Ekonomika

Uzlaboti Konkurences padomes darbības rādītāji

Ieva Šmite, Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.,15.08.2025

Jaunākais izdevums

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Gada pirmajos sešos mēnešos KP ir pabeigusi četrus izpētes procesus un pieņēmusi trīs lēmumus izpētes lietās, kopumā piemērojot naudas sodus vairāk nekā 100 tūkst. EUR apmērā

  • Iestāde konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) darbībās, kur uzņēmuma pārkāpuma rezultātā ievērojamai Mārupes novada iedzīvotāju daļai – uzņēmuma klientiem – ir bijis jāmaksā par kanalizācijas pakalpojumu, kad tas faktiski nav saņemts, tādējādi pārmaksājot gandrīz trīs reizes. Proti, MKP darbību rezultātā tās klienti par ūdens piegādes pakalpojumu maksāja nevis 1,16 EUR/m3, bet 3,81 EUR/m3, kas ir 3 reizes vairāk nekā būtu bijis jāmaksā, ja no ūdens piegādes pakalpojuma tiktu nošķirts kanalizācijas pakalpojums. Tāpat pārkāpuma rezultātā tika konstatēts, ka tikusi ierobežota konkurence - citi uzņēmumi nav drīkstējuši sniegt papildu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un pakalpojumu Mārupes novadā, šādas tiesības ekskluzīvi bijušas tikai MKP. Par konstatēto pārkāpumu uzņēmumam piemērots sods vairāk nekā 78. tūkst. EUR, kā arī noteikts tiesiskais pienākums – MKP jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc šī lēmuma KP ir novērojusi arī pozitīvu novērtējumu no MKP klientiem, ir sniegtas vairākas konsultācijas arī par iespēju šajā situācijā celt zaudējuma atlīdzības prasības.

  • Otrajā gadījumā, kaut arī KP pabeidza padziļināto izpēti, pieņemot lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu, pēc KP pārkāpuma izpētes lietas ierosināšanas un procesuālo darbību veikšanas, KP ir novērojusi pozitīvas izmaiņas AS “RĪGAS SILTUMS” iepirkumu par siltumtīklu būvniecību un remontdarbiem tirgū kopumā. Proti, iepirkumu vide vairs nav noslēgta un ir pieaudzis pretendentu skaits, kas piedalās iepirkumos, tādējādi uzlabojot konkurences situāciju šajos iepirkumos, kā arī ir kļuvusi pieejama informācija par iepirkumiem.

  • Trešais iestādes lēmums pieņemts par procesuālu pārkāpumu -nesadarbošanos ar KP procesuālo darbību laikā, dzēšot informāciju, kas nepieciešama KP lietas izpētē. Ņemot vērā, ka procesuālo darbību veikšana ir viens no būtiskākajiem līdzekļiem, kas palīdz KP iegūt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, par šķēršļu likšanu šo darbību laikā tiek piemērots sods. Turklāt soda piemērošana kalpo ka preventīvs līdzeklis, kas attur citus tirgus dalībniekus no šāda pārkāpuma veikšanas. Konkrētajā gadījumā SIA “SILTUMTEHSERVISS” piemēros sods vairāk nekā 26 tūkst. EUR apmērā.

  • Tāpat gada pirmajā pusē pabeigta uzraudzība attiecībā uz saistošo noteikumu izpildi – AS “AB City” un AS “Olainfarm” apvienošanās lietas ietvaros.

Kopumā šobrīd iestādē ir aktīvas 6 pārkāpumu izpētes lietas, par kuru rezultātiem plānots ziņot un attiecīgos KP lēmumus skaidrot šī gada 3. un 4. ceturksnī, kad būs pabeigtas izpētes un pieņemti attiecīgi lēmumi.

KP pirmajā pusgadā ir bijusi aktīva piemērojot prevencijas procedūru, kas ir alternatīva formālai lietu izpētei, kas nozīmē, ka kaut arī iestādei ir bijušas aizdomas par tirgus dalībnieku aizliegtām vienošanām, tomēr iespējamais pārkāpums nav atkārtos un nav ietekmējis lielu tirgus un sabiedrības daļu, tādēļ KP izmantojusi alternatīvu pārkāpuma novēršanas metodi bez formālas lietas ierosināšanas, kas vērsta uz uzņēmumu izpratnes un atbildīgas rīcības veicināšanu. Prevencijās brīdinātas 17 juridiskās personas, kas ir par 11 vairāk nekā šajā periodā 2024. gadā.

Gada pirmajā pusē novērojama tendence - palielinās padziļinātas izpētes lietu skaits apvienošanās jomā

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu būtiski palielinājies to apvienošanās lietu skaits, kurās KP bija jāveic padziļināta izpēte – 2025. gada sešos mēnešos šādi apvienošanās darījumi bija četri, salīdzinot ar tikai divām lietām visa 2024. gada laikā. Tāpat pieaudzis arī pirms apvienošanās konsultāciju apjoms par vairāk nekā 30%.

Pirmo reizi apvienošanās darījumu padziļinātas izpētes procesā arī piemērotas jaunas ekonomiskās metodes – piemēram, nesen pieņemtajā lēmumā par SIA “Circle K Latvija” un SIA “ASTARTE-NAFTA” apvienošanās izvērtējuma ietvaros, veikti UPP (augšup vērsto cenu spiediena tests) un GUPPI (bruto augšup vērstā cenu spiediena indekss) testi. Īpašu uzmanību pievēršot Dobeles tirgum, kur jau bija Circle K franšīzes pārvaldītas DUS, rezultātā KP pieņēmusi atļaujošu lēmumu ar konkrētiem saistošajiem noteikumiem – Dobeles staciju uzturēt kā automātisko DUS, kuras koncepts paredz zemāku cenu degvielai nekā pilna servisa DUS.

Noslēgtas vairākas pārrunu procedūras ar publiskām personām

KP ir noslēgusi vairākas pārrunas ar pašvaldībām un to uzņēmumiem par iespējamiem konkurences kropļojumiem, tostarp Valmierā, Jūrmalā un citviet. Iestāde šogad sniegusi 13 viedokļus par publisko personu līdzdalības pamatotību uzņēmējdarbībā, turpinot uzsvērt nepieciešamību valstij un pašvaldībām rūpīgi izvērtēt, vai pastāv pamats to darbībai tirgū.

KP šobrīd savā tīmekļvietnē publisko tās sniegtos viedokļus, kuros vērtēta publisko personu rīcības atbilstība konkurences neitralitātes prasībām, tādējādi sniedzot iespēju gan sabiedrībai, gan citām publiskajām personām uzzināt par KP veikto izvērtējumu, kas kalpo vienlaicīgi arī kā prevencija.

Īpaši uzsverams ir KP aktīvais sarunu process ar Jelgavas pašvaldību, kur tikai pēc vairākām sarunu kārtām par auto nomas iepirkuma izvirzītajām prasībām, apmainoties ar viedokļiem, izdevās pabeigt sarunu procedūru. Šīs pārrunas ir kā atgādinājums visām publiskajām personām, ka nav pieļaujams noteikt nolikumos tik specifiskas prasības nolikumā, kurām kvalificējas tikai viens automašīnas modelis.

KP uzsver, ka, sagatavojot iepirkumu tehniskās specifikācijas transportlīdzekļu iegādei vai nomai, ir būtiski pārliecināties, ka izvirzītās prasības nav pārmērīgi ierobežojošas un nekavē brīvu konkurenci. Lai to nodrošinātu, KP iesaka tehnisko specifikāciju izstrādē iesaistīt neatkarīgus nozares ekspertus, piemēram, konkrētās situācijas kontekstā būtu piesaistāmi auto nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji.

KP fokusā šobrīd – IT jomas iepirkumi, veselības aprūpe, banku sektors, mazumtirdzniecība

KP 2025. gada pirmajā pusgadā aktīvi turpinājusi darbu pie tirgus uzraudzībām pārtikas mazumtirdzniecībā, finanšu, veselības, vides un IT iepirkumu jomās.

Finanšu tirgus uzraudzības jomā KP kopā ar pētījumu centru SKDS veic aptauju par patērētāju mobilitāti. Tirgus uzraudzības ietvaros paredzēta arī sadarbība ar Latvijas Banku.

Astoņas no aktuālajām tirgus izpētēm plānots pabeigt 3. un 4. ceturksnī, piemēram, svaigu dārzeņu, augļu un ogu piegādes ķēdes norēķinu termiņu tirgus izpēti, izpēti par konkurences apstākļiem starp publisko un privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, komercbanku tirgu uzraudzība par klientu mobilitāti u.c.

Attiecībā uz negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzību norādāms, ka KP publicējusi skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs saprast iepircējiem, vai prece ir atzīstama par ātrbojīgu un risinās jautājumu, kādi norēķinu termiņi jāpiemēro NTPL izpratnē.

Sabiedrības izpratnes veicināšana par konkurences tiesībām – vienmēr bijusi aktuāla KP un šobrīd ir paplašināts to tēmu loks, kuras skaidro KP

2025. gada pirmajā pusgadā KP arī sniegusi iespēju interesentiem piedalīties KP rīkotajos bezmaksas semināros, izglītojot ap 700 dalībnieku par konkurences tiesību piemērošanas jautājumiem. Tika aptverti tādi jautājumi kā aizliegtas vienošanās, konkurences neitralitāte, publisku personu līdzdalības pārvērtēšana kapitālsabiedrībās, negodīgas tirdzniecības prakse un apvienošanās ziņojumu sagatavošana. Dalībnieku sniegtā atgriezeniskā saite pēc apmācībām liecina, ka KP rīkotās apmācības lielākoties tiek novērtētas kā ļoti labas un vērtīgas.

Šogad KP uzmanība ir bijusi pievērsta arī sporta nozarei, kurā konkurences tiesību piemērošana kļūst arvien aktuālāka ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā. Veicot izpēti par Latvijas Sporta deju federācijas noteikto kārtību bērnu klubu maiņai, KP konstatēja nesamērīgus ierobežojumus un pēc KP aicinājuma tie tika būtiski grozīti, savukārt, lai preventīvi novērstu līdzīgus pārkāpumus, KP ir nosūtījusi informatīvas vēstules citām sporta organizācijām, īpaši vēršot uzmanību uz “no-poach” vienošanām jeb sportistu pārvilināšanas aizlieguma vienošanām starp klubiem vai sporta federācijām.

Pārskata periodā ir publicēti 12 KP ekspertu raksti, kas norāda uz pozitīvu tendenci, salīdzinot ar pērn visa gada laikā publicētajiem 16 ekspertu rakstiem. Prieks arī par to, ka KP eksperti šogad īpašu uzmanību vērsuši dažādu ekonomisko procesu un likumsakarību skaidrošanai konkurences tiesību kontekstā. Iestāde turpina stiprināt starptautisko sadarbību, piedaloties vairāk nekā 25 pasākumos. Piemēram, KP piedalās OECD TSI projektos kopā ar vairākām citām Eiropas valstīm, pētot konkurences apstākļus digitālajos tirgos un iespēju stiprināt aizliegtu vienošanos atklāšanu un ziņošanu par tām publiskajos iepirkumos. Vienlaikus tiek plānoti un norit aktīva gatavošanās vairākiem nozīmīgiem starptautiskiem pasākumiem otrajā pusgadā, piemēram, oktobrī Latvijā viesosies OECD ekspertu darba grupa, kas izvērtēs KP darbu un konkurences politikas attīstību.

Pozitīva statistika tiesvedībās – arī tiesas novērtējumā KP lēmumi ir bijuši pamatoti

2025. gada pirmajā pusgadā, nostiprinot konkurences tiesību piemērošanas praksi, tiesa pieņēmusi sešus KP labvēlīgus vai daļēji labvēlīgus spriedumus. Tikai vienā gadījumā pieņemts KP nelabvēlīgs spriedums, atceļot KP lēmumu.

Pārskata periodā KP ir sniegusi arī divus viedokļus Satversmes tiesai – saistībā ar atšķirīgu pieeju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu un valsts meža zemes piešķiršanu vēja parku attīstībai.

Savukārt naudas sodu izpildes jomā turpinās darbs pie septiņām lietām, bet valsts kasē samaksātie naudas sodi sastāda 746 529 EUR.

Eksperti

Būvnieku lieta – administratīvā tiesa nav linča tiesa

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts,13.01.2026

"Jau 2021.gadā intervijā Dienas Biznesam paudu nepopulāru viedokli un aicināju sagaidīt tiesas nolēmumu lietā nevis steigties grozīt Publisko iepirkumu likumu un uzsākt zaudējumu piedziņas lietu pamatojoties tikai uz iestādes lēmuma pamata," norāda A.Spīgulis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite. Viņa norāda, ka konkurences sfērā arvien nozīmīgāku lomu ieņems proaktīvāka iestādes rīcība, kā arī analītisko datu izpēte, kura arī būs pamats attiecīgo pārkāpumu lietu identificēšanai un izpētei.

Kā jūtaties kā Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja?

Negaidīti iekāpjot Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja kurpēs, nav bijis īsti laika ne tikai padomāt, bet vēl jo vairāk novērtēt, kā es jūtos, jo bija ļoti ātri jāmobilizējas un jānovērš krīzes situācija, ar kuru iestāde saskārās 2025. gada sākumā. Proti, šā gada sākumā darba tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi beidza vairāki šīs iestādes atslēgas cilvēki (atbildīgie par budžetu, personālu, komunikāciju, ITK projektiem), un iestāde šādam pavērsienam nebija gatavojusies. Darba attiecības pārtrauca arī speciālists, kurš bija iecerēts kā jaunas funkcijas – konsultāciju sniegšana iepirkumu veicējiem par iespējām atgūt zaudējumus - ieviesējs KP. Jautājums bija par Konkurences padomes darbības nepārtrauktību. Tādējādi priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja amata pienākumus sāku pildīt ar krīzes vadības sēdes sasaukšanu un attiecīga risinājuma meklējumiem. Protams, vienlaicīgi varu atzīt, ka darbs šajā amatā ir sniedzis nenovērtējamu pieredzi un arīdzan rūdījumu.

Pakalpojumi

Papildināta - Turcijas tūrisma uzņēmējs plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār Novaturas

LETA,13.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mazumtirgotāji plaši iesaistās negodīgā tirdzniecības praksē attiecībā uz pārtikas ražotājiem, atsaucoties uz Konkurences padomes pētījumu vēsta laikraksts "Postimees".

Martā Konkurences padome anonīmi apjautāja 31 pārtikas ražotāju par piedzīvotu negodīgu tirdzniecības praksi, informēja regulatora juriste Kristīne Trūsa. Aptaujas rezultāti liecina, ka pret pārtikas ražotājiem plaši tiek vērstas gan likumā aizliegtas darbības, gan tādas, kas ir daļēji aizliegtas.

Piemēram, divas trešdaļas respondentu teica, ka ir piedzīvojušas vienpusējas līguma izmaiņas, kas ir viena no likumā aizliegtajām praksēm.

Starp daļēji nelikumīgajām praksēm pārtikas ražotāji minēja, piemēram, nodevas par pārtikas uzglabāšanu, produktu izlikšanu, ja tādas jau nav paredzētas sākotnējā līgumā starp pusēm.

Pēc aptaujas Konkurences padome vairākiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem lūdza informāciju par viņu līgumu partneriem. Pēc analītiķu ieteikuma mazumtirgotājiem arī lūdza arī kopumā 140 līgumus ar pielikumiem. To analīzē atklāti plaši pārkāpumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Ekonomika

Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam virza Ievu Šmiti

Db.lv,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu, un amatam tiek virzīta Ieva Šmite.

I. Šmite līdz šim Konkurences padomē ieņēma Aizliegtu vienošanās departamenta direktores amatu, savukārt no 2025.gada 16.janvāra ir Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

I. Šmite Konkurences padomē darbu sāka 2008.gadā kā Juridiskā departamenta juriskonsulte. No 2013.gada viņa strādā Aizliegtu vienošanos departamentā, kopš 2015.gada ieņēmusi šī departamenta direktores amatu. Viņas vadītā struktūrvienība izmeklējusi vairākas nozīmīgas pārkāpumu izpētes lietas - būvnieku karteli, ceļu būves karteli, autobusu karteli.

I. Šmite ieguvusi bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnē Biznesa augstskolā "Turība".

Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam notika trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēja savu redzējumu par priekšlikumiem Konkurences padomes rīcībai, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana un komandas vadīšana.

Ražošana

Austrijas holdinga kompānija iegādāsies Latvijas kokapstrādes uzņēmumu Kurekss

Db.lv,24.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP nekonstatēja būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, tādēļ darījums tika atļauts.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung1. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut IPAS “Indexo” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.IPAS “Indexo” ir Nasdaq Rīga biržā kotēts uzņēmums. Indexo grupas sabiedrības sniedz valsts fondēto pensiju shēmas (2. pensiju līmenis) un privātās pensiju shēmas (3. pensiju līmenis) pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grupā ietilpstošā AS Indexo Banka kopš 2024. gada sniedz bankas pakalpojumus Latvijas teritorijā, kas aptver tādus pakalpojuma veidus privātpersonām kā noguldījumi, kreditēšana, maksājumi un maksājumu karšu apkalpošana.

AS “DelfinGroup” ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas strādā ar zīmoliem Banknote, VIZIA, kā arī “Rīgas pilsētas lombards”. AS “DelfinGroup” sabiedrību darbība pamatā saistīta ar aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojuma tirgu Latvijas un Lietuvas teritorijā, sniedzot patēriņa aizdevumus, pirkuma aizdevumus, kredītlīniju finansēšanas u.c. finanšu pakalpojumus. Tāpat AS “DelfinGroup” grupas uzņēmumi darbojas lietotu preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Mežsaimniecība

KP atļāvusi Ingka Investments Latvia iegūt izšķirošu ietekmi pār Sodra grupas uzņēmumiem Latvijā

Db.lv,29.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA “Ingka Investments Latvia” iegūt izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sodra mežs”, SIA “RUDA” un Sodra Forest Latvia SIA.

SIA “Ingka Investments Latvia” ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu. Uzņēmuma galvenā darbība ir meža īpašumu apsaimniekošana un pārvaldība, kā arī koksnes un ciršanas tiesību pārdošana. Mazākā apjomā SIA “Ingka Investments Latvia” nodarbojas arī ar lauksaimniecības un meža zemes iznomāšanu. SIA “Ingka Investments Latvia” atrodas Nīderlandes Karalistē reģistrētās sabiedrības Ingka Investments Sustainable Resources B.V. tiešā vienpersoniskā kontrolē, un ir daļā no Ingka Grupas, kuras galējā mātes sabiedrība ir Nīderlandes Karalistē reģistrētā Stichting INGKA Foundation.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sodra mežs”, SIA “RUDA” un Sodra Forest Latvia SIA (Sodra grupas uzņēmumi Latvijā), pieder Zviedrijas meža īpašnieku asociācijai Södra Skogsägarna ekonomisk förening, kas ir viens no lielākajiem, privātajiem meža apsaimniekotājiem Latvijā. Sodra grupas uzņēmumi, tai skaitā Sodra Forest Latvia SIA meitas sabiedrības SIA “FRAGARIA”, SIA “MYRTILLUS”, “ALFREDSSON LATVIA” SIA un SIA “ZILUPE MEŽS” nodarbojas ar mežkopību, mežistrādi un koksnes tirdzniecību, kā arī nelielos apjomos ar lauksaimniecības un meža zemes iznomāšanu.

Eksperti

Vai Finanšu ministrijas reformas izskaudīs favorītismu publiskajos iepirkumos?

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Ekonomika

Vērtēs ieceri vienkāršot publisku kapitālsabiedrību dibināšanas procedūru

LETA,13.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome noteikusi 7,5 miljonu eiro sodu Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētais holdingam "MM Grupp" par kinoteātru tīkla "Forum Cinemas Lithuania" pārņemšanu bez nepieciešamās regulatora atļaujas.

Kā ceturtdien informēja konkurences uzraugs, izmeklēšanā sedecināts, ka 2021. gada aprīlī "MM Grupp" bez atbilstošas Konkurences padomes atļauajs pārņēma kontroli "Forum Cinemas Lithuania" un centās integrēt divus lielākos kinoteātrus Viļņā un Kauņā kinoteātrutīkla "Apollo".

Soda summa ir 0,8% no "MM Grupp" gada ieņēmumiem, norādīja Lietuvas Konkurecnes padome.

"MM Grupp" tagad sešu mēnešu laikā ir jāizbeidz pārkāpum - jāsaņem nepieciešamā atļauja vai jāpārdod uzņēmums jaunam pircējam, vai jāatjauno situācija, kāda bija pirms pārņemšanas, proti, "Forum Cinemas Lithuania" nonāk iepriekšējā īpašnieka "Odeon Cinemas Group" kontrolē.

Igaunijas grupas valdes locekle Kristela Volvere paziņoja, ka kompānija pagaidām nav saņēmusi Lietuvas Konkurences padomes lēmumu, taču regulatora apsūdzības uzskata par nepamatotām, tādēļ lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu administratīvajā apgabaltiesā iespējams pārsūdzēt mēnēsa laikā pēc tā publicēšanas Lietuvas Konkurences padomes mājaslapā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Kropļotas konkurences pazīmes ēdināšanas jomā saskatīt nevēlas

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Rudens ielas 2 iekšpagalmā elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar pieciem nozares uzņēmumiem 26.novembrī prezentēja gaisvadu kabeļu konsolidācijas pilotprojekta rezultātus, noslēguma posmā starp četrām ēkām vienā trasē apvienojot vairāk nekā 40 kabeļu.

Tā mērķis ir parādīt reālu risinājumu gaisvadu sakārtošanai Rīgas pilsētvidē.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šis ir pirmais praktiskais solis ceļā uz vizuāli sakoptāku, tehniski drošāku un sabiedrības interesēm atbilstošu elektronisko sakaru infrastruktūru Rīgā. Pilotprojektam kā risinājumam atbalstu paudušas gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), gan Konkurences padome, taču, lai uzlabotu šobrīd neefektīvo regulējumu, tālāk nepieciešami lēmumi pašvaldības un valsts līmenī.Vēsturiski elektronisko sakaru pakalpojumus Rīgā nodrošinājuši vairāki desmiti elektronisko sakaru komersanti.

Tirdzniecība un pakalpojumi

KP aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai

Db.lv,24.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai.

KP ir izvērtējusi kādas pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem.

Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka vairāki tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam.

Ražošana

Komisija ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem nav analizējusi situācijas cēloni

LETA,02.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Ekonomika

Arī Daugavpils pašvaldībai skolu ēdinātāji pārmet konkurences ierobežošanu

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Ražošana

KP uzsāk papildu izpēti lietā par Cēsu alus un Valmiermuižas alus apvienošanos

Db.lv,22.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome nolēma uzsākt papildu izpēti 17.09.2025. uzsāktajā lietā par Akciju sabiedrības "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanos.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" (turpmāk - Cēsu alus) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas piedāvā plašu klāstu alus un citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu. Cēsu alus zīmolu portfelī ietilpst tādi ali kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" ietilpst Somijas OLVI Oyj koncernā (turpmāk - Olvi grupa). Latvijā tiek piedāvāti šādi Olvi grupas produkti: dažādi alus zīmoli (Cēsu Premium, Cēsu Retro, Cēsu Light, Brūža, Mītava, Lido, Corona, Leffe, Warsteiner, Radler, Beershake, Miezītis, Bocmanis, Zhygulevskoe, Latvijas Pilzenes, Piebalgas, Hoegaarden, Stella Artois), sidri (Fizz, Dārza sidrs, Piebalgas sidrs, Sherwood), bezalkoholiskie dzērieni (Ulmaņlaiku kvass, Cēsu Premium bezalkoholiskais alus, bezalkoholiskais Dārza sidrs, Cēsu Fassbrause, Dārza limonāde, ORN Craft, Limpanietis, Kanes, Limpo limonāde, enerģijas dzērieni Dynami:T, RC Cola, Vitamin Performance sporta dzērieni, Aura sulas, Limpa sulas, Lielbātas un Everest ūdens un Bērzūdens), kokteiļi un stiprie dzērieni (Johan Freitag degvīns un džins, Johan Freitag, le Coq, u.c. zīmolu alkoholiskie kokteiļi).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir atļāvusi AS “CleanR Grupa” sastāvā esošajam pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam “Vizii Urban” iegādāties vēl 2% “Tranzīts L” kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par vairākuma akcionāru, informēja “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Pērnā gada decembrī “Vizii Urban” ziņoja par SIA “Tranzīts L” 49 % kapitāldaļu iegādi, un plānojot papildu 2 % daļu iegādi, ievērojot Konkurences likumā noteiktās prasības, iesniedza darījumu saskaņošanai Konkurences padomē.

Šo investīciju mērķis ir veicināt “Vizii Urban” izaugsmi Latvijas novados un nodrošināt pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma kompetenču pārnesi, tā uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

“Šis darījums ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu attīstībā – kļūstot par vairākuma akcionāru SIA “Tranzīts L”, mēs speram būtisku soli tuvāk vienotai un kvalitatīvai pilsētvides uzturēšanas pieejai, kā arī paplašinām un uzlabojam savu pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos,” uzsvēra Valdis Purvinskis.

Ekonomika

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos.

Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.Konkurences padomes lēmums nozīmē, ka darījums ir pabeigts un iezīmē abu uzņēmumu vienotu apņemšanos saglabāt un attīstīt Latvijas alus brūvēšanas un baudīšanas kultūru, stiprinot vietējās brūvēšanas tradīcijas un sniedzot jaunas izaugsmes iespējas gan Latvijas, gan eksporta tirgos.

SIA “Valmiermuižas alus” turpinās darbību kā patstāvīga alus darītava, turpinot brūvēt alu Valmiermuižā, saglabājot savas oriģinālās receptes un nemainīgi augstu kvalitātes standartu alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanā.