Eksperti

Vai Finanšu ministrijas reformas izskaudīs favorītismu publiskajos iepirkumos?

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Otrkārt, necaurspīdīga iepirkumu sistēma, jo publiski pieejama tikai informācija par kopējo iepirkuma budžetu un cenu par vienu pieslēgumu. Tā rezultātā ir grūti pārbaudīt, cik efektīvi tiek izlietots valsts budžets. Treškārt, tā ir zema pasūtītāju kompetence, proti, ierobežota izpratne par tirgus cenām un izmaksu-ieguvumu līdzsvaru noved pie neefektīviem lēmumiem, kas apgrūtina objektīvu vērtēšanu, īpaši tehniskajos jautājumos. Visbeidzot, iepirkumu nolikumi bieži tiek veidoti tā, ka tie ierobežo konkurenci, piemēram, apvienojot atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kas samazina pretendentu skaitu un veicina nepamatoti augstas cenas. Tas liecina par sistemātisku motivācijas trūkumu panākt efektīvu līdzekļu izlietojumu, un rezultātā tiek noslēgti līgumi, kuru summa būtiski pārsniedz tirgus vidējo līmeni.

Kā uzņēmums, kas jau 20 gadus aktīvi darbojas Latvijas tirgū un regulāri piedalās telekomunikāciju un IKT publiskajos iepirkumos, mēs skaidri redzam favorītisma radītās sekas – no valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izlietošanas līdz konkurences kropļošanai un tirgus monopolizēšanai. Šāds nepilnīgs un caurredzamības trūkuma mākts iepirkumu process ne tikai kavē inovāciju attīstību, bet arī būtiski pasliktina investīciju vidi. To spilgti ilustrē vairāki pēdējā laika publisko iepirkumu piemēri.

Spēle ar finanšu piedāvājuma komponentēm Siguldas novada pašvaldības iepirkumā

Siguldas novada pašvaldības iepirkums pērnā gada maijā par mobilo un fiksēto sakaru nodrošināšanu Siguldas novada pašvaldībai un iestādēm parāda, kā manipulējama punktu sistēma var novest pie budžeta līdzekļu izšķērdēšanas. Šajā iepirkumā pasūtītājs izmantoja vērtēšanas modeli, kurā finanšu piedāvājums tika sadalīts pa atsevišķām komponentēm, nevis izvērtēts pēc kopējām ikmēneša izmaksām par pakalpojuma sniegšanu. Šāda pieeja ļāva par uzvarētāju atzīt trīsreiz dārgāku piedāvājumu – 24 eiro mēnesī, salīdzinot ar “Bite Latvija” piedāvātajiem 7,7 eiro mēnesī.

Viena pretendenta uzvara bez konkurences Zemkopības ministrijas iepirkumā

Savukārt Zemkopības ministrijas iepirkums par mobilo sakaru un mobilā interneta pakalpojumu nodrošināšanu ministrijas un tās iestāžu vajadzībām, kas tika izsludināts pērnā gada jūnijā, paredzēja, ka pretendents vienlaikus piedāvā gan mobilos, gan fiksētos sakarus. Līdz ar to iepirkumā varēja piedalīties tikai tie pretendenti, kuri spēja nodrošināt abus pakalpojumus kopā. Rezultātā tika saņemts tikai viens piedāvājums – 40,86 eiro par pakalpojumu.

Konkurenci būtiski ierobežoja arī tas, ka, lai gan formāli iepirkums tika sadalīts daļās, pasūtītājs neizvērtēja konkurences ieguvumus, kas rastos, ja pretendenti varētu sniegt piedāvājumus katrai daļai atsevišķi.

Finanšu ministrijas “konkurss” vienam tirgus spēlētājam

FM īstenotā centralizēto iepirkumu prakse rada šaubas, vai patiešām tiek nodrošināta konkurence un labākā cena nodokļu maksātājiem — piemērs ar mobilo sakaru iepirkumu rāda pretējo. Līdz 2022. gadam VID iepirkumos piedalījās visi trīs operatori, bet pēc FM pārņemšanas konkurence saruka: 2022. gadā tika saņemti tikai divi piedāvājumi, no kuriem izdevīgākais (0 eiro no “Bite Latvija”) tika noraidīts kā “nepamatoti lēts”, neskatoties uz sniegto pamatojumu un uzņēmuma 20 gadu pieredzi Latvijā, miljonos mērāmo apgrozījumu un simtiem tūkstošu klientu.

Centralizētais iepirkums teorētiski nozīmē administratīvā sloga samazināšanu, taču praksē tam jābūt jēgpilnam. Centralizācija nedrīkst kļūt par šķērsli konkurencei. FM šī gada februārī izsludinātais mobilo sakaru iepirkums spilgti parāda, kā publiskajā sektorā tiek veidoti nosacījumi, kas būtiski ierobežo konkurenci – cenas nozīme bija tikai 41 %, bet nefinansiālie kritēriji (piemēram, bāzes staciju skaits) faktiski deva priekšrocības vienam piegādātājam, neraugoties uz to, ka visu operatoru pakalpojumu kvalitāte ir pietiekami laba un atbilst noteiktajiem standartiem. Šādā situācijā “Bite Latvija” objektīvi nebija pamata iesniegt piedāvājumu, un rezultātā tika saņemts tikai viens – par 15,01 eiro.

Augšdaugavas novada pašvaldības iepirkumā dārgākais kļūst par “izdevīgāko”

Tikmēr Augšdaugavas novada pašvaldības iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tika izsludināts šī gada martā, būtisku ietekmi uz rezultātu radīja manipulējama vērtēšanas pieeja – cenu kritērijs veidoja tikai 46 %, bet lielāks svars tika piešķirts tehniskiem rādītājiem, proti, kas ir līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem un par kuriem informācija ir pieejama publiski. Tātad – iepriekš visiem pieejama un zināma! Lai arī “Bite Latvija” šajā iepirkumā piedāvāja pakalpojumus par 1 eiro, uzvarēja daudzkārt dārgāks piedāvājums par 8,89 eiro.

Ir laiks izrauties no apburtā loka publiskajos iepirkumos

Iepriekš analizētie piemēri skaidri parāda, ka favorītisms publiskajos iepirkumos nav nejaušība – tās ir sekas sistēmiskai pieejai, kur netiek nedz nodrošināta caurspīdība, nedz vērtēta konkurences realitāte. Arī Konkurences padome jau vairākkārt ir brīdinājusi – nekorekti izstrādāti iepirkumu kritēriji, kas rada priekšrocības vienam dalībniekam, ir pretrunā brīvas konkurences principiem.

Lai mainītu šo praksi, ir nepieciešama skaidra un konkrēta rīcība. Pirmkārt, jāievieš obligāts e-kataloga izmantošanas mehānisms homogēniem pakalpojumiem, t. sk. standarta mobilo sakaru pakalpojumiem. Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VDAA) jau ir uzsākusi e-kataloga izstrādi, kas nodrošina vienkāršu, pārskatāmu un konkurenci veicinošu iepirkumu procesu. Turpretim izņēmumiem ir jābūt iespējamiem tikai ar skaidru pamatojumu.

Šobrīd ir īstais brīdis ieviest ilgtspējīgas pārmaiņas publiskajā sektorā, lai stiprinātu konkurenci, nodrošinātu efektīvāku publisko līdzekļu izlietošanu un atjaunotu uzticību iepirkumu procesam. Pērn decembrī Satiksmes ministrija apkopoja valsts iestāžu gatavību pāriet uz e-katalogu, un šī gada martā VDAA organizēja pirmo darba grupu, lai risinātu tehniskos jautājumus. Tagad ir svarīgi, lai šis process nenonāktu strupceļā – tāpēc ļoti ceru, ka tiks pieņemti reāli lēmumi ar skaidriem termiņiem un mērķiem.

Eksperti

Kā Rīgas namu un Rīgas digitālās aģentūras mobilo sakaru iepirkums varētu kļūt par iespēju – nevis šķērsli konkurencei

Mindaugas Rakauskas, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Investors

FICIL: Joprojām izplatīti favorītisma un caurspīdīguma riski publiskajos iepirkumos

Db.lv,06.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Eksperti

Iespējamā Tet un LMT apvienošana sagraus konkurenci un būs slogs valsts budžetam

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos Latvijā turpina pieaugt, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajā ceļu būves konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Viņš informēja, ka pagājušajā būvdarbu sezonā iepirkumos bija vidēji 4,65 pretendenti, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. 2023.gadā izsludinātajos iepirkumos bija vidēji 4,27 pretendenti, 2022.gadā - 4,07 pretendenti, 2021.gadā - 3,67 pretendenti, bet 2018.gadā - 2,11 pretendenti.

Tiltu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 4,06 pretendenti, konkurencei arī šajā segmentā pieaugot vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018.gadu, kad bija 1,77 pretendenti. 2023.gadā tiltu būvdarbu iepirkumos bija vidēji 3,2 pretendenti, bet 2022.gadā - 2,78 pretendenti.

Savukārt autoceļu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 3,78 pretendenti, kamēr 2023.gadā bija vidēji 4,21 pretendents, bet 2022.gadā - 3,04 pretendenti. Akimovs skaidroja, ka šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas.

Ekonomika

Arī Daugavpils pašvaldībai skolu ēdinātāji pārmet konkurences ierobežošanu

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Finanses

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro

LETA,07.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Transports un loģistika

VK: Ostu attīstības fonds kalpojis atsevišķu ierēdņu interesēm, nevis ostu attīstībai

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Kropļotas konkurences pazīmes ēdināšanas jomā saskatīt nevēlas

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Ražošana

Latvijas uzņēmējiem NBS iepirkumos tuvākajos trīs gados paredzēts aptuveni miljards eiro

LETA,14.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, otrdien vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā.

Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības nozarē šogad un turpmākajos gados varētu būt gaidāma izaugsme, un lielāka tā varētu būt gaidāma tieši privātā sektora projektos, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Latvija nav atrauta no ārpasaules, kur valda liela nenoteiktība, un sagaidām, ka tuvākajā nākotnē dažādas svārstības turpināsies. Šobrīd redzam stabilu pieprasījumu no privātā sektora, īpaši industriālās būves, bet ir redzami jauni projekti arī dzīvokļu un biroju segmentā," teica Bērziņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir dažas grūtības publiskajos iepirkumos, kur redzama zināma "klusuma" perioda iestāšanās - daži lielie projekti jau ir iesākti vai izsludināti, bet citi atpaliek no plāna.

Jautāts, vai šis "klusuma" periods saistīts ar finansējuma trūkumu, Bērziņš skaidroja, ka apstākļi var būt dažādi, bet, viņaprāt, finansējums ir galvenais iemesls. Bērziņš atzina, ka kopumā Latvijas budžeta situācija ir izaicinoša, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes, ko būvēt. Turklāt situāciju vēl vairāk var sarežģīt aizķeršanās jau iesāktajos projektos, kam parādās riski zaudēt jau piešķirto finansējumu.

Ekonomika

LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri

Db.lv,08.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami un apsteidzošu lēmumu pieņemšanas laiks jau pagājis – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par Latvijas ekonomisko attīstību” un Finanšu ministrijas (FM) “Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums” šodien Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. Diemžēl Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem 1.ceturksnī joprojām nav publiski pieejami (2024. gadā tie tika publicēti 30.aprīlī), līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi (IKP prognozes samazinātas par 1,7% procentpunktiem, PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu izpilde atpaliek no plānotā, aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 5% no IKP nepieciešami papildus līdzekļi un citu prioritāšu īstenošanas izdevumi).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izdevumu pārskatīšanas ciklu, kurā ministrijas prezentēja savus izdevumu samazināšanas pasākumus, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs noslēdza ar tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu valdības izdevumu pārskatīšanas mērķus, ministriju iezīmētos taupības pasākumus un kopējo procesu organizāciju.

Jau pagājušā gada septembrī LDDK brīdināja par ekonomikas palēnināšanos un norādīja uz nepieciešamību pārskatīt valdības izdevumus, lai nodrošinātu finansējumu valsts izvirzītajām prioritātēm. LDDK ieskatā valdības noteiktie mērķi nav pietiekami, lai risinātu aktuālās vajadzības un aizsardzības prioritātēm un ģimenes lietām ir nepieciešams krietni vairāk kā 150 miljoni eiro.

"LDDK ieskatā izdevumu samazinājumam ir jābūt vismaz 850 miljoni eiro apmērā, kas rastu iespēju novirzīt gan nepieciešamos 500 miljonus papildus aizsardzības vajadzībām, gan finansējumu ģimeņu atbalstam un izglītības reformai. Mūsu ieskatā ministrijas nav piegājušas izdevumu mazināšanai ar to atbildības sajūtu, kādu sagaidām šajos ekonomikas un ģeopolitiskajos apstākļos." Stāsta LDDK prezidents Andris Bite.

Pakalpojumi

Ķīna liedz Eiropas uzņēmumiem piedalīties apjomīgos valsts medicīnisko ierīču iepirkumos

LETA/AP,07.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna aizliedz Eiropas uzņēmumiem pārdot medicīnas ierīces Ķīnas valdībai, svētdien paziņojusi Pekina, kas šādi reaģējusi uz Eiropas Savienības (ES) aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties apjomīgos valsts medicīnisko ierīču iepirkumos.

Saskaņā ar Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojumu Eiropas uzņēmumi tiks izslēgti no iepirkumiem, kuru budžets pārsniedz 45 miljonus juaņu (5,34 miljonus eiro), un ierobežojumi stāsies spēkā no šīs dienas.

Ierobežojumi neattieksies uz Eiropas uzņēmumiem, kas investējuši Ķīnā un ražo preces šajā valstī.

Jau ziņots, ka ES jūnijā ieviesa aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties valsts medicīnisko ierīču iepirkumos, kuru vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro, šādi reaģējot uz ierobežojumiem, ko Pekina nosaka attiecībā uz piekļuvi savam tirgum.

Šie ierobežojumi attiecas uz plašu veselības aprūpes preču klāstu, sākot no ķirurģiskajām maskām līdz rentgena aparātiem, kas ES veido tirgu 150 miljardu eiro vērtībā.

Finanses

VK ministrijās atklāj "finanšu kabatiņas", fiktīvus audzēkņus un pārmaksātas atlīdzības

LETA,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Ekonomika

Latvijas armijas iepirkumos līdz 2036.gadam vietējās industrijas dalību plāno palielināt līdz 30%

LETA,10.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas armijas iepirkumos līdz 2036.gadam vietējās industrijas dalību plāno palielināt līdz 30%, tiekoties ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) biedriem, norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Saskaņā ar ministra teikto, Aizsardzības ministrija plāno palielināt vietējās industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos - līdz 2028.gadam tā tiks dubultota, sasniedzot 20% no iegāžu apjomam, bet līdz 2036.gadam - trīskāršota, sasniedzot 30%.

Līdz 2028.gadam plānots kāpināt arī aizsardzības nozares inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu, sasniedzot 1,5% no aizsardzības budžeta, bet 2036.gadā tas sasniegs jau 3% no aizsardzības budžeta.

Tāpēc ministrs aicināja LDAIF biedrus aktīvi piedalīties inovāciju atbalsta pasākumos. Viņš arī piezīmēja, ka aizsardzības industrija veiks NBS apgādi ne vien miera laikā, bet arī krīzes un kara gadījumā, kam ir būtiska loma militāro piegāžu drošības risku mazināšanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto kļūst par ikdienas sastāvdaļu arvien lielākam cilvēku un uzņēmumu skaitam. Ar šo tendenci mainās arī uzņēmējdarbības vide — daudzi uzņēmumi sāk izmantot elektroauto uzlādes stacijas ne tikai kā ērtību saviem darbiniekiem vai klientiem, bet arī kā daļu no stratēģiskas biznesa attīstības. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmumi gūst priekšrocības, izmantojot uzlādes infrastruktūru.

Papildu ērtības klientiem un darbiniekiem

Uzlādes stacijas pie uzņēmuma ēkām kļūst par pievienoto vērtību, ko novērtē gan klienti, gan darbinieki.

Uzlāde darba laikā

Uzņēmumi, kas nodrošina uzlādes iespējas saviem darbiniekiem darba laikā, sniedz ne tikai ērtību, bet arī motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākus transporta veidus. Šāds solis var uzlabot darbinieku apmierinātību un stiprināt uzņēmuma tēlu kā videi draudzīgam darba devējam.

Klientu lojalitātes veicināšana

Veikali, restorāni un pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, bieži piesaista vairāk klientu. Kamēr elektroauto īpašnieks uzlādē savu auto, viņš pavada laiku uzņēmuma telpās, izmantojot pakalpojumus vai iegādājoties preces. Šis ir veids, kā pagarināt klienta uzturēšanās laiku un palielināt ieņēmumus.

Ekonomika

VK: Valsts nav sekojusi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic atgūšanai

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Finanses

SVF: Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas

LETA,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

Misijas sākotnējos secinājumos, uz kuru pamata tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, pausts, ka Latvijas ekonomiku ietekmē sarežģītā ekonomikas vide pasaulē un strukturālas pārmaiņas valstī.

"Ģeoekonomiskā fragmentācija, ģeopolitiskais saspīlējums, augstāki tirdzniecības šķēršļi un tirdzniecības politikas neskaidrība, un darbaspēka un prasmju trūkums saasina produktivitātes pieauguma problēmas," secinājusi SVF misija.

Misija atzīst, ka Latvijai draud nopietns izdevumu spiediens vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko veicina sabiedrības novecošanās, aizsardzības vajadzības un ieguldījumi energodrošībā.

Lai risinātu šos izaicinājumus, misija Latvijai "iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus un paātrināt strukturālās fiskālās reformas. Lai uzlabotu pensiju atbilstību, ir jāstiprina pensiju sistēmas otrais un trešais līmenis. Varasiestādēm vajadzētu turpināt uzraudzīt finanšu sektora riskus, arī banku ekspozīciju pret komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, un pārvērtēt banku solidaritātes maksājumus", lasāms misijas pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākās ministrijās būs jauni parlamentārie sekretāri, daļu no viņiem rotējot, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzīmēja, ka šādas otrā politiskā līmeņa izmaiņas, viņasprāt, ir ļoti būtiskas, lai ienestu "jaunu elpu", jauna veida politisko cilvēkresursu valdības politiskajā darbā.

Līdztekus premjere pauda, ka vairāk jaunumi "valdības restartā" nav gaidāmi.

Siliņa norādīja, ka premjeres parlamentārā sekretāre turpmāk būs līdzšinējā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Savukārt FM parlamentārais sekretārs turpmāk būs Valmieras novada domes deputāts Jānis Upenieks (JV).

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs būs līdzšinējais VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).