Jaunākais izdevums

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

"Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tomēr VID nodokļu pārskats joprojām nav pārbaudāms. Arī šajā revīzijā revidenti konstatēja, ka atkārtojas jau iepriekš atklātās kļūdas, kā arī atklāja jaunas uzskaites problēmas," norāda VK padomes locekle.

Kā skaidro revīzijas veicēji, kopš 2021.gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021.gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ - nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu kļūdas un citas nepilnības.

Šogad papildus šī pārskata sagatavošanas pareizības pārbaudēm VK vērtēja arī MAIS projekta virzību. Kopumā tika izskatīti 613 problēmu pieteikumi un izmaiņu pieprasījumi, tostarp atklājot tādus problēmu pieteikumus, kas nav atrisināti jau kopš 2023.gada. Tomēr būtiskākie pārmetumi nav par informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldību, bet gan par veidu, kā tiek strādāts ar identificētajām problēmām un kļūdām, informēja Krevica.

Valsts kontroles ieskatā VID ar šo jautājumu strādā nepietiekami, tostarp nepietiekams esot arī darbs ar problēmu un kļūdu cēloņiem un ietekmes apzināšanu, piemēram, novēršot kļūdu konkrēta nodokļu maksātāja līmenī, bet nevērtējot kļūdas atkārtošanās iespējamību citiem nodokļu maksātājiem. Arī šogad revidenti konstatēja gan informācijas nesakritības, gan manuāli veiktas korekcijas, gan nepilnības analītiskajā uzskaitē. Tāpēc arī šogad attiecībā uz VID nodokļu pārskatu pastāv būtiski apjoma ierobežojumi, proti, pēc veiktajām revīzijas procedūrām nav iespējams noteikt, vai pārskatā ir veicami labojumi, un, ja ir, tad kādā apmērā, informē VK.

Kā norāda Bādere, MAIS uz šo brīdi ir ieguldīts jau 31 miljons eiro, tomēr joprojām nav panākts, ka ar šīs informācijas sistēmas palīdzību varētu sagatavot pārbaudāmu nodokļu pārskatu. "Tāpēc aicinām nopietni izvērtēt MAIS attīstības perspektīvas, tostarp apsverot arī saistītus jautājumus, piemēram, caur nodokļu politikas attīstības un birokrātijas mazināšanas plānu lēcu apskatīties uz iespējām optimizēt nodokļu administrēšanas procesus," aicina VK padomes locekle.

VK revīzijā citastarp apskatījusi situāciju ar transporta ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) ieņēmumiem. TEN maksā visi Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. 2024.gadā tā ieņēmumi bija 102,3 miljoni eiro. Savukārt UVTN ir maksājums, ko uzņēmumi veic par savā īpašumā vai lietošanā esošajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to izmantošanas mērķa. Tā ieņēmumi 2024.gadā bija 28,5 miljoni eiro. Pašlaik abi šie nodokļi tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, ieņēmumus atzīstot naudas saņemšanas brīdī. Revidenti konstatējuši, ka pārskata bilancē nav uzrādīta informācija par TEN un UVTN prasībām un saistībām, jo nodokļu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi nav atzīti periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, kā arī nav nosakāma ietekme uz budžeta izpildes rezultātu.

2025.gadā stājās spēkā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumi. Rezultātā TEN uzskaitei uzkrāšanas princips ir jāievieš jau no nākamā pārskata gada, bet UVTN gadījumā jāveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu identisku pieeju. Tas ļautu visus nodokļu ieņēmumus uzrādīt vienuviet, piemērojot vienotus grāmatvedības principus, skaidro VK.

Pievēršoties pašvaldību struktūrai un gada pārskatu sagatavošanai, VK pārbaudīja, vai 2018.gadā sniegtais ieteikums pašvaldībām izvērtēt to izveidoto struktūru, darbības turpināšanu, lietderību un efektivitāti ir ieviests atbilstoši tā mērķim un būtībai. Pārbaužu rezultātā secināts, ka publiskajos reģistros pieejamā informācija par pašvaldību struktūru joprojām ir atšķirīga, neaktuāla un pat savstarpēji pretrunīga. Piemēram, publisko personu un iestāžu sarakstā pašvaldību iestādes tiek reģistrētas neatbilstošos statusos - kā tiešās pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes un tamlīdzīgi, ir informācijas neatbilstība starp publisko personu un iestāžu sarakstu un pašvaldību nolikumiem, VID nodokļu maksātāju reģistrā ir konstatētas likvidētas un reorganizētas iestādes.

VK norāda, ka, nepienācīgi pievēršot uzmanību šiem jautājumiem, arī gada pārskatu sagatavošanā ir konstatētas neatbilstības. Proti, atsevišķas iestādes, lai gan ir patstāvīgi nodokļu maksātāji, nesagatavo atsevišķu gada pārskatu, kā to prasa normatīvie akti. Tāpēc revidenti aicina pašvaldības turpināt institucionālās struktūras sakārtošanu un precizēt informāciju dažādos publiskajos reģistros, lemjot arī par iestādes iekļaušanu vai neiekļaušanu nodokļu maksātāju reģistrā kā patstāvīgu nodokļu maksātāju.

Pievēršoties ilgtspējas izaicinājumiem valsts finansēs, VK vērš uzmanību uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam pausto, ka "ilgtspējīgas attīstības pamatideja aicina apmierināt esošās paaudzes vajadzības, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot vides prasību ievērošanu un dabas daudzveidības saglabāšanos, lai nemazinātu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas". KSGP revīzijas ziņojumā vērsta uzmanība uz trim šobrīd aktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem valsts finanšu vadībā - valsts parādu un valsts kredītreitingu, finansējumu stratēģiskiem projektiem un prioritārām jomām, kā arī no sabiedrības novecošanās un demogrāfiskās situācijas izrietošajām saistībām.

Valsts parāds 2024.gada beigās sasniedza 19,1 miljardu eiro, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, un tā apkalpošanas izmaksas nākamajos gados būtiski palielināsies. Lai saglabātu investoru uzticību un kredītreitingu vismaz esošajā līmenī, nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa finanšu plānošana, norāda VK. Tomēr revidentu skatījumā to apgrūtina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kā arī nozīmīgi finansējuma izaicinājumi tādos stratēģiski svarīgos projektos kā "Rail Baltica" un valsts ieguldījuma pārvaldībā aviokompānijā "airBaltic". Projekta "Rail Baltica" izmaksas Latvijā ir pieaugušas gandrīz četras reizes salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, un tuvākajos gados gaidāms finansējuma pārrāvums. Savukārt "airBaltic" gadījumā trūkst pietiekamas uzraudzības pār vairāk nekā pusmiljarda eiro lielo valsts ieguldījumu un tā atgūšanas iespējām, nobažījušies revīzijas veicēji.

Papildu riskus rada arī nepietiekami efektīva enerģētikas politikas pārvaldība, uzskata VK. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanai līdz 2030.gadam nepieciešami vairāk nekā 13 miljardi eiro papildu investīciju, taču patlaban ir nodrošināti tikai nepilni 30% no šīs summas. Pastāv būtisks risks, ka bez papildu finansējuma Latvija nespēs izpildīt savas saistības, vērš uzmanību VK.

Straujā sabiedrības novecošanās jau šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam. 2024.gadā pensiju izmaksām bija nepieciešami 3,5 miljardi eiro, un šī summa pieaug katru gadu. Papildus valsts pensiju sistēmai darbojas arī izdienas pensiju sistēma, kuras sākotnējais mērķis revidentu ieskatā vairs neatbilst mūsdienu situācijai un kura kļūst arvien dārgāka nākotnes nodokļu maksātājiem. VK aicina rast risinājumus tās pārskatīšanai, kā arī beidzot izveidot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fondu, lai uzkrātos līdzekļus pasargātu no izmantošanas īstermiņa politiskiem mērķiem. Tā tiktu mazināts risks vēl vairāk palielināt valsts parādu.

Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, VK skatījumā tiks pilnveidotas ar VID ikgadējā nodokļu pārskata sagatavošanu saistītās informācijas sistēmas, vienlaikus pārskatot arī iespējas optimizēt nodokļu administrēšanas procesus, par to informējot Finanšu ministriju (FM). Tāpat ieteikumu ieviešanas rezultātā TEN un UVTN ieņēmumus varētu iekļaut VID ikgadējā nodokļu pārskatā, uzskaitē piemērojot uzkrāšanas principu, norāda revidenti.

KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31.decembrī. To sagatavo FM, un tajā ir konsolidēti 73 pārskati - 14 ministriju, 12 centrālo valsts iestāžu, Saeimas, Valsts kontroles un 43 pašvaldību gada pārskati, pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.

Revīzija par KSGP sagatavošanas pareizību ietver finanšu pārskata pārbaudi, informācijas par budžeta izpildi pārbaudi un FM vadības ziņojuma par KSGP pārbaudi, un tā ir veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Šis ir pēdējais gads, kad VK sagatavo 27 finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus par 14 ministrijām, 12 centrālajām valsts iestādēm un KSGP. No 2025.gada maija pilnībā tika ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par KSGP sagatavošanas pareizību. Ar to sākas jauns posms finanšu revīziju darbā, informē VK.

Likumi

Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus

Db.lv,15.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana: tendences un mērķtiecīga rīcība

Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļas vadītājs,13.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis intensīvu darbu, apstrādājot marta pirmajā nedēļā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, lai iespējami īsākā laikā varētu atmaksāt iedzīvotājiem pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šī gada 6.martam jau atmaksāta nodokļa pārmaksa 34,2 miljonu eiro apmērā, informē VID.

Līdz 6.martam ir iesniegtas teju 600 tūkstoši deklarācijas un to skaits turpina augt. VID apstrādā iesniegtās deklarācijas pakāpeniski, to iesniegšanas kārtībā, taču katrai deklarācijai nepieciešamais apstrādes laiks var būtiski atšķirties. Tas galvenokārt atkarīgs no deklarācijā norādītā informācijas apjoma un sarežģītības, un tā, vai deklarācijas pārbaude notiek tikai automatizēti vai arī manuāli. Līdz ar to nodokļa atmaksas termiņš nav tieši atkarīgs no deklarācijas iesniegšanas brīža. Arī cilvēki, kuri iesnieguši deklarācijas vienā un tajā pašā dienā vai pat agrāk viens par otru, atmaksu var saņemt dažādos termiņos. Nodokļa pārmaksu VID ir pienākums atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas, taču VID cenšas to izdarīt ātrāk un, kā rāda pagājušā gada dati, vidēji atmaksa notiek 30 dienu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Nodokļi

VID iesniegti gandrīz 40% no pērn kopumā pieteikto gada ienākumu deklarāciju skaita

LETA,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirmajās divās dienās kopš tiek pieņemtas gada ienākumu deklarācijas par 2024.gadu, ir iesniegti gandrīz 40% no pagājušajā gadā kopumā pieteikto gada ienākumu deklarāciju skaita, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa norādīja, ka pirmajās divās dienās VID ir iesniegti aptuveni 400 000 gada ienākumu deklarāciju, kamēr pagājušajā gadā kopumā tika iesniegts nedaudz vairāk kā viens miljons deklarāciju.

Jau vēstīts, ka, sākoties deklarāciju iesniegšanai, VID sestdien, 1.martā, tika iesniegtas 300 623 gada ienākumu deklarācijas, kas ir 29% no visā pagājušajā gadā kopumā iesniegto deklarāciju skaita.

Šmite-Roķe iepriekš mikroblogošanas vietnē "X" rakstīja, ka arī 2023.gada 1.martā tika iesniegti vairāk nekā 300 000 deklarāciju, proti, 300 931, kamēr 2024.gada 1.martā tika iesniegtas 277 056 deklarācijas, 2022.gada 1.martā - 223 384, bet 2021.gada 1.martā - 275 401 deklarācija.

Finanses

VID teju 30 000 cilvēku atmaksājis pārmaksāto IIN 16,45 miljonu eiro apmērā

LETA,06.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien pirmajiem 29 203 cilvēkiem atmaksājis pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2024.gadu, paziņojumā norāda VID priekšniece Baiba Šmite-Roķe.

Šiem cilvēkiem atmaksāti kopumā 16,45 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka, sākoties deklarāciju iesniegšanai, VID sestdien, 1.martā, tika iesniegtas 300 623 gada ienākumu deklarācijas, kas ir 29% no visā pagājušajā gadā kopumā iesniegto deklarāciju skaita.

Iedzīvotājiem, kuriem deklarācija ir jāsniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā, informēja Latvijas vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji.

Biedrību pārstāvji informē, ka otrdien Satiksmes ministrijā (SM) notika sanāksmē, kurā pārrunāta platformas "Bolt" ietekme uz Latvijas tirgu un pieaugošo apdraudējumu vietējiem pārvadātājiem.

Taksometru nozares pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Biedrībās uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā Rīgā reģistrēto taksometru skaits samazinājies par vairāk nekā 200 vienībām, platforma apzināti samazina tarifus licencētajiem taksometru pārvadātājiem, vienlaikus atbalstot ""baltos numurus" bez skaidriem kontroles mehānismiem, "Bolt" nosaka cenas un atlaižu politiku vienpusēji, liedzot pārvadātājiem līdzdalību un padarot neiespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korektu aprēķinu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Finanses

Lidostā VID uzstāda pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūnijā bija 338,202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,999 miljonus eiro, kas arī ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 192,674 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 511,626 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 1,415 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis pusgads kopš spēkā stājās aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis pirmā ceturkšņa datus, un tie apliecina tieši to, par ko nozare un VID brīdināja jau pirms aizlieguma pieņemšanas.

Reālā situācija ir nepatīkama, lai neteiktu – skaudra. Pēc nozares aprēķiniem vien 90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa par šiem produktiem valsts budžetā ir radies “caurums” pusotra miljona eiro apmērā.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Asociācijas ieskatā tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu piesprieda kādai personai reālu brīvības atņemšanu uz gadu, informēja Prokuratūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Vīrietim arī atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem.

Saskaņā ar apsūdzību kāda uzņēmuma amatpersona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, laika posmā no 2014.gada marta līdz 2016.gada martam, būdams uzņēmuma valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu, iegādājās preces.

Izmantojot apsūdzētā atbalstu, uzņēmuma valdes loceklis ieguva četru citu uzņēmumu preču pavadzīmes, rēķinus, kuros iekļauta informācija par faktiski nenotikušiem preču iegādes darījumiem.

Apsūdzētais izgatavotos viltotos preču piegādes rēķinus un pavadzīmes nodeva uzņēmuma amatpersonai, kas, īstenojot nodomu par viņa uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas, viltotos grāmatvedības dokumentus nodeva grāmatvedei, lai tos iekļautu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Tādejādi uzņēmums VID deklarēja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus un ieguva nepamatotas tiesības atskaitīt priekšnodokli, samazinot uzņēmuma budžetā maksājamo PVN summu, un izvairījās no nodokļu nomaksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 839,077 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.aprīlī bija 345,466 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 300,132 miljonus eiro, kas arī ir par 3,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 193,479 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī veidoja 61,6% no kopējās parādu summas jeb 517,054 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.aprīlī bija atzīti parādi 1,282 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,139 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,4% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūlijā bija 346,254 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,417 miljonus eiro, kas arī ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 200,469 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā veidoja 62,9% no kopējās parādu summas jeb 538,403 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 1,439 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,171 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.martā bija 352,415 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,773 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 199,983 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 535,978 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 1,212 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Ekonomika

Tiek vērtēta digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanas iespēja

LETA,19.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek izvērtētas digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanas iespējas Latvijā, liecina Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) informācija.

FM skaidro, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izvērtēt digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanas iespējas Latvijā, lai mazinātu administratīvo slogu gan valsts pārvaldes, gan uzņēmēju pusē.

Sadarbībā ar nozares asociācijām ir sākta izvērtēšana, papildus tiek vērtēta no Ukrainas un Lietuvas nodokļu administrācijām saņemtā informācija saistībā ar digitālo akcīzes nodokļa marku jautājumiem, informē FM.

Tāpat VID iesniedzis priekšlikumus un FM strādā pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksas procesu diplomātiskā korpusa personālam, paredzot vienkāršot dokumentu iesniegšanas, nosūtīšanas un atmaksu procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērtēs konkurenci Latvijas taksometru nozarē, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja KP priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

"To mēs noteikti vērtēsim padziļināti," teica Šmite, piebilstot, ka šogad 11.jūlijā KP ir saņemts attiecīgs iesniegums un tiks sākta izpēte.

Viņa arī pauda, ka pirmās indikācijas liecina, ka šobrīd Latvijas taksometru nozarē Igaunijas "Bolt" varētu būt monopolstāvoklis. Taču plašākus komentārus Šmite šobrīd nesniedza.

Latvijas Vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Taksometru nozares pārstāvji uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Finanses

Prēmijās tiešās valsts pārvaldes iestādēs pērn izmaksāti 25,5 miljoni eiro

LETA,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

Budžets

FM: Atalgojuma pieauguma limita pārsniegums galvenokārt saistīts ar algu celšanu iekšlietu dienestos un IeVP

LETA,31.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vērojamais valsts pārvaldes atalgojuma pieaugums, kas pārsniedz valdības noteikto 2,6% limitu, galvenokārt saistīts ar valdības apņemšanos nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro, kas novirzīti dažādu struktūru atlīdzības paaugstināšanai.

Saistībā ar straujo atlīdzības izdevumu pieaugumu publiskajā sektorā valdība apņēmās 2025.gadā ierobežot atlīdzības fonda pieauguma līdz 2,6%. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome informēja, ka februārī atlīdzības izdevumi pieauguši par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.

FM norāda, ka iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem. Tam pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.