Jaunākais izdevums

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

"Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tomēr VID nodokļu pārskats joprojām nav pārbaudāms. Arī šajā revīzijā revidenti konstatēja, ka atkārtojas jau iepriekš atklātās kļūdas, kā arī atklāja jaunas uzskaites problēmas," norāda VK padomes locekle.

Kā skaidro revīzijas veicēji, kopš 2021.gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021.gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ - nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu kļūdas un citas nepilnības.

Šogad papildus šī pārskata sagatavošanas pareizības pārbaudēm VK vērtēja arī MAIS projekta virzību. Kopumā tika izskatīti 613 problēmu pieteikumi un izmaiņu pieprasījumi, tostarp atklājot tādus problēmu pieteikumus, kas nav atrisināti jau kopš 2023.gada. Tomēr būtiskākie pārmetumi nav par informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldību, bet gan par veidu, kā tiek strādāts ar identificētajām problēmām un kļūdām, informēja Krevica.

Valsts kontroles ieskatā VID ar šo jautājumu strādā nepietiekami, tostarp nepietiekams esot arī darbs ar problēmu un kļūdu cēloņiem un ietekmes apzināšanu, piemēram, novēršot kļūdu konkrēta nodokļu maksātāja līmenī, bet nevērtējot kļūdas atkārtošanās iespējamību citiem nodokļu maksātājiem. Arī šogad revidenti konstatēja gan informācijas nesakritības, gan manuāli veiktas korekcijas, gan nepilnības analītiskajā uzskaitē. Tāpēc arī šogad attiecībā uz VID nodokļu pārskatu pastāv būtiski apjoma ierobežojumi, proti, pēc veiktajām revīzijas procedūrām nav iespējams noteikt, vai pārskatā ir veicami labojumi, un, ja ir, tad kādā apmērā, informē VK.

Kā norāda Bādere, MAIS uz šo brīdi ir ieguldīts jau 31 miljons eiro, tomēr joprojām nav panākts, ka ar šīs informācijas sistēmas palīdzību varētu sagatavot pārbaudāmu nodokļu pārskatu. "Tāpēc aicinām nopietni izvērtēt MAIS attīstības perspektīvas, tostarp apsverot arī saistītus jautājumus, piemēram, caur nodokļu politikas attīstības un birokrātijas mazināšanas plānu lēcu apskatīties uz iespējām optimizēt nodokļu administrēšanas procesus," aicina VK padomes locekle.

VK revīzijā citastarp apskatījusi situāciju ar transporta ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) ieņēmumiem. TEN maksā visi Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. 2024.gadā tā ieņēmumi bija 102,3 miljoni eiro. Savukārt UVTN ir maksājums, ko uzņēmumi veic par savā īpašumā vai lietošanā esošajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to izmantošanas mērķa. Tā ieņēmumi 2024.gadā bija 28,5 miljoni eiro. Pašlaik abi šie nodokļi tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, ieņēmumus atzīstot naudas saņemšanas brīdī. Revidenti konstatējuši, ka pārskata bilancē nav uzrādīta informācija par TEN un UVTN prasībām un saistībām, jo nodokļu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi nav atzīti periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, kā arī nav nosakāma ietekme uz budžeta izpildes rezultātu.

2025.gadā stājās spēkā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumi. Rezultātā TEN uzskaitei uzkrāšanas princips ir jāievieš jau no nākamā pārskata gada, bet UVTN gadījumā jāveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu identisku pieeju. Tas ļautu visus nodokļu ieņēmumus uzrādīt vienuviet, piemērojot vienotus grāmatvedības principus, skaidro VK.

Pievēršoties pašvaldību struktūrai un gada pārskatu sagatavošanai, VK pārbaudīja, vai 2018.gadā sniegtais ieteikums pašvaldībām izvērtēt to izveidoto struktūru, darbības turpināšanu, lietderību un efektivitāti ir ieviests atbilstoši tā mērķim un būtībai. Pārbaužu rezultātā secināts, ka publiskajos reģistros pieejamā informācija par pašvaldību struktūru joprojām ir atšķirīga, neaktuāla un pat savstarpēji pretrunīga. Piemēram, publisko personu un iestāžu sarakstā pašvaldību iestādes tiek reģistrētas neatbilstošos statusos - kā tiešās pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes un tamlīdzīgi, ir informācijas neatbilstība starp publisko personu un iestāžu sarakstu un pašvaldību nolikumiem, VID nodokļu maksātāju reģistrā ir konstatētas likvidētas un reorganizētas iestādes.

VK norāda, ka, nepienācīgi pievēršot uzmanību šiem jautājumiem, arī gada pārskatu sagatavošanā ir konstatētas neatbilstības. Proti, atsevišķas iestādes, lai gan ir patstāvīgi nodokļu maksātāji, nesagatavo atsevišķu gada pārskatu, kā to prasa normatīvie akti. Tāpēc revidenti aicina pašvaldības turpināt institucionālās struktūras sakārtošanu un precizēt informāciju dažādos publiskajos reģistros, lemjot arī par iestādes iekļaušanu vai neiekļaušanu nodokļu maksātāju reģistrā kā patstāvīgu nodokļu maksātāju.

Pievēršoties ilgtspējas izaicinājumiem valsts finansēs, VK vērš uzmanību uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam pausto, ka "ilgtspējīgas attīstības pamatideja aicina apmierināt esošās paaudzes vajadzības, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot vides prasību ievērošanu un dabas daudzveidības saglabāšanos, lai nemazinātu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas". KSGP revīzijas ziņojumā vērsta uzmanība uz trim šobrīd aktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem valsts finanšu vadībā - valsts parādu un valsts kredītreitingu, finansējumu stratēģiskiem projektiem un prioritārām jomām, kā arī no sabiedrības novecošanās un demogrāfiskās situācijas izrietošajām saistībām.

Valsts parāds 2024.gada beigās sasniedza 19,1 miljardu eiro, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, un tā apkalpošanas izmaksas nākamajos gados būtiski palielināsies. Lai saglabātu investoru uzticību un kredītreitingu vismaz esošajā līmenī, nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa finanšu plānošana, norāda VK. Tomēr revidentu skatījumā to apgrūtina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kā arī nozīmīgi finansējuma izaicinājumi tādos stratēģiski svarīgos projektos kā "Rail Baltica" un valsts ieguldījuma pārvaldībā aviokompānijā "airBaltic". Projekta "Rail Baltica" izmaksas Latvijā ir pieaugušas gandrīz četras reizes salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, un tuvākajos gados gaidāms finansējuma pārrāvums. Savukārt "airBaltic" gadījumā trūkst pietiekamas uzraudzības pār vairāk nekā pusmiljarda eiro lielo valsts ieguldījumu un tā atgūšanas iespējām, nobažījušies revīzijas veicēji.

Papildu riskus rada arī nepietiekami efektīva enerģētikas politikas pārvaldība, uzskata VK. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanai līdz 2030.gadam nepieciešami vairāk nekā 13 miljardi eiro papildu investīciju, taču patlaban ir nodrošināti tikai nepilni 30% no šīs summas. Pastāv būtisks risks, ka bez papildu finansējuma Latvija nespēs izpildīt savas saistības, vērš uzmanību VK.

Straujā sabiedrības novecošanās jau šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam. 2024.gadā pensiju izmaksām bija nepieciešami 3,5 miljardi eiro, un šī summa pieaug katru gadu. Papildus valsts pensiju sistēmai darbojas arī izdienas pensiju sistēma, kuras sākotnējais mērķis revidentu ieskatā vairs neatbilst mūsdienu situācijai un kura kļūst arvien dārgāka nākotnes nodokļu maksātājiem. VK aicina rast risinājumus tās pārskatīšanai, kā arī beidzot izveidot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fondu, lai uzkrātos līdzekļus pasargātu no izmantošanas īstermiņa politiskiem mērķiem. Tā tiktu mazināts risks vēl vairāk palielināt valsts parādu.

Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, VK skatījumā tiks pilnveidotas ar VID ikgadējā nodokļu pārskata sagatavošanu saistītās informācijas sistēmas, vienlaikus pārskatot arī iespējas optimizēt nodokļu administrēšanas procesus, par to informējot Finanšu ministriju (FM). Tāpat ieteikumu ieviešanas rezultātā TEN un UVTN ieņēmumus varētu iekļaut VID ikgadējā nodokļu pārskatā, uzskaitē piemērojot uzkrāšanas principu, norāda revidenti.

KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31.decembrī. To sagatavo FM, un tajā ir konsolidēti 73 pārskati - 14 ministriju, 12 centrālo valsts iestāžu, Saeimas, Valsts kontroles un 43 pašvaldību gada pārskati, pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.

Revīzija par KSGP sagatavošanas pareizību ietver finanšu pārskata pārbaudi, informācijas par budžeta izpildi pārbaudi un FM vadības ziņojuma par KSGP pārbaudi, un tā ir veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Šis ir pēdējais gads, kad VK sagatavo 27 finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus par 14 ministrijām, 12 centrālajām valsts iestādēm un KSGP. No 2025.gada maija pilnībā tika ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par KSGP sagatavošanas pareizību. Ar to sākas jauns posms finanšu revīziju darbā, informē VK.

Budžets

VID budžets samazināsies par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%

LETA,24.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Likumi

Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus

Db.lv,15.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Pakalpojumi

No nākamā gada pieslēgšanās VID EDS - tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem

Db.lv,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).

Kā rīkoties privātpersonām (t. sk. saimnieciskās darbības veicējiem)

Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana: tendences un mērķtiecīga rīcība

Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļas vadītājs,13.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Nodokļi

VID sācis nodokļu parāda piedziņu no Amber Latvijas balzams 17,1 miljona eiro apmērā

LETA,07.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis nokavētu nodokļu parāda piedziņu no dzērienu ražotāja AS "Amber Latvijas balzams" 17,1 miljona eiro apmērā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka VID ir pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no "Amber Latvijas balzams", ceturtdienu, 6. novembrī, tam veidojot 17 710 467 eiro.

"Amber Latvijas balzams" norāda, ka VID lēmums uzņēmuma saimniecisko darbību būtiski neierobežo.

Vienlaikus uzņēmumā skaidro, ka uzņēmums veica nodokļu atlikšanu ar saņemtu termiņa pagarinājumu, taču uzņēmuma vadības komanda pieņēma lēmumu šos termiņa pagarinājumus anulēt, lai pēc iespējas ātrāk dzēstu akcīzes nodokļa parādu.

Tādējādi "Amber Latvijas balzams" saņēma paziņojumu no VID par nodokļu maksājumu piedziņu, kurā VID nolemj piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus.

"Amber Latvijas balzams" vērš uzmanību, ka uzņēmums aktīvi sadarbojas ar VID, lai risinātu šo situāciju. Kompānija informēs par situācijas tālāko attīstību.

Pakalpojumi

VID iegulda 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā

LETA,21.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis intensīvu darbu, apstrādājot marta pirmajā nedēļā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, lai iespējami īsākā laikā varētu atmaksāt iedzīvotājiem pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šī gada 6.martam jau atmaksāta nodokļa pārmaksa 34,2 miljonu eiro apmērā, informē VID.

Līdz 6.martam ir iesniegtas teju 600 tūkstoši deklarācijas un to skaits turpina augt. VID apstrādā iesniegtās deklarācijas pakāpeniski, to iesniegšanas kārtībā, taču katrai deklarācijai nepieciešamais apstrādes laiks var būtiski atšķirties. Tas galvenokārt atkarīgs no deklarācijā norādītā informācijas apjoma un sarežģītības, un tā, vai deklarācijas pārbaude notiek tikai automatizēti vai arī manuāli. Līdz ar to nodokļa atmaksas termiņš nav tieši atkarīgs no deklarācijas iesniegšanas brīža. Arī cilvēki, kuri iesnieguši deklarācijas vienā un tajā pašā dienā vai pat agrāk viens par otru, atmaksu var saņemt dažādos termiņos. Nodokļa pārmaksu VID ir pienākums atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas, taču VID cenšas to izdarīt ātrāk un, kā rāda pagājušā gada dati, vidēji atmaksa notiek 30 dienu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lietuvas un Baltkrievijas robežas slēgšanas ievērojami pieaugs kravas auto rinda Latvijas robežpunktos, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Slēdzot kādu no robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, transportlīdzekļu plūsmas pārvirzās uz tām vietām, kas turpina darbu, norāda VID. Tomēr jāņem vērā, ka katrai robežšķērsošanas vietai ir maksimāli iespējamā caurlaidības spēja.

Arī apstākļos, kad strauji pieaugs to transportlīdzekļu skaits, kuriem būs jāšķērso robeža caur Pāternieku muitas kontroles punktu, objektīvi nepastāv iespēja palielināt robežšķērsošanas vietas caurlaidības spēju, skaidro VID.

Caurlaidības spējas palielināšana nav iespējama, jo robežas šķērsošanas un muitas formalitātes prasa noteiktu laiku, turklāt kontrabandas, sankciju pārkāpumu un apiešanas risku dēļ muitai ir jāveic pastiprināti kontroles pasākumi.

Finanses

Atbalsta regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem

LETA,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.

Ražošana

Amber Beverage Group: Esam apņēmušies izpildīt visas nodokļu saistības pilnā apmērā

Db.lv,08.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijas reģionā “Amber Beverage Group” (ABG) atkārtoti apliecina savu apņemšanos izpildīt visas saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tai skaitā – segt visus atlikušos nodokļu maksājumus.

Uzņēmums uzsver, ka īslaicīgas maksājumu kavēšanās tieši izriet no sekām, ar kurām nācās saskarties pēc publiska atbalsta paušanai Ukrainai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.

VID sācis nodokļu parāda piedziņu no Amber Latvijas balzams 17,1 miljona eiro apmērā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis nokavētu nodokļu parāda piedziņu no dzērienu ražotāja...

Uzņēmumam ir divas ražotnes Rīgā, un tas nodarbina 450–550 cilvēkus. ABG pārvalda vairāk nekā 15 starptautiski atzītus zīmolus un jau gadu desmitiem ieņem nozīmīgu vietu Latvijas rūpniecības un patērētāju produktu ražošanas nozarē.2022. gadā, karam saasinoties, “Amber Beverage Group” publiski pauda solidaritāti Ukrainai.

Atbildot uz to, Krievijas varas iestādes atzina uzņēmumu par “ekstrēmistisku”. 2024. gada jūlijā ABG spirta rūpnīca Krievijā tika piespiedu kārtā un nelikumīgi nacionalizēta. Nākamajā mēnesī uzņēmums cieta koordinētā kiberuzbrukumā, kura rezultātā tika šifrētas iekšējās sistēmas un uz laiku apturēta uzņēmuma darbība.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ABG joprojām ir viens no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Laikā no 2002. līdz 2024. gadam (ieskaitot) uzņēmumu grupa Latvijas valsts budžetā ir samaksājusi gandrīz 2 miljardus eiro nodokļos.2024. gadā VID apstiprināja pakāpenisku maksājumu grafiku par kopējo nodokļu summu 17,7 miljoni eiro, saskaņā ar Likuma par nodokļiem un nodevām 24. panta pirmās daļas 1. punktu.

ABG ir veikusi visaptverošus pasākumus šo saistību izpildei. Kā daļu no strukturētā uzņēmuma biznesa stabilizācijas plāna, uzņēmums ir pārdevis ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus, tostarp noliktavu Lietuvā, kā arī konsolidējuši galveno biroju no Zunda Towers uz “Latvijas balzama” ražotni Rīgā.

“”Amber Beverage Group” jau gadu desmitiem ir viens no Latvijas vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem. Mēs pilnībā apzināmies savu atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Mūsu bizness saglabā stabilitāti, neskatoties uz satricinājumiem, ar kuriem saskārāmies — satricinājumiem, kas tieši saistīti ar mūsu lēmumu rīkoties saskaņā ar savām vērtībām un atbalstīt Ukrainu. Mēs paliekam uzticīgi šim lēmumam. Ar augsti kvalificētu un motivētu komandu Rīgā un visā pasaulē mēs esam pilnībā apņēmušies izpildīt visas nodokļu saistības pilnā apmērā,” tā stāsta Normunds Staņēvičs, “Amber Beverage Group” izpilddirektors.

“Amber Beverage Group” turpina cieši un caurskatāmi sadarboties ar VID un novērtē sadarbību, kas saglabāta šajā sarežģītajā periodā. Uzņēmums saglabā pārliecību par savu ilgtermiņa stratēģiju un pašlaik īstenotajiem atveseļošanās pasākumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile), vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Jāņem vērā, ka pieslēgšanās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) iespējama tikai ar Latvijā izsniegtiem autentifikācijas līdzekļiem. Citu valstu izsniegtie autentifikācijas līdzekļi netiks pieņemti, norādīja VID.

Nodokļi

VID iesniegti gandrīz 40% no pērn kopumā pieteikto gada ienākumu deklarāciju skaita

LETA,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirmajās divās dienās kopš tiek pieņemtas gada ienākumu deklarācijas par 2024.gadu, ir iesniegti gandrīz 40% no pagājušajā gadā kopumā pieteikto gada ienākumu deklarāciju skaita, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa norādīja, ka pirmajās divās dienās VID ir iesniegti aptuveni 400 000 gada ienākumu deklarāciju, kamēr pagājušajā gadā kopumā tika iesniegts nedaudz vairāk kā viens miljons deklarāciju.

Jau vēstīts, ka, sākoties deklarāciju iesniegšanai, VID sestdien, 1.martā, tika iesniegtas 300 623 gada ienākumu deklarācijas, kas ir 29% no visā pagājušajā gadā kopumā iesniegto deklarāciju skaita.

Šmite-Roķe iepriekš mikroblogošanas vietnē "X" rakstīja, ka arī 2023.gada 1.martā tika iesniegti vairāk nekā 300 000 deklarāciju, proti, 300 931, kamēr 2024.gada 1.martā tika iesniegtas 277 056 deklarācijas, 2022.gada 1.martā - 223 384, bet 2021.gada 1.martā - 275 401 deklarācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Eksperti

Kāpēc nekustamā īpašuma starpnieku reģistra pārvaldība jādeleģē NVO?

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti.

Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.

Esošā modeļa trūkumi

Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Finanses

Lidostā VID uzstāda pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.