Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite. Viņa norāda, ka konkurences sfērā arvien nozīmīgāku lomu ieņems proaktīvāka iestādes rīcība, kā arī analītisko datu izpēte, kura arī būs pamats attiecīgo pārkāpumu lietu identificēšanai un izpētei.

Kā jūtaties kā Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja?

Negaidīti iekāpjot Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja kurpēs, nav bijis īsti laika ne tikai padomāt, bet vēl jo vairāk novērtēt, kā es jūtos, jo bija ļoti ātri jāmobilizējas un jānovērš krīzes situācija, ar kuru iestāde saskārās 2025. gada sākumā. Proti, šā gada sākumā darba tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi beidza vairāki šīs iestādes atslēgas cilvēki (atbildīgie par budžetu, personālu, komunikāciju, ITK projektiem), un iestāde šādam pavērsienam nebija gatavojusies. Darba attiecības pārtrauca arī speciālists, kurš bija iecerēts kā jaunas funkcijas – konsultāciju sniegšana iepirkumu veicējiem par iespējām atgūt zaudējumus - ieviesējs KP. Jautājums bija par Konkurences padomes darbības nepārtrauktību. Tādējādi priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja amata pienākumus sāku pildīt ar krīzes vadības sēdes sasaukšanu un attiecīga risinājuma meklējumiem. Protams, vienlaicīgi varu atzīt, ka darbs šajā amatā ir sniedzis nenovērtējamu pieredzi un arīdzan rūdījumu.

Šobrīd sabiedrībā aktualitāti ir ieguvis Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un uzņēmuma Deutsche Lufthansa AG (Lufthansa) darījums, kura rezultātā Lufthansa iegūs 10% airBaltic kapitāldaļu. Medijos izskanējis paziņojums, ka šo darījumu vērtēs Vācijas konkurences iestāde - Federālais karteļu birojs. Tāpēc varētu rasties jautājums, vai šo darījumu nav jāvērtē arī Latvijas Konkurences padomei (KP)?

Attiecībā uz konkrētā darījuma paziņošanu, Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.

Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār airBaltic joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas (pie noteikuma, ka izpildās apgrozījuma sliekšņi Latvijā) kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šobrīd diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāls jautājums, par ko jau ilgstoši runā Latvijas uzņēmēji, ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā, kā arī šādu uzņēmumu eksistences nepieciešamība kā tāda.

Ar nožēlu jāsecina, ka jautājumi par konkurences neitralitāti un godīgas konkurences nodrošināšanu jau ilgstoši stagnē.

2024.gads Latvijā iezīmēja to, ka, šķiet, pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju ietvēra problemātiku par konkurences neitralitāti, kas pēc būtības ir ļoti specifisks un šaurs nacionāla līmeņa jautājums. Vai faktam, ka problemātikai par valsts un pašvaldības iesaisti komercdarbībā, ko jau ilgstoši aktualizē privātā sektora pārstāvji, uzmanību pievērsusi arī OECD, nevajadzēja būt kā sarkanajam karogam politikas veidotājiem Latvijā, ka to nepieciešams risināt?

OECD secinājums ir sekojošs: izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Lietuvas Konkurences padome par izmeklēšanas kavēšanu noteikusi vairāk nekā 800 000 eiro sodu Lietuvā lielākajam alus ražotājam "Švyturys-Utenos alus".

Kompānija pārkāpumus atzīst un sola samaksāt sodu, tomēr apsver iespēju apstrīdēt soda apmēru.

Kā secināja Lietuvas Konkurences padome, "Švyturys-Utenos alus" pārbaudes laikā izdzēsa informāciju un nesniedza regulatoram datu kopiju, tādējādi traucējot izmeklēšanu.

Kompānija atzina, ka ar tādu rīcību ir pārkāpusi konkurences likumu un sadarbojās ar izmeklētājiem, tādēļ tai noteiktais sods samazināts par nepilniem 200 000 eiro līdz 810 800 eiro, informēja regulators.

"Uzņēmumu rīcība, kas traucē Konkurences padomei savākt izmeklēšanai nepieciešamos datus, kā konkrētajā gadījumā iznīcinot informāciju, pati par sevi ir bīstams procesuāls pārkāpums, jo var novērst Konkurences likuma pārkāpuma atklāšanu, tādējādi kaitējot patērētājiem," paskaidroja Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētāja Jolanta Ivanauskiene.

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Latvijas valdību veidojošās partijas šodien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Politiķu vidū neapmierinātība ar "airBaltic" vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Igaunijas mazumtirgotāji plaši iesaistās negodīgā tirdzniecības praksē attiecībā uz pārtikas ražotājiem, atsaucoties uz Konkurences padomes pētījumu vēsta laikraksts "Postimees".

Martā Konkurences padome anonīmi apjautāja 31 pārtikas ražotāju par piedzīvotu negodīgu tirdzniecības praksi, informēja regulatora juriste Kristīne Trūsa. Aptaujas rezultāti liecina, ka pret pārtikas ražotājiem plaši tiek vērstas gan likumā aizliegtas darbības, gan tādas, kas ir daļēji aizliegtas.

Piemēram, divas trešdaļas respondentu teica, ka ir piedzīvojušas vienpusējas līguma izmaiņas, kas ir viena no likumā aizliegtajām praksēm.

Starp daļēji nelikumīgajām praksēm pārtikas ražotāji minēja, piemēram, nodevas par pārtikas uzglabāšanu, produktu izlikšanu, ja tādas jau nav paredzētas sākotnējā līgumā starp pusēm.

Pēc aptaujas Konkurences padome vairākiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem lūdza informāciju par viņu līgumu partneriem. Pēc analītiķu ieteikuma mazumtirgotājiem arī lūdza arī kopumā 140 līgumus ar pielikumiem. To analīzē atklāti plaši pārkāpumi.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Turpmāk Konkurences padomes (KP) vadība tiek uzticēta līdzšinējam KP padomes loceklim Kārlim Piģēnam.

Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs pienākumus pildīs līdz jauna padomes priekšsēdētāja stāšanās amatā, kuru konkursa kārtībā apstiprinās Ministru kabinets.

K. Piģēns ir Konkurences padomes loceklis kopš 2022. gada un KP priekšsēdētāja prombūtnes laikā ir apliecinājis savas vadības prasmes un spējas, kā arī sekmīgi vadījis iestādes darbu.

“Šobrīd būtiskākais uzdevums ir nodrošināt iestādes darbības nepārtrauktību. KP turpinās uzraudzīt un stiprināt konkurences tiesības Latvijā, saglabājot esošo iestādes stratēģijā nodefinēto attīstības kursu un vērtības. Turpināsies arī darbs pie iestādes IT risinājumu un citu inovāciju attīstības. Tāpat arī 2025. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsāks pilnu iestādes darbības auditu, vienlaikus arī vērtējot Latvijas konkurences tiesību instrumentu efektivitāti un iespējamos uzlabojumus. Šajā gadā KP arī uzsāks sniegt konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.” stāsta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs K. Piģēns.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu, un amatam tiek virzīta Ieva Šmite.

I. Šmite līdz šim Konkurences padomē ieņēma Aizliegtu vienošanās departamenta direktores amatu, savukārt no 2025.gada 16.janvāra ir Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

I. Šmite Konkurences padomē darbu sāka 2008.gadā kā Juridiskā departamenta juriskonsulte. No 2013.gada viņa strādā Aizliegtu vienošanos departamentā, kopš 2015.gada ieņēmusi šī departamenta direktores amatu. Viņas vadītā struktūrvienība izmeklējusi vairākas nozīmīgas pārkāpumu izpētes lietas - būvnieku karteli, ceļu būves karteli, autobusu karteli.

I. Šmite ieguvusi bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnē Biznesa augstskolā "Turība".

Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam notika trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēja savu redzējumu par priekšlikumiem Konkurences padomes rīcībai, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana un komandas vadīšana.