gadā Latvija importēja kokogles par 1,9 miljoniem, bet eksportēja par 5,8 miljoniem eiro.
